Īsais kurss “ebreju restitÅ«cijas miljonu†problemÄtikÄ: kas viņi ir, kÄpÄ“c viņi prasa naudu no mums un kÄpÄ“c ne no tiem, kas tieÅ¡Äm vainÄ«gi pie represijÄm un Holokausta
N. Andersons · 06.10.2021. · Komentāri (0)Saeima ik pÄ“c pÄris gadiem braši saņemas kompensÄ“t ebrejiem savulaik atņemto Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bu, taÄu pÄ“c tempa uzņemšanas šis it kÄ cÄ“lais centiens parasti noplok. Iemesls — naudu grib savÄkt personu grupa, kam ar okupantu nodarÄ«tajÄm pÄrestÄ«bÄm nav gandrÄ«z nekÄ kopÄ«ga.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kas sÄkotnÄ“ji virzÄ«ja “nekustamo Ä«pašumu atdošanas” un tagad “restitÅ«cijas miljonu” saņemšanu, ir reÄ£istrÄ“ta tikai 2003. gadÄ. “Latvijas ebreju kopienas restitÅ«cijas fonds” reÄ£istrÄ“ts tikai 2016. gadÄ.
ŠajÄs organizÄcijÄs darbojas galvenokÄrt tie ebreji, kuri LatvijÄ ieradušies padomju gados, kas nav HolokaustÄ izdzÄ«vojušo Latvijas ebreju pÄ“cteÄi un kuriem nav konstatÄ“jams gandrÄ«z nekÄds objektÄ«vs vÄ“sturisks sakars ar tiem Latvijas ebreju izcelsmes pilsoņiem, kuri radÄ«ja Latvijas ebrejiem piederošÄs vÄ“sturiskÄs vÄ“rtÄ«bas — namus, uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, mÄkslas un kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bas.
TaÄu viņi jau kopš deviņdesmito sÄkuma sevi dÄ“vÄ“ par “ebreju kopienu” un ir publiski redzami, jo viņu vadÄ«bÄ ir vairÄki ietekmÄ«gi baņķieri. Tie gan pÄ“dÄ“jos gados cÄ«nÄs ar tiesvedÄ«bÄm par naudas atmazgÄšanu FrancijÄ, kur viņiem pirmajÄ instancÄ“ tika piespriests 80 miljonu sods. Lieta, protams, tika pÄrsÅ«dzÄ“ta, bet LatvijÄ paralÄ“li atkal tika intensificÄ“ti mÄ“Ä£inÄjumi veikt “restitÅ«ciju”, tikai šoreiz namu vietÄ prasot summu, kas sÄkotnÄ“ji bija diezgan lÄ«dzÄ«ga Francijas tiesas piespriestajam sodam.
ŠÄ«s organizÄcijas atrodas vienÄ adresÄ“ ar muzeju “Ebreji LatvijÄ”, kuru apmeklÄ“jušie cilvÄ“ki ziņo par šÄ« muzeja pÄrpilnÄ«bu ar PSRS (ne tikai ebreju) simboliku. Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska (dz. Mordehaja) jau 1970. gadÄ kļuvusi par VDK aÄ£enti ar segvÄrdu “Džīna”, viņu savervÄ“jis Äekists Romanovs. Viņas uzdevums, cik var spriest no “Äekas maisa” kartÄ«tes, bijis izspiegot RÄ«gÄ iebraukušo Ärzemnieku politiskos uzskatus.
Holokaustu pÄrdzÄ«vojušie Latvijas ebreji un viņu pÄ“cteÄi, kuri kopš dzimšanas ir Latvijas Republikas pilsoņi, lielÄkoties biedrojas ap “Šamir” draudzi, kuru vada RÄ«gas virsrabÄ«ns Dr. Menachems Barkahans — arÄ« viņa tÄ“vs NÄtans BarkÄns bija virsrabÄ«ns.
“Šamir” draudze par savu ziedotÄju lÄ«dzekļiem izveidojusi RÄ«gas ebreju geto muzeju, kas atrodas SpÄ«Ä·eros starp Maskavas ielu un Daugavu, - tur notiek starptautiskas zinÄtniskas konferences, tiek izdotas grÄmatas, iekÄrtotas izstÄdes un notiek vÄ“stures faktu parÄdÄ«šana sabiedrÄ«bai bez politizÄcijas.
TÄ kÄ šeit pulcÄ“jas tie nedaudzie Latvijas ebreji un viņu pÄ“cteÄi, kuriem bÅ«tu likumiskas tiesÄ«bas prasÄ«t pirmskara Ä«pašumu restitÅ«ciju, tad RÄ«gas ebreju geto apmeklÄ“jošajiem politiÄ·iem parasti ir interesanti izdzirdÄ“t, kÄ šejienieši skaidrÄ latviešu valodÄ pamato — mums nekÄdu restitÅ«ciju no Latvijas Republikas nevajag, jo Latvija nevar atbildÄ“t par okupantu nodarÄ«tajiem zaudÄ“jumiem. RabÄ«ns M. Barkahans to ne reizi vien skaidrojis žurnÄlistiem. LÅ«k, fragments no kÄdas intervijas:
— Vai atbalstÄt ideju, ka Latvijai jÄkompensÄ“ tÄs ebrejiem nodarÄ«tie zaudÄ“jumi?
— Bet Latvija taÄu ebrejiem neko nav nodarÄ«jusi! Latvija bija okupÄ“ta, cieta visi! Par zaudÄ“jumiem jÄatbild tiem, kas tos nodarÄ«juši. Daudzi nemaz nezina, ka ebreju mazos Ä£imenes biznesus un viņiem piederošÄs Ä“kas atņēma padomju režīms BaigajÄ gadÄ, kad tÅ«kstoši ebreju tika deportÄ“ti uz SibÄ«riju kopÄ ar latviešiem, poļiem, lÄ«viem un visiem citiem! IzsÅ«tÄ«ja uz Gulagu arÄ« manus senÄus, es tÄpÄ“c piedzimu VidusÄzijÄ. RÄ«gÄ atgriezÄmies tikai daudz vÄ“lÄk, man nÄcÄs latviešu valodu mÄcÄ«ties no nulles. Nacistu okupÄcijas laikÄ mÅ«su radinieki zaudÄ“ja vÄ“l atlikušo, kas viņiem piederÄ“ja, un tad arÄ« dzÄ«vÄ«bu. Latvija bija zaudÄ“jusi neatkarÄ«bu jau pirms tam. Ja par šiem nodarÄ«jumiem kÄdam ir jÄatbild, tad tie ir attiecÄ«gie okupÄcijas režīmi. Nevis mÅ«su daudz cietušajai valstij!
— Bet ik pa laikam parÄdÄs mÄ“Ä£inÄjumi pieprasÄ«t naudu no Latvijas valsts budžeta par, kÄ norÄdÄt, svešu varu nodarÄ«tiem postÄ«jumiem.
— Saprotiet: nekas nevar atdot tos simts tÅ«kstošus noslepkavoto dvÄ“seļu, kas gÄja bojÄ HolokaustÄ. Pie kura Latvijas Republika nav vainojama. Cik maksÄ kaut viena asins lÄse? Daudzi pirmskara ebreju Ä«pašumi tagad kalpo labdarÄ«giem nolÅ«kiem, jo vairs nav, kam tos atgÅ«t. PiemÄ“ram, Sabiles sinagogÄ tagad ir izstÄžu zÄle, kas ir atbalstÄmi, jo nav SabilÄ“ vairs ebreju, kas to varÄ“tu lietot lÅ«gšanÄm. Tukuma sinagogas telpÄs darbojas InvalÄ«du sporta klubs, utt.
— KÄ latviski pareizi sacÄ«t: “ebrejs” vai “žīds”?
— Man nav iebildumu pret abu šo vÄrdu lietošanu. Mans tÄ“vs un vectÄ“vs par sevi sacÄ«ja “žīdi”, pirmskara LatvijÄ to lietoja, šis vÄrds skan Blaumaņa darbos un citur latviešu literatÅ«rÄ. TaÄu ne tikai nacistu, bet arÄ« padomju ideoloÄ£ijas dēļ (tÄ bija vÄ“rsta pret demokrÄtisko IzraÄ“las valsti) savulaik “žīds” bija nevÄ“lams vÄrds, tÄpÄ“c šim vÄrdam pielipušÄs “sovoku” pieskaņas dēļ mÅ«sdienÄs to lieto arvien retÄk.
— Ja tomÄ“r “restitÅ«cija” notiktu un Latvijas valsts mÅ«sdienÄs samaksÄtu par okupantu nodarÄ«tajÄm zvÄ“rÄ«bÄm pagÄtnÄ“, kÄ šÄ« summa bÅ«tu jÄtÄ“rÄ“?
— Esmu pret to, ka nauda tiek atdota kaut kÄdiem privÄtiem veidojumiem vai konkrÄ“tÄm personÄm. To vajadzÄ“tu izlietot vÄ“sturiskÄs patiesÄ«bas izpÄ“tei un rezultÄtu popularizÄ“šanai, jauniešu un skolnieku izglÄ«tošanai par kÄdreizÄ“jiem notikumiem, lai visi zinÄtu, ko svešas varas nodarÄ«jušas mÅ«su valstij. Visam bÅ«tu jÄnotiek redzami, atklÄti un uz publiska konkursa pamatiem.
ŠÄ« nostÄja saskan ar, piemÄ“ram, Kirova Lipmana un citu Latvijas ebreju nostÄju, kuru senÄi te dzÄ«vojuši gadsimtiem ilgi: viņi neprasa “restitÅ«ciju”, jo tÄ neatdos bojÄ gÄjušos radiniekus.
No šÄ«s nostÄjas var arÄ« mÄ“Ä£inÄt saprast, kÄpÄ“c “restitÅ«cijas” prasÄ«tÄji nevÄ“ršas pret Krievijas FederÄciju (kÄ PSRS saistÄ«bu un tiesÄ«bu pÄrņēmÄ“ju) vai VÄciju: vienkÄršÄk taÄu pieprasÄ«t, lai Latvijas nodokļu maksÄtÄji kompensÄ“ zvÄ“rÄ«bas, ko Latvijai nodarÄ«juši ÄrÄ“jie ienaidnieki, nevis pieprasÄ«t kompensÄciju no tÄm valstÄ«m, kam par to reÄli bÅ«tu jÄatbild.
TurklÄt VÄcija jau deviņdesmitajos gados izmaksÄja kompensÄcijas vÄ“l dzÄ«vajiem Holokausta pÄrdzÄ«votÄjiem un viņu radiniekiem Baltijas valstÄ«s, vÄ“lÄk izmaksÄja naudu arÄ« tiem latviešiem, ko savulaik nelikumÄ«gi bija iesaukuši leÄ£ionÄros un spieduši karot par Hitleru, draudot pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ pašus nošaut un radus nosÅ«tÄ«t uz koncentrÄcijas nometni.
Latvijas likumi visu laiku jau ir paredzÄ“juši iespÄ“ju, ka Ä“ku Ä«pašnieki no 1939. gada — neatkarÄ«gi no savas etniskÄs izcelsmes — vai viņu mantinieki denacionalizÄ“ un atgÅ«st savus nekustamos Ä«pašumus. To pašu var darÄ«t arÄ« uzņēmumu akciju mantinieki — tÄdÄ veidÄ atgÅ«ta, piemÄ“ram, RÄ«gas laku un krÄsu fabrika (vÄ“lÄk pÄrcelta uz Dobeli), kÄ arÄ« vairÄkas trÄ«sdesmito gadu zemnieku kooperatÄ«vu teritorijas VidzemÄ“ un SÄ“lijÄ, kas tagad pieder kooperatÄ«vu mantiniekiem.
SituÄcija lÄ«dzinÄs apmÄ“ram tÄdai, ka daži RÄ«gÄ dzÄ«vojoši vÄcieši, piemÄ“ram, apvienotos “vÄcu luterÄņu draudzÄ“” un pieprasÄ«tu valstij atdot šo personu privÄtÄ«pašumÄ PÄ“terbaznÄ«cu, jo lÄ«dz 1939. gadam PÄ“terbaznÄ«ca (kuru vÄcieši kara laikÄ nodedzinÄja un kas pÄ“c tam rekonstruÄ“ta par Latvijas nodokļu maksÄtÄju naudu) atradÄs baltvÄciešu draudzes bilancÄ“, pie kam šodienas “vÄciešu draudze” nevarÄ“tu pierÄdÄ«t savu saistÄ«bu ar pirmskara draudzi.
Iepriekš par šo tÄ“mu:
https://nra.lv/latvija/riga/149941-stabu-iela-63-ipasuma-vai-viedoklu-strids.htm