Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Katru rÄ«tu pusastoņos nāku pie savas  mašÄ«nas, bet uz tās kokā dzied melnais meža strazds un  dzied. Viņš ir ļoti muzikāls un skaists – ar zelta knābi. Diemžēl viņš dzied uz manas mašÄ«nas. Kad es viņam par to aizrādu, viņš lamādamies aizlido. Sausais atlikums ir vairāki balti pleÄ·i uz mašÄ«nas priekšÄ“jā stikla. Bet ir divas labas ziņas – kad strazdiene izperÄ“s mazuļus (jādomā, otrais perÄ“jums), strazdam nebÅ«s laika dziedāt. Un otra labā ziņa – melleņu laiks vÄ“l nav pienācis, citādi sausais atlikums bÅ«tu violets un grÅ«tāk notÄ«rāms. Šim ievadam nav nekādas sasaites ar tālāko tekstu rakstā; nekādu alegoriju te nav.  

Nepiepildāms solÄ«jums – mazināt PVN zālÄ“m

Ir meli, lieli meli un ministru priekšvÄ“lÄ“šanu rosÄ«ba. Ir ministri, kas katru rÄ«tu un vakaru dzied televizorā. Daniels Pavļuts dažus mÄ“nešus pirms vÄ“lÄ“šanām ir nācis klajā ar Konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamÄ«bu, kurā laipni piedāvā samazināt PVN recepšu un bezrecepšu zālÄ“m no  12% uz 5%, pārskatÄ«t zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem, noteikt konkrÄ“tu piecenojumu dārgām zālÄ“m un veikt citas kustÄ«bas.

NoklausÄ«jos Pavļutu  televÄ«zijā un aplaudÄ“ju viņam: viedi vārdi – ja inflācijas dēļ pensionārs nevar zāles nopirkt, valstij jānāk viņam palÄ«gā. IzlasÄ«ju konceptuālā ziņojuma projektu (tas nav pārlieku garš, tikai 40 lapaspuses – to var atrast MK dokumentos) – haotisks, balstÄ«ts uz ļoti atšÄ·irÄ«giem dokumentiem, ļoti atšÄ·irÄ«ga metodoloÄ£ija, tabulas un attÄ“li ņemti no dažādiem avotiem, tādēļ to kopālikšanu var uzskatÄ«t par kompilāciju. Rodas iespaids, ka VeselÄ«bas ministrija dzÄ«vo 2018. gadā, vismaz naudiskie aprÄ“Ä·ini ir veci un pašreizÄ“jai situācijai neatbilstoši. 

Lielākā nelaime, ka dokumentu ir rakstÄ«juši dažādi cilvÄ“ki (atšÄ·irÄ«gi termini, valoda, uzstādÄ«jumi) un dokuments satur milzÄ«gas pretrunas. AtsevišÄ·Äs vietās nekautrÄ«gi tulkojumi no citu valstu dokumentiem, šÄ·iet, izmantojot hugo.lv. 

Sākumā par PVN likmes samazināšanu. Ja nu Daniels Pavļuts vÄ“lÄ“jās mazināt PVN zālÄ“m ,  tad viņam bija pusotra gada šim vingrinājumam. Tad tas bija jādara laikā, kad bija ārkārtas  stāvoklis, kad Ministru kabinets varÄ“ja brÄ«vi rosÄ«ties ar budžetu. ŠobrÄ«d paziņojums par PVN samazināšanu ir tÄ«rs populisms, jo vienkārši šÄdu kustÄ«bu lÄ«dz vÄ“lÄ“šanām izdarÄ«t nevar – likumu par valsts budžetu šim gadam vaļā nevÄ“rs pat Bezkompromisa tiesiskuma valdÄ«ba, kas jau ir bezkompromisā aizņēmusies uz mÅ«su bÄ“rnu un mazbÄ“rnu rÄ“Ä·ina vairāk nekā visas iepriekšÄ“jās Latvijas valdÄ«bas kopā.

Ja  nu Krišjānim Kariņam un Jānim Reiram ienāktu prātā tiešÄm PVN zālÄ“m mazināt, tad viņiem nāktos to mazināt arÄ« Ä“dmaņai un elektrÄ«bai, teātra biļetÄ“m, minerālmÄ“sliem, metāla  konstrukcijām un dažnedažādām ikdienas precÄ“m, bet rindā ar likumprojektiem par PVN samazināšanu savā nozarÄ“  nostātos visi pārÄ“jie ministri. 

Zemāks PVN zālÄ“m neapšaubāmi arÄ« man šÄ·iet laba doma, bet šoreiz Pavļuta iniciatÄ«va, ko viņš pats cildina un slavÄ“ televÄ«zijā, ir tukša priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņa, kuras rezultātā viņš paziņos – „es jau gribÄ“ju, bet tie sliktie neļāva”. IespÄ“jams, tieši tādēļ koncepcijai piekabināts tik daudz citu nesaprotamu iniciatÄ«vu, ka pret koncepciju kopumā skaļi iebildÄ«s profesionāļi – aptiekāri, farmaceiti, vairumtirgotāji utt.

Populistika ir arÄ« vienādi atvieglojumi recepšu un bezrecepšu zālÄ“m. Igaunijā (arÄ« Skandināvijas valstÄ«s, Vācijā, NÄ«derlandÄ“ utt.) gandrÄ«z visas recepšu zāles tiek kompensÄ“tas no valsts (vai apdrošināšanas) budžeta, bet globālās zāļu kompānijas vienmÄ“r samazina cenas tad, ja pircÄ“js ir valsts (kompensācija nozÄ«mÄ“, ka reālais maksātājs ir valsts).

Zāļu kompānijas mÄ“dz lielākas atlaides dot lielākām valstÄ«m. Un tomÄ“r – gan kompensÄ“jamās zāles, gan lielākā daļa no recepšu medikamentiem Latvijā aptiekās ir vieni no lÄ“tākajiem Eiropā. Visi, kas netic šim apgalvojumam, ir laipni lÅ«gti ar savu recepti aizbraukt lÄ«dz Zviedrijai vai Somijai, tiesa – šajās valstÄ«s saviem iedzÄ«votājiem valsts kompensÄ“  recepšu medikamentus.  

Reālajam mÄ“rÄ·im bÅ«tu jābÅ«t – pacientam ir jālieto zāles, kuras nozÄ«mÄ“jis  ārsts, pie kam jālieto tādās devās, kādās tās ārsts izrakstÄ«jis, un tik bieži, kā tās nozÄ«mÄ“tas. Daudz nozÄ«mÄ«gāks solis par populistisko (neizpildāmo) PVN samazinājumu, bÅ«tu visu ārsta izrakstÄ«to antibakteriālo lÄ«dzekļu kompensācija.

Kaut Latvijā nav plašÄku pÄ“tÄ«jumu par lÄ«dzestÄ«bu zāļu lietošanā, varam izteikt pieņēmumus, kas balstās uz intervijām – lÄ«dz 50% cilvÄ“ku, kam ambulatori izrakstÄ«tas antibiotikas, tās nelieto, lieto pārlieku Ä«su laiku vai lieto nepareizās devās. Antibiotikas daļa pacientu nelieto, jo tās ir dārgas, tādēļ pacienti ielaiž slimÄ«bu un  tālāk ārstÄ“jas slimnÄ«cā – kas nozÄ«mÄ“ lielākas izmaksas valsts budžetam. Otra problÄ“ma ir neregulāra un nepietiekama antibiotiku lietošana, kas nereti noved pie antibakteriālas rezistences.  

Bezrecepšu zāles un uzturbagātinātājus Latvijā lieto pārlieku daudz. Aptiekāres stāsta, ka pacienti nereti nepÄ“rk zāles, kas izrakstÄ«tas, kas jālieto ilgstoši un precÄ«zi, lai samazinātu asinsspiedienu, holesterÄ«na lÄ«meni vai astmas simptomus, toties iepÄ“rk tabletes, kas tikai izskatās pÄ“c medikamentiem, bet patiesÄ«bā ir uzturbagātinātāji bez pierādÄ«jumu bāzes un jebkādiem pÄ“tÄ«jumiem,  taču ar skaļu reklāmu. 

Ja Pavļuta paziņojums nebÅ«tu populistika, tad viņam bÅ«tu jāmÄ“Ä£ina pilnÄ«bā atbrÄ«vot no PVN recepšu zāles, toties no bezrecepšu un uzturbagātinātāju tirdzniecÄ«bas iegÅ«tie lÄ«dzekļi budžetā jāatgriež nopietnu medikamentu kompensācijai (piemÄ“ram, onkoloÄ£isko preparātu kompensācijai). Man tiešÄm šÄ·iet, ka pacientu veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu nosaka kardiologa vai pneimonologa izrakstÄ«ti medikamenti, nevis pretblaugznu šampÅ«ns. 

Esmu ļoti skeptisks pret paracetamola (acetaminofÄ“na) un nesteroÄ«do pretiekaisuma lÄ«dzekļu (ibuprofÄ“na, naproksÄ“na, aspirÄ«na, diklofenaka) pārmÄ“ru vieglo pieejamÄ«bu, kas rezultÄ“jas ar nepatÄ«kamiem kuņģa-zarnu trakta neveselÄ«bas simptomiem – sliktu dÅ«šu, sāpÄ“m vÄ“derā, uzpÅ«šanos, vemšanu, caureju vai aizcietÄ“jumu, asiņošanu, aknu un nieru bojājumu, dažkārt pat ar ļoti smagu hronisku saindÄ“šanos. MÅ«sdienu medicÄ«nas pamatlicÄ“js, šveiciešu ārsts un alÄ·Ä«miÄ·is Paracelzs (1493–1541) ir teicis – „zāles no indes atšÄ·iras tikai ar devu”. 

Zāles kļūs dārgākas,  aptieku uzturÄ“šanas izdevumi jau šobrÄ«d ir strauji pieauguši 

Tas, ko Daniels Pavļuts jums nestāsta, ir: zāles kļūs dārgākas. ŠobrÄ«d par zāļu cenu pieaugumu runā jau visā Eiropā. Tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, pazudÄ«s daļa lÄ“tāku zāļu (galvenokārt, bezrecepšu), kas tika importÄ“tas no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Otrkārt, lÄ«dz ar karu Eiropas zāļu firmām mazināsies noiets ne tikai Krievijā un Ukrainā, bet  arÄ«  citās bijušÄs PSRS telpas valstÄ«s, bet kompānijas zudušÄ tirgus dēļ cels cenas. Treškārt, ievÄ“rojami sadārdzināsies loÄ£istika, uzglabāšana, sterilizācija utt. Ceturtkārt, Eiropas zāļu kompānijas samazinās lÄ“to izejvielu iegādi Ä€zijas valstÄ«s, jo bÅ«s spiestas atzÄ«t, ka šo izejvielu lÄ“tums nozÄ«mÄ“ lÄ“ta darbaspÄ“ka un bÄ“rnu ekspluatāciju, kā arÄ« Ä·Ä«misko produktu nopludināšanu pasaules okeānā. 

Zāļu ražotāji šobrÄ«d pakāpeniski paaugstina cenas lÄ«dz lÄ«menim, lai ražošana bÅ«tu rentabla, bet aptieka kā farmaceitiskās darbÄ«bas veicÄ“js ir atkarÄ«ga no ražotāja piedāvātās cenas, kā arÄ« veselÄ«bas ministrijas izpratnes par procesiem nozarÄ“.

Inflācija atstās iespaidu uz katru aptieku, pie kam – jo šÄ« aptieka bÅ«s mazāka un tālāk no centra, jo grÅ«tāk tai nāksies norÄ“Ä·ināties par siltumu, Å«deni, gāzi, elektrÄ«bu, transportu utt. Aptiekāru algas ir zemas. Bez speciālista ar augstāko farmaceitisko izglÄ«tÄ«bu aptieka nevar pastāvÄ“t. Aptiekām nepietiek darbinieku, bet algas nekonkurÄ“tspÄ“jas dēļ šogad no RSU Farmācijas fakultātes absolventiem aptiekas darbu uzsāks tikai trÄ«s absolventi. 

Aptieku piecenojumi nav mainÄ«jušies kopš 2005. gada, tāpÄ“c vidÄ“ja aptieka Latvijā nespÄ“j veikt uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, balstoties uz ieņēmumiem tikai no zāļu esošÄ uzcenojuma, jo šÄda ir bijusi valsts politika farmācijas jomā pÄ“dÄ“jo 15 gadu laikā. 

Daniela Pavļuta dokumentā piedāvātie risinājumi radÄ«s aptieku pastāvÄ“šanas risku lauku reÄ£ionos. IespÄ“jams, ka aptiekām, kas atrodas Ä·Ä“dÄ“s ar vairumtirdzniecÄ«bu, ir kaut kādas kompensācijas iespÄ“jas, bet tai aptiekai, kas pieder pašai aptiekārei, Pavļuta ieteikumu realizācija kļūtu nāvÄ“joša. Rodas iespaids, ka Pavļuts darbojas kāda interesÄ“s, mÄ“Ä£inot piespiest visas privātās aptiekas iekļauties kāda liela (visdrÄ«zāk ārvalstu kapitāla Ä«pašumā esoša) vairumtirdzniecÄ«bas  tÄ«kla sastāvā.  

PriekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumi par zāļu cenām

Protams, katrs politiskais spÄ“ks drÄ«kst solÄ«t, jo nevarot tak nesolÄ«t. Pieredze liecina, ka visi sola lÄ“tas zāles un pašvaldÄ«bu aptiekas, kurās zāles bÅ«šot lÄ“tākas. Neticiet šiem solÄ«jumiem! Protams, mÅ«sdienās daudz ko nevar prognozÄ“t, bet Eiropas lielāko sabiedrÄ«bas veselÄ«bas žurnālu lapaspusÄ“s var izlasÄ«t bažas par inflāciju arÄ« veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ un farmācijā. 

PolitiÄ·us, kas savām partijām raksta Ä«sas un garas programmas, aicinu, pirmkārt, apsolÄ«t izstrādāt valsts farmācijas politiku, kurā ietvert zāļu rezerves iespÄ“jama militāra konflikta gadÄ«jumam, zāļu ražošanas atbalstu Latvijas rÅ«pnÄ«cām, bioÄ·Ä«misko preparātu rÅ«pnÄ«cu ar Eiropas SavienÄ«bas finansÄ“jumu (šÄdu politiku izstrādāt bija apņēmusies arÄ« Kariņa valdÄ«ba savā programmā, tikai piemirsa solÄ«jumu).

Otrkārt, apsoliet ievÄ“rojami palielināt finansÄ“jumu kompensÄ“jamiem medikamentiem, inovatÄ«viem medikamentiem. Tos, kas ir drosmÄ«gi, un gatavi savus solÄ«jumus pildÄ«t, aicinu apsolÄ«t kompensÄ“t recepšu medikamentus un šo solÄ«jumu realizÄ“t četru gadu laikā.

Novērtē šo rakstu:

0
0