IndivÄ«da rÄ«cÄ«ba un „valsts stÄvoklisâ€
JÄzeps BaÅ¡ko, juniors · 30.11.2022. · Komentāri (0)IndivÄ«dam ir jÄnodala lÄ“mumi par savu dzÄ«vi no “valsts stÄvokļa”. SavÄ personÄ«gajÄ dzÄ«vÄ“ ir jÄrÄ«kojas tÄ, it kÄ valstÄ« nekas pašam par labu nemainÄ«sies. RunÄjot par konkrÄ“tu indivÄ«du ar vÄrdu un uzvÄrdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošinÄt viņam vÄ“lamu dzÄ«vesveidu, nodarbošanos vai jebkÄdus citus vÄ“lamus apstÄkļus.
Ja valstÄ« “viss iet uz grunti”, bet indivÄ«dam viņa cienÄ«jamajÄ nodarbÄ“ iet tÄ«ri labi, tad viņam nevajag mainÄ«t savu nodarbošanos vai pamest valsti, “jo valsts iet uz grunti” vai “es neredzu nÄkotni”. BrÄ«vÄs zemÄ“s indivÄ«dam ir jÄbalstÄs savÄ individuÄlajÄ viņa spÄ“jÄm atbilstošajÄ redzÄ“jumÄ un nevis kaut kÄdÄ makrolÄ«menÄ«. VeiksmÄ«gam indivÄ«dam ir jÄdara vÄ“l vairÄk vai vÄ“l labÄk tas, ko viņš jau dara.
JebkurÄ kopienÄ situÄcijai ir potenciÄls uzlaboties tikai tad, ja pastÄv nosacÄ«jumi, kuros cilvÄ“ki var mÄ“Ä£inÄt darÄ«t citas lietas vai darÄ«t citÄdÄk — kuros cilvÄ“ki var eksperimentÄ“t un pielÄgoties no viņiem neatkarÄ«gajiem apstÄkļiem. Ja cilvÄ“ks spÄ«tÄ«gi mÄ“Ä£ina darÄ«t to, ko nevienam citam nevajag vai kas viņam pašam kaitÄ“, tad neviens viņam nevar palÄ«dzÄ“t kÄ tikai pats.
Valsts var gan gribot, gan negribot radÄ«t apstÄkļus, kuros jÅ«s vairs nevarat turpinÄt to, ko gribat darÄ«t. Politiski jÅ«s varat iebilst, bet praktiski jums ir jÄrÄ«kojas. Jo konkrÄ“ti jÅ«su dēļ valsts neko nedarÄ«s un nekÄdÄ veidÄ nemainÄ«sies. Pieņemt vai gaidÄ«t pretÄ“jo ir nesaprast politisko procesu un patiesÄ«bÄ signalizÄ“, ka jÅ«s pie varas bÅ«tu tÄds pats muļķis vai nelietis kÄ vairums jÅ«su kritizÄ“to politiÄ·u, kas pÄrstÄv interešu grupas.
Kad runa ir par personÄ«go, ne politisko, tad jÅ«su pieejai ir jÄbÅ«t tÄdai: labi, “valsts” negrib, lai es daru to. TÄtad man ir jÄdara kaut kas cits, ko “valsts” grib vai vismaz netraucÄ“ darÄ«t. “Valsti” es lieku pÄ“diņÄs, jo tÄ ir vÄ“rotÄja radÄ«ta abstrakcija ļoti lielam apstÄkļu kopumam. ŠÄ« abstrakcija ir noderÄ«ga filozofÄ“šanÄ, bet ne personÄ«go lÄ“mumu pieņemšanÄ. “Valsts” var faktiski arÄ« gribÄ“t, lai jÅ«s braucat prom. Tas var nebÅ«t labi, tas var nešÄ·ist jauki, bet tas tÄ var bÅ«t.
Ja jums šÄ·iet, ka “valsts” liek jums pÄrstÄt darÄ«t to, ko darÄt, no sistÄ“mas skatpunkta vislabÄkais iznÄkums bÅ«tu, ja jÅ«s pielÄgotu savu darbÄ«bu atbilstoši spiedienam. Bet tas nenozÄ«mÄ“ izpildÄ«t pavÄ“les. KamÄ“r nav runa par totalitÄru valsti, kas saka, kas tieši ir jÄdara, un kas liedz jums izvÄ“lÄ“ties alternatÄ«vas rÄ«cÄ«bas, jÅ«s varat savu nepiekrišanu paust bezgalÄ«gi daudz citos veidos.
JÅ«su nepiekrišanai sistÄ“mas priekšÄ gan ir jÄbÅ«t individuÄlai, tÄtad savtÄ«gai. Jums ir jÄdara tas, ko uzskatÄt par labÄko sev un savai Ä£imenei. Un te nav runa tikai par materiÄlÄm interesÄ“m. Ja jums ir svarÄ«gi darÄ«t labu un upurÄ“ties kÄdas idejas vÄrdÄ, tad jÅ«s darÄ«siet tÄpat kÄ miljardiem cilvÄ“ku visÄ pasaulÄ“, kas dara viņiem svarÄ«gas lietas arÄ« tad, ja par tÄm maksÄ maz vai nemaksÄ neko. Vai, pareizÄk sakot, tieši tÄpÄ“c, ka par tÄm nemaksÄ, jo samaksa par tÄm bÅ«tu šÄ«s nodarbošanÄs devalvÄ“šana.
Tikai nevienu brÄ«di nedomÄjiet, ka jÅ«s kaut ko darÄt visu cilvÄ“ku kopÄ«gÄ labuma vÄrdÄ. Ne jÅ«s to darÄt, ne tas ir vajadzÄ«gs, ne tas arÄ« ir iespÄ“jams. (Nereti cilvÄ“ki, kas piespiež sevi rÄ«koties “kopÄ«gÄ labuma vÄrdÄ”, pÄ“c tam piestÄda rÄ“Ä·inu savas labdarÄ«bas aplaimotajiem, jo “kopÄ«gais labums”, protams, bija tikai pašapmÄns vai izkÄrtne savtÄ«gai varaskÄrei. Protams, kopÄ«gÄ labuma vÄrdÄ parasti arÄ« tiek izdarÄ«ti visnežēlÄ«gÄkie noziegumi pret cilvÄ“ci.)
Jums ir nevis jÄdara kaut kas par spÄ«ti, bet tÄ, lai tas kalpotu jÅ«su tikai jums zinÄmajÄm vÄ“rtÄ«bÄm. Jums ir jÄpieņem apstÄkļi un to ietvaros jÄdara tas, ko vÄ“l atrodat par iespÄ“jamu un vÄ“lamu. JÄ, tas var arÄ« bÅ«t aizbraukt no valsts. JÄ, tas var bÅ«t arÄ« nestrÄdÄt, ja strÄdÄšanai uzliek neizpildÄmas prasÄ«bas. Bet jums ir jÄrÄ«kojas nevis tÄ, ka jÅ«s tagad ar savu sÄ“dÄ“šanu mÄjÄs bÅ«siet likuši valdÄ«bai kaut ko saprast, bet tÄ, ka jums no tÄs pašas rÄ«cÄ«bas pašam kļūst labÄk.
JÅ«s nepiedalÄties brÄ«vÄs sabiedrÄ«bas pašregulÄcijÄ, ja jÅ«s darÄt kaut ko par spÄ«ti, turklÄt tÄdÄ veidÄ, ka pat tas jums nerada morÄlu gandarÄ«jumu. JÅ«s ar savu rÄ«cÄ«bu vienkÄrši atklÄjat, ka jums patÄ«k niša, kurÄ var demonstrÄ“t spÄ«tÄ«bu. RezultÄts šÄdÄm spÄ«ta nišÄm, ja tÄs ir nozÄ«mÄ«gas, visdrÄ«zÄk bÅ«s tikai to noturÄ«gums. Te ir jÄsaprot, ka šÄ« savu nodomu vai uzskatu “atklÄšana” nav obligÄti redzama kaut kÄdam konkrÄ“tam vÄ“rotÄjam vai statistiÄ·iem, ja vien viņi speciÄli neskatÄs. ŠÄ« atklÄšana attiecas uz norisÄ“m, kam bÅ«s radies potenciÄls jaunajÄ nišÄ. PiemÄ“ram, ja cilvÄ“ki ieslÄ“dzas mÄjokļos un sÄk pasÅ«tÄ«t pÄrtikas piegÄdi uz mÄjÄm, tad viņi ir radÄ«juši šo piegÄdes nišu, ne jau kaut ko salasÄmu valdÄ«bai pateikuši.
AktÄ«vi iesaistoties politisko procesu komentÄ“šanÄ, ir jÄnodala savas personÄ«gÄs nebÅ«šanas no valsts nebÅ«šanÄm. SavÄ personÄ«gajÄ dzÄ«vÄ“ katram ir jÄrÄ«kojas tÄ, it kÄ viņš nevar izmainÄ«t valsti savÄs interesÄ“s. “Valsts” ir nemainÄmie apstÄkļi, kuros katram ir jÄoperÄ“, kuros katram ir jÄizmaina sava rÄ«cÄ«ba. JebkÄda cita veida attieksme nozÄ«mÄ“ atbildÄ«bas noņemšanu no sevis. Tas pats attiecas uz savu bÄ“rnu, savu vecÄku, priekšnieku vai padoto vainošanu pie jÅ«su nedienÄm. JÅ«s varat kritizÄ“t valsti un visu pÄrÄ“jo minÄ“to, bet kritikÄ iekļautajam nav saistoša sakara ar jÅ«su personÄ«go stÄvokli. JÅ«su stÄvoklis, ciktÄl jÅ«s to varat ietekmÄ“t ar savu rÄ«cÄ«bu, ir atkarÄ«gs no jÅ«su paša rÄ«cÄ«bas.
Kad jÅ«s iesaistÄties institÅ«ciju (tai skaitÄ Ä£imenes, darba kolektÄ«va) kritikÄ, jÅ«s darÄt to ar cerÄ«bu, ka tas var vispÄrÄ“ji uzlabot stÄvokli, bet jÅ«s to nedarÄt tÄpÄ“c, ka tikai tas vien jÅ«s izglÄbs. Kritika arÄ« ir rÄ«cÄ«ba, bet galvenÄ doma ir, ka jebkuram rÄ«cÄ«bas variantam N eksistÄ“ variants N+1. KritizÄ“šana, iesaistÄ«šanÄs protestu akcijÄs vai kÄdÄs citÄs pilsoniskÄs aktivitÄtÄ“s nevar bÅ«t jÅ«su vienÄ«gais glÄbiņš. Un tieši tÄpat iešana pie terapeita vai “beidzot” visa izrunÄšana ar kolÄ“Ä£i, vecÄku vai bÄ“rnu arÄ« nevar bÅ«t vienÄ«gais, vissvarÄ«gÄkais, kas jÅ«s izglÄbs no “pazušanas”.
KamÄ“r jÅ«s esat domÄt un rÄ«koties spÄ“jÄ«gs, vienmÄ“r ir vÄ“l kaut kas cits un jÅ«su izvÄ“le nedarÄ«t to citu, kad atduraties pret sienu, ir jÅ«su galvenais šÄ·Ä“rslis. Jums trÅ«kst uzņēmÄ«bas. Kopiena no bedres izlien tad, kad visi savÄ nodabÄ un ar savÄm ierobežotajÄm un reizÄ“ unikÄlajÄm zinÄšanÄm izmÄ“Ä£ina dažÄdas rÄ«cÄ«bas, kuras viņiem pašiem patÄ«k un kuras apkÄrtÄ“jie apstÄkļi pieļauj. Daudzi pÅ«liņi izgÄzÄ«sies, bet daži atklÄs vai izveidos nišas, kas varÄ“s bÅ«t noderÄ«gas arÄ« citiem.
Neviens cits cilvÄ“ks vai skaitļotÄjs nezina, ar ko jums jÄnodarbojas, lai jÅ«s un cilvÄ“ki jums apkÄrt bÅ«tu laimÄ«gi. MÄ“Ä£inÄjumi centralizÄ“ti izdomÄt vai gribÄ“t, lai kÄds izdomÄ, kas “visiem” vai valstij bÅ«tu jÄdara, lai viss bÅ«tu labi, ir sociÄlisms. Un tas noved pie tÄ, ka labo lietu izdomÄtÄjs teiks jums, kas ir jÄdara, cik bieži un ar kÄdu sejas izteiksmi. BrÄ«vÄ«ba ir smags krusts, kurš prasa individuÄlu lÄ“mumu pieņemšanu.