Iesaki rakstu:

Visiem, kas interesÄ“jas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas konkurÄ“tspÄ“ju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespÄ“jas un priekšrocÄ«bas nav gana apjaustas un izmantotas. Tieši šÄ« iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentÄ“ja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attÄ«stÄ«bai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rÅ«pÄ«gi vÄ“rtÄ“jot šÄ« brīža problÄ“mjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.

2023. gada 8. februārÄ« jau trešo gadu pÄ“c kārtas notika Latvijas kapitāla tirgus forums, kura atklāšanā Eiropas VÄ“rtspapÄ«ru un tirgu iestādes priekšsÄ“dÄ“tāja Verena Rosa uzsvÄ“ra, ka efektÄ«vu kapitāla tirgu attÄ«stÄ«bas veicināšana ir bÅ«tiska, lai veidotu noturÄ«gāku finanšu sistÄ“mu un spÄ“cÄ«gāku ekonomiku. Viņa atzina, ka lielākā daļa Eiropas SavienÄ«bas uzņēmumu izaugsmes finansÄ“šanā paļaujas uz banku kredÄ«tiem, taču finansÄ“juma avotus nepieciešams dažādot.

Turklāt pāreja no aizņēmumiem uz akciju emisiju ļautu samazināt uzņēmumu, mājsaimniecību un valdību augsto parādsaistību līmeni.(1) Kapitāla tirgus attīstība ļautu daudzveidot finansējuma avotus uzņēmumiem un sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmumu izaugsmē un potenciāli arī vairot savu kapitālu. Tādējādi kapitāla tirgus attīstība pozitīvi ietekmētu visas iesaistītās puses.

ArÄ« finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas kapitāla tirgus forumā apliecināja, ka Finanšu ministrija un valdÄ«ba ir gatavas strādāt pie mÅ«su valsts kapitāla tirgus attÄ«stÄ«bas un šim darba virzienam jābÅ«t nākamajai prioritātei pÄ“c valsts budžeta un nodokļu pamatnostādnÄ“m. Pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un finanšu ministrs minÄ“ja ambiciozu mÄ“rÄ·i šÄ« Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10% apmÄ“rā no IKP. Lai tuvotos šÄdam rādÄ«tājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgÅ« iesaistÄ«to pušu lÄ«dzdalÄ«ba.

Tirgus kapitalizācija 9% apmÄ“rā no IKP ir aptuveni 4 miljardi eiro. Tas ir nozÄ«mÄ«gs rādÄ«tājs, kura sasniegšanai nepieciešams konkrÄ“ts plāns un konkrÄ“ts uzdevums valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bām, kuras var piesaistÄ«t finansÄ“jumu kapitāla tirgÅ«. PretÄ“jā gadÄ«jumā ambiciozo mÄ“rÄ·i sasniegt nebÅ«s iespÄ“jams. AtzinÄ«gi vÄ“rtÄ“jama Finanšu ministrijas spÄ“ja publiskos izteikumus sakņot darbos. ŠÄ« gada 16. maijā Ministru kabinetā izskatÄ«tais informatÄ«vais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attÄ«stÄ«bu ir liels solis pareizā virzienā, jo nosaka kapitāla tirgus attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·i un virzienus vidÄ“jā termiņā, lai veicinātu finansÄ“juma pieejamÄ«bu ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arÄ« sniegtu ieguldÄ«jumu iespÄ“jas, nodrošinot augsta lÄ«meņa aizsardzÄ«bu ieguldÄ«tājiem. TomÄ“r aktÄ«va darba posms ar to tikai sākas.

MÅ«suprāt, valstij jārāda piemÄ“rs, kas aktivizÄ“tu vietÄ“jo kapitāla tirgu. Finanšu ministra minÄ“tais mÄ“rÄ·is – bÅ«tiski kāpināt Latvijas kapitāla tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 9% no IKP, – nozÄ«mÄ“, ka Latvijas kapitāla tirgÅ« bÅ«tu jāienāk vismaz trim tikpat lieliem uzņēmumiem kā igauņu milzis "Enefit Green" ar 1 miljarda eiro kapitalizāciju.

Labākai izpratnei te minams arÄ« cits salÄ«dzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju – šÄds apjoms bÅ«tu lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs sešiem "Tallinna Sadam" publiskajiem piedāvājumiem apvienojumā ar vienu "Enefit Green" piedāvājumu. SalÄ«dzinājums ar šiem labi zināmajiem Igaunijas piemÄ“riem uzskatāmi parāda – ja kapitāla tirgus izaugsmi ceram balstÄ«t uz samÄ“rā maziem uzņēmumiem, bÅ«s nepieciešams daudz šÄdu uzņēmumu, kas gatavi piesaistÄ«t finansÄ“jumu biržā.

Uzņēmumu, t. sk. valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu, dalÄ«ba kapitāla tirgos nav pašmÄ“rÄ·is. Tas bÅ«tu nozÄ«mÄ«gs grÅ«diens Latvijas ekonomikai kopumā, dodot uzņēmumiem iespÄ“ju piesaistÄ«t krietni plašÄku finansÄ“jumu ar saviem noteikumiem, neieÄ·Ä«lājot uzņēmuma rÄ«cÄ«bā esošos pamatlÄ«dzekļus. Valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bām savukārt nebÅ«tu jāprasa budžeta lÄ«dzekļi izaugsmes finansÄ“šanai un budžeta lÄ«dzekļus varÄ“tu novirzÄ«t citiem valstiski svarÄ«giem mÄ“rÄ·iem. Jaunu un pievilcÄ«gu uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgÅ« neapšaubāmi dotu iespÄ“ju investÄ“t vietÄ“jos lÄ«dzekļus pašmāju uzņēmumu izaugsmÄ“ un veicinātu arÄ« mājsaimniecÄ«bu interesi par investÄ«cijām vietÄ“jos tirgos.

Latvijas Banka turpina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi sāktās iniciatÄ«vas Latvijas kapitāla tirgus attÄ«stÄ«bai, ieviešot 10 soļu programmu. Uzņēmumi, kam nepieciešams finansÄ“jums attÄ«stÄ«bai, novÄ“rtÄ“ un izmanto iespÄ“ju VÄ“rtspapÄ«ru smilškastÄ“ saņemt ekspertu vÄ“rtÄ“jumu par uzņēmuma gatavÄ«bu piesaistÄ«t finansÄ“jumu kapitāla tirgÅ« un ieteikumus vÄ“l nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai varÄ“tu izlaist akcijas vai obligācijas.

Kopš VÄ“rtspapÄ«ru smilškastes atklāšanas pagājušÄ gada aprÄ«lÄ« tajā savu gatavÄ«bu dalÄ«bai kapitāla tirgÅ« novÄ“rtÄ“jušas trÄ«s RÄ«gas pašvaldÄ«bas kapitālsabiedrÄ«bas – SIA "RÄ«gas satiksme", SIA "RÄ«gas Å«dens" un SIA "RÄ«gas namu pārvaldnieks". SadarbÄ«ba ar minÄ“tajām kapitālsabiedrÄ«bām ir bijusi ļoti veiksmÄ«ga un vÄ“rtÄ«ga – uzņēmumi ir saņēmuši Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sākotnÄ“jo novÄ“rtÄ“jumu par gatavÄ«bu dalÄ«bai kapitāla tirgÅ«, savukārt VÄ“rtspapÄ«ru smilškastes darba grupai ir bijusi iespÄ“ja iepazÄ«t attiecÄ«gās kapitālsabiedrÄ«bas un veidot nākotnes sadarbÄ«bu.

Izveidotais atbalsta mehānisms atzÄ«ts par noderÄ«gu, un tā darbÄ«bai nākotnÄ“ ir liels potenciāls. Galvenais ieguvums ir iespÄ“ja uzņēmumam saņemt objektÄ«vu un vispusÄ«gu viedokli, ņemot vÄ“rā to, ka darba grupā strādā dažādu jomu eksperti – finanšu, korporatÄ«vās pārvaldÄ«bas, ilgtspÄ“jas un citu jomu, kas ir ļoti bÅ«tiskas, uzsākot emisijas procesu.

PÄ“c izvÄ“rtÄ“juma saņemšanas bÅ«tisks aspekts ir komunikācija starp uzņēmuma vadÄ«bu un darba grupu, lai nodrošinātu visu neskaidro jautājumu apspriešanu, tādēļ pÄ“c katra izvÄ“rtÄ“juma sagatavošanas darba grupa un uzņēmuma vadÄ«ba tiekas kopÄ«gā sanāksmÄ“, kurā tiek nodrošināta savstarpÄ“jā atgriezeniskā saite. No VÄ“rtspapÄ«ru smilškastes dalÄ«bniekiem esam saņēmuši lieliskas atsauksmes, un atbalsta mehānisms ir novÄ“rtÄ“ts kā pirmais solis katram, kas plāno iziet kapitāla tirgÅ« un vÄ“las saņemt novÄ“rtÄ“jumu par savām iespÄ“jām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šo gadu laikā esam runājuši gan ar nozari, gan investoriem, gan politiÄ·iem, kas uzsver bÅ«tiskus ieguvumus no tā, ka vairāk mazo un vidÄ“jo uzņēmumu, kā arÄ« valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bas piesaistÄ«tu finansÄ“jumu kapitāla tirgÅ«. TādÄ“jādi arÄ« valsts fondÄ“to pensiju sistÄ“mas lÄ«dzekļi tiktu novirzÄ«ti vietÄ“jās ekonomikas stiprināšanai.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgÅ« nenotiks pašas no sevis – bÅ«tiski lÄ“mumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnÄ“ sagaidÄ«tu progresu Latvijas kapitāla tirgÅ« un tas spÄ“tu sniegt pievienoto vÄ“rtÄ«bu Latvijas tautsaimniecÄ«bai un ekonomikai, un Latvija spÄ“tu izkļūt no šobrÄ«d nepatÄ«kamās pÄ“dÄ“jās pozÄ«cijas salÄ«dzinājumā ar pārÄ“jām Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m.

(1) ESMA24-442-152_Verena_Ross_Speech_-_Latvian_Capital_Market_Forum_2023.pdf (europa.eu)

* Latvijas Bankas prezidenta vietniece