Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā ir apstājies un iebrucÄ“ju spÄ“ki ir novirzÄ«ti uz kaujām Ukrainas austrumos, karā sākusies jauna, tumšÄka un bÄ«stamāka fāze. Mariupole sniedz priekšstatu par nākotni.

Vladimiram Putinam, kurš deva pavÄ“li sabombardÄ“t Krievijas pilsÄ“tu Grozniju, lai to “atbrÄ«votu”, un kurš pievienojās SÄ«rijas diktatoram Bašaram al Asadam, lai iznÄ«cinātu Alepo, noteikti nav sirdsapziņas pārmetumu par cilvÄ“ku masveida iznÄ«cināšanu. Turklāt karš Ukrainā ir nepārprotami izšÄ·irÄ«gs pašam V. Putinam. Krievijas diktators zina, ka viņš nevar zaudÄ“t, neriskÄ“jot ar savu režīmu un pat dzÄ«vÄ«bu.

TāpÄ“c, turpinoties kaujām, ja viņš bÅ«s spiests izvÄ“lÄ“ties starp apkaunojošu atkāpšanos un vardarbÄ«bas lÄ«meņa palielināšanu, mums bÅ«tu jāsagatavojas sliktākajam. GalÄ“jā gadÄ«jumā tas varÄ“tu ietvert kodolieroču pielietošanu.

Atrodot arvien vairāk pierādÄ«jumus, ka Krievijas spÄ“ki ir iesaistÄ«jušies šausminošÄs nevainÄ«gu civiliedzÄ«votāju slepkavÄ«bās, ASV un to sabiedrotie Eiropā saskaras ar pieaugošu spiedienu iejaukties, kas draudÄ“tu bÅ«tiski paplašināt kara mÄ“rogu.

ASV prezidents Džo Baidens ir mobilizÄ“jis globālu koalÄ«ciju, kas tagad Krievijai piemÄ“ro visplašÄko sāpÄ«gāko sankciju kopumu, kāds jebkad pieredzÄ“ts. Viņš ir izolÄ“jis V. Putinu un viņa atbalstÄ«tājus, padarot viņus par izstumtajiem lielākajā daļā Rietumu pasaules.

Kopā ar NATO sabiedrotajiem Amerikas Savienotās Valstis arÄ« piegādā milzÄ«gu daudzumu ieroču ukraiņiem, kuri drosmÄ«gi cÄ«nās par savu brÄ«vÄ«bu. TomÄ“r daudzi amerikāņi jautā, ko vÄ“l Baidena administrācija var darÄ«t, lai apvaldÄ«tu agresoru. Daudzi eksperti un politiÄ·i aicina noteikt lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas reÄ£ioniem vai nodot Kijivai Polijas “MiG-29” lidmašÄ«nas.

TomÄ“r šajās prasÄ«bās netiek ņemta vÄ“rā aukstā kara galvenā mācÄ«ba: ja kodolvalstu lielvaru bruņotajiem spÄ“kiem kādreiz bÅ«tu jāiesaistās karstajā karā, kurā katrai no tām vajadzÄ“tu nogalināt vai vismaz apsvÄ“rt iespÄ“ju par simtiem tÅ«kstošu cilvÄ“ku nogalināšanu, tas saÄ«sinātu ceļu lÄ«dz iespÄ“jamai kodolkatastrofai. Kā hrestomātisks piemÄ“rs šÄdai situācijai ir 1962. gada Kubas raÄ·ešu krÄ«ze.

Kad ASV spiegu lidmašÄ«na pieÄ·Ä“ra Padomju SavienÄ«bu mÄ“Ä£inājumos Kubā ievest un izvietot kodolraÄ·etes, prezidents Džons Kenedijs nekavÄ“joties nolÄ“ma, ka šÄda PSRS rÄ«cÄ«ba ir nepieņemama. Viņš stājās pretÄ« Å…ikitam HrušÄovam, un tā sākās Kubas jÅ«ras blokāde, kas noslÄ“dzās ar ultimātu, kurā tika draudÄ“ts ar gaisa triecieniem pa padomju raÄ·ešu atrašanās vietām.

VÄ“sturnieki ir vienisprātis, ka šis bija bÄ«stamākais brÄ«dis pasaules vÄ“sturÄ“. Dž. Kenedijs brālim Bobijam privāti atzina, ka, viņaprāt, iespÄ“ja, ka konfrontācija beigsies ar kodolkaru, ir “viens pret trim”. Nekas no tā, ko vÄ“sturnieki ir atklājuši gadu desmitos, nav palÄ«dzÄ“jis šÄ«s izredzes palielināt. Ja šis karš bÅ«tu sācies, tas bÅ«tu nozÄ«mÄ“jis 100 miljonu amerikāņu un vÄ“l vairāk krievu nāvi.

Šajā krÄ«zÄ“ gÅ«tās mācÄ«bas ir devušas pamatu ASV kodolpolitikas darbÄ«bai turpmākajos gadu desmitos. PÄ“c 60. gados piedzÄ«votās konfrontācijas mÅ«sdienās daudziem analÄ«tiÄ·iem lÄ«dzÄ«gas situācijas atkārtošanās bija kļuvusi teju neiedomājama.

Džo Baidens un viņa administrācijas galvenās amatpersonas šo pamatprincipu pārzina. TāpÄ“c, izstrādājot stratÄ“Ä£iju, kā stāties pretÄ« V. Putina mestajam izaicinājumam, ASV prezidenta administrācija apzinās, ka Krievijas nacionālās drošÄ«bas stratÄ“Ä£ija paredz kodolieroču izmantošanu noteiktos apstākļos pat tad, ja otra puse tos nav izmantojusi vai nav draudÄ“jusi izmantot.

Viņi ir izpÄ“tÄ«juši Krievijas militārās mācÄ«bas, kurās Krievijas bruņotie spÄ“ki praktizÄ“ to, ko doktrinālā valodā sauc par “situācijas eskalÄ“šanu ar mÄ“rÄ·i deeskalÄ“t situāciju”. Tā paredz taktisko kodolieroču izmantošanu, lai novÄ“rstu liela mÄ“roga konvencionālos draudus Krievijai vai tās sabiedrotajiem.

PiemÄ“ram, ja V. Putins konstatÄ“s, ka viņa bruņotie spÄ“ki cieš baisu sakāvi konvencionālajā kaujas laukā, nav izslÄ“gts, ka viņš varÄ“tu mÄ“Ä£ināt piespiest Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kapitulÄ“t, izmantojot taktiskos kodolieročus – proti, mazākas jaudas kodollādiņus ar postošÄm sekām. ŠÄds trieciens varÄ“tu tikt dots pa kādu no Ukrainas mazākām pilsÄ“tām. Ja Amerikas Savienotās Valstis šÄdā situācijā atbildÄ“tu, varÄ“tu sākties vÄ“l bÄ«stamāka kodolspÄ“le, nekā tika piedzÄ«vota 1962. gadā KarÄ«bu krÄ«zes laikā.

Kā sauszemes konfrontācijas pārtop par kodolkaru

Kā notikumi 1962. gadā varÄ“ja novest pie kodolkara? ŠÄ«s krÄ«zes analÄ«tiÄ·i ir identificÄ“juši vairāk nekā duci iespÄ“jamu ceļu, kas varÄ“ja novest pie Amerikas pilsÄ“tu iznÄ«cināšanas. Viens no tiem – fakts, ka tobrÄ«d Kenedijam tā arÄ« nebija zināma visa informācija. Kenedijam un viņa lÄ«dzgaitniekiem galvenais jautājums bija neļaut Padomju SavienÄ«bai Kubā uzstādÄ«t vidÄ“jas darbÄ«bas rādiusa kodolraÄ·etes, kas varÄ“tu dot triecienu ASV kontinentālajai daļai.

TomÄ“r viņi nezināja, ka Padomju SavienÄ«ba bez vidÄ“jā darbÄ«bas rādiusa raÄ·etÄ“m Kubā jau bija izvietojusi vairāk nekā 100 taktisko kodolieroču. Turklāt Kubā atradās 40 000 padomju karavÄ«ru, kuriem bija gan tehniskā iespÄ“jas šo ieroču izmantošanai, gan vajadzÄ«gās atļaujas šÄ« arsenāla pielietošanai uzbrukumā.

Iedomājieties, piemÄ“ram, ka šÄ«s liktenÄ«gās krÄ«zes divpadsmitajā dienā HrušÄovs bÅ«tu kategoriski noraidÄ«jis Kenedija pÄ“dÄ“jo un galÄ«go piedāvājumu to atrisināt. Kenedijs bija ierosinājis vienošanos, kurā Amerikas Savienotās Valstis apņemtos nekad neiebrukt Kubā, ja Padomju SavienÄ«ba izvāktu savas raÄ·etes, ko viņš papildināja ar privātu ultimātu, kurā draudÄ“ja uzbrukt Kubai 24-48 stundu laikā, ja HrušÄovs atteiksies.

Paredzot negatÄ«vu reakciju, Kenedijs jau bija apstiprinājis bombardÄ“šanas kampaņu, lai iznÄ«cinātu visas raÄ·etes uz salas. Tāpat bija paredzÄ“ts arÄ« tiešais iebrukums Kubas iekšienÄ“, lai nodrošinātu, ka visi triecienos neizmantotie ieroči tiek iznÄ«cināti. Taču gadÄ«jumā, ja ASV karaspÄ“ks dotos uz Kubu pildÄ«t virspavÄ“lnieka uzdevumu, tas nonāktu PSRS taktisko kodolieroču mÄ“rÄ·os. To atomieroču sniedzamÄ«bas zonā, par kuru klātbÅ«tni amerikāņiem vispār nekas nebija zināms. Šo ieroču izmantošana bÅ«tu nogremdÄ“jusi amerikāņu kuÄ£us, kas dotos uz Kubu. Tāpat tie, iespÄ“jams, trāpÄ«tu Floridas ostām, no kurām uz Kubu bÅ«tu devušies amerikāņi.

Tādā brÄ«dÄ« HrušÄovs, visticamāk, bÅ«tu pavÄ“lÄ“jis sākt gatavoties 20 padomju starpkontinentālo ballistisko raÄ·ešu palaišanai, kas spÄ“tu nogādāt kaujas galviņas dziļi ASV teritorijā. Tad Kenedijs bÅ«tu saskāries ar briesmÄ«gu dilemmu – viņš varÄ“tu pavÄ“lÄ“t veikt preventÄ«vu uzbrukumu padomju kodolarsenālam, uzbrukumu, kas, visticamāk, nespÄ“tu iznÄ«cināt visus padomju kodolieročus, ko tie varÄ“tu izmantot desmitiem miljonu amerikāņu nogalināšanā, vai arÄ« riskÄ“t un neuzbrukt, skaidri apzinoties, ka ar šÄdu soli viņš ASV atstāj neaizsargātas pret visa padomju kodolarsenāla uzbrukumu, kas varÄ“tu izraisÄ«t vairāk nekā 100 miljonu nāvi.

Par laimi, lai cik briesmÄ«gs bÅ«tu Krievijas karš pret Ukrainu, risks, ka tas beigsies ar kodolkonfliktu, ne tuvu nav tik liels kā KarÄ«bu krÄ«zes laikā.

Te nu ir divi galvenie iemesli, kāpÄ“c Putina iebrukums nav kļuvis par 1962. gada raÄ·ešu krÄ«zes turpinājumu. Pirmkārt, Putins ir ļoti centies neapdraudÄ“t svarÄ«gas ASV nacionālās intereses, tostarp izvairoties pārkāpt ASV novilktās “sarkanās” lÄ«nijas, piemÄ“ram, uzbrÅ«kot kādai no NATO dalÄ«bvalstÄ«m, otrkārt, Baidens jau no paša sākuma bija apņēmÄ«bas pilns nepieļaut, ka Ukrainā notiekošais pāraug plašÄkā karā.

PreventÄ«vā atturÄ“šana

Baidena reakcija uz Putina izaicinājumu ir apliecinājusi nepārprotamu stratÄ“Ä£isku skaidrÄ«bu par Amerikas nacionālajām interesÄ“m. Baidens izprot reālos riskus, ka, nepareizi rÄ«kojoties, dinamika Ukrainā var izraisÄ«t kodolkaru. Viņš arÄ« zina, ka Amerikas Savienotajām ValstÄ«m nav nekādu vitāli svarÄ«gu interešu Ukrainā, kas nav NATO dalÄ«bvalsts.  LÄ«dz ar to Vašingtona var nesniegt NATO 5. panta garantijas Kijivai, kas nav NATO dalÄ«bvalsts. TādÄ“jādi Baidena iesaistÄ«šanās karā ar Krieviju Ukrainas dēļ varÄ“tu bÅ«t vislielākā un, iespÄ“jams, pÄ“dÄ“jā kļūda ASV ārpolitikā.

ApņēmÄ«gi cenšoties to novÄ“rst, Baidens, Krievijas karaspÄ“kam aplencot Ukrainu, skaidri norādÄ«ja, ka ASV karaspÄ“ka nosÅ«tÄ«šana karot Ukrainā “nav apspriežama”. Kopš tā laika Baidena komanda ir vairākkārt uzsvÄ“rusi šo punktu. NeatkarÄ«gi no tā, cik sāpÄ«gi ir Putina noziegumi, ASV karaspÄ“ka nosÅ«tÄ«šana aizstāvÄ“t ukraiņus nozÄ«mÄ“tu karu ar Krieviju. Šis karš varÄ“tu pāraugt kodolkara armagedonā, kurā par upuriem kļūtu ne tikai ukraiņi, bet arÄ« viņu kolÄ“Ä£i Eiropā, Krievijā un ASV. Kopumā, kā teica Baidens, ASV “necÄ«nÄ«sies trešajā pasaules karā Ukrainā”.

Baidena kritiÄ·i ASV Kongresā tagad apgalvo, ka viņa piesardzÄ«ba izprovocÄ“jusi Putina iebrukumu. Saskaņā ar republikāņu senatora Toma Kotona teikto “Baidena piekāpšanās izprovocÄ“ja Putinu”. Ja Savienotajām ValstÄ«m bÅ«tu bijis tāds spÄ“cÄ«gs prezidents kā Džordžs Bušs, un viņa sabiedrotie, iebrukums nekad nebÅ«tu noticis, apgalvo Kotons.

Padomājiet par Putina iebrukumu Gruzijā 2008. gadā. Bušs bija prezidents, un notikumi Gruzijā bija ļoti lÄ«dzÄ«gi notikumiem Ukrainā pirms Krievijas iebrukuma. Tajā laikā Gruzijas centienus stāties pretÄ« Krievijas atbalstÄ«tajiem separātistiem Putins uzskatÄ«ja par nepieņemamiem draudiem. PÄ“c tā gada NATO samita, kurā Buša administrācija mÄ“Ä£ināja panākt Gruzijas un Ukrainas iestāšanos NATO, bet tas neizdevās, Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kas bija iedrošināts ar ASV iespÄ“jamo atbalstu, vÄ“rsās pret separātisko Dienvidosetijas provinci.

Kad Putins atbildÄ“ja ar pavÄ“li Krievijas karaspÄ“kam iebrukt Gruzijā, viņam noteikti nebija šaubu par Buša gatavÄ«bu sÅ«tÄ«t ASV karaspÄ“ku karā. Galu galā viņš bija redzÄ“jis, kā Bušs 2003. gadā nosÅ«tÄ«ja 130 000 karavÄ«ru iebrukumam Irākā un vÄ“l desmitiem tÅ«kstošu karavÄ«ru uz Afganistānu. PierādÄ«jumi liecina, ka Buša bravÅ«ra nevis atturÄ“ja Putinu, bet gan veicināja Saakašvili pārgalvÄ«bu, kas savukārt bija iegansts tālākam Putina iebrukumam Gruzijā.

Kad Krievijas iebrucÄ“ji tuvojās Gruzijas galvaspilsÄ“tai, Buša administrācija nonāca vÄ“l vienas izvÄ“les priekšÄ. Paredzams, ka daži administrācijas locekļi, jo Ä«paši viceprezidenta Dika ÄŒeinija palÄ«gi, aicināja nosÅ«tÄ«t ASV karaspÄ“ku, lai novÄ“rstu Gruzijas sagrābšanu. ĪpašÄ Nacionālās drošÄ«bas padomes sanāksmÄ“, ko vadÄ«ja prezidents, viņa nacionālās drošÄ«bas padomnieks StÄ«vens Hadlijs šo jautājumu uzdeva tieši: “Vai mÄ“s esam gatavi sākt karu ar Krieviju Gruzijas dēļ?”

PÄ“c tam prezidents lÅ«dza katram sanāksmes dalÄ«bniekam piedāvāt savu atbildi. Kā pÄ“c tam izteicās Hadlijs, “es gribÄ“ju, lai cilvÄ“ki parādÄ«tu savas kārtis attiecÄ«bā uz iespÄ“jamo militāro reakciju”, zinot, ka pretÄ“jā gadÄ«jumā daži no viņiem vÄ“lāk varÄ“tu apgalvot, ka viņi ir gatavi cÄ«nÄ«ties par Gruziju, bet ir noraidÄ«ti. Apejot ap galdu, neviens, tostarp ÄŒeinijs, valsts sekretāre KondolÄ«za Raisa un aizsardzÄ«bas ministrs Bobs Geitss, nebija gatavi balsot “par”. Amerikas Savienotās Valstis nenāca Gruzijai palÄ«gā, un karš beidzās divu nedēļu laikā.

Precedents ar daudziem prezidentiem

Baidena un Buša administrāciju izdarÄ«tā izvÄ“le atbilst visu citu ASV administrāciju izdarÄ«tajai izvÄ“lei, kuras saskārušÄs ar lÄ«dzÄ«gu dilemmu.

Kad 1948. gadā Padomju SavienÄ«ba bloÄ·Ä“ja BerlÄ«nes maÄ£istrāli, ASV prezidents Harijs Trumens noraidÄ«ja savu bruņoto spÄ“ku komandieru priekšlikumu likt ASV spÄ“kiem izlauzt ceļu uz BerlÄ«ni ar varu. Prezidents Dvaits Eizenhauers nesÅ«tÄ«ja ASV karaspÄ“ku Ungārijas 1956. gada sacelšanās aizsardzÄ«bai, šo lÄ“mumu 1968. gada Prāgas pavasara laikā ÄŒehoslovākijā atkārtoja prezidents Lindons Džonsons. Kenedijs atteicās uzbrukt padomju karaspÄ“kam, kas bÅ«vÄ“ja BerlÄ«nes mÅ«ri.

Kad 1983. gadā Padomju SavienÄ«ba Tālajos Austrumos notrieca pasažieru lidmašÄ«nu, kā rezultātā gāja bojā 52 amerikāņi, no kuriem viens bija Kongresa loceklis, prezidents Ronalds Reigans arÄ« atteicās no eskalācijas. Šie gadÄ«jumi pierāda, ka neviena ASV valsts augstāka amatpersona, kurai bija jāpieņem galÄ«gais lÄ“mums, nebija gatava riskÄ“t ar nācijas izdzÄ«vošanu kaut kāda cita iemesla dēļ, kas nav nepārprotami svarÄ«gs ASV valsts interesÄ“s.

Tāpat kā viņu priekšgājÄ“ji Baidens, Apvienotā štābu priekšnieku komitejas priekšsÄ“dÄ“tājs Ä£enerālis Marks Millijs, Nacionālās drošÄ«bas padomnieks Džeiks Salivans un citi administrācijas locekļi ir ne tikai lasÄ«juši par Kubas raÄ·ešu krÄ«zes notikumiem, bet arÄ« piedalÄ«jušies simulÄ“tās kara spÄ“lÄ“s, kuru mÄ“rÄ·is bija ļaut viņiem izjust kodoldraudus uz vietas.

Viņi ir iejutušies to cilvÄ“ku lomās, kuri sÄ“dÄ“ja pie viena galda ar Kenediju, apspriežot izvÄ“li, kas, kā viņi zināja, varÄ“ja izprovocÄ“t kodoltriecienu, kas varÄ“ja nogalināt viņu pašu Ä£imenes. Viņi ir pārskatÄ«juši Vienoto integrÄ“to operatÄ«vo plānu un ASV vispārÄ“jo kodolkara plānu, kas pirmo reizi tika izstrādāts 60. gadu sākumā un kas paredz ASV kodolarsenāla palaišanas procedÅ«ru un mÄ“rÄ·Ä“šanas iespÄ“ju klāstu, ja tas bÅ«tu nepieciešams.

Džo Baidens un viņa vecākie padomnieki ir pārdomājuši, ka, lai gan ASV stratÄ“Ä£iskie kodolspÄ“ki var izdzÄ“st Krieviju no kartes, jebkuras šÄdas konfrontācijas beigās arÄ« ASV vairs nebÅ«s. TādÄ“jādi viņi izprot dziļo patiesÄ«bu, ko Ronalds Reigans ir izteicis savā slavenajā citātā: “Kodolkarā nevar uzvarÄ“t, un to nekad nedrÄ«kst realizÄ“t.”

Reigana apgalvojumus ir viegli nolasÄ«t, bet grÅ«ti integrÄ“t stratÄ“Ä£iskajā domāšanā. Lai gan Amerikas Savienotajām ValstÄ«m ir visspÄ“cÄ«gākā armija pasaulÄ“ ar kodolspÄ“kiem, kas Krieviju varÄ“tu pārvÄ“rst par kapsÄ“tu, Reigana pirmais punkts atgādina, ka šÄ« kara beigās Krievija bÅ«tu pilnÄ«bā iznÄ«cinājusi arÄ« Amerikas Savienotās Valstis. Neviens to nevarÄ“tu nosaukt par uzvaru. Aukstā kara stratÄ“Ä£i to dÄ“vÄ“ja par MAD jeb savstarpÄ“ji garantÄ“to iznÄ«cināšanu. Kara tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba faktiski ir padarÄ«jusi ASV un Krieviju par neatdalāmiem dvīņiem. Lai gan abas valstis var nogalināt otru, neviena no tām to nevar izdarÄ«t, vienlaikus neizdarot pašnāvÄ«bu.

Reigana brÄ«dinājuma otro daļu “nekad nedrÄ«kst realizÄ“t” ir vÄ“l grÅ«tāk uztvert. Lai cik ļauna un bÄ«stama šodien bÅ«tu Putina Krievija, Amerikas Savienotajām ValstÄ«m ir jāatrod veids, kā to sakaut, nesākot karu. Aukstā kara laikā izvairÄ«ties no kara ar Padomju SavienÄ«bu nozÄ«mÄ“ja pieņemt ierobežojumus ASV iniciatÄ«vām cīņā pret Padomju SavienÄ«bu, kas citādi bÅ«tu pilnÄ«gi nepieņemami.

Tostarp bija jāsadzÄ«vo, cik tālu vien bija iespÄ“jams, ar padomju okupāciju Austrumeiropas valstÄ«s, pat ja ASV darÄ«ja visu iespÄ“jamo, lai mazinātu atbalstu šiem komunistiskajiem režīmiem, un jāpanāk kompromisi, kuros abas valstis vienojās neizvietot noteiktas ieroču sistÄ“mas, piemÄ“ram, vidÄ“ja darbÄ«bas rādiusa kodolspÄ“kus, kas varÄ“tu palielināt nepareizu aprÄ“Ä·inu vai negadÄ«jumu risku, novedot pie kara.

Karš ar citiem lÄ«dzekļiem

Starp daudzajām Kubas raÄ·ešu krÄ«zes mācÄ«bām viena var izrādÄ«ties Ä«paši svarÄ«ga Baidena administrācijai turpmākajās nedēļās – jo Ä«paši, ja Putins tiks iedzÄ«ts stÅ«rÄ«.

Kā Kenedijs teica savā svarÄ«gākajā ārpolitikas runā tikai dažus mÄ“nešus pÄ“c Kubas raÄ·ešu krÄ«zes: “Vispirms, aizsargājot savas vitāli svarÄ«gās intereses, kodolvalstÄ«m ir jānovÄ“rš konfrontācijas, kas pretiniekam liek izvÄ“lÄ“ties vai nu pazemojošu atkāpšanos, vai kodolkaru.” Ja šÄ«s bÅ«tu vienÄ«gās divas iespÄ“jas, starp kurām Putinam bÅ«tu jāizvÄ“las, nav garantijas, ka viņš izvÄ“lÄ“tos pirmo.

Lai gan Baidens ir izvairÄ«jies piespiest Putinu nonākt lÄ«dz šÄdai situācijai, notikumi šobrÄ«d virzās uz to, ka Krievijas lÄ«deris varÄ“tu nonākt šÄdās krustcelÄ“s. Ja kara faktiskie apstākļi uz vietas viņam neatstāj citu alternatÄ«vu kā zaudÄ“t šo karu vai šokÄ“t ukraiņus un pasauli ar taktisko kodoluzbrukumu, bÅ«tu muļķīgi domāt, ka viņš neizvÄ“lÄ“sies otro iespÄ“ju.

Lai to novÄ“rstu, Baidenam un viņa komandai vajadzÄ“tu pārskatÄ«t to, ko Kenedijs darÄ«ja, kad viņš redzÄ“ja, ka notikumi strauji virzās uz strupceļu. Neraugoties uz ASV jÅ«ras blokādes panākumiem, kas neļāva Padomju SavienÄ«bai ievest Kubā papildu raÄ·etes, tā neko nedarÄ«ja, lai apturÄ“tu tās raÄ·ešu sagatavošanu palaišanai pret Amerikas Savienotajām ValstÄ«m. TādÄ“jādi krÄ«zes pÄ“dÄ“jā sestdienā Kenedija padomnieki viņam teica, ka ir tikai divas iespÄ“jas – uzbrukt vai pieņemt padomju raÄ·ešu bāzi Kubā kā notikušu faktu. Kenedijs noraidÄ«ja tās abas.

Tā vietā viņš izstrādāja izdomātu alternatÄ«vu, kas sastāvÄ“ja no trim komponentÄ“m: publiska vienošanās, kurā Amerikas Savienotās Valstis apņēmās neveikt iebrukumu Kubā, ja Padomju SavienÄ«ba atsauks savas raÄ·etes, privāts ultimāts, kurā draudÄ“ja uzbrukt Kubai nākamo 24-48 stundu laikā, ja HrušÄovs nepieņems šo piedāvājumu, un “konfekte” Krievijai, solot izvest ASV raÄ·etes no Turcijas sešu mÄ“nešu laikā pÄ“c krÄ«zes atrisināšanas.

Sarežģītajās daudzlÄ«meņu sarunās un diplomātijā, kas bÅ«s nepieciešamas, lai Putinam Ukrainā radÄ«tu lÄ«dzÄ«gu atkāpšanās ceļu, ASV un to sabiedrotajiem bÅ«s vajadzÄ«ga vÄ“l lielāka iztÄ“le nekā Kenedijam un viņa padomdevÄ“jiem 1962. gadā.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0