KÄpÄ“c cīņu pret agresoru vada valstis Ärpus ES, bet Eiropas lielvalstu elites bija jÄpierunÄ rÄ«koties?
Otto Ozols · 09.05.2022. · Komentāri (0)Eiropas dienÄ derÄ“tu padomÄt – kÄ tas gadÄ«jies, ka Francijas prezidents ir sens Putina draugs, uzticams telefona sarunu biedrs un, kÄ mÄ“s zinÄm, Francija vilcinÄjÄs ar atbalstu Ukrainai. TÄpat VÄcijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir ilggadÄ“js ŠrÄ“dera sabiedrotais, aktÄ«vs NordStream lobijs, un arÄ« VÄciju vajadzÄ“ja pierunÄt palÄ«dzÄ“t.
Tagad abi pÄ“c pamatÄ«ga un ilgstoša sabiedrÄ«bas spiediena it kÄ mainÄ«juši attieksmi. Atvainojiet, bet vai viņi agrÄk nezinÄja, ko Krievijas armija pÄ“c Putina pavÄ“les izdarÄ«ja UkrainÄ 2014. gadÄ? Viņi nezinÄja, ka putlera režīms sit, indÄ“, slepkavo opozÄ«ciju, sÅ«ta algotas slepkavas pa visu pasauli, atbalsta diktatorus - lidmašÄ«nu, cilvÄ“ku nolaupÄ«tÄjus?
NezinÄja? NeredzÄ“ja? Nesaprata?
Vai VÄcijas FederÄlÄs sapulces dalÄ«bnieki, nobalsojot par Šteinmeieru, nezinÄja viņa seno un pamatÄ«go sasaisti ar ŠrÄ“deru - Putina kvÄ“lo atbalstÄ«tÄju, trekni ar asinsnaudu apmaksÄto Kremļa interešu aktÄ«vu lobiju. VÄcijas parlamentÄrieši, FederÄlÄs sapulces dalÄ«bnieki to nezinÄja, nesaprata? TiešÄm?
ZinÄja.
Labi zinÄja, bet tas viņus netraucÄ“ja nobalsot par ŠrÄ“dera lÄ«dzdarboni kÄ VÄcijas prezidentu. Nevis vienreiz - 2017. gadÄ, bet arÄ« šogad - 2022. gadÄ vÄ“lreiz pÄrvÄ“lot.
ZÄ«mÄ«gi, ka 2012. gadÄ vÄcieši piespieda atkÄpties toreizÄ“jo prezidentu KristiÄnu Vulfu par apšaubÄmu kredÄ«tu no drauga - miljonÄra. Viņu padzina ar milzÄ«gu sašutumu un vispÄrÄ“ju nosodÄ«jumu.
TagadÄ“jais prezidents gadiem ir lobÄ“jis asiņainÄ Kremļa režīma projektus, cieši sadarbojies ar bÄ“dÄ«gi slaveno VÄcijas putlerieti ŠrÄ“deru - bet Šteinmeieram pietiek pateikt - “atvainojiet”, un viss kÄrtÄ«bÄ. VÄcieši kolektÄ«vi izvÄ“las noticÄ“t, ka Šteinmeiers iepriekš dzÄ«vojis uz MÄ“ness un nav neko zinÄjis par Putlera režīma noziegumiem.
LÄ«dzÄ«gi ar nule pÄrvÄ“lÄ“to Francijas prezidentu Makronu, kurš vÄ“l pirms neilga laika bija nasks uzņemt ciemos Putinu, pat pieņemt ziedus un komplimentus. Makrons vÄ“l pirms kÄda laika centÄ«gi pamÄcÄ«ja citus, ka ar Putinu ir jÄmeklÄ“ dialogs.
“MÄ“s neesam naivi, bet mums ir jÄatsÄk dialogs ar Krieviju, lai rastu risinÄjumus tad, kad tas ir nepieciešams,” - tÄ Makrons, viesojoties LatvijÄ 2020. gadÄ. It kÄ Krievija jau tad nebija okupÄ“jusi daļu Ukrainas un turpinÄjusi atbalstÄ«t teroristus.
Vai Makrona kungam neviens nebija pateicis, ka Putins jau reiz uz Latvijas mÄ“Ä£inÄjumu sÄkt dialogu atbildÄ“ja ar piedÄvÄjumu saņemt beigta Ä“zeļa ausis?
Pirms kÄda laika dialogu mÄ“Ä£inÄja uzsÄkt bijusÄ« Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Šis mÄ“Ä£inÄjums beidzÄs ar to, ka Krievijas vÄ“stniecÄ«ba atsÅ«tÄ«ja viņai pudeli ar “Krimas šampanieti.” Protams, viņa pudeli ar šo savÄdo dziru nosÅ«tÄ«ja atpakaļ. Bet tas tikai liecina, ka Krievijas diplomÄtijas izpratnÄ“ “dialogs” var bÅ«t arÄ« stulbs, infantils joks.
TÄpat Makrona kungam, iespÄ“jams, neviens nebija izstÄstÄ«jis, ka Putina Äekistu vidÄ“ “win-win” princips nenozÄ«mÄ“ abpusÄ“ju izdevÄ«gumu. Putina diplomÄtijÄ, kÄ to apliecina pieredzÄ“juši eksperti, tas nozÄ«mÄ“ ko pavisam ko citu - “win-win” Putinam ir “uzmest nevis vienreiz, bet divreiz pÄ“c kÄrtas”.
Bet mums kopÄ«gi ir jÄdomÄ, kÄ tas gadÄ«jies, ka Eiropas SavienÄ«bas lielÄkajÄs un ietekmÄ«gÄkajÄs valstÄ«s politiskÄ elite izrÄdÄ«jusies tik ļoti ielipusi apšaubÄmÄ draudzÄ«bÄ, nepiedienÄ«gi tuvos sakaros ir asiņainu, melÄ«gu un agresÄ«vu diktatoru?
Tas nav stÄsts tikai par Makronu, Šteinmeieru un ŠrÄ“deru.