Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

IndivÄ«dam ir jānodala lÄ“mumi par savu dzÄ«vi no “valsts stāvokļa”. Savā personÄ«gajā dzÄ«vÄ“ ir jārÄ«kojas tā, it kā valstÄ« nekas pašam par labu nemainÄ«sies. Runājot par konkrÄ“tu indivÄ«du ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vÄ“lamu dzÄ«vesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vÄ“lamus apstākļus.

Ja valstÄ« “viss iet uz grunti”, bet indivÄ«dam viņa cienÄ«jamajā nodarbÄ“ iet tÄ«ri labi, tad viņam nevajag mainÄ«t savu nodarbošanos vai pamest valsti, “jo valsts iet uz grunti” vai “es neredzu nākotni”. BrÄ«vās zemÄ“s indivÄ«dam ir jābalstās savā individuālajā viņa spÄ“jām atbilstošajā redzÄ“jumā un nevis kaut kādā makrolÄ«menÄ«. VeiksmÄ«gam indivÄ«dam ir jādara vÄ“l vairāk vai vÄ“l labāk tas, ko viņš jau dara.

Jebkurā kopienā situācijai ir potenciāls uzlaboties tikai tad, ja pastāv nosacÄ«jumi, kuros cilvÄ“ki var mÄ“Ä£ināt darÄ«t citas lietas vai darÄ«t citādāk — kuros cilvÄ“ki var eksperimentÄ“t un pielāgoties no viņiem neatkarÄ«gajiem apstākļiem. Ja cilvÄ“ks spÄ«tÄ«gi mÄ“Ä£ina darÄ«t to, ko nevienam citam nevajag vai kas viņam pašam kaitÄ“, tad neviens viņam nevar palÄ«dzÄ“t kā tikai pats.

Valsts var gan gribot, gan negribot radÄ«t apstākļus, kuros jÅ«s vairs nevarat turpināt to, ko gribat darÄ«t. Politiski jÅ«s varat iebilst, bet praktiski jums ir jārÄ«kojas. Jo konkrÄ“ti jÅ«su dēļ valsts neko nedarÄ«s un nekādā veidā nemainÄ«sies. Pieņemt vai gaidÄ«t pretÄ“jo ir nesaprast politisko procesu un patiesÄ«bā signalizÄ“, ka jÅ«s pie varas bÅ«tu tāds pats muļķis vai nelietis kā vairums jÅ«su kritizÄ“to politiÄ·u, kas pārstāv interešu grupas.

Kad runa ir par personÄ«go, ne politisko, tad jÅ«su pieejai ir jābÅ«t tādai: labi, “valsts” negrib, lai es daru to. Tātad man ir jādara kaut kas cits, ko “valsts” grib vai vismaz netraucÄ“ darÄ«t. “Valsti” es lieku pÄ“diņās, jo tā ir vÄ“rotāja radÄ«ta abstrakcija ļoti lielam apstākļu kopumam. ŠÄ« abstrakcija ir noderÄ«ga filozofÄ“šanā, bet ne personÄ«go lÄ“mumu pieņemšanā. “Valsts” var faktiski arÄ« gribÄ“t, lai jÅ«s braucat prom. Tas var nebÅ«t labi, tas var nešÄ·ist jauki, bet tas tā var bÅ«t.

Ja jums šÄ·iet, ka “valsts” liek jums pārstāt darÄ«t to, ko darāt, no sistÄ“mas skatpunkta vislabākais iznākums bÅ«tu, ja jÅ«s pielāgotu savu darbÄ«bu atbilstoši spiedienam. Bet tas nenozÄ«mÄ“ izpildÄ«t pavÄ“les. KamÄ“r nav runa par totalitāru valsti, kas saka, kas tieši ir jādara, un kas liedz jums izvÄ“lÄ“ties alternatÄ«vas rÄ«cÄ«bas, jÅ«s varat savu nepiekrišanu paust bezgalÄ«gi daudz citos veidos.

JÅ«su nepiekrišanai sistÄ“mas priekšÄ gan ir jābÅ«t individuālai, tātad savtÄ«gai. Jums ir jādara tas, ko uzskatāt par labāko sev un savai Ä£imenei. Un te nav runa tikai par materiālām interesÄ“m. Ja jums ir svarÄ«gi darÄ«t labu un upurÄ“ties kādas idejas vārdā, tad jÅ«s darÄ«siet tāpat kā miljardiem cilvÄ“ku visā pasaulÄ“, kas dara viņiem svarÄ«gas lietas arÄ« tad, ja par tām maksā maz vai nemaksā neko. Vai, pareizāk sakot, tieši tāpÄ“c, ka par tām nemaksā, jo samaksa par tām bÅ«tu šÄ«s nodarbošanās devalvÄ“šana.

Tikai nevienu brÄ«di nedomājiet, ka jÅ«s kaut ko darāt visu cilvÄ“ku kopÄ«gā labuma vārdā. Ne jÅ«s to darāt, ne tas ir vajadzÄ«gs, ne tas arÄ« ir iespÄ“jams. (Nereti cilvÄ“ki, kas piespiež sevi rÄ«koties “kopÄ«gā labuma vārdā”, pÄ“c tam piestāda rÄ“Ä·inu savas labdarÄ«bas aplaimotajiem, jo “kopÄ«gais labums”, protams, bija tikai pašapmāns vai izkārtne savtÄ«gai varaskārei. Protams, kopÄ«gā labuma vārdā parasti arÄ« tiek izdarÄ«ti visnežēlÄ«gākie noziegumi pret cilvÄ“ci.)

Jums ir nevis jādara kaut kas par spÄ«ti, bet tā, lai tas kalpotu jÅ«su tikai jums zināmajām vÄ“rtÄ«bām. Jums ir jāpieņem apstākļi un to ietvaros jādara tas, ko vÄ“l atrodat par iespÄ“jamu un vÄ“lamu. Jā, tas var arÄ« bÅ«t aizbraukt no valsts. Jā, tas var bÅ«t arÄ« nestrādāt, ja strādāšanai uzliek neizpildāmas prasÄ«bas. Bet jums ir jārÄ«kojas nevis tā, ka jÅ«s tagad ar savu sÄ“dÄ“šanu mājās bÅ«siet likuši valdÄ«bai kaut ko saprast, bet tā, ka jums no tās pašas rÄ«cÄ«bas pašam kļūst labāk.

JÅ«s nepiedalāties brÄ«vās sabiedrÄ«bas pašregulācijā, ja jÅ«s darāt kaut ko par spÄ«ti, turklāt tādā veidā, ka pat tas jums nerada morālu gandarÄ«jumu. JÅ«s ar savu rÄ«cÄ«bu vienkārši atklājat, ka jums patÄ«k niša, kurā var demonstrÄ“t spÄ«tÄ«bu. Rezultāts šÄdām spÄ«ta nišÄm, ja tās ir nozÄ«mÄ«gas, visdrÄ«zāk bÅ«s tikai to noturÄ«gums. Te ir jāsaprot, ka šÄ« savu nodomu vai uzskatu “atklāšana” nav obligāti redzama kaut kādam konkrÄ“tam vÄ“rotājam vai statistiÄ·iem, ja vien viņi speciāli neskatās. ŠÄ« atklāšana attiecas uz norisÄ“m, kam bÅ«s radies potenciāls jaunajā nišÄ. PiemÄ“ram, ja cilvÄ“ki ieslÄ“dzas mājokļos un sāk pasÅ«tÄ«t pārtikas piegādi uz mājām, tad viņi ir radÄ«juši šo piegādes nišu, ne jau kaut ko salasāmu valdÄ«bai pateikuši.

AktÄ«vi iesaistoties politisko procesu komentÄ“šanā, ir jānodala savas personÄ«gās nebÅ«šanas no valsts nebÅ«šanām. Savā personÄ«gajā dzÄ«vÄ“ katram ir jārÄ«kojas tā, it kā viņš nevar izmainÄ«t valsti savās interesÄ“s. “Valsts” ir nemaināmie apstākļi, kuros katram ir jāoperÄ“, kuros katram ir jāizmaina sava rÄ«cÄ«ba. Jebkāda cita veida attieksme nozÄ«mÄ“ atbildÄ«bas noņemšanu no sevis. Tas pats attiecas uz savu bÄ“rnu, savu vecāku, priekšnieku vai padoto vainošanu pie jÅ«su nedienām. JÅ«s varat kritizÄ“t valsti un visu pārÄ“jo minÄ“to, bet kritikā iekļautajam nav saistoša sakara ar jÅ«su personÄ«go stāvokli. JÅ«su stāvoklis, ciktāl jÅ«s to varat ietekmÄ“t ar savu rÄ«cÄ«bu, ir atkarÄ«gs no jÅ«su paša rÄ«cÄ«bas.

Kad jÅ«s iesaistāties institÅ«ciju (tai skaitā Ä£imenes, darba kolektÄ«va) kritikā, jÅ«s darāt to ar cerÄ«bu, ka tas var vispārÄ“ji uzlabot stāvokli, bet jÅ«s to nedarāt tāpÄ“c, ka tikai tas vien jÅ«s izglābs. Kritika arÄ« ir rÄ«cÄ«ba, bet galvenā doma ir, ka jebkuram rÄ«cÄ«bas variantam N eksistÄ“ variants N+1. KritizÄ“šana, iesaistÄ«šanās protestu akcijās vai kādās citās pilsoniskās aktivitātÄ“s nevar bÅ«t jÅ«su vienÄ«gais glābiņš. Un tieši tāpat iešana pie terapeita vai “beidzot” visa izrunāšana ar kolÄ“Ä£i, vecāku vai bÄ“rnu arÄ« nevar bÅ«t vienÄ«gais, vissvarÄ«gākais, kas jÅ«s izglābs no “pazušanas”.

KamÄ“r jÅ«s esat domāt un rÄ«koties spÄ“jÄ«gs, vienmÄ“r ir vÄ“l kaut kas cits un jÅ«su izvÄ“le nedarÄ«t to citu, kad atduraties pret sienu, ir jÅ«su galvenais šÄ·Ä“rslis. Jums trÅ«kst uzņēmÄ«bas. Kopiena no bedres izlien tad, kad visi savā nodabā un ar savām ierobežotajām un reizÄ“ unikālajām zināšanām izmÄ“Ä£ina dažādas rÄ«cÄ«bas, kuras viņiem pašiem patÄ«k un kuras apkārtÄ“jie apstākļi pieļauj. Daudzi pÅ«liņi izgāzÄ«sies, bet daži atklās vai izveidos nišas, kas varÄ“s bÅ«t noderÄ«gas arÄ« citiem.

Neviens cits cilvÄ“ks vai skaitļotājs nezina, ar ko jums jānodarbojas, lai jÅ«s un cilvÄ“ki jums apkārt bÅ«tu laimÄ«gi. MÄ“Ä£inājumi centralizÄ“ti izdomāt vai gribÄ“t, lai kāds izdomā, kas “visiem” vai valstij bÅ«tu jādara, lai viss bÅ«tu labi, ir sociālisms. Un tas noved pie tā, ka labo lietu izdomātājs teiks jums, kas ir jādara, cik bieži un ar kādu sejas izteiksmi. BrÄ«vÄ«ba ir smags krusts, kurš prasa individuālu lÄ“mumu pieņemšanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0