JaunajÄ romÄnÄ â€œNÄve 2†acÄ«mredzot nopludinÄti RÄ«gas domnieka KossoviÄa un uzņēmÄ“ja Trubko sarunu ieraksti
PIETIEK · 11.09.2022. · Komentāri (0)IndriÄ·a Latvieša jaunajÄ romÄnÄ „NÄve 2”, kas aizvadÄ«tajÄ nedÄ“Ä¼Ä nonÄca Latvijas grÄmatnÄ«cu plauktos, viens no personÄžiem ir kÄds galvaspilsÄ“tas domnieks un „VisprogresÄ«vÄko” partijas pÄrstÄvis MÄrtiņš MoskviÄs, kura Ä·ibelÄ“m un attiecÄ«bu kÄrtošanai ar jauno politiÄ·i Zelmu Labkranci un Korupcijas novÄ“rošanas un analÄ«zes biroja priekšnieku JÄ“kabu Traumu romÄnÄ veltÄ«ta nozÄ«mÄ«ga vieta. RomÄnÄ publicÄ“tie „pilnÄ«gi izdomÄtie” sarunu ieraksti liek domÄt, ka „IndriÄ·a Latvieša” rÄ«cÄ«bÄ ir nonÄkuši lÄ«dz šim no sabiedrÄ«bas rÅ«pÄ«gi slÄ“ptie RÄ«gas domnieka MÄrtiņa KossoviÄa sarunu ieraksti, viņam apspriežot kukuļa saņemšanu no uzņēmÄ“ja Igora Trubko. Pietiek šodien ekskluzÄ«vi publicÄ“ vienu nodaļu no jaunÄ romÄna, kas met ļoti melnu Ä“nu uz apstÄkļiem, kÄdos it kÄ notikusi kukuļa solÄ«šana, un arÄ« uz pašu MÄrtiņu KossoviÄu.
Ar nedaudz trÄ«cošu sirdi galvaspilsÄ“tas domnieks, “VisprogresÄ«vÄko” partijas pusvadÄ«tÄjs MÄrtiņš MoskviÄs pÄršÄ·Ä«ra kriminÄllietas sÄ“juma nÄkamo lappusi. Protams, protams, protams, visam vajadzÄ“ja bÅ«t kÄrtÄ«bÄ, kÄ citÄdi, Korupcijas novÄ“rošanas un analÄ«zes biroja priekšnieks JÄ“kabs Trauma bija solÄ«jies un dievojies, ka uztraukumiem nav nekÄda pamata, un bija apstÄkļi, kuri ļÄva šiem glumÄ karjerista solÄ«jumiem ticÄ“t, bet vienalga… Tik daudz bija uz spÄ“les, un pats galvenais – viņa personiskÄ Äda. TÄ, te nu tas bija…
“VIDEO, AUDIOIERAKSTU ATŠIFRÄ’JUMS
/17.08.2021./
Kingston USB diskdzinis, Data Traveler 200G3 Nr. 1313
_Rec1_10210817_274507_.avi
(MÄrtiņš MoskviÄs brauc pie stÅ«res, apstÄjas pie Ä“kas un zvana Igoram Rubko.)
Igors Rubko: – Esi lejÄ?
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ. Vari attaisÄ«t vÄrtus, lÅ«dzu?
Igors Rubko: – JÄ. TÅ«lÄ«t.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Paldies.
(MÄrtiņš MoskviÄs iebrauc Ä“kas pagalmÄ, neizkÄpjot no automašÄ«nas, pa atvÄ“rtu logu jautÄ Igoram Rubko.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – ÄŒau! Vienalga, kur nolikties?
Igors Rubko: – Vienalga. Visi jau.
MÄrtiņš MoskviÄs: – ProjÄm, jÄ?
(MÄrtiņš MoskviÄs noparkojas, izkÄpj no automašÄ«nas, paņem mantas no automašÄ«nas aizmugurÄ“jÄ sÄ“dekļa)
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu Äau! Mums traka diena RÄ«gÄ.
(Igors Rubko sniedz roku, lai sasveicinÄtos.)
Igors Rubko: – Daudz sastrÄ“gumu?
MÄrtiņš MoskviÄs: – NÄ“, tas ta’ tÄ. B… b… jÄ, bet mums “RÄ«gas kartÄ«ti” šodien nobloÄ·Ä“ja VIDs. “RÄ«gas transporta”.
(Abi ieiet Ä“kÄ.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – Viss ir.
Igors Rubko: – Es gribÄ“ju pajautÄt. Tu kur, par ko tu atbildi RÄ«gas domÄ“? KurÄ partijÄ?
MÄrtiņš MoskviÄs: – IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta pÄrvalde, “MÅ«su attÄ«stÄ«ba”. Tas ir Aunups. (Iesmejas.)”
MoskviÄs atrÄvÄs no izdrukÄm. BļaÄ£, bļaÄ£, bļaÄ£… idiots, turklÄt viņš pats, neviens cits! KÄpÄ“c šito vajadzÄ“ja pieminÄ“t? Viņš taÄu lieliski zinÄja, ka saruna tiek ierakstÄ«ta gan audio, gan video… Lai kÄdi bija visi šie cÅ«ces, švonderi, moikas un aunupi, tÄpat kopÄ ar viņiem vajadzÄ“ja palikt, neko tur nevarÄ“ja darÄ«t… Un tagad šo te gan jau kÄdudien izlasÄ«s un pajautÄs – nu, MÄrtiņ, ko tu ar to gribÄ“ji teikt pilsonim Rubko? Ko?
Labi, kas padarÄ«ts, tas padarÄ«ts, nopÅ«tÄs MoskviÄs un turpinÄja lasÄ«t sarunas atšifrÄ“jumu.
“Igors Rubko: – Mm, vienkÄrši jau principÄ esmu to darÄ«jis šo…
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu jÄ. Mums “RÄ«gas transportam” Valsts ieņēmumu departaments uzrÄ“Ä·inÄja Äetrpadsmit miljonus par iepriekšÄ“jiem grÄ“kiem Nila Išakova…
(Igors Rubko apsēžas krÄ“slÄ otrpus galdam, pretÄ« M. MoskviÄam.)
Igors Rubko: – Mh.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Un šodien nobloÄ·Ä“ja kontus. Un, un, un jÄ. Nu principÄ tas draud ar to, ka nevarÄ“s norÄ“Ä·inÄties ar e–taloniem.
Igors Rubko: – Bet es drusciņ nevaru saprast.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tas par iepriekšÄ“jÄs domes grÄ“kiem. JÄ? (Iesmejas.)
Igors Rubko: – Valsts ieņēmumu departaments.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ. UztaisÄ«jis.
Igors Rubko: – …tomÄ“r Budžeta ministrija.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – NÅ«-u. KoalÄ«cija, dome un augša viena un tÄ pati.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu, nosacÄ«ti, bet jÄ. Nu mÄ“s tur “VisprogresÄ«vÄkie” neesam valdÄ«bÄ, bet, bet nu “Transports” ir Vilnim, Vi… Vilnim Pirsim, un tas ir “VienÄ«ba”. JÄ? Tur ir “Vie…”.
Igors Rubko: – Nav skaidrs, kÄpÄ“c.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Bet ir, nu, visi jau baumo, ka, m–m, budžeta ministram Meiram ar Valsts ieņēmumu departamenta vadÄ«tÄju ir sliktas attiecÄ«bas. Viņš netiek no viņas vaļÄ. It kÄ tÄ runÄ. JÄ? PilsÄ“tÄ.”
BļaÄ£, jau atkal! ArÄ« VID priekšnieci Kaunzemi viņš bija pieminÄ“jis! To pašu, bez kuras labvÄ“lÄ«bas un tieša atbalsta MoskviÄu Ä£imenes briļļu uzņēmums ne pie kÄda trÄ«ssimt tÅ«kstošu granta un atbalsta nebÅ«tu ticis! Protams, protams, protams, Kaunzeme bija primitÄ«va laipotÄja un izdabÄtÄja visiem, no kuriem varÄ“ja cerÄ“t iegÅ«t kÄdu labumu, bet šajÄ situÄcijÄ… IeÄukstÄ“s kÄds viņai ausÄ«, ka MoskviÄs te kukuļošanas lietÄ viņu pieminÄ“jis – un cauri! Kranti!
“Igors Rubko: – Nu labi. Nu, nu tÄlÄk? Nu, nu tÄlÄk? Nu jautÄjums, nu nobloÄ·Ä“ja, nu tÄlÄk kas bÅ«s?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Vienu vÄrdu sakot, ir jÄiedod. Nu tur jau tÄ Ä·Ä“dÄ«te diezgan smaga ir. Pieņemsim, nobloÄ·Ä“ un ie… ie… atdod tos Äetrpadsmit miljonus – tas ir viens. Bet otrs ir atkal bankas, kuras uzreiz saka: “Hei! MÄ“s šitÄdu uzņēmumu negribam kreditÄ“t.” Mums ir fonda naudas, par ko mÄ“s taisÄmies pirkt tramvajus un tÄ tÄlÄk, un viņi. Nu, reputÄcija. Nu tÄ, tÄpÄ“c es, sorry, man bija frakcijas sÄ“de, un tad mÄ“s ar MÄrtiņu StÅ«Ä·i sÄ“dÄ“jÄm, domÄjÄm, kÄ ar šito visu tikt galÄ un organizÄ“t.
Igors Rubko: – Es saprotu, tu esi “RÄ«gas Ä“ku pÄrvaldnieka” padomÄ“!
MÄrtiņš MoskviÄs: – PadomÄ“ es neesmu. (Smejas.)
Igors Rubko: – A ku… kurš tur tagad padomÄ“?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tur ir vairÄki. Tur ir, nu, principÄ galvenais tur ir Zols. Tas, kas ir Zols no bankas, kas bija bankÄ.
(Igors Rubko neizpratnē rauc pieri.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tu, tu pÄ“c tÄs bildes spried?
IR: – Nu ja!
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu nÄ“, nu mÄ“s – es, izpilddirektors un StÅ«Ä·is tikÄmies piektdien.
IR: – JÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Ar “RÄ«gas Ä“ku pÄrvaldnieka” padomi un valdi. Valde ir JÄmanis.
IR: – A padome?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Un padome ir Zols un… Nu vairÄki tur ir, bet Zols ir, tas ir.
Igors Rubko: – A Zols ir kura partija?
MÄrtiņš MoskviÄs: – (NopÅ«šas.) Nav! OficiÄli nekÄdas partijas. Viņš ir, banku agrÄk vadÄ«ja. Viņš ir arÄ« valdÄ“, un padome tika iecelta pagÄjušajÄ gadÄ.
Igors Rubko: – Paga, bet viņš valdÄ“, viņš bija valdÄ“, jÄ?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tikai padomÄ“.
Igors Rubko: – Viņš padomÄ“. PadomÄ“. A padomÄ“ cik cilvÄ“ki?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tr… trÄ«s.
Igors Rubko: – Zols un kurš vÄ“l?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu es zinu, ka Zols ir tas, ar kuru viss ir jÄrunÄ.
Igors Rubko: – NÄ“, nÄ“, es vienkÄrši priekš sevis.
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄrunÄ. JÄ. Tu, Zols ir tas, kas tur uzņemas galveno lomu, pÄrÄ“jie tur ir. (ŽestikulÄ“ ar rokÄm, ar pirkstiem rÄdot pÄ“diņas.)
Igors Rubko: – NÄ“, nu jÄ.”
MoskviÄs atkal atrÄvÄs no lasÄ«šanas. JÄ, tÄ bija lielÄ nelaime – lai tu kÄdu ievilinÄtu slazdÄ, tev bija viņš jÄiežūžo, jÄparÄda, cik esi sakontaktÄ“ts, visvarošs un visu kontrolÄ“jošs. Bet tagad nÄksies skaidroties arÄ« ar Zolu – un, kaut formÄli MoskviÄa amats galvaspilsÄ“tas domÄ“ bija bÅ«tiski pÄrÄks, bija vÄ“l arÄ« tÄda lieta kÄ naudas plÅ«smas, ko kontrolÄ“ja Zols, un… Eh, bÅ«tu viņš labÄk apdomÄjis visas sava lieliskÄ plÄna konsekvences, ar nelielu izmisumu nodomÄja MoskviÄs. Bet nekÄ – grozies, kÄ gribi, bet aste kÄ pakaļÄ, tÄ pakaļÄ, un priekšÄ vÄ“l divdesmit kilogramu liekÄ svara karÄjas…
“MÄrtiņš MoskviÄs: – TÄpat kÄ ir JÄmanis, un ir, protams, ir tas finansists un, un tÄ tÄlÄk. Bet nu, principÄ valdÄ“ ir JÄmanis.
Igors Rubko: – Nu, ja Zols, tad viņš ir šajÄ situÄcijÄ tad no, no jums? Nu, kurš tad cits?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu viņš ir no, nebija no mums, viņš ir no administrÄcijas laikiem, kad administrÄcija bija RÄ«gas domÄ“, atceries? Pir… pirms vÄ“lÄ“šanÄm.
Igors Rubko: – Nu jÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tas, tas ir Edgara Aunupa.
Bļaaaaaaaaa! Atkal! Atkal viņš bija pieminÄ“jis Aunupu!
Igors Rubko: – Aunupa. A Aunups pie jums tagad?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu! RunÄjam. JÄ, bet nu Zolam drÄ«z bÅ«s jÄizvÄ“las. Viņš ir divÄs padomÄ“s, un mÄ“s skatÄ«simies, vai tas ir labi. Viņš ir “RÄ«gas transporta” padomÄ“, un viņš ir “RÄ«gas Ä“ku pÄrvaldniekÄ”. Un, un mÄ“s uzskatÄm, ka nav labi bÅ«t divÄs padomÄ“s. Ka viena, viena bÅ«s jÄizdom… Bet nu labi, tu padomi zini. Padome ir uzraugošÄ.
Igors Rubko: – Es...
MÄrtiņš MoskviÄs: – Op… operatÄ«vÄ darbÄ«ba, operatÄ«vÄ darbÄ«ba ir valde. Valde ir tÄ, kura ikdienas lÄ“mumus pieņem. Un tamlÄ«dzÄ«gi. Nu jÄ, un tad piektdien mums bija tikšanÄs. Viņiem aprit gads, kopš JÄmanis ir. Tad mÄ“s paskatÄ«jÄmies, kÄ viņiem gadu veicies ir. Ä’-e. (Iesmejas.)
Igors Rubko: – … (Pasmaida.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – NÄ“, nu ko dara “RÄ«gas Ä“ku pÄrvaldnieks”, mums ir galvenais. Okei, t… tÄ val… “Altium” programma, kas ir, protams, viņi netiek galÄ ar projektiem. Ä’-e, jÄ?
Igors Rubko: – (Groza galvu.) Es tev pateikšu no savas puses. Es esmu priecÄ«gs (sasit plaukstas un brÄ«di tur kopÄ kÄ lÅ«gšanÄ), ka es vienÄ momentÄ domÄju: “Ai, nu nahren ar to “Altium” programmu.” Bet principÄ pusi no savÄm mÄjÄm varÄ“ju pÄrrakstÄ«t. TÄtad vienu mÄju, vienu mÄju “PÄrvaldnieks” pazaudÄ“ja – pie manÄ«m atnÄca. Vienu mÄju es pazaudÄ“ju tikai tÄpÄ“c, ka uzsÄku “Altiumu”. JÄ? Es sapratu, ka tÄ ir, principÄ, priekš “PÄrvaldnieka”, izņemot problÄ“mas, un viss, nu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu, tur.
Igors Rubko: – Man nav cita varianta. Ja man vajag to piedÄvÄt, ja mÄja, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ aizies prom vai tieši nÄk – ka viņi grib. JÄ? Nu, tie iniciatori. Bet Ä«stenÄ«bÄ. (Groza galvu.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ.
Igors Rubko: – NekÄda labuma pÄrva… valstij varbÅ«t, pÄrvaldniekam nekÄda labuma nedod. Un tik sarežģīta, tik smaga.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Un nesaprotama. MÄ“s runÄjÄm ar TautsaimniecÄ«bas ministriju arÄ«, un nÄkošais ir tÄs RRF naudas, un tur bÅ«s vÄ“l sliktÄk. Un, un, nu jÄ, šobrÄ«d ir simt divpadsmit tie projekti, bet nu visi saprot, ka pusi labi, ja viņi izpildÄ«s no tiem.
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)
Igors Rubko: – Es, kad atnÄcu, es pat ne… nu, es neatlaidu nevienu. Ne no “tÄ“vzemiešiem”, nu, tur pÄrsvarÄ man bija “tÄ“vzemieši” vai “Latvijas ceļa” cilvÄ“ki…
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu labi, bet tu zini, ka Nils Išakovs tur bija salicis tÄ, nu, nu, es nerunÄju par konkrÄ“tiem cilvÄ“kiem, kas ir iecirkņu, bet tur tÄdi, kas…
Igors Rubko: – Saproti? Nu salicis viņš.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ.
Igors Rubko: – Tad katru vajadzÄ“ja izvÄ“rtÄ“t.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ. Protams.
Igors Rubko: – Katru. Bet tam vajag laiku. Hren tu te viņus, a kurš tev vÄ“rtÄ“s? Tie pat cilvÄ“ki, kuri?
MÄrtiņš MoskviÄs: – NÄ“, cik es saprotu, ir visÄdi, tur ir jocÄ«gi. Tas ai… tÄ pati IT sistÄ“ma, kas tur izstrÄdÄta. Tur divi džeki, jÄ.
Igors Rubko: – Nu, IT sistÄ“ma, es nezinu, vai palika strÄdÄt pie jums Å…isins un otrais.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Kaut kÄdi divi tur esot džeki.
Igors Rubko: – JÄ. Nu, viņi vÄ“l strÄdÄ?
MÄrtiņš MoskviÄs: – M-m, tipa nÄ“. TÄpÄ“c, ka tur arÄ« esot bijis.
Igors Rubko: – Nu, tur es dzirdÄ“ju, ka viņiem izstrÄdÄta sistÄ“ma ar noklausÄ«šanu un tÄ tÄlÄk, un viņi kontrolÄ“ pilnÄ«gi visu, ko kurÄ kabinetÄ runÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nopietni?
Igors Rubko: – JÄ. Nu tÄ man stÄsta.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei.
Igors Rubko: – JÄ, ka tu vari runÄt un, Ä“-e, pat šitais Savlovskis mÅ«sÄ“jais no sociÄ·iem, kurš bija, viņš teica: “Igor, es iziešu no kabineta.” Tikai tad runÄja, nu, es. Kaut ko mÄ“s apspriedÄm, Išakovu – mudaku. JÄ? Un. NÄ“.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei.”
Kaut kÄ šÄ« sarunas daļa MoskviÄam vispÄr bija aizmirsusies. JÄ, jÄ, bet tas viss tiešÄm tika runÄts. Kabineti ar noklausÄ«šanos… MoskviÄam atmiÅ†Ä bija iespiedusies tÄ reize, kad, ierodoties pie Rubko un lietišÄ·i sÄkot runÄt par savÄm lietÄm, viņš pÄ“c brÄ«tiņa bija ieraudzÄ«jis mirgojot kabineta stÅ«rÄ« novietotas kameras lampiņu. Rubko gan viņam bija apgalvojis, ka neko neraksta, un arÄ« Trauma pÄ“c visÄm kratÄ«šanÄm bija gandrÄ«z vai mierinÄjis, ka nekas MoskviÄu kompromitÄ“jošs pie Rubko atrasts neesot, bet… mÅ«Ä·ene vecajÄ anekdotÄ“ taÄu nonÄca pie secinÄjuma, ka nevar uzticÄ“ties pat ne pašas pirkstam. Kur nu vÄ“l šitÄdiem te…
“Igors Rubko: – Bet ja mums ir daudzas lietas. Pieņemsim, mÄ“s paņēmÄm kopÄ sadarbÄ«bu. NÄ“, es piedÄvÄju, pieņemsim, normÄlu variantu. Tur forši. Bet ne tÄ, kÄ to darÄ«ja, bļaÄ£, Išakovs. Nu sarunÄjÄm, pieņemsim, izrunÄjÄm. Es gatavs piedalÄ«ties konk… konkursÄ par teritorijas uzkopšanu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh. (Pieraksta kladÄ“.)
Igors Rubko: – Apsēžam ar JÄmani, sa… sarÄ“Ä·inÄm budžetu, un viss. (SkatÄs, ko pieraksta M. MoskviÄs, un pieliecas tuvÄk.) Es to darÄ«šu godÄ«gi. KvalitÄti nodrošinÄm. Un teritorijas un šitÄs vajag samazinÄt. UztaisÄm eksperimentu vienÄ teritorijÄ, pieņemsim. Hop, uzreiz padomÄjam, pielietojam spÄ“kus un tÄ tÄlÄk.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Uzreiz varu pateikt, tur no tÄ godÄ«gÄ varianta, a tÄ ir milzÄ«gÄ summa! Nu vot tÄ. (Raksta uz papÄ«ra.) Ja mums cena, apsaimniekošanas maksa, pieņemsim, Äetrdesmit, Äetrdesmit pieci centi. Sešpadsmit, astoņpadsmit centi – tÄ ir sanitÄrÄ kopšana. Kaut kur, nu, Äetrpadsmit, sešpadsmit centi – tÄ ir tehniskÄ apkalpošana, un kaut kur Äetrpadsmit centi – tÄ ir, nu, piecpadsmit, tÄ ir administratÄ«vÄs izmaksas.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Ad… administrÄcija, jÄ.
Igors Rubko: – Nu, trÄ«sdesmit, Äetrdesmit pieci. JÄ? Kaut kur tÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – AtkarÄ«gi, kurÄ mÄjÄ. (Raksta uz papÄ«ra.) Šeit es uzreiz varu, ja mÄ“s uz to ejam. Tad paņemam, sadalÄm. (Raksta uz papÄ«ra.) Nu kÄ, nu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Divpadsmit, trÄ«spadsmit. JÄ? TÄtad principÄ Äetrpadsmit. Viens mÄ“nesis mums ar tevi ir rezerves slimÄ«bas lapa, viens mÄ“nesis mums ir rezerves atvaļinÄjumam. Nu ir!
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu jÄ, jÄ. Divpadsmit mÄ“n…
Igors Rubko: – Divpadsmit. MÄ“s no tiem diviem mÄ“nešiem, ja es uztaisu smuku, godÄ«gu, pareizu brigÄdi, mÄ“s varÄ“sim ļoti labi, smuki. Tikai vajadzÄ“s izdomÄt, kur novirzÄ«t. UztaisÄm konkursu – piedalÄmies. Paņemam vienu, uztaisÄm smuki – nÄkošo! Neiet runa, varam arÄ« domÄt par biznesu, nu bizness – tas ir bÄ«stami, pÄ“c tam kaut kas notiks.
MÄrtiņš MoskviÄs: – NÄ“, nÄ“, nÄ“. Es negribu tur savu vÄrdu tur kaut ko.
Igors Rubko: – Un viss tas, viss sabruks. JÄ?
MÄrtiņš MoskviÄs: – NÄ“, nÄ“, nÄ“. Man ir savs bizness. (Smejas.)”
BļaÄ£, jau atkal, pie sevis nolamÄjÄs MoskviÄs. Nu kÄpÄ“c vajadzÄ“ja muldÄ“t, kÄpÄ“c… Bija taÄu skaidrs, ka agri vai vÄ“lu kriminÄlprocesa materiÄli nonÄks arÄ« pie žurnÄlistiem, un tad tie, maitas, paprasÄ«s – nu kas tad tas tev tÄds par biznesu? Tev taÄu oficiÄli nekÄ nav, ko, mīļumiņ? Un, kas vÄ“l sliktÄk, visa šÄ« saruna nemaz neizklausÄ«jÄs tik labi, kÄ Traumam un viņa kantorim bÅ«tu bijis vajadzÄ«gs.
“Igors Rubko: – Bet, bet šeit smuki!
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ.
Igors Rubko: – NÄkošais… man ir vieglÄk. Es reklÄmu nopirku, vÄ“l kaut ko, Ä“-e, huiņa. (PaskatÄs pa kreisi.) Nu tur, te nekÄ nav.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, es skatos, nu, es nezinu.
Igors Rubko: – NÄ“, nÄ“, nÄ“, nÄ“, te nekÄ nav. Ejam kaut kur.
(Abi pieceļas, iziet ÄrÄ uz terases.)
Igors Rubko: – ŠajÄ situÄcijÄ mÄ“s ar tevi izdomÄjam, visgodÄ«gÄkais variants, kÄ legalizÄ“t. Tu pÄ“rc jebkuru Ä«pašumu, a mÄ“s tur taisÄm remontu, a pÄ“c tam tu to Ä«pašumu pÄrdod. Un viņš ir tavs, un tu godÄ«gi nopelnÄ«ji naudu. Saproti mani?
MÄrtiņš MoskviÄs: – PastÄsti vÄ“lreiz, kÄdÄ ziÅ†Ä es pÄ“rku.
Igors Rubko: – Skaties.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu?
Igors Rubko: – Nu, pieņemsim. IenÄca nauda. Nu, pieņemsim, divsimt tÅ«kstoši, miljons.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ, protams.
Igors Rubko: – Tev, nu kur, bļaÄ£, miljonu.
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)”
TÄ, paga, paga, paga… MoskviÄs saspringa. Šo konkrÄ“to sarunas epizodi gan viņš atcerÄ“jÄs lieliski, galu galÄ viss ierakstÄ«šanas pasÄkums tika organizÄ“ts tieši tÄpÄ“c, lai no Rubko izspiestu kaut ko, kas izskatÄ«tos un izklausÄ«tos pÄ“c konkrÄ“ta kukuļošanas mÄ“Ä£inÄjuma. Bet… nÄ“, kaut kas te bija izgriezts, kaut kas salikts kopÄ, kaut kas nebija Ä«sti tÄ… nÄ“, tÄ, protams, nebija viņa darÄ«šana, bet vienalga. Riskantu spÄ“li spÄ“lÄ“ja šis Traumas kunga birojs, ja vien, protams, viņiem viss nebija nokÄrtots gan prokuratÅ«rÄ, gan tiesÄ…
“MÄrtiņš MoskviÄs: – Es…
Igors Rubko: – Nahuj, bļaÄ£. Ofšori, pÄrÄ“j…
MÄrtiņš MoskviÄs: – NÄ“, nÄ“, tas.
Igors Rubko: – BļaÄ£, amerikÄņi un pÄrÄ“jie visi to otsļeživajut. Pieņemsim, es nopelnÄ«ju. A man tÄpat ir divsimt piecdesmit tÅ«kstoši peļņa, tur simt tÅ«kstoš peļņa. Nu, tagad vinnÄ“, konkursu taisu, kurš man. Nu jÄ – vinnÄ“šu. JÅ«su eksperimenti. Pieņemsim, tÄpat ZiepniekkalnÄ. Konteineru laukumi un tÄ tÄlÄk.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ.
Igors Rubko: – IzstrÄdÄjam programmu, viss. Un tad rezultÄtÄ par konteinera laukumiem jÅ«s nopelnÄ«jÄt atsevišÄ·i, par to atsevišÄ·i. Bet šeit mÄ“s uztaisÄm biznesu, kur mÄ“s aprÄ“Ä·inÄjÄm, ka mÄ“s optimizÄ“jam brigÄdes un tÄ tÄlÄk, kuri sÄ“tnieki grib, lai paliek, bet mÅ«su galvenais – tÄ«rÄ«t. RezultÄtÄ, ko mÄ“s izdarÄm? MÄ“s dabÅ«jÄm ietaupÄ«jumu, jo, uz ko? Jo cilvÄ“ks, kurš apslima, viņu aizvieto. Bet mÄ“s, nevajag neko, piem… e… e… Drusciņ, nu kÄ, ja pareizi, ja tev ir strÄdnieks apslimis, ko tu kÄdam. Nu, divi cilvÄ“ki izdarÄ«s to cilvÄ“ku. Galvenais, ja katru dienu pareizi, akurÄti darÄ«t. Jau tagad es veidoju brigÄdes, jo man ir, bļaÄ£, ļoti daudz mÄjas, kuri saņem par piecdesmit, simts eiro. JÄ? Man viņus nahuj visus atlaist, nu, sÄ“tniekus. Jo vajag no piecsimt eiro maksÄt nodokļus. JÄ? Un tikai.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nodokļi tagad pÄ“c Meira reformas. JÄ.
Igors Rubko: – JÄ, un tikai tÄpÄ“c. Un šajÄ situÄcijÄ mÄ“s to izdarÄm, un rezultÄtu, vot, tev tÄs “Ferusi” – hujerusi, viņam interesÄ“, nu, ko es lasÄ«ju, jÄ, spizditj naudu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, tas bija…
Igors Rubko: – Varam kaut kur, kaut kÄdu, paņemam, aizbraucam k jebeņe materi, lai neviens. MierÄ«gi pasēžam, parunÄjam.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, bet JÄmanim vajag bišÄ·iņ tÄdu gatavÄku jau. Zini, kÄ? MÄ“s esam tik tikko pazÄ«stami, viņš, nu ir, es dzirdÄ“ju, viņš teica, ka jÄ, ir iespÄ“jams. Es te arÄ« biju iedomÄjies, jo tu toreiz pateici, ka davai. Es jau, es domÄju tiešÄm pa iecirkņiem, ne jau uzreiz visu, mÄ“s neiesim. TÄ ir politis… tÄ no manas puses bÅ«tu politiskÄ pašnÄvÄ«ba, visu “RÄ«gas Ä“ku pÄrvaldnieku” tagad.
Igors Rubko: – NÄ“, nÄ“, nÄ“.
MÄrtiņš MoskviÄs: – AizdzÄ«t, jÄ?
Igors Rubko: – Es piedÄvÄju ar JÄmani mierÄ«gi izrunÄt.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – Publiski mÄ“s it kÄ visi konkurÄ“jam.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – A normÄlÄ situÄcijÄ pieturamies pie normÄlas sadarbÄ«bas. MÄ“rÄ·is ir ļoti vienkÄršs. Jums jÄizdara tÄ, lai jums bÅ«tu uz vÄ“lÄ“šanÄm normÄls kapitÄls, kuru jÅ«s varat novirzÄ«t, saglabÄt vietas un tÄ tÄlÄk.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ.
Igors Rubko: – Es, es taÄu biju tÄdÄ pat.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Zinu, zinu.
Igors Rubko: – AmatÄ, kÄ viņš. Nu ko, kÄds lielu paldies pateica?
MÄrtiņš MoskviÄs: – A vÄ“lÄ“šanas jau nÄkošgad. Saeimas, es domÄju.
Igors Rubko: – …
MÄrtiņš MoskviÄs: – Kas tevi mazÄk interesÄ“. (Smejas.)
Igors Rubko: – IekšÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Labi, labi. Tas tÄ.
(Abi iet iekšÄ.)”
TÄ, te gan vairs nebija nekÄdu šaubu. MoskviÄs smagi atzvÄ“lÄs krÄ“slÄ, tam žēlÄ«gi protestÄ“jot. Bet kurš gan šobrÄ«d uztraucÄs par krÄ“sla labsajÅ«tu. Nebija jÄbÅ«t nekÄdam ekspertam, lai saprastu, ka ieraksts ir montÄ“ts. MoskviÄs paÄ·Ä“ra kriminÄlprocesa sÄ“jumiem klÄt pievienoto datu nesÄ“ju un pÄ“c dažu minÅ«šu pÅ«liņiem sameklÄ“ja attiecÄ«go vietu. JÄ, no video acÄ«mredzami bija pazudis prÄvs fragments – te viņi vÄ“l bija Ärpus Ä“kas, bet te jau atkal sÄ“dÄ“ja Rubko kabinetÄ. Un šÄdu lažu Traumas kantoris bija aizsÅ«tÄ«jis uz prokuratÅ«ru? Ko? TiešÄm? TurklÄt tieši šajÄ iztrÅ«kstošajÄ fragmentÄ, par ko MoskviÄs bija gandrÄ«z pilnÄ«gi pÄrliecinÄts, arÄ« bija vissvarÄ«gÄkie vÄrdi – tie, kuri varÄ“ja izšÄ·irt visu. NÄ“, šo viņš vienkÄrši nesaprata…
“Igors Rubko: – Es piedÄvÄju ļoti vienkÄrši. Tu pasaki: “Igor, mÅ«s interesÄ“. VienkÄrši aprÄ“Ä·ini biznesa projektu vai vÄ“l kaut ko.” InteresÄ“, pieņemsim (raksta uz lapas ciparus), šitais (pasvÄ«tro tikko uzrakstÄ«to). KÄdÄ veidÄ, to mÄ“s pÄ“c tam domÄsim.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Vot, šitam jÄbÅ«t, vot, tÄlÄk tu sadalÄ«si. Un plus (raksta uz lapas) RÄ«gas dome, nu, saproti mani. Ä’-e, pateiksi vienu, otru variantu. Es izstrÄdÄšu godÄ«gu mehÄnismu. Pie kura nekÄ nebÅ«s.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Kas nebÅ«s tur.
Igors Rubko: – NekÄdas ziepes, neko.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei.
Igors Rubko: – VienÄ«gais. NÄ“, es negribu riskÄ“t.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Protams.
Igors Rubko: – Kur? Kam? Vot, šito huiņu darÄ«t (rÄda aprakstÄ«tajÄ lapÄ), lai jums nonÄktu, jÅ«s paši man pateiksiet.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu to es, to es padomÄšu, to pusi. Man galvenais ir saprast, uz ko tu esi gatavs un kÄdu sodu…
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)
Igors Rubko: – Uz to t… t… t… un tu zinÄsi, ka.
MÄrtiņš MoskviÄs: – KÄdus soļus tu sagaidi? Nu, nu tÄ.
Igors Rubko: – Pagaidi. JÅ«s pateiksiet. Ko. (Raksta uz lapas.) JÅ«s pateiksiet, ka šito! Huiņa. TrÄ«s santÄ«mi, trÄ«s varianti, es šitÄs lietas tev (pasvÄ«tro uz lapas) sakÄrtošu ar laukumiem. Ä»oti Ätri, nezin cik, tad aprÄ“Ä·inÄsim, un viss.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei.
Igors Rubko: – Pieņemsim, pirmais etaps, tu pateiksi – šitais. KÄdÄ veidÄ? Nu jÅ«s taÄu finansÄ“jat laukumus!
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu protams! NÄ“, nu pamÄ“Ä£inÄm kaut kÄdus soļus. Nu skaidrs, ka tavÄ“jais uzzÄ«mÄ“tais viens ar sešÄm.
Igors Rubko: – Nu sarežģīti.
MÄrtiņš MoskviÄs: – T… tas ir, nu, davai, atstÄjam to pÄ“c trijiem mÄ“nešiem. Teiksim, jÄ? Bet pamÄ“Ä£inÄm no sÄkuma… sÄkuma soļus, ko tu redzi, kas ir no tavas puses vieglÄk.”
Ar katru izlasÄ«to lappusi MoskviÄam gribÄ“jÄs lamÄties aizvien skaļÄk un skaļÄk. Visam šim nebija nekÄdas jÄ“gas, ja nebija nez kur pazudušÄ sarunas fragmenta vÄ“l Ärpus Ä“kas. Ne mazÄkÄs jÄ“gas, bļaÄ£! Tas bija abloms, vienkÄrši abloms. Nu kuram tu iestÄstÄ«si, kas tas tÄds – uzzÄ«mÄ“tais viens ar sešÄm –, jo vairÄk tÄpÄ“c, ka viņš pats to bija pieminÄ“jis…
“Igors Rubko: – Es.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Lai, es aizietu pie tÄlÄk, lai es pateiktu, ka tas strÄdÄ.
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – A klausies, tev to sÄkumu, ko tu runÄji pavasarÄ«. PirmajÄ reizÄ“, pÄ“c tam otrajÄ, kad mÄ“s braucÄm. Labi, tas ir tÄds. Tu redzi? Jo es nedaudz parunÄju par, nu, es nedaudz mÄ“Ä£inu visu laiku to tÄ“mu aizsÄkt, bet es saprotu, tu, tu izteici to ideju tikai tÄ – koncesija. JÄ? Bet nu, bet kas tev in… Nu, piemÄ“ram, ja i… ja ietu uz kaut ko tÄdu. Tu kÄdus soļus tur redzÄ“tu? Nu, skaidrs, ka, es saku, tur tas, tas varÄ“tu pamÄ“Ä£inÄt uz provokÄciju. Nezinu, aiziet kaut kÄdus.
Igors Rubko: – NÄ“. NÄ“. Pieņemsim, ideja ir tÄda, ka, ņemot vÄ“rÄ Valsts kontroles ziņojumu…
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ, tieši tÄ. Tas man ir.
Igors Rubko: – Å…emot vÄ“rÄ, protams.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Man ir jÄsper tagad kaut kÄdi soļi tur no politiskÄ. Jo mÄ“s ar StÅ«Ä·i runÄjÄm, varbÅ«t tad mums vajag pateikt, ka mÄ“s uzņēmumu birÅ¾Ä kotÄ“sim. JÄ? Tur mÄ“s iesim. Jo mums kaut kas Valsts kontrolei jÄparÄda, ka mÄ“s speram kaut kÄdus soļus.
Igors Rubko: – TÄtad ir skaidrs, ka tas ir diezgan liela rezonanse.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tieši tÄ, tas ir liela. JÄ.
Igors Rubko: – Ja bÅ«s pÄrdošana, vajag atrast tÄdu variantu, ka jebkurÄ brÄ«dÄ« var pÄrtraukt lÄ«gumattiecÄ«bas.
MÄrtiņš MoskviÄs: – (Pieraksta kladÄ“.) JÄ. MÄ“s ar jums pÄrtraukt varam. JÄ, jÄ, jÄ. Ja jÅ«s kaut ko.
Igors Rubko: – JÄ. JÄ. ŠajÄ situÄcijÄ, jums vispÄr neko.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tev ir kÄdÄ pašvaldÄ«bÄ tÄds, kaut kas tÄds?
Igors Rubko: – JÄ. JÄ. Protams.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei.
Igors Rubko: – Un mÄ“s arÄ«, un net… un ne no JÄmaņa, a varbÅ«t no JÄmaņa. PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«rÄ es vinnÄ“ju konkursÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mm! Kad viņš tur vÄ“l bija? JÄ?
Igors Rubko: – Ä€, viņš citas mÄjas kaut ko ar viņiem.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei. Nu, labi, pastÄsti to principu.
Igors Rubko: – Princips ļoti vienkÄršs.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Jo es šito izstÄstÄ«ju tur, un viņiem interesÄ“ja.
Igors Rubko: – “RÄ«gas Ä“ku pÄrvaldniekam” ir lÄ«gums ar galvaspilsÄ“tas domi.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – Par pašvaldÄ«bas mÄju apkalpošanu atbilstoši valdÄ«bas noteikumiem.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, tieši tÄ.
Igors Rubko: – PrincipÄ, nav ko pÄrdot. PÄrdod lÄ«guma, pÄrdod Äaulu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, protams, tas jau ir vienkÄrši pakalpojums. Nu, tÄ kÄ.
Igors Rubko: – JÄ. MÄjas viņam nepieder.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ, protams.
Igors Rubko: – Neko nepieder, pÄrdod tikai verga lÄ«gumu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – Un ideja ir tÄda, ka varbÅ«t, lai iedzÄ«votÄjiem samazinÄtu cenu, lai iedzÄ«votÄjiem tÄ. PiedÄvÄt konkursu un paskatÄ«t, kÄdas cenas piedÄvÄ citi pÄrvaldnieki.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tirgus. (Pieraksta kladÄ“.) Es šito biju kaut kÄ palaidis garÄm. Okei. Nu, klausies, nepieklÄjÄ«gais jautÄjums – tu pagÄjušoreiz kaut ko teici, nezinu, okei, tu uzzÄ«mÄ“ji tos divniekus ar sešÄm nullÄ“m (pÄršÄ·ir lapu) un šito te. Tu teici, ka ir kaut kÄdas iespÄ“jas par avansiem. Tu tur kaut ko redzi tos?”
BļaaaaaaaaaÄ£! MoskviÄs pie sevis burtiski ievaimanÄjÄs. Tas izskatÄ«jÄs šitÄ? Tik primitÄ«vi? Tik drausmÄ«gi primitÄ«vi? Nevis viņam kaut ko piedÄvÄja, bet viņš pats uzprasÄ«jÄs? “NepieklÄjÄ«gais jautÄjums”… BļaÄ£! KÄ viņš varÄ“ja to izdarÄ«t tik stulbi? MoskviÄs nebija nekÄds Ä«pašais jurists, bet to gan saprata, ka jebkura tiesa to novÄ“rtÄ“s kÄ provokÄciju – nevis viņam piedÄvÄ kukuli, bet viņš pats kukuli pieprasa… nu vai arÄ« paskaidro, ka runa vispÄr nav ne par kÄdu kukuli… Un vÄ“l avansa pieminÄ“šana! Idiots! Idiots, idiots, idiots!
Te vairs nebija runas par kaut kÄdiem tur žurnÄlistiem. Kad šÄ« saruna nonÄks atklÄtÄ«bÄ, viņa paša “VisprogresÄ«vÄko” partijas hunveibini viņam paprasÄ«s tÄ, ka maz neliksies. Viss šis zvÄ“rudÄrzs! Gan tÄ bļaustÄ«gÄ dura un nimfomÄne Zelma Labkrance, kurai tÄ arÄ« nebija izdevies ar MoskviÄu pÄrgulÄ“t, lai gan centusies bija pat ļoti, gan pumpainÄ transpersonu feministe JustÄ«ne Patrikejeva, gan uz augšu pasistais pidriÄ·is RiÄards Aplams NiezÄ«tis, gan kažoku pÄrmetusÄ« Antoņina Å…evaševa, gan vecÄ Å†erga Jana Krivanovska, gan visa pÄrÄ“jÄ puskomunistiņu šaika, kas visÄ savÄ mÅ«Å¾Ä godÄ«gÄ darbÄ ne centa nebija nopelnÄ«jusi. Uzklups, samÄ«dÄ«s un dosies tÄlÄk! NekÄdu šaubu! Pietiekami MoskviÄs bija viņus vÄ“rojis, tÄ sacÄ«t, neatejot no darbgalda.
“Igors Rubko: – Nu, es...
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – Kas, kÄdi soļi jÄsper, lai kaut kas notiktu?
Igors Rubko: – NÄ“, ja mums ir izrunÄts, es gatavs to pirkt, nu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – NÄ“, nu, vienkÄrši man, ko man teikt tÄlÄk?
Igors Rubko: – NÄ“, nav problÄ“mas. Ja mÄ“s ejam uz to, pirms noslÄ“gt ar mani lÄ«gumu, es uzreiz samaksÄju naudu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei. NÄ“, nu, protams, atšÄ·irÄ«bÄ – ko, ko un kÄ, un tas bÅ«s. (PÄršÄ·ir lapu.)
Igors Rubko: – NÄ“, nÄ“, nÄ“, es uzreiz samaksÄšu. Ja mÄ“s ejam, nav tÄ liela problÄ“ma. BolderÄja, lai tu saprastu. Nu, to, ko es pateicu. PrincipÄ, nu, es, es varu kļūdÄ«ties. JÄ? ManÄ laikÄ tur vienÄ bija kaut kur septiņdesmit, DaugavgrÄ«vÄ – septiņdesmit, astoņdesmit mÄju, BolderÄjÄ Ä¼oti daudz maziņu mÄju bija. JÄ?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei.
Igors Rubko: – Bet tur daudz, bet ļoti daudz maziņu. Apjoma ziÅ†Ä man, es nezinu platÄ«bu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – TÄtad, ja tur ir tÄ kÄ mans uzņēmums vai drusciņ lielÄks, mana uzņēmuma lÄ«gumsods seši tÅ«kstoši. “PÄrvaldnieka” lÄ«gumsodu ja paņemam, ja tur ir trÄ«ssimt mÄjas, desmitÄ daļa – divsimt tÅ«kstoši tad bÅ«s. JÄ? Nu, pa gadu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ. JÄ.
Igors Rubko: – TÄ kÄ principÄ manÄ variantÄ, nu, nosacÄ«ti, nu, simts. Nu, “PÄrvaldnieka” variantÄ, ja tÄ ir desmitÄ daļa, bÅ«s lÄ«dz divsimt. Es nezinu. To mÄ“s ar tevi.
MÄrtiņš MoskviÄs: – KÄ, tur jau jautÄjums – kÄ, cik tu Ätri iekasÄ“si tos lÄ«gumsodus. Vai tu uzreiz viņus nodo… nodosi tÄlÄk?
Igors Rubko: – TÄtad. Katru mÄ“nesi.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ. Labi, ka tas ir tavs bizness.
Igors Rubko: – Es gatavs, man nav problÄ“mu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – Es šajÄ situÄcijÄ sniegšu atskaiti, programma ir, nav tÄ liela problÄ“ma. PÄrņemam no “RÄ«gas Ä“ku pÄrvaldnieka” lÄ«gum… lÄ«gumsaistÄ«bas. MÄ“s sarunÄsim, ka es pÄrņemu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – ArÄ« lÄ«gumsodus, jÄ vai. JÄ.
Igors Rubko: – ArÄ« lÄ«gums… Jo viņiem pÄ“c likuma jÄdod, kÄdam jÄstrÄdÄ ar parÄdniekiem.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – TÄtad praktiski uzreiz.
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tu uzreiz paņem.
Igors Rubko: – KatrÄ mÄ“nesÄ« mÄ“s zinÄm, pÄ“c programmas. Ä»oti vienkÄrši. Paņemam. Es tev parÄdÄ«šu, kÄ programma darbojas. (Pieceļas no krÄ“sla un sÄk kÄrtot sev priekšÄ uz galda esošos dokumentus,)
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei.
Igors Rubko: – TÄ, davai tÄ. SavÄdÄk man meitene.
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ, nepazaudÄ“. (Pastumj I. Rubko virzienÄ dokumentu mapi.)
Igors Rubko: – Vot. Es tev tÅ«lÄ«t parÄdÄ«šu, kÄ programmÄ ir tie saldo. (Dodas uz blakustelpu, rokÄ turot dokumentu mapes.) Vot, es tev tÅ«lÄ«t izdrukÄšu. Tad tev bÅ«s skaidrs, kas tur. Es pa vienu mÄju. TÄ kÄ mÄ“s uzreiz varam ar tevi, tÄtad šajÄ, šeit situÄcijÄ skaidrs. Praktiski tad mÄ“s varam izdarÄ«t: konkurss notika (atvÄ“zÄ“ roku) – piecdesmit varu atdot. NÄkošais. Ja pÄr… nu, saproti, var bÅ«t tÄ. Es negribu droši. Ja.
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – Pasaki man, ko droši es varu teikt tÄlÄk. Nu, pa tÄdiem, pa soļiem. ApmÄ“ram.
Igors Rubko: – Man interesÄ“ tÄ, ja “PÄrvaldnieks” nodod.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – KÄ likums nosaka, es varu uzreiz par gadu uz priekšu samaksÄt.
MÄrtiņš MoskviÄs: – PÄ“c konkursa?
Igors Rubko: – JÄ. Nu kÄ? Konkurss notiek, es iedodu tur polÄ·iņņiku. NoslÄ“dz.
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – Piecdesmit tÅ«kstošu, pieņemsim.
Igors Rubko: – JÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – ApmÄ“ram.
Igors Rubko: – JÄ. JÄ. Lai jums droši.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – TÄtad noslÄ“dzam lÄ«gumu. “PÄrvaldniekam” jÄnodod. Jo viņam arÄ« jÄnodod visus uzkrÄjumus. Nu viss, kas tÄm mÄjÄm.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – OficiÄli, kÄ pienÄkas pÄ“c šitÄs. Viņš nodod. Un es uzreiz, srazu, uzreiz otri piecdesmit atdodu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – PÄ“c nodošanas?
Igors Rubko: – Nu jÄ, nu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tas ot… otrais ir pÄ“c.
Igors Rubko: – Jo man praktiski.
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – Cik tu redzi, tas ilg… apmÄ“ram, ilgi?
Igors Rubko: – Likums nosaka – viena mÄ“neša laikÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – (Pieraksta.) Ä€. Nu to nosaka pat?
Igors Rubko: – JÄ. Man ar “PÄrvaldnieku” ir šodien sešdesmit piecas.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Par to, ka viņi ilgÄk?
Igors Rubko: – Nu divdesmit Äetras ir.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – Un Äetrdesmit mÄ“s apturÄ“jÄm. Viņi, saproti, kur ir problÄ“ma? Viņi uzreiz pÄrskaita man “uzkrÄjumi, remonti”. Viss kÄrtÄ«bÄ. Bet ir parÄdi par siltumu, par Å«deni.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – Es par to samaksÄju, a viņš man neatdod par šo summu parÄdniekus! Es saku: “KÄpÄ“c?! Nu es samaksÄju, bļaÄ£, vot, sam… par to, par Ä·Ä«niešu mÅ«ri, es samaksÄju trÄ«spadsmit štukas “Siltumam”, astoņi tÅ«kstoši “Ūdenim”. Divdesmit vienu štuku es samaksÄju. Atdod man uz divdesmit vienu štuku parÄdniekus!”
MÄrtiņš MoskviÄs: – Bet tu visas tiesas vinnÄ“ji? Pareizi?
Igors Rubko: – Visas vinnÄ“ju. Nu a kÄ? Likums nosaka!
MÄrtiņš MoskviÄs: – Aha.
Igors Rubko: – Nu, tad samaksÄ viņš, lai samaksÄ “PilsÄ“tas siltumam”. Bet tur ir cita tÄ“ma.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tev tur risks nebÅ«s? Tu man neprasÄ«si – “tÄ, klausies”?
Igors Rubko: – NÄ“. NÄ“.
MÄrtiņš MoskviÄs: – “Šitas piecdesmit bÅ«s mazÄk, tÄpÄ“c ka es nevaru atgÅ«t tur!”
Igors Rubko: – Ar visiem parÄdniekiem es strÄdÄšu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – Viss kÄrtÄ«bÄ. Daļu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tas nav mans?
Igors Rubko: – Tas nav tava darÄ«šana.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Jo man cilvÄ“kiem kaut kas jÄsaka. Lai nav.
Igors Rubko: – VisÄm mÄjÄm pieslÄ“gsim apkuri, neskatoties uz to, kÄda ir situÄcija “PÄrvaldniekam”.
MÄrtiņš MoskviÄs: – NebÅ«s tad kvalitÄtes kritums cilvÄ“kiem tur?
Igors Rubko: – NÄ“.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tad viņi mÅ«s visus. (ŽestikulÄ“ ar rokÄm, atdarinot izžaušanas kustÄ«bas.)
Igors Rubko: – Nu, skaties.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei. KÄ lai es, tu iepriekš viņu nosauci par avansu, garantijÄm. Nu, lai, nu, saproti mani pareizi, lai nenotiek tÄ, ka mÄ“s tagad pieņemam šitÄdu soli. Mums tur ir publiskais PRs. Kur nedaudz, nu, protams, kritika. Tad izsludinÄm konkursu.
Igors Rubko: – JÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu un Igors pÄrdomÄ. Un.
Igors Rubko: – NÄ“, nu pagaidi! MÄ“s.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Vai Igors zaudÄ“ konkursÄ. Un.
Igors Rubko: – Tu pateiksi. Es izpildÄ«šu. Es tev tic… ticÄ“šu uz vÄrda.
MÄrtiņš MoskviÄs: – NÄ“, nÄ“, nÄ“. Es ticu. Jo, nu, zini kÄ, te nav saruna tikai man un tev. Man tur tÄlÄk jÄiet.”
MoskviÄs sajuta, ka ir nosvÄ«dis kÄ cÅ«ka. TÄlÄk viņam, lÅ«k, jÄiet… BļÄaaaaaaa…
“Igors Rubko: – Es, pateiksiet, ko. Ja jÅ«s izpildÄ«siet savu, es savu izpildÄ«šu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei.
Igors Rubko: – Bet es domÄju, mÄ“s smuki izstrÄdÄsim mehÄnismu. MÄ“s varam uztaisÄ«t nelielu tÄdu šovu. Nu, pieņemsim. Paņemsim kaut kÄdu jautÄjumu, kaut kÄdu apspriedi. Pieaicinu. ŠajÄ situÄcijÄ izskatot to jautÄjumu, vai par parÄdiem un tÄ tÄlÄk. Vai, pieņemsim, jÅ«s izsaucat un pasÄkat, lai izskatÄ«tu Valsts kontrole šitÄs.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ.
Igors Rubko: – ŠitÄs.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mums ir lÄ«dzdalÄ«ba jÄizvÄ“rtÄ“ “RÄ«gas Ä“ku pÄrvaldniekam” arÄ«.
Igors Rubko: – LÄ«dzdalÄ«ba. Ko, pieņemsim, vot, es pa… es saku. Nu uz šo momentu es varu piedÄvÄt tikai vienu: uztaisÄ«t eksperimentu, kuru jebkurÄ brÄ«dÄ« var pÄrtraukt. Pieņemsim. Nu a što? Vai ir kÄdi, kuri ir gatavi kÄ muļķi uz pÄru gadiem, ka jebkurÄ brÄ«dÄ« var pÄrtraukt konkursu? Es saku.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh. Tev no sÄkuma jÄparÄda cilvÄ“kiem, ka tie ir drošie ceļi kaut kÄdi.
Igors Rubko: – Pagaidi, es pateikšu. Tur mÄ“s neko nevaram. Bet situÄcija tÄda: ja leiši nepildÄ«s un mÄ“s bÅ«sim stipri, es vienkÄrši no viņa atņemšu mÄjas. MÄjas no viņa aizies prom! Saproti mani?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Bet labÄk, vot, mÅ«su variants. Ja viņš iz… izveidosies, tad mÄ“s uzreiz varam partnera attiecÄ«bas. Likums to paredz, ka turpinÄt sadarbÄ«bu, izveidot, viss kÄrtÄ«bÄ. Un tad, teiksim, poher, bļaÄ£ (žestikulÄ“ ar rokÄm, veic mÄjiena kustÄ«bas), divi ļimoni, bļaÄ£, jau varÄ“tu konkursa ietvaros, un viss. Saproties? MÄ“s varam izdarÄ«t tÄ. Un JÄmani saglabÄt.
MÄrtiņš MoskviÄs: – NÄ“, tas man jÄrunÄ ar viņiem, protams, tÄpÄ“c jau ir.
Igors Rubko: – No sÄkuma savu izdarÄ«t.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ. Okei, man tikai jÄizdomÄ, kas, kÄ tas viss ienÄk un pa kÄdiem ceļiem. Un.
Igors Rubko: – Nu, jebkurÄ variantÄ: kad nauda ir, kÄ viņu sadalÄ«t – nav problÄ“ma.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu, tas jÄ.
Igors Rubko: – JÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Bet kÄ viņa at… atnÄk.
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)
Igors Rubko: – SÄkotnÄ“ji, pieņemsim, nelielas summas es pat gatavs, ja vajadzÄ“s, arÄ« sakÄrtot skaidrÄ. JÄ?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Nav tÄ liela problÄ“ma. PÄ“c tam bÅ«s grÅ«ti tev tÄdas summas izņemt. JÄ? Tad ir bail, ka…
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, protams.
Igors Rubko: – Simts štukas, bļaÄ£, šodien ir bÄ«stami paņemt. Un tad, tad. (Ä€tri paskatÄs apkÄrt, piestumjas ar krÄ“slu tuvÄk M. MoskviÄam.) Kad notiek par kaut kÄdiem darÄ«jumiem, huj pierÄdÄ«s, ka tÄ ir kukulis.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu, kÄ to izdarÄ«t?
Igors Rubko: – Nu, paga. Par konkrÄ“tu pakalpojumu, nu, vÄ“l kaut ko.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei.
Igors Rubko: – Pieņemsim. ja ir šitam, nu, StÅ«Ä·im. Viņam taÄu krogi palika… PasÄkums kaut kÄds, huj zina, kurš tur noorganizÄ“, nomÄ vai vÄ“l kaut ko. ProblÄ“mu nav.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Un tÄ tÄlÄk. Pieņemsim, nu, tu saproti mani? VienkÄrši mÄ“s atradÄ«sim absolÅ«ti oficiÄli legÄlu ceļu. Un viņam izdevÄ«gÄk, un tÄ tÄlÄk. Es atradÄ«šu, caur ko. Es remontÄ“šu kÄdu mÄju. (ŽestikulÄ“ ar roku, veicot mÄjiena kustÄ«bas.) Es ar firmu noslÄ“gšu lÄ«gumu par milzÄ«gu summu. A iedzÄ«votÄjiem iedošu, noņemšu no atskaites tik, cik ir. Mani neviens nepÄrbaudÄ«s. Es firmai ieskaitÄ«šu savas mÄjas remontam, savam akcionÄram.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei.
Igors Rubko: – IeskaitÄ«šu tik, cik vajag. Un viņš – hujak, bļaÄ£! (ŽestikulÄ“ ar roku, veicot mÄjiena kustÄ«bu.) Pieņemsim, kÄzas pasÅ«tÄ«ja, bļaÄ£. Nu, kÄ piemÄ“ru.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – Pie tevis, bļaÄ£ – huj znajet, ar mani nav nekÄdas darÄ«šanas. Mani pÄrbaudÄ«t? Es. Tu saproti mani?
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ. Es saprotu. Lai nebÅ«tu no tevis. Jo tas jau ir skaidrs, ka…
Igors Rubko: – Ar mani, ar mani nekÄ nebija! Viss. A mani akcionÄri – viņi no manis saņem pasÅ«tÄ«jumus. Viņiem ir, viņi.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tu to sarunÄsi tur?
Igors Rubko: – Es to sarunÄšu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – TÄtad vienkÄrši atradÄ«šu, tur paņemšu tos tikai, kuri ir uzticÄ«gi. Un viņi to pakalpojumu, kuru vajadzÄ“s, sakÄrtos. Pieņemsim, to, ko es saku tev. Tu pateici: Igor, piedalies konkursÄ, vinnÄ“ šitas.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – PašvaldÄ«ba, graustu. Nav bÅ«tiski.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ.
Igors Rubko: – Es vinnÄ“ju konkursu pÄ“c tirgus cenas. TÄ konkursa cenÄm arÄ« (ceļ roku, pavÄ“rstu pret griestiem), te, bļaÄ£, man otra cena ir viņa remonts. Tu dabÅ« pretÄ« jaunu. Nu, pieņemsim. Nu, tu saproti mani?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh. JÄ, jÄ. Es saprotu.
Igors Rubko: – TÄ kÄ te, pieņemsim, mÄ“s ar tevi sarunÄjam, ka tu konkursÄ nopirki mÄju, es viņu izremontÄ“ju.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Un tad tu viņu uzsiti gaisÄ. A remonts tev ir, vot, tÄ! (ŽestikulÄ“, saliekot kopÄ abu roku pirkstu galus.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Nu, jo, saproti, jÄ?
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ. Es saprotu.
Igors Rubko: – Nu, es kÄ piemÄ“ru. JÄ?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Un tu – hop, to mÄju uzsiti gaisÄ ar visu remontu un tÄ tÄlÄk. Nav bÅ«tiski. Es kÄ piemÄ“ru, kÄ tÄdu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – Pieņemsim, tev ir veikali. Tu gribi paplašinÄties. Davai, bļaÄ£, es piemeklÄ“ju. JÄnopÄ“rk šeit.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Es nopirku.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tu nopÄ“rc?
Igors Rubko: – Nu, firma nopÄ“rk.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei, jÄ, protams. Kaut kÄda nezinÄmÄ.
Igors Rubko: – NezinÄmÄ. A pÄ“c tam tev pÄrdeva lÄ“tÄk. Un vÄ“l remontu uztaisÄ«ja. Jo pÄrbaudÄ«t fiziski nav iespÄ“jams. A summas ir milzÄ«gas! Nu, es vienkÄrši to oficiÄlu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, kÄ ideja. JÄ.
Igors Rubko: – KÄ oficiÄlu ceļu. Ka tev ir, bļaÄ£, krÄ«ze-huÄ«ze, bļaÄ£. ÄŒorts viņu zina, bļaÄ£. Nu, pieņemsim. Vai tu it kÄ iznomÄji vai pÄ“c tam iznomÄ, nomÄ arÄ« pirkumÄ, a pÄ“c tam, bļaÄ£, tev piedÄvÄja, vot, mums ir finansiÄlas problÄ“mas, piedÄvÄjam iegÄdÄties jums kÄ… Un lÄ«g… pirk… nomas lÄ«gumÄ kaut kÄdÄ, pieņemsim, ir, ka tev ir pirmpirkuma.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Nu, ideju tu saproti?
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ, saprotu.
Igors Rubko: – Es, es.
MÄrtiņš MoskviÄs: – (NopÅ«šas.) Okei. Labi.
Igors Rubko: – Šitais te galu galÄ mans sporta... dambreti.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ.
Igors Rubko: – Praktiski tu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, šahu spÄ“lÄ“, dambreti spÄ“lÄ“.
Igors Rubko: – JÄ. Vienk… vienkÄrši tu attÄ«sti savu biznesu. Man vajag mašÄ«nas, man vajag to, bļaÄ£.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Nu, kÄ piemÄ“ru. IekÄrtu kaut kÄdu. BļaÄ£, pÄrbaudÄ«t nav iespÄ“jams! Tu viņu nopirki... par tÄdu cenu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Kurš? VID to nepÄrbauda. MÄ“s visu oficiÄli darÄm. Neviens to nevarÄ“s pÄrbaudÄ«t. Pie rokas pieÄ·ert nevar.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tas ir, tas ir par manÄ«m. Bet tu minÄ“ji kaut ko par tÄm skaidrÄm naudÄm, es saprotu, ka tas ir problÄ“ma. Bet…
Igors Rubko: – NÄ“, nÄ“, nÄ“, to sakÄrtosim. Kaut kÄdu naudu.
(RunÄ vienlaicÄ«gi.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – Es vienkÄrši, jo… jo man ir tur tÄlÄk jÄiet. Es domÄju.
Igors Rubko: – Tu man pateiksi, kÄdu. Es mÄ“Ä£inÄšu sakÄrtot.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Es sakÄrtošu. VienkÄrši ir vieni apjomi, ir citi apjomi.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ, protams. TÄpÄ“c.
Igors Rubko: – Jo es pateikšu, kÄpÄ“c. Nelielas summas man nav liela, nav problÄ“ma. Desmit, piecdesmit št… tÅ«kstotis es gadÄ varu paņemt. Nu, pieņemsim.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh. NÄ“, visiem tÄdas problÄ“mas ar to.
Igors Rubko: – Es vienkÄrši paņemšu uz sevi, izmaksÄšu dividendes. Un naher. Es… es negribu. Es zinu, kÄ var nopirkt pa desmit procentiem.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ, jÄ.”
Tas bija izmisums. VienkÄrši izmisums. Ja sarunas iesÄkumu vÄ“l varÄ“ja tulkot tÄ vai šitÄ, tad te jau viss bija pilnÄ«gi skaidrs. Restarta un citu lielisku lietu iedvesmotÄjs, jaunÄs politikas nesÄ“js MÄrtiņš MoskviÄs primitÄ«vi uzprasÄs uz skaidru naudu, un godÄ«gs uzņēmÄ“js ir spiests viņam skaidrot – man nekÄdas melnÄs naudas nav, es varu tikai dividendes izņemt pilnÄ«gi likumÄ«gÄ ceļÄ. SvÄ“tÄ DievmÄte, viss bija dziÄ¼Ä dirsÄ. VienkÄrši dirsÄ…
“Igors Rubko: – MazÄk. A pirmais jautÄjums. Nu, man bija tÄda situÄcija. Viena man parekomendÄ“ja, steidzÄ«gi vajadzÄ“ja samaksÄt sÄ“tniekiem un vÄ“l kÄdam algu.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – BļaÄ£. Šitas mazgÄjamkantoris rÄ«t man uzrakstÄ«ja trÄ«s gadi atpakaļ, ka viņi nesamaksÄja nodokļus. Man viņi raksta. Un es biju vÄ“l LÄÄplÄ“ša ielÄ. Nu laikam jau Äetri gadi.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Man steidzÄ«gi vajag apsekot mÄjas. Viņi man piedÄvÄja, es viņiem pasÅ«tÄ«ju.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Piekriti, jÄ?
Igors Rubko: – A kur es viņu satiku? Satiku es izstÄdÄ“, bļaÄ£. Nu, pajautÄja. Man vajadzÄ“ja steidzÄ«gi. Bija kaut kÄdi divi Äaļi, bļaÄ£. Vsjo! Viss.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Nu, vÄrdi, uzvÄrdi – viņiem ir lÄ«gumÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu jÄ.
Igors Rubko: – Lai viņi meklÄ“ viņus. JÄ? Bet vairÄk gan es negribu tÄdÄ veidÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Protams, jÄ.
Igors Rubko: – Labi, ka tagad likums nosaka trÄ«s gadi. Tie trÄ«s gadi jau… (Nosvilpjas.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Sen ir prom. Nahuj man vajag. Kaut kÄdas desmit štukas dēļ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Protams.
Igors Rubko: – Saproti mani?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei. labi. VÄ“ls vakars jau.
Igors Rubko: – NÄ“, tagad es no savas puses, ka tur, kur vajag, tur nav problÄ“ma – es sakÄrtošu, es izņemšu kÄ dividendi. JÄ?
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Nu, situÄcija. PÄrÄ“jÄs lietas gan gribÄ“tos, bet tos.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ. TÄ kÄ tu teici, jÄ, nu.
Igors Rubko: – Nu, bÄ«stami. BÄ«stami.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ.
Igors Rubko: – Tik milzÄ«gas. Otsļedjat, Äto...
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – Protams, ir cits variants. SarunÄt ar kazino, bļaÄ£. No...
MÄrtiņš MoskviÄs: – … (Smejas.)
Igors Rubko: – Saproti mani?
MÄrtiņš MoskviÄs: – KamÄ“r vaÄ¼Ä vÄ“l. JÄ?
Igors Rubko: – JÄ. KamÄ“r, bļaÄ£, neaiztaisÄ«ja ciet.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei.
Igors Rubko: – SarunÄt ar tiem. Bet nu. Nav tik.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Okei.
Igors Rubko: – PrincipÄ sakÄrtot visas tÄs lietas var. KÄdÄ veidÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh.
Igors Rubko: – To mÄ“s izdomÄsim, atradÄ«sim. JÄ? Bet es domÄju, ka ir daļa, kura vajag, vot, kÄ tu pateici – skaidrÄ, bet.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Tas ir, nu, jÄ.
Igors Rubko: – Bet.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Nu, ar mazÄk tur, bet nu.
Igors Rubko: – NÄ“, nu. DarÄm tÄ. Ja tev ir pietiekami lÄ«dzekļu. Nu, cik tev vajag gadÄ? Desmit, divdesmit štukas. A vairÄk tu nevari iztÄ“rÄ“t!
MÄrtiņš MoskviÄs: – … (ŠÄ·irsta lapas.)
Igors Rubko: – NÄkošais, ja tu sÄk tÄ“rÄ“t, tev prasÄ«s, nu...
MÄrtiņš MoskviÄs: – NÄ“, tas nav man tÄ“rÄ“šanai. Tas ir.
Igors Rubko: – A citiem mÄ“s nodrošinÄsim!
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh. (ŠÄ·irsta lapas.)
Igors Rubko: – Citiem mÄ“s nodrošinÄsim. SliktÄkÄ variantÄ es saviem sadarbÄ«bas partneriem pateikšu, bļaÄ£, lai, ja grib manus pasÅ«tÄ«jumus, bļaÄ£, atnes. Nu, pats es negribu. JÄ? Negribu šajÄ situÄcijÄ.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Protams. Protams, protams.
Igors Rubko: – Jo it Ä«paši, ja mÄ“s ar to nodarbosimies, tad es mÄ“Ä£inÄšu, lai man bÅ«tu pÄ“c iespÄ“jas godÄ«gÄk, bet tikai sveši to darÄ«s.
MÄrtiņš MoskviÄs: – Mh. Galvenais, lai tikai pakalpojumi tiek izdarÄ«ti. KvalitÄte...
Igors Rubko: – To mÄ“s ar tevi nodrošinÄsim.
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ. JÄ.
Igors Rubko: – Nu ko? MÄ“s iesim?
MÄrtiņš MoskviÄs: – JÄ, jÄ! Jo pie Ä£imenes taÄu, tev arÄ«, man arÄ« Ä£imene. Visiem Ä£imene.
Igors Rubko: – SekundÄ«te! (Paņem mobilo telefonu.) TÅ«lÄ«t tevi izlaidÄ«šu. Man vajadzÄ“s aiztaisÄ«t ciet. (Uzspiež numuru, pieliek telefonu pie auss.)
MÄrtiņš MoskviÄs: – RÄ«t domes sÄ“de vÄ“l ir.
Igors Rubko: – NÄ“, vislabÄkais variants, vot, to, ko es teicu. Tagad tu man pasaki, man izskatÄs, ka jums tagad bÅ«s lielas problÄ“mas uz Saeimu…”
NÄ“, MoskviÄs vairÄk nespÄ“ja. ŠÄ« vÄ“l bija tikai neliela daļa no visiem ierakstu atšifrÄ“jumiem, bet tÄpat viss bija skaidrs. Tas, kas bija sÄcies kÄ katastrofa un no kÄ viņš ar šÄ« glumÄ Traumas palÄ«dzÄ«bu un atbalstu bija, kÄ šÄ·ita, atradis Ä£eniÄlu un lielisku izeju un perspektÄ«vu risinÄjumu, tagad izrÄdÄ«jÄs vÄ“l nesalÄ«dzinÄmi lielÄka postaža ar skaidri prognozÄ“jamÄm sekÄm. Te vairs nebija runas tikai par ardievÄm politikai, te varÄ“ja pazaudÄ“t kaut ko vÄ“l daudz, daudz vairÄk.
Aiz loga sen jau bija izdzisuši pÄ“dÄ“jie ziemas dienas saules stari, bet MÄrtiņš MoskviÄs joprojÄm sÄ“dÄ“ja un domÄja. “Viņš ir partijas “VisprogresÄ«vÄkie” un “KustÄ“simies Par!” galvaspilsÄ“tas domes frakcijas vadÄ«tÄjs, partijas “VisprogresÄ«vÄkie” valdes loceklis, arÄ« vada “VisprogresÄ«vÄko” RÄ«gas nodaļu,” – nÄ“, viņš kategoriski nebija gatavs atteikties no visa tÄ, kas par viņu bija uzskaitÄ«ts VikipÄ“dijÄ. VajadzÄ“ja atrast izeju! Vai arÄ« vajadzÄ“ja no augstÄkÄs varas izlÅ«gties kÄdu nelielu brÄ«numu.