Iesniegums Ä£enerÄlprokuroram: Satversme ir pÄrkÄpta Ä«paÅ¡i brutÄlÄ, ciniskÄ un nekaunÄ«gÄ veidÄ
Pietiek lasÄ«tÄjs · 21.11.2021. · Komentāri (0)Ar šo vÄ“stuli informÄ“ju, ka šodien 2021. gada 16. novembrÄ« esmu iesniedzis Ä¢enerÄlprokuroram iesniegumu ar turpinÄjumÄ lasÄmo tekstu. PÄ“c izglÄ«tÄ«bas neesmu jurists, šeit rakstu “dÄ«vÄna epidemiologa” kapacitÄtÄ“, tÄpÄ“c pieļauju, ka daži mani spriedumi var bÅ«t maldÄ«gi, bet lietas bÅ«tÄ«bu tas nemaina. Latvijas Republikas SaeimÄ kopš 2021. gada 15. novembra ir bÅ«tiski ierobežota parlamentÄrÄ demokrÄtija, ir radÄ«ts precedents, un tie, kas to ir realizÄ“juši, agrÄk vai vÄ“lÄk atbildÄ“s par savu nodarÄ«jumu pret mÅ«su valsti.
Atļaušos vÄ“rst arÄ« deputÄtu uzmanÄ«bu uz 2018. gadÄ premjera amata kandidÄtu debatÄ“s Latvijas MÄkslas akadÄ“mijÄ izskanÄ“jušajÄm replikÄm par demokrÄtiju, kuras esmu apkopojis video materiÄlÄ[1]. Īpaši vÄ“ršu uzmanÄ«bu uz Roberta ZÄ«les pašÄ video noslÄ“gumÄ minÄ“to atziņu par to, ka demokrÄtija ir Latvijas nacionÄlÄs drošÄ«bas garants. Tiem Saeimas deputÄtiem, kas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi radÄ«juši jauno stÄvokli, ir jÄpaskatÄs uz sevi spogulÄ«. Šiem Saeimas deputÄtiem ir sev jÄpavaicÄ, kas tagad attur nÄkamajÄs Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs pirmajÄ jaunÄ sasaukuma sÄ“dÄ“ noformÄ“ties koalÄ«cijai, kas izslÄ“dz no Saeimas darba visu neÄ“rto opozÄ«ciju, kurÄ, paredzams, bÅ«s vismaz daži no šÄ«s vÄ“stules lasÄ«tÄjiem?
TÄlÄk seko Ä¢enerÄlprokuroram nosÅ«tÄ«tais iesnieguma teksts.
2021. gada 12. novembrÄ« Saeima galÄ«gajÄ lasÄ«jumÄ pieņēma likumu “Par pagaidu papildu prasÄ«bÄm Saeimas deputÄtu un pašvaldÄ«bu domju deputÄtu darbam”, kuru Valsts prezidents izsludinÄja 13. novembrÄ«. VÄ“los norÄdÄ«t uz atsevišÄ·u Saeimas deputÄtu darbÄ«bu, kas vÄ“rsta pret Latvijas valsts iekÄrtu SatversmÄ“ neparedzÄ“tÄ veidÄ, kas saskaÅ†Ä ar KriminÄllikuma 80. pantu ir sodÄma ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz astoņiem gadiem.
SaskaÅ†Ä ar Satversmes 28. pantu Saeimas locekli par balsošanu nevar saukt pie atbildÄ«bas un šis iesniegums nav par pašu balsošanu, bet par darbÄ«bÄm, ko par šo likumu galÄ«gajÄ lasÄ«jumÄ nobalsojušie 62 deputÄti[2] un jo Ä«paši šo likumu virzÄ«jušÄs Saeimas AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs Juris RancÄns un likumprojekta bÅ«tiskÄko, antikonstitucionÄlo grozÄ«jumu iesniedzÄ“ji — koalÄ«cijas frakciju vadÄ«tÄji Juris PÅ«ce, Ainars Latkovskis, Juris Jurašs un Raivis Dzintars — tagad veic savÄ Saeimas darbÄ, izmantojot radušos situÄciju.
ManÄ skatÄ«jumÄ šis likums ir ticis virzÄ«ts ar nolÅ«ku citu starpÄ izslÄ“gt no Saeimas darba konkrÄ“tu opozÄ«cijas deputÄti — JÅ«liju Stepaņenko, kuras neatbilstÄ«ba šajÄ likumÄ noteiktajÄm prasÄ«bÄm dalÄ«bai Saeimas darbÄ bija publiski zinÄms fakts un uz ko likumprojekta virzÄ«šanas laikÄ atsaucÄs arÄ« likumprojekta virzÄ«tÄjs Juris RancÄns.
13. novembrÄ« izsludinÄtÄ likuma 2. pants liedz Saeimas darbÄ piedalÄ«ties deputÄtiem, kas lÄ«dz 15. novembrim nav nedz uzrÄdÄ«juši sadarbspÄ“jÄ«gu Covid-19 sertifikÄtu, kas apliecina vakcinÄcijas vai pÄrslimošanas faktu, nedz saņēmuši klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas speciÄlista vai konsÄ«lija atzinumu par vakcinÄcijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrÄdÄ«juši sadarbspÄ“jÄ«gu sertifikÄtu par negatÄ«vu veiktÄ testa rezultÄtu.
Likums ir pagaidu un ir spÄ“kÄ lÄ«dz 2022. gada 1. jÅ«lijam. Likums nenosaka nekÄdu pÄrejas periodu un stÄjÄs spÄ“kÄ nÄkamajÄ dienÄ pÄ“c tÄ izsludinÄšanas. SaskaÅ†Ä ar MK noteikumu Nr. 662 “EpidemioloÄ£iskÄs drošÄ«bas pasÄkumi Covid-19 infekcijas izplatÄ«bas ierobežošanai” 2.21. punktu sadarbspÄ“jÄ«gs vakcinÄcijas sertifikÄts apliecina, ka persona ir pilnÄ«bÄ vakcinÄ“ta, kas saskaÅ†Ä ar šo pašu noteikumu 2.16. punktu nozÄ«mÄ“, ka persona ir pirms 14 un vairÄk dienÄm izgÄjusi pilnu vakcinÄcijas kursu.
No šÄ« izriet, ka nevakcinÄ“ti, Covid-19 nepÄrslimojuši un klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas speciÄlista vai konsÄ«lija atzinumu brÄ«vdienÄ un pirmdienas rÄ«tÄ iegÅ«t fiziski vai medicÄ«niski nespÄ“jÄ«gi vai to mÄ“Ä£inÄt iegÅ«t neplÄnojoši Saeimas deputÄti nemaz nevarÄ“ja izpildÄ«t šÄ« likuma prasÄ«bas lÄ«dz nÄkamajai Saeimas sÄ“dei un nÄkamajÄm Saeimas komisiju sÄ“dÄ“m. To, ka svÄ“tdienÄ, 14. novembrÄ« vai pirmdienÄ, 15. novembrÄ« pirmo vakcÄ«nas devu saņēmis deputÄts nebÅ«tu izpildÄ«jis šÄ« likuma prasÄ«bas dalÄ«bai Saeimas darbÄ, apliecinÄja arÄ« Saeimas JuridiskÄ biroja vadÄ«tÄja Dina Meistere 15. novembrÄ« pulksten 8.00 notikušajÄ MandÄtu, Ä“tikas un iesniegumu komisijas sÄ“dÄ“, atbildot uz deputÄta Alda AdamoviÄa jautÄjumu[3].
Neskaitot Saeimas ÄrkÄrtas sÄ“di 15. novembrÄ«, kurÄ tika skatÄ«ti tieši ar šÄ« likuma piemÄ“rošanu saistÄ«tie jautÄjumi, nÄkamÄ paredzÄ“tÄ Saeimas sÄ“de bija 18. novembra svinÄ«gÄ sÄ“de. 16. un 17. novembrÄ« bija ieplÄnotas vairÄku komisiju sÄ“des, tai skaitÄ Eiropas lietu komisijas (kuras sastÄvÄ ietilpst JÅ«lija Stepaņenko) un Publisko izdevumu un revÄ«zijas komisijas kopsÄ“de. Saeimas deputÄts pilda amata pienÄkumus ne tikai, piedaloties sÄ“dÄ“s, bet arÄ«, parakstot deputÄtu jautÄjumus un citos veidos. SaskaÅ†Ä ar pieņemto likumu Saeimas deputÄtei JÅ«lijai Stepaņenko bÅ«tu liegts veikt šos pienÄkumus arÄ« tad, ja deputÄte censtos izpildÄ«t šÄ« likuma prasÄ«bas uzreiz pÄ“c tÄ izsludinÄšanas.
Šis likums tapa steigÄ, trÄ«s dienu laikÄ, un tas fundamentÄli atšÄ·iras no sÄkotnÄ“ji komisijÄ virzÄ«tÄ likumprojekta gan pÄ“c tÄ mÄ“rÄ·a, gan pÄ“c satura. SÄkotnÄ“ji virzÄ«tais likumprojekts bija par epidemioloÄ£iski drošas vides nodrošinÄšanu Saeimas klÄtienes darbÄ, un saistÄ«bÄ ar epidemioloÄ£isko stÄvokli valstÄ« tÄ virzÄ«šana steidzamÄ«bas kÄrtÄ, nenododot atpakaļ skatÄ«šanai komisijÄ pÄ“c 1. lasÄ«juma, bÅ«tu saprotama. TaÄu faktiski pieņemtais likums ir nevis par Saeimas klÄtienes darbu, bet par liegumu pildÄ«t Saeimas deputÄta pienÄkumus vispÄr, un šim liegumam nav nekÄdas saistÄ«bas ar epidemioloÄ£iski drošas vides nodrošinÄšanu, jo netiek pieļauts pat attÄlinÄts darbs, kas de facto ir ticis pieļauts visu pandÄ“mijas laiku.
Likuma 1. pants uzskaita mÄ“rÄ·us, kuriem ir tikai pastarpinÄta, neizmÄ“rÄma un subjektÄ«vi interpretÄ“jama saistÄ«ba ar epidemioloÄ£isko stÄvokli valstÄ«. Likuma 6. pants noteic, ka Saeimas Prezidijs ne retÄk kÄ reizi divos mÄ“nešos izvÄ“rtÄ“ noteikto ierobežojumu saglabÄšanas nepieciešamÄ«bu. Ja ierobežojumu nepieciešamÄ«bu vÄ“rtÄ“ pÄ“c 1. pantÄ uzskaitÄ«tajiem likuma mÄ“rÄ·iem (to skaitÄ uzticÄ“šanÄs valstÄ« Ä«stenotajai politikai sekmÄ“šana; uzticÄ“šanÄs valsts institÅ«ciju darbÄ«bai vairošana), tad ir grÅ«ti to nosaukt kÄ citÄdi kÄ par Saeimas Prezidija tiesÄ«bÄm patvaļīgi liegt šÄ«s prasÄ«bas neizpildÄ«jušajiem Saeimas deputÄtiem iespÄ“ju pildÄ«t SatversmÄ“ noteikto un tautai svinÄ«gi apsolÄ«to. Likums nenosaka veidu, kÄ ievÄ“lÄ“ts Saeimas deputÄts vispÄr varÄ“tu apstrÄ«dÄ“t Saeimas Prezidija slÄ“dzienu par to, vai pastÄv nepieciešamÄ«ba saglabÄt ierobežojumus.
Likumprojekta bÅ«tiskÄkos grozÄ«jumus, kas izmainÄ«ja likumprojekta mÄ“rÄ·i un bÅ«tÄ«bu, 2. un galÄ«gajÄ lasÄ«jumÄ virzÄ«ja deputÄtu grupa, kuru veidoja koalÄ«cijas frakciju priekšsÄ“dÄ“tÄji Juris PÅ«ce, Ainars Latkovskis, Juris Jurašs un Raivis Dzintars. Viņi ir arÄ« to 62 deputÄtu vidÅ«, kas nobalsoja par likumprojektu.
Juris RancÄns intervijÄ raidÄ«jumam “NekÄ personÄ«ga” 14. novembrÄ« teica: “Satversmes tiesÄ, ja kÄds sÅ«dzÄ“sies, tÄs ir viņu tiesÄ«bas. TÄ darbojas demokrÄtiska iekÄrta, tÄ darbojas demokrÄtiska valsts.”[4] Juris RancÄns apzinÄs, ka ir ierobežojis Saeimas deputÄta tiesÄ«bas veikt savus amata pienÄkumus vismaz divas nedēļas. DemokrÄtiskÄ valstÄ« tas ir uzskatÄms par bÅ«tisku iekÄrtas apdraudÄ“jumu, ja tam nav pietiekama pamata, un viņš kÄ normÄlu notikumu secÄ«bu pasniedz šo potenciÄli ilgstošo procesu caur Satversmes tiesu, kamÄ“r deputÄts atgÅ«st savas tiesÄ«bas darboties SaeimÄ.
Juris RancÄns, kuram ir juridiskÄ izglÄ«tÄ«ba, kurš ir iepriekš SaeimÄ debatÄ“jis saistÄ«bÄ ar Satversmes tiesu un kurš ir svinÄ«gi solÄ«jies ievÄ“rot Latvijas Satversmi, labi zina, ka šis likumprojekts pÄrkÄpj vairÄkus Satversmes pantus, bet viņš lÄ«dzÄ«gi kÄ daudzi citi no 62 par šo likumprojektu balsojušajiem deputÄtiem tomÄ“r balsoja par to, jo zinÄja, ka tas uz laiku ierobežos JÅ«lijas Stepaņenko iespÄ“jas pildÄ«t amata pienÄkumus. Juris RancÄns un citi balsoja par šo likumu, paļaujoties, ka Satversmes 28. pants liedz viņus saukt pie atbildÄ«bas, un paļaujoties, ka kÄdu laiku, kamÄ“r to nebÅ«s noraidÄ«jusi Satversmes tiesa, likums bÅ«s spÄ“kÄ, neskatoties uz to, ka tas ir klaji antikonstitucionÄls.
KÄ jau tika konstatÄ“ts, likuma vistiešÄkais nolÅ«ks ir vismaz uz divÄm nedēļÄm no Saeimas izslÄ“gt 14. novembrÄ« vÄ“l nevakcinÄ“jušos un Covid‑19 nepÄrslimojušus Saeimas deputÄtus. TÄlÄk likumam var saskatÄ«t divus nolÅ«kus: 1) vai nu pazemot piespiedu vakcinÄcijas oponenti un ievÄ“rojamas sabiedrÄ«bas daļas vÄ“lÄ“tu aizstÄvi piespiežot veikt vakcinÄciju un publiski (caur Saeimas publiskoto informÄciju par deputÄtiem, kuriem liegts vai nav liegts darbs) atzÄ«stot, ka ir veikusi darbÄ«bu ar savu Ä·ermeni, kurai viņa, spriežot pÄ“c politiÄ·es retorikas, nepiekrÄ«t, vai 2) izslÄ“gt konkrÄ“to deputÄti no Saeimas darba uz visu likuma darbÄ«bas termiņu, tas ir lÄ«dz 2022. gada 1. jÅ«lijam.
TÄdÄ“jÄdi pieņemtais likums ir pretrunÄ šÄdiem Satversmes pantiem:
1. Latvija ir neatkarÄ«ga demokrÄtiska republika.
2. Latvijas suverÄ“nÄ vara pieder Latvijas tautai.
5. Saeima sastÄv no simts tautas priekšstÄvjiem.
6. Saeimu ievÄ“lÄ“ vispÄrÄ«gÄs, tiešÄs, aizklÄtÄs un proporcionÄlÄs vÄ“lÄ“šanÄs.
9. SaeimÄ var ievÄ“lÄ“t katru pilntiesÄ«gu Latvijas pilsoni, kurš vÄ“lÄ“šanu pirmÄ dienÄ ir vecÄks par divdesmit vienu gadu.
18. Saeima pati pÄrbauda savu locekļu pilnvaras. Saeimas locekļa pilnvaras iegÅ«st SaeimÄ ievÄ“lÄ“ta persona, ja tÄ Saeimas sÄ“dÄ“ dod šÄdu svinÄ«gu solÄ«jumu […]
28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktÄm domÄm nevar saukt pie atbildÄ«bas ne tiesas, ne administratÄ«vÄ, ne disciplinÄrÄ ceļÄ. […]
Likums ir pretrunÄ 9., 18. un 28. pantam caur vÄ“ršanos pret konkrÄ“to deputÄti, viņas disciplinÄ“šanu un liegšanu strÄdÄt nevis kÄdu objektÄ«vu apsvÄ“rumu un iepriekš izsludinÄtu likumu pÄrkÄpšanas dēļ, bet atšÄ·irÄ«go uzskatu dēļ. DeputÄte JÅ«lija Stepaņenko ir bijusi aktÄ«va opozicionÄre visu pandÄ“mijas laiku, viņa ir konsekventi oponÄ“jusi prasÄ«bÄm pÄ“c obligÄtas vakcinÄcijas dažÄdÄs profesijÄs un sabiedrÄ«bas grupÄs.
Likuma 1. pantÄ norÄdÄ«tais otrais tÄ mÄ“rÄ·is ir “sekmÄ“[t] uzticÄ“šanos valstÄ« Ä«stenotajai Covid‑19 infekcijas izplatÄ«bas pÄrvaldÄ«bas politikai”. TÄtad koalÄ«cija uzskata, ka “Covid-19 infekcijas izplatÄ«bas pÄrvaldÄ«bas politika” iegÅ«s lielÄku uzticÄ«bu sabiedrÄ«bÄ, ja darbs tiks liegts šÄ«s politikas opozÄ«cijai. ŠÄda pieeja ir klajÄ pretrunÄ parlamentÄrÄs demokrÄtijas principiem, proti, ka realizÄ“tÄ politika ir oponÄ“jošu viedokļu apmaiņas vai vismaz to uzklausÄ«šanas rezultÄtÄ tapis izlÄ«gums, kompromiss. Liedzot balsi politikas oponentiem, notiek vÄ“ršanÄs pret Satversmes 1. pantÄ noteikto par Latviju kÄ demokrÄtisku republiku.
MÄ“rÄ·tiecÄ«gi izslÄ“dzot no Saeimas darba vienu vai vairÄkus deputÄtus, koalÄ«cijas deputÄti pretÄ“ji Satversmes 5. pantam izmaina faktisko Saeimas locekļu skaitu, kas izmaina opozÄ«cijas iespÄ“jas nodrošinÄt vairÄkos Satversmes pantos un Saeimas KÄrtÄ«bas rullÄ« noteiktus deputÄtu skaitus, piemÄ“ram, trešo daļu Saeimas locekļu, kas nepieciešami, lai pieprasÄ«tu parlamentÄriskas izmeklÄ“šanas komisijas iecelšanu.
Prettiesiski liedzot tautas ievÄ“lÄ“tam deputÄtam darboties SaeimÄ, tiek pÄrkÄpts Satversmes 2. pants, jo Saeimas deputÄti ir tie, kuriem tauta caur 6. pantÄ noteiktajÄm proporcionÄlÄm vÄ“lÄ“šanÄm uztic realizÄ“t suverÄ“no varu. TÄ daļa vÄ“lÄ“tÄju, kas ir balsojuši par izslÄ“gtajiem deputÄtiem, ir zaudÄ“juši delegÄtu, kuram viņi pirms trÄ«s gadiem uzticÄ“ja savu proporcionÄlo daļu suverÄ“nÄs varas. SanÄk, ka vÄ“lÄ“šanas nav bijušas vienlÄ«dzÄ«gas, jo par izslÄ“gtajiem deputÄtiem atdotÄs balsis nav lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas balsÄ«m, kas atdotas par neizslÄ“gtajiem deputÄtiem.
Juris RancÄns un citi deputÄti, kas apzinÄti ir pieņēmuši likumu JÅ«lijas Stepaņenko izslÄ“gšanai no Saeimas darba uz laiku, ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi atņēmuši tiesÄ«bas piedalÄ«ties Saeimas darbÄ viņu politiskai oponentei, aktÄ«vai Covid-19 politikas opozicionÄrei. NÄkamajÄs Saeimas komisiju sÄ“dÄ“s, Saeimas sÄ“dÄ“s un pÄrÄ“jÄ Saeimas darbÄ, kur JÅ«lija Stepaņenko bÅ«tu piedalÄ«jusies, Jurim RancÄnam un citiem nebÅ«s jÄatbild uz viņas jautÄjumiem, nebÅ«s jÄrÄ“Ä·inÄs ar viņas balsi un pat ne virtuÄlu klÄtbÅ«tni, tÄdÄ“jÄdi bÅ«s mazinÄta vai atsevišÄ·os gadÄ«jumos, iespÄ“jams, pilnÄ«bÄ iznÄ«cinÄta reÄla konkurence uz varu, kas ir viens no demokrÄtijas pamatprincipiem.
DeputÄti, kas savÄ darbÄ izmantos jaunradÄ«to opozÄ«cijas deputÄtes prombÅ«tni, piemÄ“ram, izvairoties no nepieciešamÄ«bas izskatÄ«t deputÄtes priekšlikumus, kas bÅ«tu bijuši iesniegti, ja deputÄtei nebÅ«tu liegts piedalÄ«ties darbÄ kaut vai attÄlinÄti, vÄ“ršas pret parlamentÄro demokrÄtiju kÄ Latvijas valsts iekÄrtu, un saskaÅ†Ä ar Satversmes 29. pantu ir apcietinÄmi nozieguma pastrÄdÄšanas brÄ«dÄ«, tas ir, jebkuras sÄ“des, kurÄ bÅ«tu piedalÄ«jusies izslÄ“gtÄ deputÄte, laikÄ.
Uzskatu, ka ir notikusi KriminÄllikuma 80. pantÄ minÄ“tÄ darbÄ«ba pret valsts iekÄrtu SatversmÄ“ neparedzÄ“tÄ veidÄ, un tÄ prasa operatÄ«vu darbÄ«bu noziedznieku apcietinÄšanai nozieguma pastrÄdÄšanas brÄ«dÄ«, izmeklÄ“šanu un vainÄ«go saukšanu pie atbildÄ«bas. SaskaÅ†Ä ar ProkuratÅ«ras likuma 23. pantu Ä¢enerÄlprokuroram ir jÄziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklÄtiem bÅ«tiskiem likuma pÄrkÄpumiem, kam ir valstiska nozÄ«me.
Pielikums Nr. 1
1. Aldis AdamoviÄs JV 2. Arvils Ašeradens JV 3. Ainars BašÄ·is JK 4. Krista Baumane AP! 5. DagmÄra Beitnere-Le Galla JK 6. Iveta Benhena-BÄ“kena 7. Aigars Bikše AP! 8. MÄrtiņš Bondars AP! 9. Uldis BudriÄ·is JK 10. JÄnis ButÄns JK 11. JÄnis CielÄ“ns JK 12. Boriss CileviÄs SASKAÅ…A 13. Anda ÄŒakša 14. Raivis Dzintars NA 15. IlmÄrs DÅ«rÄ«tis AP! 16. KrišjÄnis Feldmans JK 17. Aivars GeidÄns 18. Inga Goldberga SASKAÅ…A 19. JÄnis Iesalnieks NA 20. Ilze Indriksone NA 21. Ritvars Jansons NA 22. Andrejs Judins JV 23. Juris Jurašs JK 24. Nikolajs Kabanovs SASKAÅ…A 25. Andrejs Klementjevs SASKAÅ…A 26. Rihards Kols NA 27. Rihards Kozlovskis JV 28. LÄ«va Kreituse JK 29. JÄnis KrišÄns SASKAÅ…A 30. Edgars Kucins SASKAÅ…A 31. JanÄ«na KursÄ«te-Pakule NA 32. JanÄ«na KursÄ«te 33. Ainars Latkovskis JV |
34. Atis Lejiņš JV 35. Inese LÄ«biņa-Egnere JV 36. Eva MÄrtuža JK 37. Linda Medne JK 38. MÄris MiÄerevskis 39. InÄra MÅ«rniece NA 40. VitÄlijs Orlovs SASKAÅ…A 41. Igors Pimenovs SASKAÅ…A 42. Ivars Puga 43. Juris PÅ«ce AP! 44. Juris RancÄns JK 45. Ivans Ribakovs SASKAÅ…A 46. Sandis Riekstiņš JK 47. ArtÅ«rs Rubiks SASKAÅ…A 48. Dace RukšÄne-ŠÄipÄinska AP! 49. Andris Skride AP! 50. KÄrlis Šadurskis JV 51. EdvÄ«ns Šnore NA 52. MÄrtiņš Šteins AP! 53. Edmunds Teirumnieks NA 54. Vita Anda TÄ“rauda AP! 55. JÄnis Tutins SASKAÅ…A 56. JÄnis UrbanoviÄs SASKAÅ…A 57. Inese Voika AP! 58. Atis Zakatistovs 59. Gatis Zamurs AP! 60. Evita ZÄlÄ«te-Grosa JK 61. Reinis Znotiņš JK 62. Normunds Žunna JK |
[1] DemokrÄtija https://www.youtube.com/watch?v=xFBw0Hd4RBI
[2] Par likumu nobalsojušo deputÄtu saraksts ir atrodams https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/7150C210D93C626CC225878B0044C285?OpenDocument un ir pievienots PielikumÄ Nr. 1.
[3] SÄ“des ieraksts: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/97CDE61BD4B77F35C225878B00513D79?OpenDocument
[4] TV3 raidÄ«jums “NekÄ personÄ«ga” https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-14-novembra-tiesraide-seit skat. 5min30sek