Iesaki rakstu:

ŠÄ« vara mums apņēmÄ«gi apgalvo, ka tās izlÄ“mÄ«go darbÄ«bu dēļ gāzes nu visām Latvijas mājsaimniecÄ«bām pietiks - pateicoties Kariņa valdÄ«bas pieņemtajam lÄ“mumam “rezervÄ“t” „Latvijas gāzes” (LG) Inčukalna pazemes krātuvÄ“ (IPGK) iesÅ«knÄ“to gāzes krājumu.

LG gan apgalvo pavisam pretÄ“jo – gāzes mājsaimniecÄ«bām vajadzÄ«gajā apjomā tai nav (skat.šeit). Kam ticÄ“t? Krievijas “GAZPROM” kontrolÄ“tam uzņēmumam Latvijā vai esošajai Latvijas valdÄ«bai?

ŠÄds jautājums jau pats par sevi šÄ·iet dÄ«vains, un atbildei bÅ«tu jābÅ«t pašsaprotamai – kuram tad te vairāk rÅ«p Latvijas mājsaimniecÄ«bu liktenis? (Nu ko - lieciet savas likmes!)

Turklāt varas argumentācijas smagajai artilÄ“rijai – Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) operators “CONEXUS BALTIC GRID” (Conexus) apliecina, ka tik tiešÄm krātuvÄ“ uz LG vārda ir iesÅ«knÄ“ts gāzes daudzums, kas ir mājsaimniecÄ«bām ir pietiekams - vajadzÄ“tu vispār lÄ«dz ar zemi nolÄ«dzināt jebkādas šaubas par to.

ŠÄ·iet, ka tāds arÄ« ir šÄ«s varas aprÄ“Ä·ins – radÄ«t ticamu ilÅ«ziju par vÄ“lamo lietu kārtÄ«bu, nu, vismaz lÄ«dz Saeimas vÄ“lÄ“šanām (tāpat kā savulaik pirms vÄ“lÄ“šanām karsti solot tikt galā ar OIK afÄ“ru). Vai arÄ« šai varai nojÄ“ga par Baltijas gāzes tirgus darbÄ«bu nesniedzas tālāk par izpratni, kāda tā ir lauku tirgus sievai, kurai to “nafig” nav vajadzÄ«gs zināt. VisdrÄ«zāk jau – abi šie faktori kopā.

Nedaudz par situācijas specifiku.

Šeit ir vismaz divi aspekti, kas tiek no sabiedrÄ«bas noklusÄ“ti un kas ir bÅ«tiski, lai varÄ“tu adekvāti vÄ“rtÄ“t šo situāciju.

Tas, ka kāds komersants ir nopircis un izmantojis Conexus pakalpojumu (gāzes glabāšanu IPGK), nenozÄ«mÄ“, ka šÄ« gāze pieder šim komersantam. LÄ«dzÄ«gi kā kuÄ£a Ä«pašnieks fraktÄ“ ostas pakalpojumus, lai nogādātu un izkrautu tajā savu kravu – tas nenozÄ«mÄ“, ka šÄ« krava pieder šim pārvadātājam un tas var rÄ«koties ar to kā ar savÄ“jo mantu. VÄ“l jo vairāk – tas nenozÄ«mÄ“, ka kāda trešÄ persona ar to var rÄ«koties kā ar mantu, kas pieder šim pārvadātājam.

MÅ«su gāzes tirgus ir veidots tā, ka Conexus ir vienkārši infrastruktÅ«ras (ostas) operators, kas nodrošina gāzes uzglabāšanas pakalpojumu – tam nav informācijas par to, kam pieder šÄ« gāze un kam tā ir paredzÄ“ta, vien – informācija par to, kurš komersants (kuÄ£is) šo uzglabāšanas pakalpojumu ir nopircis.

IzdarÄ«t pieņēmumu, ka visa LG iesÅ«knÄ“tā gāze IPGK arÄ« pieder LG, ir nekompetenti, lai neteiktu vairāk! Tas varÄ“tu bÅ«t jau pierasti piedodami šai valdÄ«bai, ja vien nebÅ«tu zināms vÄ“l viens fakts – nozÄ«mÄ«ga daļa šÄ«s gāzes, kas fiziski atrodas IPGK, juridiski nemaz neatrodas Latvijas gāzes tirgÅ«! Proti, šÄ« gāze nemaz nav atmuitota - tā atrodas glabāšanā muitas noliktavā un acÄ«mredzami nemaz nav paredzÄ“ta Latvijas tirgum, tātad visdrÄ«zāk pieder komersantam, kas atrodas citas valsts jurisdikcijā (šeit atkal var sanākt pikanta situācija Nacionālajai apvienÄ«bai – tad uz kādas gāzes rÄ“Ä·ina tā mÄ“Ä£ina paglābties no savas neizdarÄ«bas sekām? Vai varbÅ«t tāpÄ“c tagad speciāli gaida, lai šÄ« gāze nomainÄ«tu savus Ä«pašniekus...).

Zinot to visu – cik ticami var bÅ«t mÅ«su valdÄ«bas apgalvojumi, ka šo gāzi tā ir “rezervÄ“jusi” mÅ«su mājsaimniecÄ«bu lietošanai? TiešÄm, tikai kā?!

Taču tas viss ir tikai pusbÄ“da, par ko bÅ«tu vÄ“rts satraukties tiem, kuri cer uz šo “rezervÄ“to” gāzi un vÄ“l joprojām tic šai varai.

“Bezkompromisa tiesiskums” ar gāzes adatu.

Ne mazāks bÅ«tisks šajā gāzes “rezervÄ“šanas” sāgā ir tiesiskais aspekts attiecÄ«bā uz pašu lÄ“muma pieņemšanu un tā leÄ£itimitāti.

Proti, tiesÄ«bu akti (ES REGULA 2017/1938 “par gāzes piegādes drošÄ«bas aizsardzÄ«bas pasākumiem”), kas nosaka valdÄ«bas rÄ«cÄ«bu šÄdā situācijā, paredz trÄ«s krÄ«zes lÄ«meņus – “agrÄ«nais brÄ«dinājums”, “trauksme”, “ārkārtas stāvoklis”.

Regula nepārprotami nosaka, ka šÄdu lÄ“mumu par gāzes “rezervÄ“šanu” valdÄ«ba ir tiesÄ«ga pieņemt tikai enerģētiskās krÄ«zes gadÄ«jumā (3.krÄ«zes lÄ«menis) – kad ir izsludināta ārkārtas situācija.

Vai kāds atceras, kad gāzes apgādÄ“ šÄds valdÄ«bas lÄ“mums ir ticis pieņemts?

InformÄ“tākie zina, ka šÄ« gada 8.martā MK ir pieņēmis lÄ“mumu izsludināt “agrÄ«no brÄ«dinājumu”.

Bet saskaņā ar Regulu tas ir nevis 3., bet gan tikai 1.krīzes līmenis!

ŠÄ« valdÄ«ba tieši ar šo savu lÄ“mumu par “agrÄ«no brÄ«dinājumu” kā ar vÄ«Ä£es lapu mÄ“Ä£ina piešÄ·irt leÄ£itimitāti savai “varonÄ«gajai” cīņai ar „GAZPROM” - lÄ«dzÄ«gi kā Vinnijs PÅ«ks cÄ«nÄ«jās ar Milzu Lempi, kas patiesÄ«bā izrādÄ«jās viņš pats (šÄ«s varas bezatbildÄ«ba un nekompetence).

Un šeit atkal ir vismaz divi bÅ«tiski aspekti, kas liek domāt, ka šÄ« cīņa ne ar ko labu Latvijas patÄ“rÄ“tājam nebeigsies.

Pirmkārt, jau Regulā noteiktais regulÄ“jums(Regulas 10. un 11.pants), kurš pat 2.krÄ«zes lÄ«menÄ« neparedz iespÄ“ju izmantot “ārpustirgus pasākumus”, kurus valdÄ«ba vÄ“las Ä«stenot (gāzes “rezervācija”), izsludinot tikai “agrÄ«no brÄ«dinājumu” - pirmo krÄ«zes lÄ«meni.

Otrkārt – procedÅ«ra, kādā tas ir ticis izdarÄ«ts, liek pamatoti apšaubÄ«t tās atbilstÄ«bu Regulā noteiktajam.

SkanÄ“s diezgan absurdi – bet šis 1. krÄ«zes lÄ«menis tika “izsludināts” slÄ“gtā valdÄ«bas sÄ“dÄ“ (slÄ“pjot tā saturu no tirgus dalÄ«bniekiem), turklāt – nevis kā lÄ“mums, bet kā informatÄ«vs ziņojums!...

Savukārt šis valdÄ«bas lÄ“mums par gāzes “rezervāciju” tika pieņemts, balstoties uz MK noteikumiem Nr.503 “Noteikumi par enerÄ£ijas lietotāju apgādi agrÄ«nās brÄ«dināšanas un trauksmes lÄ«meņa izsludināšanas laikā”, kuri izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 64.panta 1.daļu: “Ministru kabinets nosaka kārtÄ«bu, kādā enerÄ£ijas lietotāji apgādājami ar enerÄ£iju izsludinātas enerģētiskās krÄ«zes laikā. “ (VÄ“l neuztverat pretrunu?...)

Lai šie noteikumi atbilstu likuma deleģējuma mÄ“rÄ·im, tajos ir skaidri noteikts: ka šis regulÄ“jums attiecas uz situāciju, kad ir izsludināta enerģētiskā krÄ«ze saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) 2017/1938 noteikto - tātad tas ir regulÄ“jums 3.krÄ«zes lÄ«menim, nevis 1.(agrÄ«nais brÄ«dinājums), vai 2.(trauksme) lÄ«menim.

BÅ«tu interesanti uzzināt, saskaņā ar kādiem “bezkompromisa tiesiskuma” principiem, ietverot MK noteikumu NR.503 nosaukumā 1. un 2. krÄ«zes lÄ«meņa nosaukumus (agrÄ«nais brÄ«dinājums un trauksme), šÄdi noteikumi iegÅ«st leÄ£itÄ«mu spÄ“ku, lai tos varÄ“tu piemÄ“rot citādāk, nekā tas ir skaidri noteikts Regulā - tas ir, atļaut attiecināt noteikumos ietverto regulÄ“jumu arÄ« uz 1. un 2. krÄ«zes lÄ«meni, kas augstāk stāvošajos tiesÄ«bu aktos nav paredzÄ“ts? Tikai tāpÄ“c, ka šie lÄ«meņi ir iekļauti MK noteikumu virsrakstā?

Eu, jÅ«s tur neesiet aizspÄ“lÄ“jušies savā “bezkompromisa tiesiskumā”?

Ir darbi un ir solījumi.

Vai tā tiešÄm ir tikai vienkārši šÄ«s varas nekompetence un visatļautÄ«ba, vai tomÄ“r vÄ“l kas vairāk? Å…emot vÄ“rā, cik neizskaidrojami labvÄ“lÄ«gi šÄ« vara attiecās pret ES sankciju sarakstā iekļautiem subjektiem.

Ja tik tiešÄm ir nepieciešami šie “ārpustirgus pasākumi”, lai nodrošinātu Latvijas patÄ“rÄ“tājus ar gāzi, tad kāpÄ“c šÄ« vara nerÄ«kojas tā, lai tiem bÅ«tu tiesisks pamats?

Ja šÄ« vara bÅ«tu tiešÄm kompetenta, tālredzÄ«ga un rÄ«cÄ«bspÄ“jÄ«ga (kā kāda varas partija to tagad sola saviem vÄ“lÄ“tājiem), tad lÄ«dzÄ«gi, kā tas pavasarÄ« tika izdarÄ«ts attiecÄ«bā uz naftas produktu tirgu, arÄ« attiecÄ«bā uz dabasgāzes tirgu bija jāiedarbina tāds pats regulÄ“jums – jāizsludina ārkārtas situācija (enerģētiskās krÄ«zes situācija). Un tas joprojām ir izdarāms.

Tas dotu varai ne tikai likumÄ«gu iespÄ“ju rÄ«koties, lai nodrošinātu vajadzÄ«gās gāzes rezerves, bet arÄ« iespÄ“ju bÅ«tiski samazināt gāzes cenu Latvijas patÄ“rÄ“tājiem, piemÄ“rojot normatÄ«vajos aktos paredzÄ“to iespÄ“ju apgādāt ar dabasgāzi Latvijas patÄ“rÄ“tāju par pirmskrÄ«zes cenu. TādÄ“jādi bÅ«tiski samazinot gāzes tirgotāju peļņu un pārdalot to par labu Latvijas patÄ“rÄ“tājam.

Tad kāpēc tas netika izdarīts? Un joprojām netiek darīts?!...

ŠÄ«s varas manipulācijas ar tiesÄ«bu normām ļoti atgādina to, kā savulaik tika dizainÄ“ta OIK afÄ“ra. JÅ«s taču atceraties leÄ£endārās “konteinershÄ“mas” – kad saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem tiesÄ«bu aktiem un lÄ“mumiem strādājošas koÄ£enerācijas stacijas realitātÄ“ izrādÄ«jās tukšas pļavas.

Ja atbilst patiesÄ«bai, ka šo tiesÄ«bu normu dizainÄ“šanā ir piedalÄ«jušies tie paši autori, tad mums atliek tikai cerÄ“t, ka šoreiz par to nāksies atbildÄ“t.

Bet tikmÄ“r mÅ«su valdÄ«bas vadÄ«tājs (ar kura vÄ“lÄ«bu savulaik tika ielikti pamati OIK afÄ“rai) uz tam uzdoto jautājumu (vienÄ«gajā publiskajā debatÄ“, uz kuru tas bija ieradies) – vai Latvijas sabiedrÄ«ba netiek maldināta par tai “rezervÄ“to” gāzi Inčukalnā? – apgalvo mums, ka viss ir kārtÄ«bā, jo gāze taču Inčukalnā ir!

Nu ko, tiešÄm “kompetenti, tālredzÄ«gi, godprātÄ«gi” – nu gluži, kā vÄ“lÄ“tājiem solÄ«ts (atkal)…