Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministra Arvila Ašeradena (“Jaunā VienotÄ«ba”) pieņemtais lÄ“mums atjaunot amatā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ä£enerāldirektori Ievu Jaunzemi ir ne tikai priekšteča, paša partijas biedra Jāņa Reira uzsāktās VID attÄ«rÄ«šanas brutāla izbeigšana, bet arÄ« apliecinājums tam, ka dažu politisko spÄ“ku it kā piedzÄ«votā sakāve vÄ“lÄ“šanās, iespÄ“jams, ir visnotaļ iluzora.

Jaunzemei jau sen bija jāatkāpjas pašai

Jebkuras valsts iestādes vadÄ«tājs nes personisku atbildÄ«bu, ja viņa pakļautÄ«bā esošajā struktÅ«rā tiek konstatÄ“tas kliedzošas nelikumÄ«bas, kas novedušas pie smagām sekām. Bez izņēmumiem. GadÄ«jumos, ja vadÄ«tājs pats bijis iesaistÄ«ts nelikumÄ«bu organizÄ“šanā vai piesegšanā, viņam jāatbild likuma priekšÄ kopā ar pārÄ“jiem pretlikumÄ«go darbÄ«bu veicÄ“jiem.

ArÄ« gadÄ«jumos, kad iestādes šefs neko nav zinājis par savu padoto slepeno dzÄ«vi un veiktajām nelikumÄ«bām, viņa atbildÄ«bas slogs nemazinās. Tātad šis konkrÄ“tais vadÄ«tājs ir tik nekompetents, nesaprotošs vai vienkārši visos virzienos lokāms, ka viņa atrašanās augstā amatā nav pieļaujama. Tā ir aksioma, kas (vismaz uz papÄ«ra) garantÄ“ kaut kādu nebÅ«t pārliecÄ«bu, ka valsts iestāžu pārvaldÄ«ba notiek puslÄ«dz optimāli un visu valsts iedzÄ«votāju interesÄ“s. Latvijā diemžēl šÄ« aksioma lielākoties tiek ignorÄ“ta.

Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitÄ«t tos gadÄ«jumus, kad amatpersonas atklātu nelikumÄ«bu gadÄ«jumā savā pārvaldÄ«bā esošÄ jomā bÅ«tu atkāpušÄs pašas. Tikpat maz pirkstu vajag, lai atsauktu atmiņā gadÄ«jumus, kad augstāka instance šÄdu vadÄ«tāju bÅ«tu patriekusi. Nereti pÄ“c šÄdiem gadÄ«jumiem patriekts tiek pats patriecÄ“js. Lielākoties notiek kaut kādas politiskās spÄ“les un mudžināšanās, kas arvien vairāk iedzÄ«votājiem rada pārliecÄ«bu, ka nekas šajā valstÄ« nenotiek godÄ«gi un normāli.

Tieši šÄds ir nu jau atkal zirgā esošÄs VID Ä£enerāldirektores Ievas Jaunzemes gadÄ«jums. Kopš viņas stāšanās amatā VID piedzÄ«vojis tik daudz skandālu, ka pietiktu sešu Ä£enerāldirektoru atcelšanai. Tikai ne Jaunzemes.

Viņa, tumsÄ«bā turÄ“tā, pat nenojauta, ka pašas deguna priekšÄ muitnieki šiverÄ“jas ar kokaÄ«nu un vÄ“l visādi korumpÄ“jas, izmeklÄ“tāji fabricÄ“ lietas uz nebÄ“du, bet bÄ“du uzņēmÄ“jiem, citi atkal veic uzrÄ“Ä·inus, kurus nemaz neuzrÄ“Ä·ina, jo uzrÄ“Ä·inātājiem pašiem tiek “uzrÄ“Ä·ināts”, vārdu sakot, nezināja neko no tā, ko neoficiāli jau sen zināja teju katrs, kam bijusi tā laime vai nelaime nokļūt “padziļinātā” VID uzmanÄ«bas lokā. Jaunzeme tā visa laikā tikai priecājusies par panākumiem VID pieejamÄ«bas uzlabošanā un pamuļķīgas, kaÄ·a Leopolda cienÄ«gas draudzÄ«bas vairošanā starp jauko VID un tautu.

VÄ“l jau var pieminÄ“t arÄ« ierÄ“dņa akreditācijas rezultātus, kuri neuzrādÄ«ja Ä£enerāldirektores spÄ“jas vadÄ«t šo iestādi (turklāt vairākkārt).

Faktiski jau tikai viens no pieminÄ“tajiem skandāliem bÅ«tu pilnÄ«gi pietiekams iemesls, lai Jaunzeme pati atkāptos no amata, bet nÄ“. Viņa turpināja sÄ“dÄ“t tajā tronÄ«, kurā viņu savulaik uznesa tā brīža politiskā konjunktÅ«ra. Turklāt katrā arvien no jauna atklātā nelikumÄ«bu gadÄ«jumā turpinot runāt pilnÄ«gas bezjÄ“dzÄ«bas par pasākumu kopuma stiprināšanu tiešÄ kontaktā ar cilvÄ“kiem esošo ierÄ“dņu darba uzlabošanā un tamlÄ«dzÄ«gas nekonkrÄ“tas blēņas. TomÄ“r tieši tāda Ä£enerāldirektore tolaik (un arÄ«, kā redzams, pašlaik) bija izdevÄ«ga un vajadzÄ«ga dažādu shÄ“mu veidotājiem no Latvijas politekonomiskā dÅ«ksnāja.

Reira pacietības mērs bija pilns

2022. gada 15. septembrÄ« toreizÄ“jā finanšu ministra Jāņa Reira politiskajās batālijās gadiem ilgi rÅ«dÄ«tā pacietÄ«ba beidzās - pat ja uz viņu arÄ« tolaik tika izdarÄ«ts spiediens likt mierā jauko Ä£enerāldirektori, viņš tomÄ“r vairs nespÄ“ja izturÄ“t arvien baisāko atklājumu mākoni, kas cÄ“lās no pamales Talejas ielas pusÄ“. Jaunzeme tika atstādināta no amata, gan tikai uz disciplinārlietas izskatÄ«šanas laiku. (Te nu jāpiemin, ka šÄ«s “disciplinārlietu” izskatÄ«šanas, Ä«paši “izskatÄ«tāju” nozÄ«mÄ“šanas kārtÄ«ba arÄ« ir mazliet dÄ«vaina, bet tas ir nedaudz cits stāsts. Jāpiemin vien, ka Paulam Putniņam ir tāda luga ar visai zÄ«mÄ«gu nosaukumu “Paši pÅ«ta, paši dega”.)

Saprotams, ka Jaunzeme nekādu savu atbildÄ«bu pat neskaitāmo mediju izgaismoto lietu sakarā nesaskatÄ«ja un nostājās cietÄ“jas pozā. TikmÄ“r viņas politisko un tumšekonomisko aprindu fani jau centās gatavot augsni paša Reira nomelnošanai - tika izplatÄ«tas runas par kaut kādu mistisku “personisku nepatiku” un tamlÄ«dzÄ«gā garā, kam bija tikai viens mÄ“rÄ·is - pÄ“c iespÄ“jas novÄ“rst uzmanÄ«bu no bÅ«tiskā, proti, notiekošÄ pašÄ VID.

Bet tur šis tas notika. Nu, piemÄ“ram, no amata tika atstādināts Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš, kura gadÄ«jumā sazin kāpÄ“c par nekādu personisku Reira “nepatiku” neviens vis nerunāja. Jo dikti jau nu sapurgāts bija Podiņa mundieris. Tagad, atšÄ·irÄ«bā no Jaunzemes, Podiņš VID vairs nestrādā.

Uz Reiru visādi centās iedarboties gan tā laika koalÄ«cijas partneri, gan šo koalÄ«cijas partneru partneri, kā rezultātā tapa kaut kāds absolÅ«ti nesaprotams papÄ«rs - plāns pārcelt Jaunzemi ar ja ne tikpat, tad ar ļoti lÄ«dzÄ«gu atbildÄ«bas slogu apveltÄ«tā amatā. Šis plāns jau laikam tomÄ“r nav jāuztver nopietni - tas bija tikai tāds nomierinošas “eļļas pieliešanas” mÄ“Ä£inājums pamatoti uzbangojušÄ skandāla viļņos. Patiesais visu šo darbÄ«bu mÄ“rÄ·is bija sagaidÄ«t vÄ“lÄ“šanu rezultātus.

DegradÄ“ Reiru un, iespÄ“jams, “sadÄ«lo” ar zaudÄ“tājiem

VÄ“lÄ“šanas nāca ar pārsteigumiem - kā zināms, 5% barjera palika nepārvarÄ“ta tādam smagsvaram kā “AttÄ«stÄ«bai/Par” ar Pabriku priekšgalā, Pavļutu pakaļgalā un Jaunupu gan tur, gan tur. TomÄ“r veca mÄ«lestÄ«ba, kā zināms, tik ātri nerÅ«s. UzvarÄ“jusÄ« “Jaunā VienotÄ«ba”, lai gan ārÄ“ji demonstrÄ“jot baisos muskuļus, nekur daudz tālāk par iepriekšÄ“jās valdÄ«bas veidotāju savienotājelementu tā arÄ« laikam nav tikusi.

Visas vecās saites joprojām nav irušas un laikam tik drÄ«z vis neirs. It kā revolucionāri mainot iepriekš faktiski pašu pieņemtos mazāk svarÄ«gos lÄ“mumus (piemÄ“ram, BiÄ·ernieku zemes jautājumā), daudzos jautājumos “dÄ«lošanās” ar vecajiem biedriem, visticamāk, nav zaudÄ“jusi neko no iepriekšÄ“jā asuma. Viens no bÅ«tiskākajiem jautājumiem neapšaubāmi bija jautājums par Jaunzemi.

Pirmais, ko izdarÄ«ja pašu zÄ“ni no “Jaunās VienotÄ«bas”, bija Reira noņemšana no finanšu ministra trases. IzskanÄ“ja brÄ“cieni, ka valdÄ«bā netiks ņemts neviens, kam tauta nebÅ«s dāvājusi uzticÄ«bu vÄ“lÄ“šanās. Tas notika, it kā vÄ“ršoties pret Ulda PÄ«lÄ“na tÄ«kojumiem pÄ“c posteņa, pÄ“c kura viņš nemaz, visticamāk, netÄ«koja.

TādÄ“jādi tika panākts, ka Reirs, kurš palika uzreiz aiz “strÄ«pas” vÄ“lÄ“šanās, par ministru nekļuva. Tā radās pamats nomainÄ«t ministru pret “milzu uzticÄ«bu” ieguvušo Ašeradenu, kurš visādu darÄ«jumu slÄ“gšanā skaitās meistars jau no tiem laikiem, kad par reālām kapeikām nopirka valsts dibināto un izmaksāto “Dienu”.

Ašeradens, protams, iepazinās ar lietu, iepazinās arÄ« ar Jaunzemi - ar pārÄ“jiem, kuri bija iesaistÄ«ti Jaunzemes atgriešanās projektā, viņš, visticamāk, jau bija labi pazÄ«stams. Laiks gāja, Ašeradens turpināja iepazÄ«ties, pati Jaunzeme, kā jau tas atstādinātām amatpersonām Latvijā ierasts, sasirga, visi kaut ko gaidÄ«ja. KamÄ“r sagaidÄ«ja.

Podiņš prom, Jaunzeme atpakaļ, viss notiek tālāk?

Visticamāk, kaut kādu disciplinārlietas atzinumu Ašeradenam vajadzÄ“ja tikpat ļoti kā Latvijai Skultes termināli, kuru patiesÄ«bā nevajadzÄ“ja. VajadzÄ“ja tikai laiku, kamÄ“r tiek panākts kaut kāds kompromiss. Ä»oti iespÄ“jams, ka šis kompromiss tika panākts ar jau pieminÄ“tā Podiņa pilnÄ«gu un galÄ«gu “kancelÄ“šanu”. Šis vÄ«rs, kurš, pÄ“c pagaidām neoficiālas versijas, esot bijis tiešÄ saite starp “atpariešus” atbalstošiem uzņēmÄ“jiem un VID, respektÄ«vi, esot uzmanÄ«jis, lai tiktu ievÄ“rotas šo uzņēmÄ“ju intereses un piesegtas viņu rebes, piemÄ“ram, dažu uzņēmumu izslÄ“gšana no PVN maksātāju loka un tālāku šo uzņēmumu “neredzÄ“šana” no VID puses, bija tik tālu “izgaismojies”, ka vairs Ä«sti lÄ«dzšinÄ“jai misijai nederÄ“ja.

TāpÄ“c, iespÄ“jams, tika nolemts viņu šajā “šaha spÄ“lÄ“” upurÄ“t. Bet, kā zināms, bieži vienas figÅ«ras upurÄ“šana ļauj iegÅ«t ko citu, piemÄ“ram, saglabāt dāmu - nu gluži kā tas notika Jaunzemes atgriešanās stāstā. Podiņš prom, Jaunzeme atpakaļ, bet virtuālā “Jaunupa sarakstiņa” loma, ko lÄ«dz šim pildÄ«ja Podiņš, tiks uzticÄ“ta kādam citam. VÄ“lreiz jāuzsver, ka šÄ« ir tikai neoficiālā informācijā balstÄ«ta versija un Jaunzemes kundzes tik kārotos ar zvÄ“restiem, videoliecÄ«bām un notariāli apstiprinātiem dokumentiem nostiprinātus pierādÄ«jumus vismaz pagaidām iegÅ«t ir apgrÅ«tinoši. Ja izrādÄ«sies, ka aprakstÄ«tā versija ir nepatiesa, nekavÄ“joties par to ziņosim.

Jaunzemes uzstāšanās bija viņas nekompetences paraugstunda

PÄ“c triumfālās atgriešanās atpakaļieceltā VID Ä£enerāldirektore sniedza interviju “RÄ«ta Panorāmā”. VarbÅ«t nevajadzÄ“ja. Jo ļoti jau dÄ«vaini izklausÄ«jās Jaunzemes stāstÄ«tais, ka viņa beidzot ir izlasÄ«jusi dažas grāmatas par labas prakses ieviešanu, ka esot izpratusi, ka korupcija esot VID zemākajos slāņos, uzzinājusi, ka VID piedāvā darbiniekiem zemas algas un liek strādāt virsstundas. TomÄ“r kronis visam bija viņas solÄ«jums sākt domāt par to, kas Ä«sti ir VID, kā arÄ« plānotais ieguldÄ«jums Ä“nu ekonomikas apkarošanā, proti, statistikas sagatavošana. Pavisam baisi, ka Ä£enerāldirektore tiešÄm saka, ko domā, kļuva pÄ“c viņas teiktā, ka “mÄ“s turpināsim iesākto”. Tā vien šÄ·iet, ka cerÄ«bām uz pārmaiņām un VID attÄ«rÄ«šanos tomÄ“r nebÅ«s lemts piepildÄ«ties.

Tikpat bezsaturÄ«gi un pat mazliet traÄ£ikomiski bija arÄ« Ašeradena dotie “jaunie uzdevumi” Ievai Jaunzemei. Kā milzu novitāte tika nosauktas lietas, kas faktiski ir pat primitÄ«vā lÄ«menÄ« pašsaprotamas. LÄ«dzÄ«gi varÄ“tu, piemÄ“ram, satiksmes ministrs uzdot Autotransporta direkcijai turpmāk nodrošināt un raudzÄ«ties, lai autobusiem bÅ«tu riteņi, vai tieslietu ministrs turpmāk paģērÄ“tu tiesām vadÄ«ties pÄ“c likuma. Jautājums, vai bijušais ministrs, tagadÄ“jās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs samierināsies ar sava pÄ“cteča Ašeradena lÄ“mumu? IespÄ“jams, ka “Jaunās VienotÄ«bas” monolÄ«tajā masā sāk parādÄ«ties šÄdas tādas pirmās nevienotÄ«bas plaisas.

Novērtē šo rakstu:

0
0