Jaunzemes atjaunoÅ¡ana amatÄ â€“ pliÄ·is Reiram un politisko rÄ“gu atgrieÅ¡anÄs
UÄ£is Spandegs, NeatkarÄ«gÄ · 19.01.2023. · Komentāri (0)Finanšu ministra Arvila Ašeradena (“JaunÄ VienotÄ«ba”) pieņemtais lÄ“mums atjaunot amatÄ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ä£enerÄldirektori Ievu Jaunzemi ir ne tikai priekšteÄa, paša partijas biedra JÄņa Reira uzsÄktÄs VID attÄ«rÄ«šanas brutÄla izbeigšana, bet arÄ« apliecinÄjums tam, ka dažu politisko spÄ“ku it kÄ piedzÄ«votÄ sakÄve vÄ“lÄ“šanÄs, iespÄ“jams, ir visnotaļ iluzora.
Jaunzemei jau sen bija jÄatkÄpjas pašai
Jebkuras valsts iestÄdes vadÄ«tÄjs nes personisku atbildÄ«bu, ja viņa pakļautÄ«bÄ esošajÄ struktÅ«rÄ tiek konstatÄ“tas kliedzošas nelikumÄ«bas, kas novedušas pie smagÄm sekÄm. Bez izņēmumiem. GadÄ«jumos, ja vadÄ«tÄjs pats bijis iesaistÄ«ts nelikumÄ«bu organizÄ“šanÄ vai piesegšanÄ, viņam jÄatbild likuma priekšÄ kopÄ ar pÄrÄ“jiem pretlikumÄ«go darbÄ«bu veicÄ“jiem.
ArÄ« gadÄ«jumos, kad iestÄdes šefs neko nav zinÄjis par savu padoto slepeno dzÄ«vi un veiktajÄm nelikumÄ«bÄm, viņa atbildÄ«bas slogs nemazinÄs. TÄtad šis konkrÄ“tais vadÄ«tÄjs ir tik nekompetents, nesaprotošs vai vienkÄrši visos virzienos lokÄms, ka viņa atrašanÄs augstÄ amatÄ nav pieļaujama. TÄ ir aksioma, kas (vismaz uz papÄ«ra) garantÄ“ kaut kÄdu nebÅ«t pÄrliecÄ«bu, ka valsts iestÄžu pÄrvaldÄ«ba notiek puslÄ«dz optimÄli un visu valsts iedzÄ«votÄju interesÄ“s. LatvijÄ diemžēl šÄ« aksioma lielÄkoties tiek ignorÄ“ta.
Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitÄ«t tos gadÄ«jumus, kad amatpersonas atklÄtu nelikumÄ«bu gadÄ«jumÄ savÄ pÄrvaldÄ«bÄ esošÄ jomÄ bÅ«tu atkÄpušÄs pašas. Tikpat maz pirkstu vajag, lai atsauktu atmiÅ†Ä gadÄ«jumus, kad augstÄka instance šÄdu vadÄ«tÄju bÅ«tu patriekusi. Nereti pÄ“c šÄdiem gadÄ«jumiem patriekts tiek pats patriecÄ“js. LielÄkoties notiek kaut kÄdas politiskÄs spÄ“les un mudžinÄšanÄs, kas arvien vairÄk iedzÄ«votÄjiem rada pÄrliecÄ«bu, ka nekas šajÄ valstÄ« nenotiek godÄ«gi un normÄli.
Tieši šÄds ir nu jau atkal zirgÄ esošÄs VID Ä£enerÄldirektores Ievas Jaunzemes gadÄ«jums. Kopš viņas stÄšanÄs amatÄ VID piedzÄ«vojis tik daudz skandÄlu, ka pietiktu sešu Ä£enerÄldirektoru atcelšanai. Tikai ne Jaunzemes.
Viņa, tumsÄ«bÄ turÄ“tÄ, pat nenojauta, ka pašas deguna priekšÄ muitnieki šiverÄ“jas ar kokaÄ«nu un vÄ“l visÄdi korumpÄ“jas, izmeklÄ“tÄji fabricÄ“ lietas uz nebÄ“du, bet bÄ“du uzņēmÄ“jiem, citi atkal veic uzrÄ“Ä·inus, kurus nemaz neuzrÄ“Ä·ina, jo uzrÄ“Ä·inÄtÄjiem pašiem tiek “uzrÄ“Ä·inÄts”, vÄrdu sakot, nezinÄja neko no tÄ, ko neoficiÄli jau sen zinÄja teju katrs, kam bijusi tÄ laime vai nelaime nokļūt “padziļinÄtÄ” VID uzmanÄ«bas lokÄ. Jaunzeme tÄ visa laikÄ tikai priecÄjusies par panÄkumiem VID pieejamÄ«bas uzlabošanÄ un pamuļķīgas, kaÄ·a Leopolda cienÄ«gas draudzÄ«bas vairošanÄ starp jauko VID un tautu.
VÄ“l jau var pieminÄ“t arÄ« ierÄ“dņa akreditÄcijas rezultÄtus, kuri neuzrÄdÄ«ja Ä£enerÄldirektores spÄ“jas vadÄ«t šo iestÄdi (turklÄt vairÄkkÄrt).
Faktiski jau tikai viens no pieminÄ“tajiem skandÄliem bÅ«tu pilnÄ«gi pietiekams iemesls, lai Jaunzeme pati atkÄptos no amata, bet nÄ“. Viņa turpinÄja sÄ“dÄ“t tajÄ tronÄ«, kurÄ viņu savulaik uznesa tÄ brīža politiskÄ konjunktÅ«ra. TurklÄt katrÄ arvien no jauna atklÄtÄ nelikumÄ«bu gadÄ«jumÄ turpinot runÄt pilnÄ«gas bezjÄ“dzÄ«bas par pasÄkumu kopuma stiprinÄšanu tiešÄ kontaktÄ ar cilvÄ“kiem esošo ierÄ“dņu darba uzlabošanÄ un tamlÄ«dzÄ«gas nekonkrÄ“tas blēņas. TomÄ“r tieši tÄda Ä£enerÄldirektore tolaik (un arÄ«, kÄ redzams, pašlaik) bija izdevÄ«ga un vajadzÄ«ga dažÄdu shÄ“mu veidotÄjiem no Latvijas politekonomiskÄ dÅ«ksnÄja.
Reira pacietības mērs bija pilns
2022. gada 15. septembrÄ« toreizÄ“jÄ finanšu ministra JÄņa Reira politiskajÄs batÄlijÄs gadiem ilgi rÅ«dÄ«tÄ pacietÄ«ba beidzÄs - pat ja uz viņu arÄ« tolaik tika izdarÄ«ts spiediens likt mierÄ jauko Ä£enerÄldirektori, viņš tomÄ“r vairs nespÄ“ja izturÄ“t arvien baisÄko atklÄjumu mÄkoni, kas cÄ“lÄs no pamales Talejas ielas pusÄ“. Jaunzeme tika atstÄdinÄta no amata, gan tikai uz disciplinÄrlietas izskatÄ«šanas laiku. (Te nu jÄpiemin, ka šÄ«s “disciplinÄrlietu” izskatÄ«šanas, Ä«paši “izskatÄ«tÄju” nozÄ«mÄ“šanas kÄrtÄ«ba arÄ« ir mazliet dÄ«vaina, bet tas ir nedaudz cits stÄsts. JÄpiemin vien, ka Paulam Putniņam ir tÄda luga ar visai zÄ«mÄ«gu nosaukumu “Paši pÅ«ta, paši dega”.)
Saprotams, ka Jaunzeme nekÄdu savu atbildÄ«bu pat neskaitÄmo mediju izgaismoto lietu sakarÄ nesaskatÄ«ja un nostÄjÄs cietÄ“jas pozÄ. TikmÄ“r viņas politisko un tumšekonomisko aprindu fani jau centÄs gatavot augsni paša Reira nomelnošanai - tika izplatÄ«tas runas par kaut kÄdu mistisku “personisku nepatiku” un tamlÄ«dzÄ«gÄ garÄ, kam bija tikai viens mÄ“rÄ·is - pÄ“c iespÄ“jas novÄ“rst uzmanÄ«bu no bÅ«tiskÄ, proti, notiekošÄ pašÄ VID.
Bet tur šis tas notika. Nu, piemÄ“ram, no amata tika atstÄdinÄts Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš, kura gadÄ«jumÄ sazin kÄpÄ“c par nekÄdu personisku Reira “nepatiku” neviens vis nerunÄja. Jo dikti jau nu sapurgÄts bija Podiņa mundieris. Tagad, atšÄ·irÄ«bÄ no Jaunzemes, Podiņš VID vairs nestrÄdÄ.
Uz Reiru visÄdi centÄs iedarboties gan tÄ laika koalÄ«cijas partneri, gan šo koalÄ«cijas partneru partneri, kÄ rezultÄtÄ tapa kaut kÄds absolÅ«ti nesaprotams papÄ«rs - plÄns pÄrcelt Jaunzemi ar ja ne tikpat, tad ar ļoti lÄ«dzÄ«gu atbildÄ«bas slogu apveltÄ«tÄ amatÄ. Šis plÄns jau laikam tomÄ“r nav jÄuztver nopietni - tas bija tikai tÄds nomierinošas “eļļas pieliešanas” mÄ“Ä£inÄjums pamatoti uzbangojušÄ skandÄla viļņos. Patiesais visu šo darbÄ«bu mÄ“rÄ·is bija sagaidÄ«t vÄ“lÄ“šanu rezultÄtus.
DegradÄ“ Reiru un, iespÄ“jams, “sadÄ«lo” ar zaudÄ“tÄjiem
VÄ“lÄ“šanas nÄca ar pÄrsteigumiem - kÄ zinÄms, 5% barjera palika nepÄrvarÄ“ta tÄdam smagsvaram kÄ “AttÄ«stÄ«bai/Par” ar Pabriku priekšgalÄ, Pavļutu pakaļgalÄ un Jaunupu gan tur, gan tur. TomÄ“r veca mÄ«lestÄ«ba, kÄ zinÄms, tik Ätri nerÅ«s. UzvarÄ“jusÄ« “JaunÄ VienotÄ«ba”, lai gan ÄrÄ“ji demonstrÄ“jot baisos muskuļus, nekur daudz tÄlÄk par iepriekšÄ“jÄs valdÄ«bas veidotÄju savienotÄjelementu tÄ arÄ« laikam nav tikusi.
Visas vecÄs saites joprojÄm nav irušas un laikam tik drÄ«z vis neirs. It kÄ revolucionÄri mainot iepriekš faktiski pašu pieņemtos mazÄk svarÄ«gos lÄ“mumus (piemÄ“ram, BiÄ·ernieku zemes jautÄjumÄ), daudzos jautÄjumos “dÄ«lošanÄs” ar vecajiem biedriem, visticamÄk, nav zaudÄ“jusi neko no iepriekšÄ“jÄ asuma. Viens no bÅ«tiskÄkajiem jautÄjumiem neapšaubÄmi bija jautÄjums par Jaunzemi.
Pirmais, ko izdarÄ«ja pašu zÄ“ni no “JaunÄs VienotÄ«bas”, bija Reira noņemšana no finanšu ministra trases. IzskanÄ“ja brÄ“cieni, ka valdÄ«bÄ netiks ņemts neviens, kam tauta nebÅ«s dÄvÄjusi uzticÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄs. Tas notika, it kÄ vÄ“ršoties pret Ulda PÄ«lÄ“na tÄ«kojumiem pÄ“c posteņa, pÄ“c kura viņš nemaz, visticamÄk, netÄ«koja.
TÄdÄ“jÄdi tika panÄkts, ka Reirs, kurš palika uzreiz aiz “strÄ«pas” vÄ“lÄ“šanÄs, par ministru nekļuva. TÄ radÄs pamats nomainÄ«t ministru pret “milzu uzticÄ«bu” ieguvušo Ašeradenu, kurš visÄdu darÄ«jumu slÄ“gšanÄ skaitÄs meistars jau no tiem laikiem, kad par reÄlÄm kapeikÄm nopirka valsts dibinÄto un izmaksÄto “Dienu”.
Ašeradens, protams, iepazinÄs ar lietu, iepazinÄs arÄ« ar Jaunzemi - ar pÄrÄ“jiem, kuri bija iesaistÄ«ti Jaunzemes atgriešanÄs projektÄ, viņš, visticamÄk, jau bija labi pazÄ«stams. Laiks gÄja, Ašeradens turpinÄja iepazÄ«ties, pati Jaunzeme, kÄ jau tas atstÄdinÄtÄm amatpersonÄm LatvijÄ ierasts, sasirga, visi kaut ko gaidÄ«ja. KamÄ“r sagaidÄ«ja.
Podiņš prom, Jaunzeme atpakaļ, viss notiek tÄlÄk?
VisticamÄk, kaut kÄdu disciplinÄrlietas atzinumu Ašeradenam vajadzÄ“ja tikpat ļoti kÄ Latvijai Skultes terminÄli, kuru patiesÄ«bÄ nevajadzÄ“ja. VajadzÄ“ja tikai laiku, kamÄ“r tiek panÄkts kaut kÄds kompromiss. Ä»oti iespÄ“jams, ka šis kompromiss tika panÄkts ar jau pieminÄ“tÄ Podiņa pilnÄ«gu un galÄ«gu “kancelÄ“šanu”. Šis vÄ«rs, kurš, pÄ“c pagaidÄm neoficiÄlas versijas, esot bijis tiešÄ saite starp “atpariešus” atbalstošiem uzņēmÄ“jiem un VID, respektÄ«vi, esot uzmanÄ«jis, lai tiktu ievÄ“rotas šo uzņēmÄ“ju intereses un piesegtas viņu rebes, piemÄ“ram, dažu uzņēmumu izslÄ“gšana no PVN maksÄtÄju loka un tÄlÄku šo uzņēmumu “neredzÄ“šana” no VID puses, bija tik tÄlu “izgaismojies”, ka vairs Ä«sti lÄ«dzšinÄ“jai misijai nederÄ“ja.
TÄpÄ“c, iespÄ“jams, tika nolemts viņu šajÄ “šaha spÄ“lÄ“” upurÄ“t. Bet, kÄ zinÄms, bieži vienas figÅ«ras upurÄ“šana ļauj iegÅ«t ko citu, piemÄ“ram, saglabÄt dÄmu - nu gluži kÄ tas notika Jaunzemes atgriešanÄs stÄstÄ. Podiņš prom, Jaunzeme atpakaļ, bet virtuÄlÄ “Jaunupa sarakstiņa” loma, ko lÄ«dz šim pildÄ«ja Podiņš, tiks uzticÄ“ta kÄdam citam. VÄ“lreiz jÄuzsver, ka šÄ« ir tikai neoficiÄlÄ informÄcijÄ balstÄ«ta versija un Jaunzemes kundzes tik kÄrotos ar zvÄ“restiem, videoliecÄ«bÄm un notariÄli apstiprinÄtiem dokumentiem nostiprinÄtus pierÄdÄ«jumus vismaz pagaidÄm iegÅ«t ir apgrÅ«tinoši. Ja izrÄdÄ«sies, ka aprakstÄ«tÄ versija ir nepatiesa, nekavÄ“joties par to ziņosim.
Jaunzemes uzstÄšanÄs bija viņas nekompetences paraugstunda
PÄ“c triumfÄlÄs atgriešanÄs atpakaļieceltÄ VID Ä£enerÄldirektore sniedza interviju “RÄ«ta PanorÄmÄ”. VarbÅ«t nevajadzÄ“ja. Jo ļoti jau dÄ«vaini izklausÄ«jÄs Jaunzemes stÄstÄ«tais, ka viņa beidzot ir izlasÄ«jusi dažas grÄmatas par labas prakses ieviešanu, ka esot izpratusi, ka korupcija esot VID zemÄkajos slÄņos, uzzinÄjusi, ka VID piedÄvÄ darbiniekiem zemas algas un liek strÄdÄt virsstundas. TomÄ“r kronis visam bija viņas solÄ«jums sÄkt domÄt par to, kas Ä«sti ir VID, kÄ arÄ« plÄnotais ieguldÄ«jums Ä“nu ekonomikas apkarošanÄ, proti, statistikas sagatavošana. Pavisam baisi, ka Ä£enerÄldirektore tiešÄm saka, ko domÄ, kļuva pÄ“c viņas teiktÄ, ka “mÄ“s turpinÄsim iesÄkto”. TÄ vien šÄ·iet, ka cerÄ«bÄm uz pÄrmaiņÄm un VID attÄ«rÄ«šanos tomÄ“r nebÅ«s lemts piepildÄ«ties.
Tikpat bezsaturÄ«gi un pat mazliet traÄ£ikomiski bija arÄ« Ašeradena dotie “jaunie uzdevumi” Ievai Jaunzemei. KÄ milzu novitÄte tika nosauktas lietas, kas faktiski ir pat primitÄ«vÄ lÄ«menÄ« pašsaprotamas. LÄ«dzÄ«gi varÄ“tu, piemÄ“ram, satiksmes ministrs uzdot Autotransporta direkcijai turpmÄk nodrošinÄt un raudzÄ«ties, lai autobusiem bÅ«tu riteņi, vai tieslietu ministrs turpmÄk paģērÄ“tu tiesÄm vadÄ«ties pÄ“c likuma. JautÄjums, vai bijušais ministrs, tagadÄ“jÄs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs samierinÄsies ar sava pÄ“cteÄa Ašeradena lÄ“mumu? IespÄ“jams, ka “JaunÄs VienotÄ«bas” monolÄ«tajÄ masÄ sÄk parÄdÄ«ties šÄdas tÄdas pirmÄs nevienotÄ«bas plaisas.