Iesaki rakstu:

„Rudentiņis – bagāts vÄ«rs,” septembrÄ«, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mÅ«su senči. Septembris mÅ«sdienās ir laiks, kad katram pārdomāt – ko liksim uz galda iespÄ“jami sarežģītā, inflācijas pārsteigumiem pārbagātā nākamajā ziemā.

Saviem lasÄ«tājiem lÅ«dzu neuzskatÄ«t šeit rakstÄ«to par manu jaunradi. Īsta jaunrade lasÄ«tājam ir profesora Anatolija Danilāna rakstu darbi, es pats tos lasu, un iesaku lasÄ«t citiem. Vislabāk un interesantāk par uztura lomu sirds un asinsvadu slimÄ«bu profilaksÄ“ runā un raksta profesori Andrejs Ä’rglis un profesore Iveta Mintāle (viņa to dara tik labi un daudz, ka VidusjÅ«ras diÄ“tai šajā rakstā pat nepieskaršos, bet vienkārši atgādināšu – pareizs, sabalansÄ“ts uzturs aizkavÄ“ aterosklerozi, insultu un infarktu). 

Pirms rakstÄ«t šo apskatu, es pārlasÄ«ju, ko par šiem jautājumiem sarakstÄ«jis gan profesors Danilāns, gan profesore Laila Meija, gan dietologi Andis BrÄ“manis, Lolita Neimane un citi. Viņu zināšanas un viņu atziņas ir šis raksts – no manis tikai latviešu stāstu valoda. 

Pateicoties ne tikai Latvijas valdÄ«bas, bet arÄ« visas Eiropas SavienÄ«bas politikai Covid–19 laikā ar dÄ«kstāvÄ“m, loÄ£istikas un tirdzniecÄ«bas ierobežojumiem, milzÄ«giem aizņēmumiem (patiesÄ«bā – virtuālai jaunu eiro papildu drukai), visā Eiropā tika izraisÄ«ta nopietna inflācija. 

Ja 2020. gadā vairums ekonomistu prognozÄ“ja enerģētikas un siltumapgādes izdevumu strauju celšanos, tika prognozÄ“ts sadzÄ«ves preču un medikamentu cenu pieaugums, tad ievÄ“rojami mazāk bija to, kas prognozÄ“ja pārtikas produktu cenu strauju celšanos. ŠobrÄ«d pārtikas produktu cenas Latvijā ir augušas par 20–40%, bet Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi nonākuši ļoti smagā ekonomiskā stāvoklÄ« minerālmÄ“slu un degvielas cenu celšanās dēļ. VisgrÅ«tākie apstākļi šobrÄ«d ir mazajām saimniecÄ«bām, kuras tad nu bÅ«tu atbalstāmas gan no valsts, gan no katra pircÄ“ja maciņa.

Interesanti, ka septembra sākumā LTV Ziņu dienests veica nelielu salÄ«dzinošu pÄ“tÄ«jumu, raugot pārtikas produktu zemāko cenu. LTV meklÄ“ja vislÄ“tākos produktus katrā produktu kategorijā, un salÄ«dzināja šo produktu cenas Latvijā un Lielbritānijā. No cenu salÄ«dzinājuma izriet, ka vairums pārtikas produktu Latvijā ir dārgāki nekā veikalos Lielbritānijā; salÄ«dzinot lielveikalu tÄ«kla „Maxima” cenas Latvijā ar lielveikalu tÄ«kla „ASDA” cenām Lielbritānijā, izrādÄ«jās, ka sviests, piens, olas, cāļu šÄ·iņķi, liellopu gaļa un cukurs Lielbritānijā ir lÄ“tāki, izņēmums bija cÅ«kgaļa.  

PatiesÄ«bā Latvijas valdÄ«bai bÅ«tu Ä«stais brÄ«dis atbalstÄ«t vietÄ“jos pārtikas ražotājus; reklāmas budžetus tÄ“rÄ“t, lai slavinātu nevis vienu vai otru politpulciņu pirms 14. Saeimas vÄ“lÄ“šanām, bet gan nacionālos pārtikas ražotājus, kas ražo veselÄ«gu uzturu. Saviem lasÄ«tājiem es aicinu vÄ“lÄ“šanās balsot nevis par profesionāliem tukšmuldÄ“tājiem (kas sevi dÄ“vÄ“ par politiÄ·iem), bet par speciālistiem, kas saprot veselÄ«bas, ekonomikas un drošÄ«bas konsekvences.

Lietot Latvijā ražotu uzturu nozÄ«mÄ“: 

• Ä“st veselÄ«gi;

• stiprināt Latvijas ekonomiku;

• stiprināt Latvijas drošÄ«bu kara laikā, jo pašu ražoti pārtikas uzkrājumi ir daļa no drošÄ«bas iespÄ“jami nebaltām dienām Eiropā. 

Ja nu veidot pārtikas uzkrājumus (manu draugu vidÅ« ir vairāki, kam ir uzkrājumi 100 dienām), tad izvÄ“lÄ“ties Latvijā ražotus produktus, kas ilgi glabājami.   

JÄ“dziens „veselÄ«gs, Latvijā ražots uzturs” ietver uztura kvalitāti, Latvijas ražotāju atbalstu un rÅ«pes par vidi 

KāpÄ“c lielveikalā vai tirdziņā bÅ«tu jāizvÄ“las Latvijā ražoti pārtikas produkti? Skaidrojumu ir daudz, bet vienkāršoti tas bÅ«tu:

• Latvijā ražots uzturs nozÄ«mÄ“: tuvu no ražotāja lÄ«dz patÄ“rÄ“tājam, zināma izcelsme, relatÄ«vi ekoloÄ£iska vide, mazi transporta izdevumi un transporta piesārņojums. No jebkura ekonomikas un uzturzinātnes pamatpostulāta iznāk, ka vislabākais produkts ir tas, kas ražots Tavā pagastā vai novadā. Ja Tu dzÄ«vo LatgalÄ“, Tev gan savas veselÄ«bas, gan zemeslodes veselÄ«bas vārdā ir jāpÄ“rk Latgales piena vai RÄ“zeknes gaļas kombināta produkti; 

 • veselÄ«gs uzturs ir viens no veselÄ«bas priekšnosacÄ«jumiem. VeselÄ«gu uzturu veido četras produktu grupas – graudaugu produkti un pākšaugi; augļi, ogas un dārzeņi; piena produkti; gaļas, zivju produkti un olas. Tiesa, šis iedalÄ«jums mÄ“dz ļoti atšÄ·irties, pat ja ieskatāmies Lolitas Neimanes un Anatolija Danilāna rakstu darbos;

• lietderÄ«ga uztura izmantošana. Globāli – tikai tādēļ, lai veikalā tiktu ievietoti viena lieluma un gatavÄ«bas pakāpes augļi, dārzeņi, viena lieluma zivis utt., tiek izmesta trešÄ daļa saražoto produktu. TirgÅ« Latvijas ražotājs jums var pārdot dažāda lieluma, taču tikpat vÄ“rtÄ«gus tomātus, gurÄ·us, zemenes, žāvÄ“tas zivis;

• rÅ«pes par vidi. Mazāk plastmasas iesaiņojuma. Vismaz šobrÄ«d Latvijā ražotiem pārtikas produktiem vidÄ“ji ir par vienu iesaiņojuma kārtu mazāk. Jo tālāk ceļojuši cepumi, saldumi, saldÄ“jums vai desa, jo vairāk plastmasas un papÄ«ra kārtu tam apkārt. Pat tad, ja uz iepakojuma rakstÄ«ts, ka šis iepakojums kādreiz pilnÄ«bā sadalās, tas ir vājš mierinājums, jo ilgu laiku tas tik un tā audzÄ“s Getliņu kalnu. VidÄ“ji viens Latvijas iedzÄ«votājs dienā saražo 1,5 kilogramus atkritumu, kas mums visiem kopā nozÄ«mÄ“ 3000 tonnas dienā jeb 120 vilcienu vagonu sastāvu ar atkritumiem, no kuriem mÄ“s pārstrādājam 30% (šobrÄ«d dažādas institÅ«cijas izplata dažādu informāciju pār pārstrādāto atkritumu apjomu), bet pārÄ“jais nonāk poligonos. Lielāko daļu iesaiņojuma atkritumu saražo tirgotāji, visbÄ«stamākie ir plastmasas maisiņi, kas daļēji sadalās 90 gados, bet pārsvarā sabirzt mazos gabaliņos un kā plastmasas zupa piepilda mÅ«su ezerus, Baltijas jÅ«ru un globālo okeānu. Jau šobrÄ«d plastmasas globālajā okeānā ir vairāk nekā visas dzÄ«vās radÄ«bas tajā. Viens no lielākajiem izaicinājumiem globāli ir pāriet uz iesaiņojumu, kas sadalās vidÄ“ – vislabākais ir papÄ«rs. 

Šo rindu autors uz veikalu iet ar pÄ«tu grozu, izvÄ“las produktus stikla burkās vai pudelÄ“s. Alus skārdene ir videi draudzÄ«gāka par plastmasas maisiņu. Tātad – ļoti nozÄ«mÄ«gs aspekts, kāpÄ“c izvÄ“lÄ“ties Latvijas pārtikas produktu, ir izvÄ“lÄ“ties videi draudzÄ«gi iesaiņotu Latvijas produktu ikdienas uzturam. 

TomÄ“r mana šodienas raksta uzdevums vairāk ir domāt par produkta pirkšanu, nevis utilizāciju, tādēļ uzsvars ir: Latvijā ražoti produkti.

CitÄ“šu Latvijas DiÄ“tas ārstu asociācijas prezidentu Andi BrÄ“mani: „Ja nopÄ“rkam Latvijā izaudzÄ“tu un ražotu produktu, naudiņa paliek mÅ«su pašu zemÄ«tÄ“. Ja nopÄ“rkam citā valstÄ« ražotu produktu, tā aiziet projām. Taču ir vÄ“l viens aspekts: jebkurš produkts, kas audzis un ražots tuvāk mājām, tātad galdam, ir mÄ“rojis Ä«sāku ceļu un ir svaigāks. Protams, pašlaik ir dažādas pārtikas pārstrādes un tirdzniecÄ«bas uzņēmumu Ä·Ä“des, un produktu realizācijas termiņi ir kļuvuši garāki. Taču katram ir skaidri redzamas garšas un smaržas atšÄ·irÄ«bas ābolam, kas, nācis no dārza pašu reÄ£ionā vai no tālām zemÄ“m. Tomāti veikalā tagad pieejami cauru gadu, taču nereti gadās, ka izskats ir, bet garšas un smaržas nav. Kad parādās vietÄ“jie tomāti, uzreiz redzama starpÄ«ba. Bet vÄ“l pārāki aromāta un garšas Ä«patnÄ«bu ziņā ir tie dārzeņi, kas audzÄ“ti Latvijas zemnieku saimniecÄ«bās. LÄ«dz ar to šajos dārzeņos un augļos ir vairāk mikroelementu, vitamÄ«nu un citu komponentu, kas organismam jāuzņem ik dienu. Mums ir vajadzÄ«gas ne tikai kalorijas, bet organismam vajadzÄ«gs bÅ«vmateriāls, lai atjauninātu asinsvadu sieniņas, šÅ«nas, un Ä«paši svarÄ«gi tas ir augošÄ vecumā bÄ“rniem, lai veicinātu gan fizisko, gan garÄ«go attÄ«stÄ«bu. Ä»oti svarÄ«gi cilvÄ“ka organismam ir saņemt antioksidantus, kas, vienkārši sakot, palÄ“nina novecošanās procesu. Tie ir augļos, dārzeņos, zaļumos – tieši vietÄ“jas izcelsmes produktos, kuru ceļš lÄ«dz patÄ“rÄ“tājam ir iespÄ“jami Ä«ss. Tātad – atbalstām savÄ“jos!”

Samērot uzņemamo uzturu ar fizisko aktivitāti, nekļūt resniem

PÄ“c mājsÄ“des un mazkustÄ«bas pandÄ“mijas (globāli Covid–19 pandÄ“mijas radÄ«tais lielākais ļaunums uz zemeslodes ir aptaukošanās un otrā tipa cukura diabÄ“ta pandÄ“mija mazkustÄ«bas dēļ) galvenais ieteikums ir samÄ“rot savu Ä“dienkarti ar fizisko aktivitāti, lai saglabātu Ä·ermeņa masu cik necik normas robežās. Diemžēl Latvijā trešdaļai bÄ“rnu un turpat pusei pieaugušo iedzÄ«votāju ir lieks svars vai aptaukošanās. Iemesls ir kombinācija – nepareizi Ä“šanas ieradumi un mazkustÄ«gs dzÄ«vesveids. Lai saglabātu atbilstošu Ä·ermeņa masu, katru dienu pieaugušam cilvÄ“kam jābÅ«t fiziski aktÄ«viem vismaz 30 minÅ«tes, bet bÄ“rnam – vismaz stundu.  Tas nozÄ«mÄ“ – mums jāpanāk, lai katrā Latvijas skolā, katrā klasÄ“ bÄ“rniem vismaz reizi dienā vismaz stundu bÅ«tu fiziskās aktivitātes. 

Latvijas iedzÄ«votāji pārāk maz uzņem šÄ·idrumu

Latvijas iedzÄ«votāji pārāk maz dzer Å«deni (diemžēl pārāk daudz dzer alkoholiskos dzÄ“rienus). Katram iedzÄ«votājam vasarā bÅ«tu jāizdzer vismaz 1.5– 2 litri šÄ·idruma, bet vasarā – 2–3 litri Å«dens. Kafiju un alu šajā apjomā skaitÄ«t iekšÄ nedrÄ«kst.

Uzsvars – augļi un dārzeņi katrā Ä“dienreizÄ“, proti, četras vai piecas reizes dienā

Vairākas reizes dienā uzturā bÅ«tu jālieto dārzeņi, augļi un ogas, Ä«paši vietÄ“jie. Ä’dienkartÄ“ priekšroka bÅ«tu jādod veseliem vai sagrieztiem dārzeņiem un augļiem, nevis dzidrinātām sulām, jo tajās ir maz vai vispār nav balastvielu.

Augļi, ogas un dārzeņi bagātina uzturu ar vitamīniem, minerālvielām, antioksidantiem, balastvielām, augu izcelsmes bioloģiski aktīvām vielām, kas nav uzturvielas, bet pasargā organismu no hroniskām slimībām. Ar uzturu, nevis nezināmas izcelsmes tabletēm, ko mēdz saukt par uztura bagātinātājiem, cilvēkam vajadzētu uzņemt olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, kā arī mikroelementus, vitamīnus, flavonoīdus, ēteriskās eļļas, balastvielas.

Augļos un dārzeņos ir daudz Å«dens – 90 un vairāk procentu. Augļos un ogās ir cukuri glikozes un fruktozes veidā. Ä»oti daudz cukuru ir žāvÄ“tos augļos un ogās – lÄ«dz 70 procentiem. Augļu un ogu atsvaidzinošo garšu rada organiskās skābes – citronskābe, ābolskābe, skābeņskābe. PatÄ«kamo garšu un smaržu piedod Ä“teriskās eļļas. ŠÄ«s vielas rosina Ä“stgribu, veicina gremošanas sulu izdalÄ«šanos un kustÄ«bu zarnās. Augļi, ogas un dārzeņi satur arÄ« dažādus fermentus, kas atvieglo Ä“diena sagremošanu. Augļos, ogās un dārzeņos ir fitoncÄ«di, kas spÄ“j iznÄ«cināt mikrobus.

Vislielākā nozÄ«me dārzeņiem un augļiem ir kā vitamÄ«nu un minerālvielu avotiem. Augļi un dārzeņki mums jāēd, jo ar tiem mÄ“s uzņemam karotÄ«nu, kas cilvÄ“ka organismā tauku klātbÅ«tnÄ“ pārvÄ“ršas A vitamÄ«nā; D, E, K, C vitamÄ«nus; B grupas vitamÄ«nus; fosforu, kalciju, kāliju, magniju, cinku, dzelzi, jodu, varu; nozÄ«mÄ«gākos antioksidantus – beta karotÄ«nu, fitoflavonÄ«dus, antacianÄ«dus, luteÄ«nu, likopÄ“nu.

Tikpat nozÄ«mÄ«gi mums ir uzņemt augļus un dārzeņus, jo tajos ir balastvielas. Balastvielas ir dažādi pārtikas produktos esoši savienojumi, kas cilvÄ“ka gremošanas sistÄ“mā nesadalās un neuzsÅ«cas, tāpÄ“c tās nedod enerÄ£iju un nekalpo par uzbÅ«ves materiālu. Dārzeņos, augļos un ogās esošÄs balastvielas organismā aizkavÄ“ holesterÄ«na uzsÅ«kšanos no produktiem, kas bagāti ar holesterÄ«nu. Galvenie balastvielu uzdevumi ir veicināt zarnu kustÄ«bas un nodrošināt regulāru vÄ“dera izeju; nomākt pÅ«šanas procesus zarnās; mazināt toksisku vielu iedarbÄ«bu; aizkavÄ“t ar uzturu uzņemtā holesterÄ«na uzsÅ«kšanos no zarnām.

Katru dienu ar uzturu vajadzÄ“tu uzņemt 30 – 40 gramu balastvielu.

VienmÄ“r bÅ«tu labāk Ä“st Latvijā lietotus augļus un dārzeņus. Diemžēl pÄ“tÄ«jumi rāda, ka Latvijas patÄ“rÄ“tājs vietÄ“jo produkciju izvÄ“las tikai gadÄ«jumā, ja tā ir vienādā cenā ar importa produkciju vai lÄ“tāka. ŠobrÄ«d bÅ«tu ļoti vÄ“lams panākt, lai šÄ« situācija mainÄ«tos un vietÄ“jais patÄ“rÄ“tājs kļūtu lojālāks kvalitatÄ«viem vietÄ“jiem pārtikas produktiem, lÄ«dzÄ«gi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzÄ«votāju ir gatavi izvÄ“lÄ“ties vietÄ“jos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. 

Katru dienu autofurgoni un kuÄ£i Latvijā ieved augļus, saknes un dārzeņus no Polijas, ArgentÄ«nas, IzraÄ“las, Holandes. Šie produkti stāvÄ“juši svešÄs noliktavās, Ä·Ä«miski un fizikāli apstrādāti, pirms nonāk uz mÅ«su galda. 

Dažādosim uzturu ik dienas!

Lai nodrošinātu organismu ar visām uzturvielām un citām veselÄ«bai nepieciešamām vielām, jāveido veselÄ«ga Ä“dienkarte, izmantojot uztura piramÄ«du. Ikdienā ieteicams izvÄ“lÄ“ties pārtikas produktus no piecām galvenajām uzturvielu grupām, tās ir: graudaugu produkti, augļi un dārzeņi, piena produkti, gaļa, zivis. IzslÄ“dzot no uztura kādas grupas produktus, piemÄ“ram, gaļu, jāpārliecinās, vai ar citiem produktiem tiek uzņemtas visas nepieciešamās uzturvielas.

Vairākas reizes dienā uzturā būtu jālieto pilngraudu produkti. Iekļaujot ikdienas uzturā balastvielām bagātos pilngraudu izstrādājumus, piemēram, pilngraudu maizi, auzu pārslu biezputru, ir iespējams stiprināt imunitāti un līdz ar to pasargāt sevi no infekcijas slimībām un alerģijām, kā arī mazināt risku saslimt ar onkoloģiskām slimībām. Būtu vēlams izvairīties lietot uzturā graudaugu produktus, kas satur daudz cukura (piemēram, saldinātas brokastu pārslas vai ātri pagatavojamās biezputras).

Katru dienu bÅ«tu jālieto 2 – 3 glāzes (puslitru un vairāk) piena vai skābpiena dzÄ“rienus. Piens un piena produkti satur vÄ“rtÄ«gas uzturvielas, Ä«paši olbaltumvielas un kalciju. Kalcijs nodrošina veselÄ«gu kaulu un zobu attÄ«stÄ«bu, kā arÄ« piedalās asinsreces procesā. Kalcijs organismā ir nepieciešams, lai stiprinātu kaulus un palÄ«dzÄ“tu izvairÄ«ties no osteoporozes – kaulu slimÄ«bas, kuras rezultātā kauli kļūst trausli un viegli lÅ«zt. Tādēļ ir svarÄ«gi katru dienu uzturā lietot kalciju saturošus produktus un bÅ«t fiziski aktÄ«vam. Īpaši veselÄ«gi ir skābpiena produkti un liesie piena produkti. 

Zivis mÅ«su uztura speciālisti, bet Ä«paši – kardiologi, iesaka Ä“st vairāk. Zivis bÅ«tu ieteicams lietot vismaz divas vai pat četras reizes nedēļā. TomÄ“r pasaules pieredze liecina, ka tieši jÅ«ras un okeāna zivÄ«m, kas ir veselÄ«gākās, visstraujāk no uztura produktiem pieaug cena. Jādomā, ka aukstjÅ«ras zivis dārdzÄ«bas dēļ kļūs par delikatesi.

Ikdienas uzturā nevajadzÄ“tu aizmirst lietot pākšaugus – zirņus un pupiņas, kuras satur olbaltumvielas, minerālvielas, Ä«paši dzelzi.

Gaļa satur olbaltumvielas, B grupas vitamīnus, dzelzi un cinku. Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas ir vērtīgas, jo tās satur neaizstājamās aminoskābes.

Tauki nodrošina organismu ar enerÄ£iju un taukskābÄ“m, kuras nodrošina taukos šÄ·Ä«stošo vitamÄ«nu (A, D, E un K) uzsÅ«kšanos. Ar taukiem vajadzÄ“tu uzņemt ne vairāk kā 30% no dienā nepieciešamās enerÄ£ijas. Liels jebkuru tauku vai eļļas patÄ“riņš var palielināt Ä·ermeņa masu, risku saslimt ar sirds un asinsvadu un onkoloÄ£iskajām slimÄ«bām. VajadzÄ“tu samazināt margarÄ«na, treknas gaļas, sviesta patÄ“riņu, toties vairāk lietot spiestu olÄ«veļļu vai citas nepasterizÄ“tas augu eļļas.

Un tad nu bÅ«tiskais: uzturā jebkuram no mums ir jāsamazina sāls un cukura daudzums un šos baltos graudus saturoši produkti. Cukuram jāuzņem ne vairāk kā 10% no dienas enerÄ£ijas daudzuma, proti – ne vairāk kā 50 g dienā. Ikdienas sāls patÄ“riņam nevajadzÄ“tu bÅ«t lielākam nekā 5 g (t.i. viena tÄ“jkarote). Šis daudzums ietver ne tikai to sāli, ko cilvÄ“ks pieber Ä“dienam tā gatavošanas laikā, bet arÄ« to sāls daudzumu, kas jau ir maizÄ“, sierā, gaļas izstrādājumos, u.c. Ar pārmÄ“rÄ«gu sāls patÄ“riņu saistÄ«ts paaugstināts asinsspiediens, sirds-asinsvadu slimÄ«bas – infarkts un insults, pat kuņģa vÄ“zis. CilvÄ“ku sāli lieto pārmÄ“ru to pat neapzinoties, jo sāli satur arÄ« rÅ«pnieciski gatavoti produkti. Saeimas Sociālo un darblietu komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs, profesors Andris Skride sāls kaitÄ«gumu ir daudzkārt aprakstÄ«jis un publiski skaidrojis, taču viņam četros gados tā arÄ« nav sanācis ierobežot sāls patÄ“riņu ar likumdevÄ“ja rÄ«cÄ«bu. Tiesa, pÄ“dÄ“jos četros gados Saeimas (koalÄ«cijas) veikums veselÄ«bas jomā ir klaji negatÄ«vi vÄ“rtÄ“jams. 

Vēlreiz: lai Latvijas iedzīvotāju izvēle ir vietēji ražota pārtika!

Vēlreiz pārdomāsim, ko nozīmē vietēji audzēta pārtika (diemžēl audzēts un ražots ne vienmēr ir viens un tas pats).

Pārtika ir vietÄ“ja, ja tā ir audzÄ“ta un novākta 100 kilometru attālumā no jÅ«su mājām vai restorāna, kurā to pasniedz. Tā nenāk no lielām komerciālām ražotnÄ“m, un to nepārvadā lielos attālumos. 

VietÄ“ji audzÄ“tus pārtikas produktus vislabāk iegādāties lauku labumu tirdziņos, ceļmalas lauku labumu stendos (galds pie šosejas māju ceļa galā), pārtikas ražojošÄs saimniecÄ«bās (Ä«paši ekoloÄ£iskās saimniecÄ«bās).

Galvenais vietÄ“ji audzÄ“tas pārtikas ieguvums veselÄ«bai ir tas, ka šÄ« pārtika ir svaigāka. Augļi un dārzeņi 24 stundu laikā pÄ“c novākšanas sāk zaudÄ“t savas uzturvielas, tāpÄ“c svaigāki produkti ir uzturvÄ“rtÄ«gāki. Turklāt – vietÄ“ji audzÄ“ti produkti tiek novākti to maksimālās gatavÄ«bas laikā, kad tie ir visbagātākie ar uzturvielām. 

Lielākā daļa lielveikalā nopÄ“rkamo produktu tiek novākti pirms pilnÄ«gas nogatavošanās, lai tie varÄ“tu nokļūt veikalu plauktos un nesabojātos. Gaisa, mākslÄ«gās gaismas un temperatÅ«ras izmaiņas transportÄ“šanas laikā samazina pārtikas produktu uzturvÄ“rtÄ«bu. SalÄ«dzinājumam – vietÄ“jā pārtika ir veselÄ«gāka, jo tā tiek transportÄ“ta nelielos attālumos un nav pakļauta Ä·Ä«misko vielu, gāzu vai vasku iedarbÄ«bai, ko izmanto pārtikas produktu saglabāšanai, lai tos transportÄ“tu lielos attālumos. 

BÅ«tiski ir, ka vietÄ“jā pārtika nozÄ«mÄ“ arÄ« iespÄ“ju satikt cilvÄ“kus, kas audzÄ“ šo pārtiku. JÅ«s varat viņiem uzdot jautājumus par viņu lauksaimniecÄ«bas metodÄ“m un pesticÄ«du lietošanu. VietÄ“jie lauksaimnieki parasti pievÄ“rš uzmanÄ«bu augsnes veselÄ«bai un drošai audzÄ“šanas praksei, jo Ä«paši, ja viņi nodarbojas ar bioloÄ£isko lauksaimniecÄ«bu. KvalitatÄ«vāka augsne un ilgtspÄ“jÄ«gāka lauksaimniecÄ«bas prakse parasti nozÄ«mÄ“ labāku garšu un uzturvÄ“rtÄ«gākus produktus. 

Diemžēl svaiga, tirdziņā pirkta pārtika parasti ir dārgāka nekā pārstrādāta konservÄ“ta vai saldÄ“ta, taču jÅ«s varat ietaupÄ«t naudu, Ä“dot svaigu, uz vietas audzÄ“tu pārtiku, kad ir šÄ«s pārtikas sezona (raksta autors mÄ“dz apmeklÄ“t Kalnciema ielas tirdziņu, un cenas tur ir augstākas par lielveikala cenām). 

Ä’dot vietÄ“ji audzÄ“tu pārtiku, jÅ«s atbalstāt vietÄ“jos lauksaimniekus un palÄ«dzat attÄ«stÄ«t vietÄ“jo ekonomiku. PÄ“rkot vietÄ“jo pārtiku, samazinās arÄ« transporta enerÄ£ijas izmaksas un samazinās pārtikas atkritumu daudzums. 

Tirdziņi ir arÄ« lieliska vieta, kur atrast jaunus pārtikas produktus, ko izmÄ“Ä£ināt. Ä’dot daudzveidÄ«gākus krāsainus augļus un dārzeņus, cilvÄ“ks iegÅ«st plašÄku antioksidantu un fitonutrientu (vielas augos, kas palÄ«dz cÄ«nÄ«ties pret slimÄ«bām, agrāk vairāk runājām par fitocÄ«diem) klāstu un var paplašināt savu pārtikas apvāršÅ†us. VietÄ“jais audzÄ“tājs mÄ“dz piedāvāt kādu jaunu recepti. 

Visbeidzot, atbalstot vietÄ“jos lauksaimniekus, tiek saglabātas zaļās zonas un lauksaimniecÄ«bas zemes. VietÄ“jās saimniecÄ«bas, kas izmanto ilgtspÄ“jÄ«gu praksi, var palielināt bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu, aizsargāt bites, kamenes un citus apputeksnÄ“tājus, kas ir svarÄ«gi veselÄ«gām ekosistÄ“mām, kā arÄ« – veicināt tÄ«ru gaisu, Å«deni un augsni.

„Bet kā tad ar nodokļiem?” šajā vietā iekliegsies finanšu  ministrs Jānis Reirs. Tirdziņā vai vÄ“l trakāk – pie galdiņa šosejas malā neviens taču neizsit čeku un nesamaksā pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokli! 

Mana atbilde bÅ«tu – nauda, kas iztÄ“rÄ“ta vietÄ“jiem pārtikas produktiem, turpina cirkulÄ“t reÄ£iona ekonomikā, atbalstot vietÄ“jās darbavietas un spÄ“cÄ«gas kopienas. VietÄ“ji ražoti pārtikas produkti Latvijas iedzÄ«votāju uzturā ir Latvijas ekonomikas asinsrite.