Iesaki rakstu:

Inflācija Latvijā aug strauji. Ja pÄ“rn patÄ“riņa cenu lÄ«menis Latvijā pieauga par 3.3%, 2022. gadā saskaņā ar Latvijas Bankas prognozÄ“m inflācija vidÄ“ji pieaugs lÄ«dz 9.5%. Cenas aug ļoti plašam produktu un pakalpojumu klāstam, tostarp energoresursiem un pārtikai.

ŠÄdā situācijā varÄ“tu šÄ·ist vilinoši, ja valsts iejauktos un noteiktu "cenu griestus" kādām precÄ“m vai pakalpojumiem. TomÄ“r šÄdam lÄ“mumam bÅ«tu sava cena – attiecÄ«gās preces deficÄ«ts un Ä“nu ekonomikas pieaugums. Turklāt ir nozÄ«mÄ«ga sabiedrÄ«bas daļa, kas ar šÄdu cenu veidošanas modeli ir saskārušies praksÄ“ un pirms nu jau vairāk nekā 30 gadiem piedzÄ«voja "uz savas ādas" Padomju SavienÄ«bā – gan "blata" sistÄ“mu, gan pagrÄ«des tirdzniecÄ«bu, gan tukšus veikalu plauktus un izvÄ“les trÅ«kumu. Tas liek apšaubÄ«t, ka šÄda cenu kontrole var bÅ«t optimāls risinājums.

Nedaudz no teorijas un nedaudz no prakses

PilnÄ«ga cenu kontrole, nosakot zemāku cenu, nekā to veidotu tirgus lÄ«dzsvars un nesniedzot subsÄ«dijas preces vai pakalpojuma pārdevÄ“jam, noved pie deficÄ«ta. Vai nebÅ«tu jauki, ja tiktu noteikts, ka, piemÄ“ram, cukurs tagad drÄ«kst maksāt tikai 40 centus kilogramā? Droši vien, ka tomÄ“r ne. Ražotājiem un pārdevÄ“jiem tas nozÄ«mÄ“tu, ka pārdošanas cena nesedz preces ražošanas, piegādes un citas izmaksas.

IespÄ“jams, daudz izdevÄ«gāk bÅ«tu cukuru eksportÄ“t un pārdot kaimiņvalstÄ«s vai arÄ«, ņemot vÄ“rā, ka šÄ« ir prece ar ilgu lietošanas termiņu, kādu brÄ«di to uzglabāt, gaidot pārmaiņas tiesiskajā regulÄ“jumā. Preces, kas ir ar Ä«sāku derÄ«guma termiņu, iespÄ“jams, pārdevÄ“jiem tomÄ“r nāktos pārdot, ciešot zaudÄ“jumus. Tad bÅ«tu vilinoši tās realizÄ“t neoficiāli,  pircÄ“jam zaudÄ“jot garantijas par preces kvalitāti, bet valstij – nodokļu ieņēmumus.

ŠÄds cenu kontroles mehānisms varÄ“tu darboties vien gadÄ«jumā, ja tirgotāji bÅ«tu noteikuši nesamÄ“rÄ«gi augstas peļņas normas, bet ar likumu regulÄ“tā cena bÅ«tu "taisnÄ«ga", nevis mākslÄ«gi pazemināta. TomÄ“r dati par mazumtirdzniecÄ«bu liecina, ka tÄ«rā peļņa pret neto apgrozÄ«jumu pÄ“rn šajā nozarÄ“ joprojām bijusi zem iepriekšÄ“jo piecu gadu vidÄ“jā lÄ«meņa (2021. gadā 2.7%, 2017.-2020. gadā 3.0%).

Cenu kontrole un subsīdijas

VÄ“l viens mehānisms daļējai cenu kāpuma ierobežošanai bÅ«tu noteikt "cenu griestus", virs kuriem izmaksas kompensÄ“ valsts. ŠÄds mehānisms tieši pašlaik Latvijā darbojas, piemÄ“ram, siltumenerÄ£ijas tarifu aprÄ“Ä·inā mājsaimniecÄ«bām. PašvaldÄ«bās, kur centralizÄ“tās siltumapgādes tarifs ir virs 68 EUR/MWh, valsts no šÄ« gada janvāra lÄ«dz aprÄ«lim sedz cenas starpÄ«bu lÄ«dz Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisijas apstiprinātajam tarifam.

LÄ«dzÄ«gi pašlaik ir spÄ“kā arÄ« noteiktie "cenu griesti" mājsaimniecÄ«bām, kas dabasgāzi izmanto apkurei ar patÄ“riņu virs 221 kWh mÄ“nesÄ«. TomÄ“r šÄda veida cenu kontrole valstij ir ļoti dārga. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprÄ“Ä·iniem šÄda pasākuma izmaksas ir aptuveni 35 miljoni eiro, turklāt tas ir tikai par apkuri, tikai atsevišÄ·iem lietotājiem un tikai četru mÄ“nešu garumā.

VÄ“l viens aspekts – ja cena virs kāda lÄ«meņa tiek kompensÄ“ta pilnÄ«bā, izzÅ«d motivācija pircÄ“jam ierobežot patÄ“riņu, kā tas bÅ«tu noticis, saskaroties ar augstāku cenu. IespÄ“jams, labāks risinājums bÅ«tu cenu virs "ekstrÄ“mā cenu lÄ«meņa" kompensÄ“t nevis pilnÄ«bā, bet, piemÄ“ram, tikai pusi no tās. Tādā veidā valsts sniegtu atbalstu tiem, kas saskaras ar straujāko cenu pieaugumu, bet saglabātos pircÄ“ja motivācija samazināt patÄ“riņu un meklÄ“t lÄ“tākas alternatÄ«vas.

Un pÄ“dÄ“jā, bet nebÅ«t ne mazāk svarÄ«gā problÄ“ma – mākslÄ«gi samazinot cenu visiem, vairāk tiek atbalstÄ«ti tieši bagātākie valsts iedzÄ«votāji, kuru patÄ“riņš daudzās produktu un pakalpojumu grupās mÄ“dz bÅ«t lielāks nekā mazāk turÄ«gajiem. Ä»oti strauja cenu pieauguma gadÄ«jumā lÄ“tāks un trāpÄ«gāks bÅ«tu atbalsts tieši šÄ«m mazāk turÄ«go grupām – nenosakot cenu griestus, bet izmaksājot papildu pabalstus, ko šie iedzÄ«votāji varÄ“tu izmantot atbilstoši savām vajadzÄ«bām.

Latvijā arÄ« šeit ir iestrādes – atbalsts Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem, pensionāriem, invalÄ«diem. Diemžēl visus mazāk nodrošinātos aizsniegt ar šo nesanāk, bet šÄ«s sistÄ“mas pilnveide ir ceļš, kas varÄ“tu sniegt labākos rezultātus. Šeit lielāka loma varÄ“tu bÅ«t pašvaldÄ«bām, kas spÄ“tu labāk apzināt tos iedzÄ«votājus, kam atbalsts bÅ«tu visnepieciešamākais.