Iesaki rakstu:

Kaut gan Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam (KNAB), novÄ“rojot piecu Ventspils priekšvÄ“lÄ“šanu avÄ«zes numuru iznākšanu un izplatÄ«šanu, sesto numuru ir izdevies „pamanÄ«t”un konfiscÄ“t, tas ir palaidis garām citu interesantu izdevumu – skandalozajam Jelgavas novada domes priekšsÄ“dÄ“tājam Ziedonim Caunem veltÄ«tu avÄ«zi „SÅ«tÄ«sim viņu bekot”. Pietiek šodien pārpublicÄ“ interviju, kas publicÄ“ta šajā KNAB „nogulÄ“tajā” izdevumā, kurš jau izplatÄ«ts Jelgavas novadā, un uzskatāmi demonstrÄ“ – kādi savdabÄ«gi ļaudis pašlaik atrodas pie varas reÄ£ionos.

Juris (vārds mainÄ«ts) ir cilvÄ“ks, kurš gadiem ilgi ir sekojis visai tai patvaļībai, nekaunÄ«bai, visatļautÄ«bai un nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu šÄ·iešanai, kas Jelgavas novada pašvaldÄ«bā Ziedoņa Caunes vadÄ«bā tiek saukts par darbu iedzÄ«votāju labā. Pašlaik viņš nepārprotami brÄ«dina – kādreizÄ“jais pagastvecis, kura dzÄ“ruma ālÄ“šanos aprakstÄ«ja pat „Vakara Ziņās”, kāro pÄ“c vÄ“l plašÄkām pilnvarām un vÄ“l lielākām iespÄ“jām pÄ“c 5. jÅ«nija pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām. CerÄ“t, ka apetÄ«te pazudÄ«s vai kaut vai mazināsies, ir pilnÄ«gi velti.

- Daudzi novada iedzīvotāji nemaz nezina, no kurienes tāds Ziedonis Caune vispār ir radies...

- ŠÄ« kunga Ä“ra tādā plašÄkā nozÄ«mÄ“ sākās 2009.gadā, tad, kad bija pirmā novadu reforma. Tad izveidojās Jelgavas novads no daudziem pagastiem, kur Caune bija Vircavas pagasta padomes priekšsÄ“dÄ“tājs un arÄ« bija amatā kādreizÄ“jā Jelgavas rajona padomÄ“.

Vai tikai nebija tā, ka jaunajai varai pats pirmais lÄ“mums bija, ka deputāti sev palielināja algas? Rezultātā Ziedonim Caunem tika noteikta vispār vislielākā zināmā alga jauno novadu vadÄ«tāju vidÅ«. Tikai tad, kad tas nonāca atklātÄ«bā, kungs „sakautrÄ“jās” un formāli ierosināja to samazināt no 1950 lÄ«dz 1500 latiem.

SakautrÄ“jās gan tikai uz brÄ«tiņu. Un tad jau viss tālāk aizgāja kā pa diedziņu. Auga buciņš, auga radziņi un arÄ« vÄ“ders, ko gribÄ“jās piepildÄ«t. ArÄ« iegribas auga augumā, un bija vairāk lÄ«dzekļu, no kurām tās apmierināt.

- Biju biedrs, tagad kungs – bija kādreiz tāda grāmata. No malas, gadu gaitā lasot par visiem „brÄ«numiem”, kuros šis kungs iesaistÄ«ts, radies iespaids, ka viņam vara iesita pa galvu tā, ka viņš nolÄ“ma, ka var darÄ«t visu, kas vien ienāk prātā, un ka viņam nevienam nav jāatskaitās un ne ar ko nav jārÄ“Ä·inās...

- Bija pašvaldÄ«bas darbiniekiem pasākums, kas tika nosaukts par semināru mežā. Viss notika darba laikā, un pašvaldÄ«ba teica, ka tas ir kolektÄ«va saliedÄ“jošs pasākums. Bet izrādÄ«jās, ka tas bija nevis seminārs, bet gan medÄ«bas darba laikā, kur novada domes darbinieki bija dzinÄ“jos un dzina meža zvÄ“rus.

Daudzās citās Latvijas vietās par šÄdiem jokiem āda bÅ«tu pār kārti bez kādiem jautājumiem. Bet mÄ“s dzÄ«vojam tādā čangalienā, ka resnais, nekaunÄ«gais kungs tikai izņirgājās par tiem, kas prasÄ«ja atbildÄ«bu, un dzÄ«voja tālāk, kā vÄ“las.

Nākamais ļoti izteiksmīgais moments, kas skaidri parādīja, ko Caunes kungs domā ne tikai par saviem vēlētājiem, bet arī par savu valsti un tās traģiskākajiem vēstures notikumiem, bija 14. jūnijs...

- Atkal medības?

- NÄ“, patiesÄ«bā vÄ“l daudz trakāk. Ne krievam, ne tatāram neienāktu prātā tautas sÄ“ru dienā rÄ«kot svinÄ«bas, šaut gaisā salÅ«tu vai kaut ko tamlÄ«dzÄ«gu.

Toties šÄ« kunga biogrāfijā ir 14. jÅ«nijs – tautas sÄ“ru un atceres diena, kad deputāti izdomāja Vilces pagasta ZaÄ·u pļavā uztaisÄ«t pikniku ar alkoholu - atkal oficiāli kā saliedÄ“šanās pasākumu.

Bet vai tiešÄm tautas sÄ“ru diena ir Ä«stais brÄ«dis, kad sarÄ«kot pikniku un lÄ«ksmi pierambāties? Turklāt vÄ“l to izdarÄ«t par nodokļu maksātāju naudu – tātad arÄ« par to cilvÄ“ku naudu, kuru tuvinieki 1941. gada 14. jÅ«nijā tika izvesti uz SibÄ«riju un nekad neatgriezās?

Jebkurš cilvÄ“ks, kuram ir kaut kāda sirdsapziņa un godaprāts, par notikušo atvainotos, iespiestu asti kājstarpÄ“ un atgrieztos savā zemnieku saimniecÄ«bā, kur varÄ“tu pats uz sava rÄ“Ä·ina dzert kaut 365 dienas gadā. Tikai ne Ziedonis Caune...

- Bet arÄ« kāre uz medÄ«bām ar to taču nebeidzās. Bija vÄ“l arÄ« kaut kas par stirnām, kuras, kā beigās sanāca, gandrÄ«z vai pašas sevi nošÄva...

- Jā, tad bija gadÄ«jums ar tām nošautajām stirnām. Ar stirnām tiešÄm beigās sanāca tā, ka eksperti bezmaz vai apstiprināja, ka stirnas pašas ir nošÄvušÄs, bet Caunes kungs, kuru sākumā pieÄ·Ä“ra ar, tā teikt, gandrÄ«z vai nolaistām biksÄ“m, ir nevainÄ«gs kā tāda desmitās klases skolniece.

To ekspertīzi toreiz veica Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. Skaļi tas netika paziņots, bet toreiz bija ļoti nopietnas aizdomas, ka ekspertīzes veicējus vai atbildīgos par ekspertīzi ar mūsu resno, nekaunīgo kungu vieno piederība mednieku aprindām.

Vai tad nav zināms, ka mednieku cunfte ir savā starpā ļoti saistÄ«ta un plaši izplatÄ«ta? Un arÄ« policijā ir daudz mednieku. Viņi ir klasesbiedri un vienaudži. VarbÅ«t arÄ« tādēļ lietas mÅ«su valstÄ« bieži vien nenonāk lÄ«dz tiesas soliem...

Tā ka... jā, ļoti izskatījās pēc tā, ka viena vārna sarunāja ar citām vārnām, ka tās viņai acī neknābs, bet pēc tam gan jau roka roku nomazgās. Kungi izņirgājās gan par tiesiskumu, gan par nodokļu maksātājiem.

- Jājautā – pa kuru laiku vispār šis kungs strādā?

- Tas jau vÄ“l nav viss. Ir bijis gadÄ«jums zemnieka laukos ar šaudÄ«šanos. Un tad bija gadÄ«jums ar sniega mašÄ«nas braukalÄ“šanu pa laukiem. Tad bija tās aizšautās stirnas un medÄ«bu platÄ«bu dalÄ«šana ar taisnošanos, vai tur ir vai nav lÄ«gumi par zvÄ“ru apšaušanu, lai neapskādÄ“tu zemnieku laukus. Bija arÄ« tā laika telefona kvalitātÄ“ uzņemts video, kur Caune lamājas. Tādus gadÄ«jumus var saskaitÄ«t un saskaitÄ«t. CilvÄ“ks, kura nekaunÄ«bai grÅ«ti atrast robežas. Es domāju – viņš pilnā nopietnÄ«bā uzskata, ka viņam ir atļauts pilnÄ«gi viss.

- Ar ko tas varētu būt skaidrojams?

- Padomju laikā bija tādi tipiski kolhoza priekšsÄ“dÄ“tāji. Tāds arÄ« bija viens no Caunes darbiem viņa karjerā, un daudziem tāds kolhoza priekšsÄ“dÄ“tājs joprojām šÄ·iet gluži patÄ«kams. Tautai gribas tādu valdÄ«šanas stilu, kad pasaka, kas ir un kas nav pareizi. Ja kaut ko ne tā izdara, tad uzšauj ar plaukstu pa pÄ“cpusi vai galvu.

Bet atšÄ·irÄ«ba ir tā, ka padomju laikā tādi caunes nevarÄ“ja darÄ«t visu, kas viņiem ienāk prātā. Viņi klanÄ«jās partijas rajona komitejai, viņus ik pa laikam izsauca uz paklāja un uzšÄva ne tikai ar plaukstu un ne tikai pa pÄ“cpusi. Tolaik tādus caunes par katru neizdarÄ«bu ņēma priekšÄ pÄ“c pilnas programmas. Domāju, arÄ« mÅ«su pašu Caune labi zina, kas tā tāda – vÄ“zÄ«ša poza...

Tagad... tagad ir citi laiki. Tagad ir tā sauktā demokrātija. Un, kamÄ“r vÄ“lÄ“tāji skaidri nepasaka, ka viņiem nevajag vienu resnu, nekaunÄ«gu veci, kurš reizÄ“ saņem algu un milzÄ«gu pensiju un spļauj viņiem virsÅ« no trešÄ stāva, tikmÄ“r nekauņa var darÄ«t visu, kas viņam ienāk prātā. Un to viņš arÄ« dara. Tagad uz partkomu vairs neizsauc un priekšÄ neņem. Bet vietÄ“jā lÄ«menÄ« viņam viss ir iesmÄ“rÄ“ts un sakārtots, tur blakus ir tādi paši, un tad roka roku mazgā...

- Un tiešÄm neviens vÄ“lÄ“tājs neaizrāda?

- Elejas pagastā laikam bija tāds gadÄ«jums, kad viens vÄ«rietis norādÄ«ja uz viņa karjeras sāpÄ«gākajiem punktiem, un tad bija tā, ka Caune ar savu automašÄ«nu pārbrauca pāri viņa velosipÄ“dam pie veikala. Jā, tieši tik vienkārši. Jo vietÄ“jam Ä·eizariņam šÄ·iet, ka viņš drÄ«kst pilnÄ«gi visu, kas vien ienāk prātā. Un, ja prāts tobrÄ«d ir aizmiglots...

- Atkal alkohols?

- Jā, droši vien var teikt, ka arÄ« alkohols ir bijis klātesošs dažādās darba un ārpusdarba lietās. Bet nu domāju, ka tur pat nekādus pieņēmumus izteikt nevajag, viss ir daudz vienkāršÄk. Parādiet jebkuram Ä£imenes ārstam kunga bildi, kas uzņemta pirmdienas dienā, un viņš jums skaidri un gaiši pateiks, kāda kungam kaite.

- Un tad kungs tiešÄm ne no kā nebaidās? Viss nopirkts, viss sakārtots, visas iestādes Ä“d no rokas?

- NÄ“, tik vienkārši, protams, nav. Es tagad runāšu tā ļoti vispārÄ«gi, bet parasti ir tā – kad kaut ko gribas nozagt no pašvaldÄ«bas sev par labu, tad tomÄ“r nākas blÄ“dÄ«ties, grozÄ«ties, domāt shÄ“mas. Jo tā sajÅ«ta no padomju laikiem ir palikusi, ka jÅ«t karstu elpu pakausÄ«. Ir bailÄ«tes, ir...

Nu, piemÄ“ram, auto iepirkumi, kad ik pa dažiem gadiem domes vadÄ«bai tiek pirktas lepnas un dārgas apvidus automašÄ«nas un kad, pÄ“c manām domām, vispirms tiek uzrakstÄ«ta specifikācija, lai uzvarÄ“t varÄ“tu konkrÄ“ti modeļi. Tādi, kādus kungam gribas. Protams, uz nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina. Bet ir jāpablÄ“dās, jāpiestrādā, lai dabÅ«tu to, ko gribas...

Resnajam kungam patÄ«k tādas apvidus automašÄ«nas, kas drÄ«zāk piestāvÄ“tu medniekiem, lai var ar piekabi vai puspiekabi vadāt nošautus zvÄ“rus. Oficiālais pamatojums, protams, ir tāds, ka novada ceļi ir tādi, ka vajag kārtÄ«gu džipveidÄ«gu mašÄ«nu. Bet tas, ka ceļi tādi ir tāpÄ“c, ka novada vadÄ«ba naudu atvÄ“l visam kam citam, - par to atkal cenšas nerunāt.

- Un tiešÄm nekaunÄ«gi ieliek nolikumos konkrÄ“tu mašÄ«nu? Un nebaidās ne no ministrijas, ne no Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja?

- MašÄ«nām vienmÄ“r ir bijusi prasÄ«ta noteikta krāsa un citi parametri, kas ļāvuši uzvarÄ“t konkrÄ“tam piegādātājam un konkrÄ“tiem modeļiem. Kungam tādas mašÄ«nas vienmÄ“r ir patikušas.

BlÄ“dim privātā mašÄ«na ir tāda pati kā darba mašÄ«na. Un vietÄ“jā sabiedrÄ«ba, sekojot blēža gaitām arÄ« ārpus darba laika, nevar pateikt, ar kādu mašÄ«nu blÄ“dis brauc pa tām meža takām savās vajadzÄ«bās.

- Bet kā tas viss iet cauri?

- Ir viņam arÄ« juridisko pakalpojumu lÄ«gums, kas rada lielus izdevumus pašvaldÄ«bai. VÄ“sturiski bija divi pašvaldÄ«bas algoti juristi. PÄ“c tam uztaisÄ«ja ārpakalpojumu konkursu, bet šajā konkursā varÄ“ja uzvarÄ“t tikai šie paši divi juristi, kuri bija tikko nodibinājuši savu firmu.

Viņi varÄ“ja piedāvāt lielāku cenu šajā konkursā un strādāt ne vairs par 1000 euro algu kā parastie darbinieki, bet jau katrs pelnÄ«t pa 6000 eiro ar uzvarÄ“tu iepirkumu, kurā pretendÄ“t varÄ“ja tikai viņi, jo citi nevarÄ“ja izpildÄ«t viņu pašu uztaisÄ«tas prasÄ«bas. Jautājums, protams, - vai tur daļā nav arÄ« resnais blÄ“dis?

VÄ“sturiski tā ir, ka šo divu juristu firma uzvar vienmÄ“r un pārstāv Jelgavas novada domi juridiskajās lietās. Viņi ir arÄ« spečuki problÄ“mās ar medÄ«bu lietām ārpus darba laika. ArÄ« tur Cauni ir aizstāvÄ“juši šie domes juristi. Var domāt par inerešu konflikta iespÄ“jām, bet tas nav pierādÄ«ts. KāpÄ“c nav pierādÄ«ts? Nez vai kāds šaubās – tāpÄ“c, ka vārna vārnai...

- Un tā tas tikai turpinās un turpinās?

- Jā, turpinās un turpināsies tik ilgi, kamÄ“r vÄ“lÄ“tāji kungam to atļaus. Viņam pašam, kā redzams, viss ļoti labi patÄ«k. Un kā ta nepatiks – alga pieaug, tagad vÄ“l arÄ« 1200 eiro pensija ik mÄ“nesi klāt. MašÄ«nas, juristi, vara... ko vairāk tādam vajag.

Es gribÄ“tu teikt tā – cerÄ“t, ka nekauņas paši no sevis izmainÄ«sies, ir pilnÄ«gi velti. Bet mÄ“s tomÄ“r dzÄ«vojam demokrātiskā valstÄ«, un 5. jÅ«nija vÄ“lÄ“šanas ir tā diena, ka tādiem caunÄ“m ir iespÄ“jams pateikt – nÄ“, mums pietiek! Atgriezies, pensionār, savā saimniecÄ«bā un medÄ«bās braukā pats uz sava rÄ“Ä·ina! Nevis uz mÅ«sÄ“jā!