Menu
Pilnā versija

Jāizbeidz starptautiskas nozīmes biotopu iznīcināšana valsts mežos

Vides aizsardzÄ«bas nevalstiskās organizācijas · 01.06.2021. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzÄ«bas nevalstiskās organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«ba, Pasaules Dabas fonds un Vides aizsardzÄ«bas klubs – pieprasa AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijai (VARAM), lai tiktu izbeigta Eiropas SavienÄ«bas nozÄ«mes aizsargājamo meža biotopu iznÄ«cināšana LVM apsaimniekotajos valsts mežos.

Vides NVO pārstāvji vairākkārt dabā konstatÄ“juši un no iedzÄ«votājiem saņēmuši ziņas, ka LVM izcÄ“rt ES nozÄ«mes aizsargājamos meža biotopus. Turklāt LVM publiski sniegtā informācija apliecina, ka nevar runāt par atsevišÄ·iem gadÄ«jumiem, bet aizsargājamo biotopu iznÄ«cināšana ir apzināta un sistemātiska.

LVM padomes loceklis Mārtiņš Gaigals paudis, ka, neveicot mežizstrādi ES nozÄ«mes biotopos, uzņēmuma piecos gados piegādātais koksnes apjoms samazinātos par 4,5 miljoniem kubikmetru[1]. Tas ļauj aplÄ“st, ka aptuveni 15% LVM iegÅ«tās koksnes nāk no ES nozÄ«mes aizsargājamiem mežu biotopiem.

Sugu un biotopu aizsardzÄ«bas likums nosaka, ka zemes Ä«pašniekam vai lietotājam ir pienākums veicināt sugu un biotopu daudzveidÄ«bas saglabāšanu. Ir nepieļaujami, ka AS “Latvijas valsts meži” apzināti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi iznÄ«cina starptautiskas nozÄ«mes dabas vÄ“rtÄ«bas valsts zemÄ“s, izmantojot to, ka vÄ“l nav panākta vienošanās par labāko pieeju šo biotopu aizsardzÄ«bai. PÄ“c mÅ«su rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas uzņēmums arÄ« neinformÄ“ Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldi par šo biotopu iznÄ«cināšanas apjomiem, lai gan arÄ« šÄdas informācijas sniegšanu prasa likums.

Bažas par to, ka varÄ“tu tikt izcirsti aizsargājamie meža biotopi, kam nav noteiktas Ä«paši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikroliegumi, vides NVO pauda arÄ« pirms gada, kad tika izstrādāts rÄ«kojums par maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos 2021.–2025. gadam, jo pieļaujamā aprÄ“Ä·ina apjoms balstÄ«ts tikai uz koksnes plÅ«smas nodrošināšanu.

Lai šÄ«s bažas mazinātu, rÄ«kojuma anotācijā tika norādÄ«ts, ka LVM apsaimniekotajos mežos “netiek paredzÄ“tas cirsmas platÄ«bās, kas atzÄ«tas par ES nozÄ«mes aizsargājamiem biotopiem”[2]. LVM plānošanas dokumenti – uzņēmuma stratÄ“Ä£ija un Meža apsaimniekošanas plāns – un situācija dabā liecina, ka šÄ« apņemšanās netiek ievÄ“rota.

AS “Latvijas valsts meži”, aizbildinoties ar komercnoslÄ“pumu, neizpauž plānoto kailciršu vietas pat vietÄ“jai sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gās teritorijās ar individuālu apsaimniekošanas plānu. Tajā pašÄ laikā ir gadÄ«jumi, kad ES nozÄ«mes aizsargājamos biotopus no iznÄ«cināšanas ar kailcirti glābusi tikai vietÄ“jo iedzÄ«votāju vÄ“rÄ«ba, pamanot iezÄ«mÄ“tu cirsmu aizsargājamā biotopā. Mums ir absolÅ«ti nepieņemami, ka FSC un PEFC sertificÄ“ts valsts mežu apsaimniekojošs uzņēmums savu komersanta funkciju izpildi balsta uz valsts starptautisko saistÄ«bu un likumu klaju ignorÄ“šanu, masveidā iznÄ«cinot ES nozÄ«mes aizsargājamos biotopus pat sabiedrÄ«bai Ä«paši nozÄ«mÄ«gās teritorijās.

Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes sagatavotais ziņojums par ES nozÄ«mes aizsargājamo biotopu stāvokli rāda, ka jau šobrÄ«d nelabvÄ“lÄ«gā stāvoklÄ« atrodas visi ES nozÄ«mes aizsargājamie meža biotopi, izņemot vienu, kura stāvoklis nav zināms[3]. Turklāt tieši meža biotopi Latvijā ir vissliktāk aizsargāti ar Ä«paši aizsargājamām dabas teritorijām. No visiem 12 Latvijā sastopamajiem ES nozÄ«mes mežu biotopu veidiem astoņiem biotopiem Natura 2000 teritorijas nodrošina aizsardzÄ«bu mazāk nekā 35% apjomā, un nav neviena meža biotopu veida, kas bÅ«tu pilnÄ«bā aizsargāts[4]. LikumsakarÄ«gi, ka atbilstoši minÄ“tajam ziņojumam, bÅ«tiskākie draudi šiem saudzÄ“jamiem mežiem saistÄ«ti ar mežsaimniecisko darbÄ«bu[5].

Eiropas SavienÄ«bas aizsargājamos meža biotopus liek saglabāt mÅ«su saistÄ«bas pret Eiropas SavienÄ«bu, taču daudz svarÄ«gāk ir apzināties to, ka tie ir arÄ« dabas daudzveidÄ«bas ziņā vÄ“rtÄ«gākie Latvijas meži, kuru saglabāšana ir mÅ«su pienākums nākamo paaudžu priekšÄ.

Ir grÅ«ti šobrÄ«d runāt par ilgtspÄ“jÄ«gu meža apsaimniekošanu vai pat virzÄ«bu uz ilgtspÄ“jÄ«bu, ko pieminam meža apsaimniekošanas sertifikācijas jomā, ja saprotam, ka turpat ik dienu bioloÄ£iski augstvÄ“rtÄ«gu meža teritorijas Latvijā apzināti tiek degradÄ“tas vai iznÄ«cinātas. MÅ«su valstÄ« tas notiek mirklÄ«, kad starptautiski dabas daudzveidÄ«bas izzušanas aktualitāte ir augstāko valsts amatpersonu diskusiju dienas kārtÄ«bās un izvirzÄ«ti ambiciozi mÄ“rÄ·i rÄ«cÄ«bai nacionālā lÄ«menÄ«. ReizÄ“m šÄ·iet, mÄ“s apzināti šodien degradÄ“jam, lai noplicinātu mÅ«su dabas vÄ“rtÄ«bas un mazāka bÅ«tu mÅ«su rÄ«tdienas atbildÄ«ba dabas saglabāšanā.

AttÄ“lā – LVM valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Roberts StrÄ«pnieks (2019. gada atalgojums – apmÄ“ram 170 tÅ«kstoši eiro)


[1] https://www.youtube.com/watch?v=XILDDmbDb5w (8:34)

[2] https://likumi.lv/ta/id/316761-par-koku-cirsanas-maksimali-pielaujamo-apjomu-20212025-gadam

[3] https://www.daba.gov.lv/lv/media/5696/download

[4] https://www.eea.europa.eu/themes/biodiversity/state-of-nature-in-the-eu/article-17-national-summary-dashboards/natura-2000-coverage

[5] https://www.eea.europa.eu/themes/biodiversity/state-of-nature-in-the-eu/article-17-national-summary-dashboards/main-pressures-and-threats

Novērtē šo rakstu:

0
0