KÄ sauszemes konfrontÄcija var pÄrtapt kodolkarÄ, jeb ko mÄcÄ«ties no 1962. gada Kubas raÄ·eÅ¡u krÄ«zes
Grems Alisons, Foreign Affairs · 12.04.2022. · Komentāri (0)TÄ kÄ Krievijas iebrukums UkrainÄ ir apstÄjies un iebrucÄ“ju spÄ“ki ir novirzÄ«ti uz kaujÄm Ukrainas austrumos, karÄ sÄkusies jauna, tumšÄka un bÄ«stamÄka fÄze. Mariupole sniedz priekšstatu par nÄkotni.
Vladimiram Putinam, kurš deva pavÄ“li sabombardÄ“t Krievijas pilsÄ“tu Grozniju, lai to “atbrÄ«votu”, un kurš pievienojÄs SÄ«rijas diktatoram Bašaram al Asadam, lai iznÄ«cinÄtu Alepo, noteikti nav sirdsapziņas pÄrmetumu par cilvÄ“ku masveida iznÄ«cinÄšanu. TurklÄt karš UkrainÄ ir nepÄrprotami izšÄ·irÄ«gs pašam V. Putinam. Krievijas diktators zina, ka viņš nevar zaudÄ“t, neriskÄ“jot ar savu režīmu un pat dzÄ«vÄ«bu.
TÄpÄ“c, turpinoties kaujÄm, ja viņš bÅ«s spiests izvÄ“lÄ“ties starp apkaunojošu atkÄpšanos un vardarbÄ«bas lÄ«meņa palielinÄšanu, mums bÅ«tu jÄsagatavojas sliktÄkajam. GalÄ“jÄ gadÄ«jumÄ tas varÄ“tu ietvert kodolieroÄu pielietošanu.
Atrodot arvien vairÄk pierÄdÄ«jumus, ka Krievijas spÄ“ki ir iesaistÄ«jušies šausminošÄs nevainÄ«gu civiliedzÄ«votÄju slepkavÄ«bÄs, ASV un to sabiedrotie EiropÄ saskaras ar pieaugošu spiedienu iejaukties, kas draudÄ“tu bÅ«tiski paplašinÄt kara mÄ“rogu.
ASV prezidents Džo Baidens ir mobilizÄ“jis globÄlu koalÄ«ciju, kas tagad Krievijai piemÄ“ro visplašÄko sÄpÄ«gÄko sankciju kopumu, kÄds jebkad pieredzÄ“ts. Viņš ir izolÄ“jis V. Putinu un viņa atbalstÄ«tÄjus, padarot viņus par izstumtajiem lielÄkajÄ daÄ¼Ä Rietumu pasaules.
KopÄ ar NATO sabiedrotajiem Amerikas SavienotÄs Valstis arÄ« piegÄdÄ milzÄ«gu daudzumu ieroÄu ukraiņiem, kuri drosmÄ«gi cÄ«nÄs par savu brÄ«vÄ«bu. TomÄ“r daudzi amerikÄņi jautÄ, ko vÄ“l Baidena administrÄcija var darÄ«t, lai apvaldÄ«tu agresoru. Daudzi eksperti un politiÄ·i aicina noteikt lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas reÄ£ioniem vai nodot Kijivai Polijas “MiG-29” lidmašÄ«nas.
TomÄ“r šajÄs prasÄ«bÄs netiek ņemta vÄ“rÄ aukstÄ kara galvenÄ mÄcÄ«ba: ja kodolvalstu lielvaru bruņotajiem spÄ“kiem kÄdreiz bÅ«tu jÄiesaistÄs karstajÄ karÄ, kurÄ katrai no tÄm vajadzÄ“tu nogalinÄt vai vismaz apsvÄ“rt iespÄ“ju par simtiem tÅ«kstošu cilvÄ“ku nogalinÄšanu, tas saÄ«sinÄtu ceļu lÄ«dz iespÄ“jamai kodolkatastrofai. KÄ hrestomÄtisks piemÄ“rs šÄdai situÄcijai ir 1962. gada Kubas raÄ·ešu krÄ«ze.
Kad ASV spiegu lidmašÄ«na pieÄ·Ä“ra Padomju SavienÄ«bu mÄ“Ä£inÄjumos KubÄ ievest un izvietot kodolraÄ·etes, prezidents Džons Kenedijs nekavÄ“joties nolÄ“ma, ka šÄda PSRS rÄ«cÄ«ba ir nepieņemama. Viņš stÄjÄs pretÄ« Å…ikitam HrušÄovam, un tÄ sÄkÄs Kubas jÅ«ras blokÄde, kas noslÄ“dzÄs ar ultimÄtu, kurÄ tika draudÄ“ts ar gaisa triecieniem pa padomju raÄ·ešu atrašanÄs vietÄm.
VÄ“sturnieki ir vienisprÄtis, ka šis bija bÄ«stamÄkais brÄ«dis pasaules vÄ“sturÄ“. Dž. Kenedijs brÄlim Bobijam privÄti atzina, ka, viņaprÄt, iespÄ“ja, ka konfrontÄcija beigsies ar kodolkaru, ir “viens pret trim”. Nekas no tÄ, ko vÄ“sturnieki ir atklÄjuši gadu desmitos, nav palÄ«dzÄ“jis šÄ«s izredzes palielinÄt. Ja šis karš bÅ«tu sÄcies, tas bÅ«tu nozÄ«mÄ“jis 100 miljonu amerikÄņu un vÄ“l vairÄk krievu nÄvi.
ŠajÄ krÄ«zÄ“ gÅ«tÄs mÄcÄ«bas ir devušas pamatu ASV kodolpolitikas darbÄ«bai turpmÄkajos gadu desmitos. PÄ“c 60. gados piedzÄ«votÄs konfrontÄcijas mÅ«sdienÄs daudziem analÄ«tiÄ·iem lÄ«dzÄ«gas situÄcijas atkÄrtošanÄs bija kļuvusi teju neiedomÄjama.
Džo Baidens un viņa administrÄcijas galvenÄs amatpersonas šo pamatprincipu pÄrzina. TÄpÄ“c, izstrÄdÄjot stratÄ“Ä£iju, kÄ stÄties pretÄ« V. Putina mestajam izaicinÄjumam, ASV prezidenta administrÄcija apzinÄs, ka Krievijas nacionÄlÄs drošÄ«bas stratÄ“Ä£ija paredz kodolieroÄu izmantošanu noteiktos apstÄkļos pat tad, ja otra puse tos nav izmantojusi vai nav draudÄ“jusi izmantot.
Viņi ir izpÄ“tÄ«juši Krievijas militÄrÄs mÄcÄ«bas, kurÄs Krievijas bruņotie spÄ“ki praktizÄ“ to, ko doktrinÄlÄ valodÄ sauc par “situÄcijas eskalÄ“šanu ar mÄ“rÄ·i deeskalÄ“t situÄciju”. TÄ paredz taktisko kodolieroÄu izmantošanu, lai novÄ“rstu liela mÄ“roga konvencionÄlos draudus Krievijai vai tÄs sabiedrotajiem.
PiemÄ“ram, ja V. Putins konstatÄ“s, ka viņa bruņotie spÄ“ki cieš baisu sakÄvi konvencionÄlajÄ kaujas laukÄ, nav izslÄ“gts, ka viņš varÄ“tu mÄ“Ä£inÄt piespiest Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kapitulÄ“t, izmantojot taktiskos kodolieroÄus – proti, mazÄkas jaudas kodollÄdiņus ar postošÄm sekÄm. ŠÄds trieciens varÄ“tu tikt dots pa kÄdu no Ukrainas mazÄkÄm pilsÄ“tÄm. Ja Amerikas SavienotÄs Valstis šÄdÄ situÄcijÄ atbildÄ“tu, varÄ“tu sÄkties vÄ“l bÄ«stamÄka kodolspÄ“le, nekÄ tika piedzÄ«vota 1962. gadÄ KarÄ«bu krÄ«zes laikÄ.
KÄ sauszemes konfrontÄcijas pÄrtop par kodolkaru
KÄ notikumi 1962. gadÄ varÄ“ja novest pie kodolkara? ŠÄ«s krÄ«zes analÄ«tiÄ·i ir identificÄ“juši vairÄk nekÄ duci iespÄ“jamu ceļu, kas varÄ“ja novest pie Amerikas pilsÄ“tu iznÄ«cinÄšanas. Viens no tiem – fakts, ka tobrÄ«d Kenedijam tÄ arÄ« nebija zinÄma visa informÄcija. Kenedijam un viņa lÄ«dzgaitniekiem galvenais jautÄjums bija neļaut Padomju SavienÄ«bai KubÄ uzstÄdÄ«t vidÄ“jas darbÄ«bas rÄdiusa kodolraÄ·etes, kas varÄ“tu dot triecienu ASV kontinentÄlajai daļai.
TomÄ“r viņi nezinÄja, ka Padomju SavienÄ«ba bez vidÄ“jÄ darbÄ«bas rÄdiusa raÄ·etÄ“m KubÄ jau bija izvietojusi vairÄk nekÄ 100 taktisko kodolieroÄu. TurklÄt KubÄ atradÄs 40 000 padomju karavÄ«ru, kuriem bija gan tehniskÄ iespÄ“jas šo ieroÄu izmantošanai, gan vajadzÄ«gÄs atļaujas šÄ« arsenÄla pielietošanai uzbrukumÄ.
IedomÄjieties, piemÄ“ram, ka šÄ«s liktenÄ«gÄs krÄ«zes divpadsmitajÄ dienÄ HrušÄovs bÅ«tu kategoriski noraidÄ«jis Kenedija pÄ“dÄ“jo un galÄ«go piedÄvÄjumu to atrisinÄt. Kenedijs bija ierosinÄjis vienošanos, kurÄ Amerikas SavienotÄs Valstis apņemtos nekad neiebrukt KubÄ, ja Padomju SavienÄ«ba izvÄktu savas raÄ·etes, ko viņš papildinÄja ar privÄtu ultimÄtu, kurÄ draudÄ“ja uzbrukt Kubai 24-48 stundu laikÄ, ja HrušÄovs atteiksies.
Paredzot negatÄ«vu reakciju, Kenedijs jau bija apstiprinÄjis bombardÄ“šanas kampaņu, lai iznÄ«cinÄtu visas raÄ·etes uz salas. TÄpat bija paredzÄ“ts arÄ« tiešais iebrukums Kubas iekšienÄ“, lai nodrošinÄtu, ka visi triecienos neizmantotie ieroÄi tiek iznÄ«cinÄti. TaÄu gadÄ«jumÄ, ja ASV karaspÄ“ks dotos uz Kubu pildÄ«t virspavÄ“lnieka uzdevumu, tas nonÄktu PSRS taktisko kodolieroÄu mÄ“rÄ·os. To atomieroÄu sniedzamÄ«bas zonÄ, par kuru klÄtbÅ«tni amerikÄņiem vispÄr nekas nebija zinÄms. Šo ieroÄu izmantošana bÅ«tu nogremdÄ“jusi amerikÄņu kuÄ£us, kas dotos uz Kubu. TÄpat tie, iespÄ“jams, trÄpÄ«tu Floridas ostÄm, no kurÄm uz Kubu bÅ«tu devušies amerikÄņi.
TÄdÄ brÄ«dÄ« HrušÄovs, visticamÄk, bÅ«tu pavÄ“lÄ“jis sÄkt gatavoties 20 padomju starpkontinentÄlo ballistisko raÄ·ešu palaišanai, kas spÄ“tu nogÄdÄt kaujas galviņas dziļi ASV teritorijÄ. Tad Kenedijs bÅ«tu saskÄries ar briesmÄ«gu dilemmu – viņš varÄ“tu pavÄ“lÄ“t veikt preventÄ«vu uzbrukumu padomju kodolarsenÄlam, uzbrukumu, kas, visticamÄk, nespÄ“tu iznÄ«cinÄt visus padomju kodolieroÄus, ko tie varÄ“tu izmantot desmitiem miljonu amerikÄņu nogalinÄšanÄ, vai arÄ« riskÄ“t un neuzbrukt, skaidri apzinoties, ka ar šÄdu soli viņš ASV atstÄj neaizsargÄtas pret visa padomju kodolarsenÄla uzbrukumu, kas varÄ“tu izraisÄ«t vairÄk nekÄ 100 miljonu nÄvi.
Par laimi, lai cik briesmÄ«gs bÅ«tu Krievijas karš pret Ukrainu, risks, ka tas beigsies ar kodolkonfliktu, ne tuvu nav tik liels kÄ KarÄ«bu krÄ«zes laikÄ.
Te nu ir divi galvenie iemesli, kÄpÄ“c Putina iebrukums nav kļuvis par 1962. gada raÄ·ešu krÄ«zes turpinÄjumu. PirmkÄrt, Putins ir ļoti centies neapdraudÄ“t svarÄ«gas ASV nacionÄlÄs intereses, tostarp izvairoties pÄrkÄpt ASV novilktÄs “sarkanÄs” lÄ«nijas, piemÄ“ram, uzbrÅ«kot kÄdai no NATO dalÄ«bvalstÄ«m, otrkÄrt, Baidens jau no paša sÄkuma bija apņēmÄ«bas pilns nepieļaut, ka UkrainÄ notiekošais pÄraug plašÄkÄ karÄ.
PreventÄ«vÄ atturÄ“šana
Baidena reakcija uz Putina izaicinÄjumu ir apliecinÄjusi nepÄrprotamu stratÄ“Ä£isku skaidrÄ«bu par Amerikas nacionÄlajÄm interesÄ“m. Baidens izprot reÄlos riskus, ka, nepareizi rÄ«kojoties, dinamika UkrainÄ var izraisÄ«t kodolkaru. Viņš arÄ« zina, ka Amerikas SavienotajÄm ValstÄ«m nav nekÄdu vitÄli svarÄ«gu interešu UkrainÄ, kas nav NATO dalÄ«bvalsts. LÄ«dz ar to Vašingtona var nesniegt NATO 5. panta garantijas Kijivai, kas nav NATO dalÄ«bvalsts. TÄdÄ“jÄdi Baidena iesaistÄ«šanÄs karÄ ar Krieviju Ukrainas dēļ varÄ“tu bÅ«t vislielÄkÄ un, iespÄ“jams, pÄ“dÄ“jÄ kļūda ASV ÄrpolitikÄ.
ApņēmÄ«gi cenšoties to novÄ“rst, Baidens, Krievijas karaspÄ“kam aplencot Ukrainu, skaidri norÄdÄ«ja, ka ASV karaspÄ“ka nosÅ«tÄ«šana karot UkrainÄ “nav apspriežama”. Kopš tÄ laika Baidena komanda ir vairÄkkÄrt uzsvÄ“rusi šo punktu. NeatkarÄ«gi no tÄ, cik sÄpÄ«gi ir Putina noziegumi, ASV karaspÄ“ka nosÅ«tÄ«šana aizstÄvÄ“t ukraiņus nozÄ«mÄ“tu karu ar Krieviju. Šis karš varÄ“tu pÄraugt kodolkara armagedonÄ, kurÄ par upuriem kļūtu ne tikai ukraiņi, bet arÄ« viņu kolÄ“Ä£i EiropÄ, KrievijÄ un ASV. KopumÄ, kÄ teica Baidens, ASV “necÄ«nÄ«sies trešajÄ pasaules karÄ UkrainÄ”.
Baidena kritiÄ·i ASV KongresÄ tagad apgalvo, ka viņa piesardzÄ«ba izprovocÄ“jusi Putina iebrukumu. SaskaÅ†Ä ar republikÄņu senatora Toma Kotona teikto “Baidena piekÄpšanÄs izprovocÄ“ja Putinu”. Ja SavienotajÄm ValstÄ«m bÅ«tu bijis tÄds spÄ“cÄ«gs prezidents kÄ Džordžs Bušs, un viņa sabiedrotie, iebrukums nekad nebÅ«tu noticis, apgalvo Kotons.
PadomÄjiet par Putina iebrukumu GruzijÄ 2008. gadÄ. Bušs bija prezidents, un notikumi GruzijÄ bija ļoti lÄ«dzÄ«gi notikumiem UkrainÄ pirms Krievijas iebrukuma. TajÄ laikÄ Gruzijas centienus stÄties pretÄ« Krievijas atbalstÄ«tajiem separÄtistiem Putins uzskatÄ«ja par nepieņemamiem draudiem. PÄ“c tÄ gada NATO samita, kurÄ Buša administrÄcija mÄ“Ä£inÄja panÄkt Gruzijas un Ukrainas iestÄšanos NATO, bet tas neizdevÄs, Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kas bija iedrošinÄts ar ASV iespÄ“jamo atbalstu, vÄ“rsÄs pret separÄtisko Dienvidosetijas provinci.
Kad Putins atbildÄ“ja ar pavÄ“li Krievijas karaspÄ“kam iebrukt GruzijÄ, viņam noteikti nebija šaubu par Buša gatavÄ«bu sÅ«tÄ«t ASV karaspÄ“ku karÄ. Galu galÄ viņš bija redzÄ“jis, kÄ Bušs 2003. gadÄ nosÅ«tÄ«ja 130 000 karavÄ«ru iebrukumam IrÄkÄ un vÄ“l desmitiem tÅ«kstošu karavÄ«ru uz AfganistÄnu. PierÄdÄ«jumi liecina, ka Buša bravÅ«ra nevis atturÄ“ja Putinu, bet gan veicinÄja Saakašvili pÄrgalvÄ«bu, kas savukÄrt bija iegansts tÄlÄkam Putina iebrukumam GruzijÄ.
Kad Krievijas iebrucÄ“ji tuvojÄs Gruzijas galvaspilsÄ“tai, Buša administrÄcija nonÄca vÄ“l vienas izvÄ“les priekšÄ. Paredzams, ka daži administrÄcijas locekļi, jo Ä«paši viceprezidenta Dika ÄŒeinija palÄ«gi, aicinÄja nosÅ«tÄ«t ASV karaspÄ“ku, lai novÄ“rstu Gruzijas sagrÄbšanu. ĪpašÄ NacionÄlÄs drošÄ«bas padomes sanÄksmÄ“, ko vadÄ«ja prezidents, viņa nacionÄlÄs drošÄ«bas padomnieks StÄ«vens Hadlijs šo jautÄjumu uzdeva tieši: “Vai mÄ“s esam gatavi sÄkt karu ar Krieviju Gruzijas dēļ?”
PÄ“c tam prezidents lÅ«dza katram sanÄksmes dalÄ«bniekam piedÄvÄt savu atbildi. KÄ pÄ“c tam izteicÄs Hadlijs, “es gribÄ“ju, lai cilvÄ“ki parÄdÄ«tu savas kÄrtis attiecÄ«bÄ uz iespÄ“jamo militÄro reakciju”, zinot, ka pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ daži no viņiem vÄ“lÄk varÄ“tu apgalvot, ka viņi ir gatavi cÄ«nÄ«ties par Gruziju, bet ir noraidÄ«ti. Apejot ap galdu, neviens, tostarp ÄŒeinijs, valsts sekretÄre KondolÄ«za Raisa un aizsardzÄ«bas ministrs Bobs Geitss, nebija gatavi balsot “par”. Amerikas SavienotÄs Valstis nenÄca Gruzijai palÄ«gÄ, un karš beidzÄs divu nedēļu laikÄ.
Precedents ar daudziem prezidentiem
Baidena un Buša administrÄciju izdarÄ«tÄ izvÄ“le atbilst visu citu ASV administrÄciju izdarÄ«tajai izvÄ“lei, kuras saskÄrušÄs ar lÄ«dzÄ«gu dilemmu.
Kad 1948. gadÄ Padomju SavienÄ«ba bloÄ·Ä“ja BerlÄ«nes maÄ£istrÄli, ASV prezidents Harijs Trumens noraidÄ«ja savu bruņoto spÄ“ku komandieru priekšlikumu likt ASV spÄ“kiem izlauzt ceļu uz BerlÄ«ni ar varu. Prezidents Dvaits Eizenhauers nesÅ«tÄ«ja ASV karaspÄ“ku UngÄrijas 1956. gada sacelšanÄs aizsardzÄ«bai, šo lÄ“mumu 1968. gada PrÄgas pavasara laikÄ ÄŒehoslovÄkijÄ atkÄrtoja prezidents Lindons Džonsons. Kenedijs atteicÄs uzbrukt padomju karaspÄ“kam, kas bÅ«vÄ“ja BerlÄ«nes mÅ«ri.
Kad 1983. gadÄ Padomju SavienÄ«ba TÄlajos Austrumos notrieca pasažieru lidmašÄ«nu, kÄ rezultÄtÄ gÄja bojÄ 52 amerikÄņi, no kuriem viens bija Kongresa loceklis, prezidents Ronalds Reigans arÄ« atteicÄs no eskalÄcijas. Šie gadÄ«jumi pierÄda, ka neviena ASV valsts augstÄka amatpersona, kurai bija jÄpieņem galÄ«gais lÄ“mums, nebija gatava riskÄ“t ar nÄcijas izdzÄ«vošanu kaut kÄda cita iemesla dēļ, kas nav nepÄrprotami svarÄ«gs ASV valsts interesÄ“s.
TÄpat kÄ viņu priekšgÄjÄ“ji Baidens, ApvienotÄ štÄbu priekšnieku komitejas priekšsÄ“dÄ“tÄjs Ä£enerÄlis Marks Millijs, NacionÄlÄs drošÄ«bas padomnieks Džeiks Salivans un citi administrÄcijas locekļi ir ne tikai lasÄ«juši par Kubas raÄ·ešu krÄ«zes notikumiem, bet arÄ« piedalÄ«jušies simulÄ“tÄs kara spÄ“lÄ“s, kuru mÄ“rÄ·is bija ļaut viņiem izjust kodoldraudus uz vietas.
Viņi ir iejutušies to cilvÄ“ku lomÄs, kuri sÄ“dÄ“ja pie viena galda ar Kenediju, apspriežot izvÄ“li, kas, kÄ viņi zinÄja, varÄ“ja izprovocÄ“t kodoltriecienu, kas varÄ“ja nogalinÄt viņu pašu Ä£imenes. Viņi ir pÄrskatÄ«juši Vienoto integrÄ“to operatÄ«vo plÄnu un ASV vispÄrÄ“jo kodolkara plÄnu, kas pirmo reizi tika izstrÄdÄts 60. gadu sÄkumÄ un kas paredz ASV kodolarsenÄla palaišanas procedÅ«ru un mÄ“rÄ·Ä“šanas iespÄ“ju klÄstu, ja tas bÅ«tu nepieciešams.
Džo Baidens un viņa vecÄkie padomnieki ir pÄrdomÄjuši, ka, lai gan ASV stratÄ“Ä£iskie kodolspÄ“ki var izdzÄ“st Krieviju no kartes, jebkuras šÄdas konfrontÄcijas beigÄs arÄ« ASV vairs nebÅ«s. TÄdÄ“jÄdi viņi izprot dziļo patiesÄ«bu, ko Ronalds Reigans ir izteicis savÄ slavenajÄ citÄtÄ: “KodolkarÄ nevar uzvarÄ“t, un to nekad nedrÄ«kst realizÄ“t.”
Reigana apgalvojumus ir viegli nolasÄ«t, bet grÅ«ti integrÄ“t stratÄ“Ä£iskajÄ domÄšanÄ. Lai gan Amerikas SavienotajÄm ValstÄ«m ir visspÄ“cÄ«gÄkÄ armija pasaulÄ“ ar kodolspÄ“kiem, kas Krieviju varÄ“tu pÄrvÄ“rst par kapsÄ“tu, Reigana pirmais punkts atgÄdina, ka šÄ« kara beigÄs Krievija bÅ«tu pilnÄ«bÄ iznÄ«cinÄjusi arÄ« Amerikas SavienotÄs Valstis. Neviens to nevarÄ“tu nosaukt par uzvaru. AukstÄ kara stratÄ“Ä£i to dÄ“vÄ“ja par MAD jeb savstarpÄ“ji garantÄ“to iznÄ«cinÄšanu. Kara tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba faktiski ir padarÄ«jusi ASV un Krieviju par neatdalÄmiem dvīņiem. Lai gan abas valstis var nogalinÄt otru, neviena no tÄm to nevar izdarÄ«t, vienlaikus neizdarot pašnÄvÄ«bu.
Reigana brÄ«dinÄjuma otro daļu “nekad nedrÄ«kst realizÄ“t” ir vÄ“l grÅ«tÄk uztvert. Lai cik ļauna un bÄ«stama šodien bÅ«tu Putina Krievija, Amerikas SavienotajÄm ValstÄ«m ir jÄatrod veids, kÄ to sakaut, nesÄkot karu. AukstÄ kara laikÄ izvairÄ«ties no kara ar Padomju SavienÄ«bu nozÄ«mÄ“ja pieņemt ierobežojumus ASV iniciatÄ«vÄm cÄ«Å†Ä pret Padomju SavienÄ«bu, kas citÄdi bÅ«tu pilnÄ«gi nepieņemami.
Tostarp bija jÄsadzÄ«vo, cik tÄlu vien bija iespÄ“jams, ar padomju okupÄciju Austrumeiropas valstÄ«s, pat ja ASV darÄ«ja visu iespÄ“jamo, lai mazinÄtu atbalstu šiem komunistiskajiem režīmiem, un jÄpanÄk kompromisi, kuros abas valstis vienojÄs neizvietot noteiktas ieroÄu sistÄ“mas, piemÄ“ram, vidÄ“ja darbÄ«bas rÄdiusa kodolspÄ“kus, kas varÄ“tu palielinÄt nepareizu aprÄ“Ä·inu vai negadÄ«jumu risku, novedot pie kara.
Karš ar citiem lÄ«dzekļiem
Starp daudzajÄm Kubas raÄ·ešu krÄ«zes mÄcÄ«bÄm viena var izrÄdÄ«ties Ä«paši svarÄ«ga Baidena administrÄcijai turpmÄkajÄs nedēļÄs – jo Ä«paši, ja Putins tiks iedzÄ«ts stÅ«rÄ«.
KÄ Kenedijs teica savÄ svarÄ«gÄkajÄ Ärpolitikas runÄ tikai dažus mÄ“nešus pÄ“c Kubas raÄ·ešu krÄ«zes: “Vispirms, aizsargÄjot savas vitÄli svarÄ«gÄs intereses, kodolvalstÄ«m ir jÄnovÄ“rš konfrontÄcijas, kas pretiniekam liek izvÄ“lÄ“ties vai nu pazemojošu atkÄpšanos, vai kodolkaru.” Ja šÄ«s bÅ«tu vienÄ«gÄs divas iespÄ“jas, starp kurÄm Putinam bÅ«tu jÄizvÄ“las, nav garantijas, ka viņš izvÄ“lÄ“tos pirmo.
Lai gan Baidens ir izvairÄ«jies piespiest Putinu nonÄkt lÄ«dz šÄdai situÄcijai, notikumi šobrÄ«d virzÄs uz to, ka Krievijas lÄ«deris varÄ“tu nonÄkt šÄdÄs krustcelÄ“s. Ja kara faktiskie apstÄkļi uz vietas viņam neatstÄj citu alternatÄ«vu kÄ zaudÄ“t šo karu vai šokÄ“t ukraiņus un pasauli ar taktisko kodoluzbrukumu, bÅ«tu muļķīgi domÄt, ka viņš neizvÄ“lÄ“sies otro iespÄ“ju.
Lai to novÄ“rstu, Baidenam un viņa komandai vajadzÄ“tu pÄrskatÄ«t to, ko Kenedijs darÄ«ja, kad viņš redzÄ“ja, ka notikumi strauji virzÄs uz strupceļu. Neraugoties uz ASV jÅ«ras blokÄdes panÄkumiem, kas neļÄva Padomju SavienÄ«bai ievest KubÄ papildu raÄ·etes, tÄ neko nedarÄ«ja, lai apturÄ“tu tÄs raÄ·ešu sagatavošanu palaišanai pret Amerikas SavienotajÄm ValstÄ«m. TÄdÄ“jÄdi krÄ«zes pÄ“dÄ“jÄ sestdienÄ Kenedija padomnieki viņam teica, ka ir tikai divas iespÄ“jas – uzbrukt vai pieņemt padomju raÄ·ešu bÄzi KubÄ kÄ notikušu faktu. Kenedijs noraidÄ«ja tÄs abas.
TÄ vietÄ viņš izstrÄdÄja izdomÄtu alternatÄ«vu, kas sastÄvÄ“ja no trim komponentÄ“m: publiska vienošanÄs, kurÄ Amerikas SavienotÄs Valstis apņēmÄs neveikt iebrukumu KubÄ, ja Padomju SavienÄ«ba atsauks savas raÄ·etes, privÄts ultimÄts, kurÄ draudÄ“ja uzbrukt Kubai nÄkamo 24-48 stundu laikÄ, ja HrušÄovs nepieņems šo piedÄvÄjumu, un “konfekte” Krievijai, solot izvest ASV raÄ·etes no Turcijas sešu mÄ“nešu laikÄ pÄ“c krÄ«zes atrisinÄšanas.
SarežģītajÄs daudzlÄ«meņu sarunÄs un diplomÄtijÄ, kas bÅ«s nepieciešamas, lai Putinam UkrainÄ radÄ«tu lÄ«dzÄ«gu atkÄpšanÄs ceļu, ASV un to sabiedrotajiem bÅ«s vajadzÄ«ga vÄ“l lielÄka iztÄ“le nekÄ Kenedijam un viņa padomdevÄ“jiem 1962. gadÄ.
PÄrpublicÄ“ts no puaro.lv