Ir meli, lieli meli un Pavļuta priekšvēlēšanu rosība
PÄ“teris Apinis · 16.06.2022. · Komentāri (0)Katru rÄ«tu pusastoņos nÄku pie savas mašÄ«nas, bet uz tÄs kokÄ dzied melnais meža strazds un dzied. Viņš ir ļoti muzikÄls un skaists – ar zelta knÄbi. Diemžēl viņš dzied uz manas mašÄ«nas. Kad es viņam par to aizrÄdu, viņš lamÄdamies aizlido. Sausais atlikums ir vairÄki balti pleÄ·i uz mašÄ«nas priekšÄ“jÄ stikla. Bet ir divas labas ziņas – kad strazdiene izperÄ“s mazuļus (jÄdomÄ, otrais perÄ“jums), strazdam nebÅ«s laika dziedÄt. Un otra labÄ ziņa – melleņu laiks vÄ“l nav pienÄcis, citÄdi sausais atlikums bÅ«tu violets un grÅ«tÄk notÄ«rÄms. Šim ievadam nav nekÄdas sasaites ar tÄlÄko tekstu rakstÄ; nekÄdu alegoriju te nav.
NepiepildÄms solÄ«jums – mazinÄt PVN zÄlÄ“m
Ir meli, lieli meli un ministru priekšvÄ“lÄ“šanu rosÄ«ba. Ir ministri, kas katru rÄ«tu un vakaru dzied televizorÄ. Daniels Pavļuts dažus mÄ“nešus pirms vÄ“lÄ“šanÄm ir nÄcis klajÄ ar KonceptuÄlo ziņojumu par zÄļu finansiÄlo pieejamÄ«bu, kurÄ laipni piedÄvÄ samazinÄt PVN recepšu un bezrecepšu zÄlÄ“m no 12% uz 5%, pÄrskatÄ«t zÄļu cenas veidošanas principus, samazinot zÄļu gala cenas pacientiem, noteikt konkrÄ“tu piecenojumu dÄrgÄm zÄlÄ“m un veikt citas kustÄ«bas.
NoklausÄ«jos Pavļutu televÄ«zijÄ un aplaudÄ“ju viņam: viedi vÄrdi – ja inflÄcijas dēļ pensionÄrs nevar zÄles nopirkt, valstij jÄnÄk viņam palÄ«gÄ. IzlasÄ«ju konceptuÄlÄ ziņojuma projektu (tas nav pÄrlieku garš, tikai 40 lapaspuses – to var atrast MK dokumentos) – haotisks, balstÄ«ts uz ļoti atšÄ·irÄ«giem dokumentiem, ļoti atšÄ·irÄ«ga metodoloÄ£ija, tabulas un attÄ“li ņemti no dažÄdiem avotiem, tÄdēļ to kopÄlikšanu var uzskatÄ«t par kompilÄciju. Rodas iespaids, ka VeselÄ«bas ministrija dzÄ«vo 2018. gadÄ, vismaz naudiskie aprÄ“Ä·ini ir veci un pašreizÄ“jai situÄcijai neatbilstoši.
LielÄkÄ nelaime, ka dokumentu ir rakstÄ«juši dažÄdi cilvÄ“ki (atšÄ·irÄ«gi termini, valoda, uzstÄdÄ«jumi) un dokuments satur milzÄ«gas pretrunas. AtsevišÄ·Äs vietÄs nekautrÄ«gi tulkojumi no citu valstu dokumentiem, šÄ·iet, izmantojot hugo.lv.
SÄkumÄ par PVN likmes samazinÄšanu. Ja nu Daniels Pavļuts vÄ“lÄ“jÄs mazinÄt PVN zÄlÄ“m , tad viņam bija pusotra gada šim vingrinÄjumam. Tad tas bija jÄdara laikÄ, kad bija ÄrkÄrtas stÄvoklis, kad Ministru kabinets varÄ“ja brÄ«vi rosÄ«ties ar budžetu. ŠobrÄ«d paziņojums par PVN samazinÄšanu ir tÄ«rs populisms, jo vienkÄrši šÄdu kustÄ«bu lÄ«dz vÄ“lÄ“šanÄm izdarÄ«t nevar – likumu par valsts budžetu šim gadam vaÄ¼Ä nevÄ“rs pat Bezkompromisa tiesiskuma valdÄ«ba, kas jau ir bezkompromisÄ aizņēmusies uz mÅ«su bÄ“rnu un mazbÄ“rnu rÄ“Ä·ina vairÄk nekÄ visas iepriekšÄ“jÄs Latvijas valdÄ«bas kopÄ.
Ja nu KrišjÄnim Kariņam un JÄnim Reiram ienÄktu prÄtÄ tiešÄm PVN zÄlÄ“m mazinÄt, tad viņiem nÄktos to mazinÄt arÄ« Ä“dmaņai un elektrÄ«bai, teÄtra biļetÄ“m, minerÄlmÄ“sliem, metÄla konstrukcijÄm un dažnedažÄdÄm ikdienas precÄ“m, bet rindÄ ar likumprojektiem par PVN samazinÄšanu savÄ nozarÄ“ nostÄtos visi pÄrÄ“jie ministri.
ZemÄks PVN zÄlÄ“m neapšaubÄmi arÄ« man šÄ·iet laba doma, bet šoreiz Pavļuta iniciatÄ«va, ko viņš pats cildina un slavÄ“ televÄ«zijÄ, ir tukša priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņa, kuras rezultÄtÄ viņš paziņos – „es jau gribÄ“ju, bet tie sliktie neļÄva”. IespÄ“jams, tieši tÄdēļ koncepcijai piekabinÄts tik daudz citu nesaprotamu iniciatÄ«vu, ka pret koncepciju kopumÄ skaļi iebildÄ«s profesionÄļi – aptiekÄri, farmaceiti, vairumtirgotÄji utt.
Populistika ir arÄ« vienÄdi atvieglojumi recepšu un bezrecepšu zÄlÄ“m. IgaunijÄ (arÄ« SkandinÄvijas valstÄ«s, VÄcijÄ, NÄ«derlandÄ“ utt.) gandrÄ«z visas recepšu zÄles tiek kompensÄ“tas no valsts (vai apdrošinÄšanas) budžeta, bet globÄlÄs zÄļu kompÄnijas vienmÄ“r samazina cenas tad, ja pircÄ“js ir valsts (kompensÄcija nozÄ«mÄ“, ka reÄlais maksÄtÄjs ir valsts).
ZÄļu kompÄnijas mÄ“dz lielÄkas atlaides dot lielÄkÄm valstÄ«m. Un tomÄ“r – gan kompensÄ“jamÄs zÄles, gan lielÄkÄ daļa no recepšu medikamentiem LatvijÄ aptiekÄs ir vieni no lÄ“tÄkajiem EiropÄ. Visi, kas netic šim apgalvojumam, ir laipni lÅ«gti ar savu recepti aizbraukt lÄ«dz Zviedrijai vai Somijai, tiesa – šajÄs valstÄ«s saviem iedzÄ«votÄjiem valsts kompensÄ“ recepšu medikamentus.
ReÄlajam mÄ“rÄ·im bÅ«tu jÄbÅ«t – pacientam ir jÄlieto zÄles, kuras nozÄ«mÄ“jis Ärsts, pie kam jÄlieto tÄdÄs devÄs, kÄdÄs tÄs Ärsts izrakstÄ«jis, un tik bieži, kÄ tÄs nozÄ«mÄ“tas. Daudz nozÄ«mÄ«gÄks solis par populistisko (neizpildÄmo) PVN samazinÄjumu, bÅ«tu visu Ärsta izrakstÄ«to antibakteriÄlo lÄ«dzekļu kompensÄcija.
Kaut LatvijÄ nav plašÄku pÄ“tÄ«jumu par lÄ«dzestÄ«bu zÄļu lietošanÄ, varam izteikt pieņēmumus, kas balstÄs uz intervijÄm – lÄ«dz 50% cilvÄ“ku, kam ambulatori izrakstÄ«tas antibiotikas, tÄs nelieto, lieto pÄrlieku Ä«su laiku vai lieto nepareizÄs devÄs. Antibiotikas daļa pacientu nelieto, jo tÄs ir dÄrgas, tÄdēļ pacienti ielaiž slimÄ«bu un tÄlÄk ÄrstÄ“jas slimnÄ«cÄ – kas nozÄ«mÄ“ lielÄkas izmaksas valsts budžetam. Otra problÄ“ma ir neregulÄra un nepietiekama antibiotiku lietošana, kas nereti noved pie antibakteriÄlas rezistences.
Bezrecepšu zÄles un uzturbagÄtinÄtÄjus LatvijÄ lieto pÄrlieku daudz. AptiekÄres stÄsta, ka pacienti nereti nepÄ“rk zÄles, kas izrakstÄ«tas, kas jÄlieto ilgstoši un precÄ«zi, lai samazinÄtu asinsspiedienu, holesterÄ«na lÄ«meni vai astmas simptomus, toties iepÄ“rk tabletes, kas tikai izskatÄs pÄ“c medikamentiem, bet patiesÄ«bÄ ir uzturbagÄtinÄtÄji bez pierÄdÄ«jumu bÄzes un jebkÄdiem pÄ“tÄ«jumiem, taÄu ar skaļu reklÄmu.
Ja Pavļuta paziņojums nebÅ«tu populistika, tad viņam bÅ«tu jÄmÄ“Ä£ina pilnÄ«bÄ atbrÄ«vot no PVN recepšu zÄles, toties no bezrecepšu un uzturbagÄtinÄtÄju tirdzniecÄ«bas iegÅ«tie lÄ«dzekļi budžetÄ jÄatgriež nopietnu medikamentu kompensÄcijai (piemÄ“ram, onkoloÄ£isko preparÄtu kompensÄcijai). Man tiešÄm šÄ·iet, ka pacientu veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu nosaka kardiologa vai pneimonologa izrakstÄ«ti medikamenti, nevis pretblaugznu šampÅ«ns.
Esmu ļoti skeptisks pret paracetamola (acetaminofÄ“na) un nesteroÄ«do pretiekaisuma lÄ«dzekļu (ibuprofÄ“na, naproksÄ“na, aspirÄ«na, diklofenaka) pÄrmÄ“ru vieglo pieejamÄ«bu, kas rezultÄ“jas ar nepatÄ«kamiem kuņģa-zarnu trakta neveselÄ«bas simptomiem – sliktu dÅ«šu, sÄpÄ“m vÄ“derÄ, uzpÅ«šanos, vemšanu, caureju vai aizcietÄ“jumu, asiņošanu, aknu un nieru bojÄjumu, dažkÄrt pat ar ļoti smagu hronisku saindÄ“šanos. MÅ«sdienu medicÄ«nas pamatlicÄ“js, šveiciešu Ärsts un alÄ·Ä«miÄ·is Paracelzs (1493–1541) ir teicis – „zÄles no indes atšÄ·iras tikai ar devu”.
ZÄles kļūs dÄrgÄkas, aptieku uzturÄ“šanas izdevumi jau šobrÄ«d ir strauji pieauguši
Tas, ko Daniels Pavļuts jums nestÄsta, ir: zÄles kļūs dÄrgÄkas. ŠobrÄ«d par zÄļu cenu pieaugumu runÄ jau visÄ EiropÄ. Tam ir vairÄki iemesli.
PirmkÄrt, pazudÄ«s daļa lÄ“tÄku zÄļu (galvenokÄrt, bezrecepšu), kas tika importÄ“tas no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. OtrkÄrt, lÄ«dz ar karu Eiropas zÄļu firmÄm mazinÄsies noiets ne tikai KrievijÄ un UkrainÄ, bet arÄ« citÄs bijušÄs PSRS telpas valstÄ«s, bet kompÄnijas zudušÄ tirgus dēļ cels cenas. TreškÄrt, ievÄ“rojami sadÄrdzinÄsies loÄ£istika, uzglabÄšana, sterilizÄcija utt. CeturtkÄrt, Eiropas zÄļu kompÄnijas samazinÄs lÄ“to izejvielu iegÄdi Ä€zijas valstÄ«s, jo bÅ«s spiestas atzÄ«t, ka šo izejvielu lÄ“tums nozÄ«mÄ“ lÄ“ta darbaspÄ“ka un bÄ“rnu ekspluatÄciju, kÄ arÄ« Ä·Ä«misko produktu nopludinÄšanu pasaules okeÄnÄ.
ZÄļu ražotÄji šobrÄ«d pakÄpeniski paaugstina cenas lÄ«dz lÄ«menim, lai ražošana bÅ«tu rentabla, bet aptieka kÄ farmaceitiskÄs darbÄ«bas veicÄ“js ir atkarÄ«ga no ražotÄja piedÄvÄtÄs cenas, kÄ arÄ« veselÄ«bas ministrijas izpratnes par procesiem nozarÄ“.
InflÄcija atstÄs iespaidu uz katru aptieku, pie kam – jo šÄ« aptieka bÅ«s mazÄka un tÄlÄk no centra, jo grÅ«tÄk tai nÄksies norÄ“Ä·inÄties par siltumu, Å«deni, gÄzi, elektrÄ«bu, transportu utt. AptiekÄru algas ir zemas. Bez speciÄlista ar augstÄko farmaceitisko izglÄ«tÄ«bu aptieka nevar pastÄvÄ“t. AptiekÄm nepietiek darbinieku, bet algas nekonkurÄ“tspÄ“jas dēļ šogad no RSU FarmÄcijas fakultÄtes absolventiem aptiekas darbu uzsÄks tikai trÄ«s absolventi.
Aptieku piecenojumi nav mainÄ«jušies kopš 2005. gada, tÄpÄ“c vidÄ“ja aptieka LatvijÄ nespÄ“j veikt uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, balstoties uz ieņēmumiem tikai no zÄļu esošÄ uzcenojuma, jo šÄda ir bijusi valsts politika farmÄcijas jomÄ pÄ“dÄ“jo 15 gadu laikÄ.
Daniela Pavļuta dokumentÄ piedÄvÄtie risinÄjumi radÄ«s aptieku pastÄvÄ“šanas risku lauku reÄ£ionos. IespÄ“jams, ka aptiekÄm, kas atrodas Ä·Ä“dÄ“s ar vairumtirdzniecÄ«bu, ir kaut kÄdas kompensÄcijas iespÄ“jas, bet tai aptiekai, kas pieder pašai aptiekÄrei, Pavļuta ieteikumu realizÄcija kļūtu nÄvÄ“joša. Rodas iespaids, ka Pavļuts darbojas kÄda interesÄ“s, mÄ“Ä£inot piespiest visas privÄtÄs aptiekas iekļauties kÄda liela (visdrÄ«zÄk Ärvalstu kapitÄla Ä«pašumÄ esoša) vairumtirdzniecÄ«bas tÄ«kla sastÄvÄ.
PriekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumi par zÄļu cenÄm
Protams, katrs politiskais spÄ“ks drÄ«kst solÄ«t, jo nevarot tak nesolÄ«t. Pieredze liecina, ka visi sola lÄ“tas zÄles un pašvaldÄ«bu aptiekas, kurÄs zÄles bÅ«šot lÄ“tÄkas. Neticiet šiem solÄ«jumiem! Protams, mÅ«sdienÄs daudz ko nevar prognozÄ“t, bet Eiropas lielÄko sabiedrÄ«bas veselÄ«bas žurnÄlu lapaspusÄ“s var izlasÄ«t bažas par inflÄciju arÄ« veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ un farmÄcijÄ.
PolitiÄ·us, kas savÄm partijÄm raksta Ä«sas un garas programmas, aicinu, pirmkÄrt, apsolÄ«t izstrÄdÄt valsts farmÄcijas politiku, kurÄ ietvert zÄļu rezerves iespÄ“jama militÄra konflikta gadÄ«jumam, zÄļu ražošanas atbalstu Latvijas rÅ«pnÄ«cÄm, bioÄ·Ä«misko preparÄtu rÅ«pnÄ«cu ar Eiropas SavienÄ«bas finansÄ“jumu (šÄdu politiku izstrÄdÄt bija apņēmusies arÄ« Kariņa valdÄ«ba savÄ programmÄ, tikai piemirsa solÄ«jumu).
OtrkÄrt, apsoliet ievÄ“rojami palielinÄt finansÄ“jumu kompensÄ“jamiem medikamentiem, inovatÄ«viem medikamentiem. Tos, kas ir drosmÄ«gi, un gatavi savus solÄ«jumus pildÄ«t, aicinu apsolÄ«t kompensÄ“t recepšu medikamentus un šo solÄ«jumu realizÄ“t Äetru gadu laikÄ.