JÄizbeidz starptautiskas nozÄ«mes biotopu iznÄ«cinÄÅ¡ana valsts mežos
Vides aizsardzÄ«bas nevalstiskÄs organizÄcijas · 01.06.2021. · Komentāri (0)Vides aizsardzÄ«bas nevalstiskÄs organizÄcijas – Latvijas Dabas fonds, Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«ba, Pasaules Dabas fonds un Vides aizsardzÄ«bas klubs – pieprasa AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijai (VARAM), lai tiktu izbeigta Eiropas SavienÄ«bas nozÄ«mes aizsargÄjamo meža biotopu iznÄ«cinÄšana LVM apsaimniekotajos valsts mežos.
Vides NVO pÄrstÄvji vairÄkkÄrt dabÄ konstatÄ“juši un no iedzÄ«votÄjiem saņēmuši ziņas, ka LVM izcÄ“rt ES nozÄ«mes aizsargÄjamos meža biotopus. TurklÄt LVM publiski sniegtÄ informÄcija apliecina, ka nevar runÄt par atsevišÄ·iem gadÄ«jumiem, bet aizsargÄjamo biotopu iznÄ«cinÄšana ir apzinÄta un sistemÄtiska.
LVM padomes loceklis MÄrtiņš Gaigals paudis, ka, neveicot mežizstrÄdi ES nozÄ«mes biotopos, uzņēmuma piecos gados piegÄdÄtais koksnes apjoms samazinÄtos par 4,5 miljoniem kubikmetru[1]. Tas ļauj aplÄ“st, ka aptuveni 15% LVM iegÅ«tÄs koksnes nÄk no ES nozÄ«mes aizsargÄjamiem mežu biotopiem.
Sugu un biotopu aizsardzÄ«bas likums nosaka, ka zemes Ä«pašniekam vai lietotÄjam ir pienÄkums veicinÄt sugu un biotopu daudzveidÄ«bas saglabÄšanu. Ir nepieļaujami, ka AS “Latvijas valsts meži” apzinÄti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi iznÄ«cina starptautiskas nozÄ«mes dabas vÄ“rtÄ«bas valsts zemÄ“s, izmantojot to, ka vÄ“l nav panÄkta vienošanÄs par labÄko pieeju šo biotopu aizsardzÄ«bai. PÄ“c mÅ«su rÄ«cÄ«bÄ esošÄs informÄcijas uzņēmums arÄ« neinformÄ“ Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldi par šo biotopu iznÄ«cinÄšanas apjomiem, lai gan arÄ« šÄdas informÄcijas sniegšanu prasa likums.
Bažas par to, ka varÄ“tu tikt izcirsti aizsargÄjamie meža biotopi, kam nav noteiktas Ä«paši aizsargÄjamÄs dabas teritorijas vai mikroliegumi, vides NVO pauda arÄ« pirms gada, kad tika izstrÄdÄts rÄ«kojums par maksimÄli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos 2021.–2025. gadam, jo pieļaujamÄ aprÄ“Ä·ina apjoms balstÄ«ts tikai uz koksnes plÅ«smas nodrošinÄšanu.
Lai šÄ«s bažas mazinÄtu, rÄ«kojuma anotÄcijÄ tika norÄdÄ«ts, ka LVM apsaimniekotajos mežos “netiek paredzÄ“tas cirsmas platÄ«bÄs, kas atzÄ«tas par ES nozÄ«mes aizsargÄjamiem biotopiem”[2]. LVM plÄnošanas dokumenti – uzņēmuma stratÄ“Ä£ija un Meža apsaimniekošanas plÄns – un situÄcija dabÄ liecina, ka šÄ« apņemšanÄs netiek ievÄ“rota.
AS “Latvijas valsts meži”, aizbildinoties ar komercnoslÄ“pumu, neizpauž plÄnoto kailciršu vietas pat vietÄ“jai sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gÄs teritorijÄs ar individuÄlu apsaimniekošanas plÄnu. TajÄ pašÄ laikÄ ir gadÄ«jumi, kad ES nozÄ«mes aizsargÄjamos biotopus no iznÄ«cinÄšanas ar kailcirti glÄbusi tikai vietÄ“jo iedzÄ«votÄju vÄ“rÄ«ba, pamanot iezÄ«mÄ“tu cirsmu aizsargÄjamÄ biotopÄ. Mums ir absolÅ«ti nepieņemami, ka FSC un PEFC sertificÄ“ts valsts mežu apsaimniekojošs uzņēmums savu komersanta funkciju izpildi balsta uz valsts starptautisko saistÄ«bu un likumu klaju ignorÄ“šanu, masveidÄ iznÄ«cinot ES nozÄ«mes aizsargÄjamos biotopus pat sabiedrÄ«bai Ä«paši nozÄ«mÄ«gÄs teritorijÄs.
Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldes sagatavotais ziņojums par ES nozÄ«mes aizsargÄjamo biotopu stÄvokli rÄda, ka jau šobrÄ«d nelabvÄ“lÄ«gÄ stÄvoklÄ« atrodas visi ES nozÄ«mes aizsargÄjamie meža biotopi, izņemot vienu, kura stÄvoklis nav zinÄms[3]. TurklÄt tieši meža biotopi LatvijÄ ir vissliktÄk aizsargÄti ar Ä«paši aizsargÄjamÄm dabas teritorijÄm. No visiem 12 LatvijÄ sastopamajiem ES nozÄ«mes mežu biotopu veidiem astoņiem biotopiem Natura 2000 teritorijas nodrošina aizsardzÄ«bu mazÄk nekÄ 35% apjomÄ, un nav neviena meža biotopu veida, kas bÅ«tu pilnÄ«bÄ aizsargÄts[4]. LikumsakarÄ«gi, ka atbilstoši minÄ“tajam ziņojumam, bÅ«tiskÄkie draudi šiem saudzÄ“jamiem mežiem saistÄ«ti ar mežsaimniecisko darbÄ«bu[5].
Eiropas SavienÄ«bas aizsargÄjamos meža biotopus liek saglabÄt mÅ«su saistÄ«bas pret Eiropas SavienÄ«bu, taÄu daudz svarÄ«gÄk ir apzinÄties to, ka tie ir arÄ« dabas daudzveidÄ«bas ziÅ†Ä vÄ“rtÄ«gÄkie Latvijas meži, kuru saglabÄšana ir mÅ«su pienÄkums nÄkamo paaudžu priekšÄ.
Ir grÅ«ti šobrÄ«d runÄt par ilgtspÄ“jÄ«gu meža apsaimniekošanu vai pat virzÄ«bu uz ilgtspÄ“jÄ«bu, ko pieminam meža apsaimniekošanas sertifikÄcijas jomÄ, ja saprotam, ka turpat ik dienu bioloÄ£iski augstvÄ“rtÄ«gu meža teritorijas LatvijÄ apzinÄti tiek degradÄ“tas vai iznÄ«cinÄtas. MÅ«su valstÄ« tas notiek mirklÄ«, kad starptautiski dabas daudzveidÄ«bas izzušanas aktualitÄte ir augstÄko valsts amatpersonu diskusiju dienas kÄrtÄ«bÄs un izvirzÄ«ti ambiciozi mÄ“rÄ·i rÄ«cÄ«bai nacionÄlÄ lÄ«menÄ«. ReizÄ“m šÄ·iet, mÄ“s apzinÄti šodien degradÄ“jam, lai noplicinÄtu mÅ«su dabas vÄ“rtÄ«bas un mazÄka bÅ«tu mÅ«su rÄ«tdienas atbildÄ«ba dabas saglabÄšanÄ.
AttÄ“lÄ – LVM valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Roberts StrÄ«pnieks (2019. gada atalgojums – apmÄ“ram 170 tÅ«kstoši eiro)
[1] https://www.youtube.com/watch?v=XILDDmbDb5w (8:34)
[2] https://likumi.lv/ta/id/316761-par-koku-cirsanas-maksimali-pielaujamo-apjomu-20212025-gadam
[3] https://www.daba.gov.lv/lv/media/5696/download
[4] https://www.eea.europa.eu/themes/biodiversity/state-of-nature-in-the-eu/article-17-national-summary-dashboards/natura-2000-coverage
[5] https://www.eea.europa.eu/themes/biodiversity/state-of-nature-in-the-eu/article-17-national-summary-dashboards/main-pressures-and-threats