Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar šo vÄ“stuli informÄ“ju, ka šodien 2021. gada 16. novembrÄ« esmu iesniedzis Ä¢enerālprokuroram iesniegumu ar turpinājumā lasāmo tekstu. PÄ“c izglÄ«tÄ«bas neesmu jurists, šeit rakstu “dÄ«vāna epidemiologa” kapacitātÄ“, tāpÄ“c pieļauju, ka daži mani spriedumi var bÅ«t maldÄ«gi, bet lietas bÅ«tÄ«bu tas nemaina. Latvijas Republikas Saeimā kopš 2021. gada 15. novembra ir bÅ«tiski ierobežota parlamentārā demokrātija, ir radÄ«ts precedents, un tie, kas to ir realizÄ“juši, agrāk vai vÄ“lāk atbildÄ“s par savu nodarÄ«jumu pret mÅ«su valsti.

Atļaušos vÄ“rst arÄ« deputātu uzmanÄ«bu uz 2018. gadā premjera amata kandidātu debatÄ“s Latvijas Mākslas akadÄ“mijā izskanÄ“jušajām replikām par demokrātiju, kuras esmu apkopojis video materiālā[1]. Īpaši vÄ“ršu uzmanÄ«bu uz Roberta ZÄ«les pašÄ video noslÄ“gumā minÄ“to atziņu par to, ka demokrātija ir Latvijas nacionālās drošÄ«bas garants. Tiem Saeimas deputātiem, kas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi radÄ«juši jauno stāvokli, ir jāpaskatās uz sevi spogulÄ«. Šiem Saeimas deputātiem ir sev jāpavaicā, kas tagad attur nākamajās Saeimas vÄ“lÄ“šanās pirmajā jaunā sasaukuma sÄ“dÄ“ noformÄ“ties koalÄ«cijai, kas izslÄ“dz no Saeimas darba visu neÄ“rto opozÄ«ciju, kurā, paredzams, bÅ«s vismaz daži no šÄ«s vÄ“stules lasÄ«tājiem?

Tālāk seko Ģenerālprokuroram nosūtītais iesnieguma teksts.

2021. gada 12. novembrÄ« Saeima galÄ«gajā lasÄ«jumā pieņēma likumu “Par pagaidu papildu prasÄ«bām Saeimas deputātu un pašvaldÄ«bu domju deputātu darbam”, kuru Valsts prezidents izsludināja 13. novembrÄ«. VÄ“los norādÄ«t uz atsevišÄ·u Saeimas deputātu darbÄ«bu, kas vÄ“rsta pret Latvijas valsts iekārtu SatversmÄ“ neparedzÄ“tā veidā, kas saskaņā ar Krimināllikuma 80. pantu ir sodāma ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz astoņiem gadiem.

Saskaņā ar Satversmes 28. pantu Saeimas locekli par balsošanu nevar saukt pie atbildÄ«bas un šis iesniegums nav par pašu balsošanu, bet par darbÄ«bām, ko par šo likumu galÄ«gajā lasÄ«jumā nobalsojušie 62 deputāti[2] un jo Ä«paši šo likumu virzÄ«jušÄs Saeimas AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Juris Rancāns un likumprojekta bÅ«tiskāko, antikonstitucionālo grozÄ«jumu iesniedzÄ“ji — koalÄ«cijas frakciju vadÄ«tāji Juris PÅ«ce, Ainars Latkovskis, Juris Jurašs un Raivis Dzintars — tagad veic savā Saeimas darbā, izmantojot radušos situāciju.

Manā skatÄ«jumā šis likums ir ticis virzÄ«ts ar nolÅ«ku citu starpā izslÄ“gt no Saeimas darba konkrÄ“tu opozÄ«cijas deputāti — JÅ«liju Stepaņenko, kuras neatbilstÄ«ba šajā likumā noteiktajām prasÄ«bām dalÄ«bai Saeimas darbā bija publiski zināms fakts un uz ko likumprojekta virzÄ«šanas laikā atsaucās arÄ« likumprojekta virzÄ«tājs Juris Rancāns.

13. novembrÄ« izsludinātā likuma 2. pants liedz Saeimas darbā piedalÄ«ties deputātiem, kas lÄ«dz 15. novembrim nav nedz uzrādÄ«juši sadarbspÄ“jÄ«gu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, nedz saņēmuši klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas speciālista vai konsÄ«lija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādÄ«juši sadarbspÄ“jÄ«gu sertifikātu par negatÄ«vu veiktā testa rezultātu.

Likums ir pagaidu un ir spÄ“kā lÄ«dz 2022. gada 1. jÅ«lijam. Likums nenosaka nekādu pārejas periodu un stājās spÄ“kā nākamajā dienā pÄ“c tā izsludināšanas. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 662 “EpidemioloÄ£iskās drošÄ«bas pasākumi Covid-19 infekcijas izplatÄ«bas ierobežošanai” 2.21. punktu sadarbspÄ“jÄ«gs vakcinācijas sertifikāts apliecina, ka persona ir pilnÄ«bā vakcinÄ“ta, kas saskaņā ar šo pašu noteikumu 2.16. punktu nozÄ«mÄ“, ka persona ir pirms 14 un vairāk dienām izgājusi pilnu vakcinācijas kursu.

No šÄ« izriet, ka nevakcinÄ“ti, Covid-19 nepārslimojuši un klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas speciālista vai konsÄ«lija atzinumu brÄ«vdienā un pirmdienas rÄ«tā iegÅ«t fiziski vai medicÄ«niski nespÄ“jÄ«gi vai to mÄ“Ä£ināt iegÅ«t neplānojoši Saeimas deputāti nemaz nevarÄ“ja izpildÄ«t šÄ« likuma prasÄ«bas lÄ«dz nākamajai Saeimas sÄ“dei un nākamajām Saeimas komisiju sÄ“dÄ“m. To, ka svÄ“tdienā, 14. novembrÄ« vai pirmdienā, 15. novembrÄ« pirmo vakcÄ«nas devu saņēmis deputāts nebÅ«tu izpildÄ«jis šÄ« likuma prasÄ«bas dalÄ«bai Saeimas darbā, apliecināja arÄ« Saeimas Juridiskā biroja vadÄ«tāja Dina Meistere 15. novembrÄ« pulksten 8.00 notikušajā Mandātu, Ä“tikas un iesniegumu komisijas sÄ“dÄ“, atbildot uz deputāta Alda Adamoviča jautājumu[3].

Neskaitot Saeimas ārkārtas sÄ“di 15. novembrÄ«, kurā tika skatÄ«ti tieši ar šÄ« likuma piemÄ“rošanu saistÄ«tie jautājumi, nākamā paredzÄ“tā Saeimas sÄ“de bija 18. novembra svinÄ«gā sÄ“de. 16. un 17. novembrÄ« bija ieplānotas vairāku komisiju sÄ“des, tai skaitā Eiropas lietu komisijas (kuras sastāvā ietilpst JÅ«lija Stepaņenko) un Publisko izdevumu un revÄ«zijas komisijas kopsÄ“de. Saeimas deputāts pilda amata pienākumus ne tikai, piedaloties sÄ“dÄ“s, bet arÄ«, parakstot deputātu jautājumus un citos veidos. Saskaņā ar pieņemto likumu Saeimas deputātei JÅ«lijai Stepaņenko bÅ«tu liegts veikt šos pienākumus arÄ« tad, ja deputāte censtos izpildÄ«t šÄ« likuma prasÄ«bas uzreiz pÄ“c tā izsludināšanas.

Šis likums tapa steigā, trÄ«s dienu laikā, un tas fundamentāli atšÄ·iras no sākotnÄ“ji komisijā virzÄ«tā likumprojekta gan pÄ“c tā mÄ“rÄ·a, gan pÄ“c satura. SākotnÄ“ji virzÄ«tais likumprojekts bija par epidemioloÄ£iski drošas vides nodrošināšanu Saeimas klātienes darbā, un saistÄ«bā ar epidemioloÄ£isko stāvokli valstÄ« tā virzÄ«šana steidzamÄ«bas kārtā, nenododot atpakaļ skatÄ«šanai komisijā pÄ“c 1. lasÄ«juma, bÅ«tu saprotama. Taču faktiski pieņemtais likums ir nevis par Saeimas klātienes darbu, bet par liegumu pildÄ«t Saeimas deputāta pienākumus vispār, un šim liegumam nav nekādas saistÄ«bas ar epidemioloÄ£iski drošas vides nodrošināšanu, jo netiek pieļauts pat attālināts darbs, kas de facto ir ticis pieļauts visu pandÄ“mijas laiku.

Likuma 1. pants uzskaita mÄ“rÄ·us, kuriem ir tikai pastarpināta, neizmÄ“rāma un subjektÄ«vi interpretÄ“jama saistÄ«ba ar epidemioloÄ£isko stāvokli valstÄ«. Likuma 6. pants noteic, ka Saeimas Prezidijs ne retāk kā reizi divos mÄ“nešos izvÄ“rtÄ“ noteikto ierobežojumu saglabāšanas nepieciešamÄ«bu. Ja ierobežojumu nepieciešamÄ«bu vÄ“rtÄ“ pÄ“c 1. pantā uzskaitÄ«tajiem likuma mÄ“rÄ·iem (to skaitā uzticÄ“šanās valstÄ« Ä«stenotajai politikai sekmÄ“šana; uzticÄ“šanās valsts institÅ«ciju darbÄ«bai vairošana), tad ir grÅ«ti to nosaukt kā citādi kā par Saeimas Prezidija tiesÄ«bām patvaļīgi liegt šÄ«s prasÄ«bas neizpildÄ«jušajiem Saeimas deputātiem iespÄ“ju pildÄ«t SatversmÄ“ noteikto un tautai svinÄ«gi apsolÄ«to. Likums nenosaka veidu, kā ievÄ“lÄ“ts Saeimas deputāts vispār varÄ“tu apstrÄ«dÄ“t Saeimas Prezidija slÄ“dzienu par to, vai pastāv nepieciešamÄ«ba saglabāt ierobežojumus.

Likumprojekta bÅ«tiskākos grozÄ«jumus, kas izmainÄ«ja likumprojekta mÄ“rÄ·i un bÅ«tÄ«bu, 2. un galÄ«gajā lasÄ«jumā virzÄ«ja deputātu grupa, kuru veidoja koalÄ«cijas frakciju priekšsÄ“dÄ“tāji Juris PÅ«ce, Ainars Latkovskis, Juris Jurašs un Raivis Dzintars. Viņi ir arÄ« to 62 deputātu vidÅ«, kas nobalsoja par likumprojektu.

Juris Rancāns intervijā raidÄ«jumam “Nekā personÄ«ga” 14. novembrÄ« teica: “Satversmes tiesā, ja kāds sÅ«dzÄ“sies, tās ir viņu tiesÄ«bas. Tā darbojas demokrātiska iekārta, tā darbojas demokrātiska valsts.”[4] Juris Rancāns apzinās, ka ir ierobežojis Saeimas deputāta tiesÄ«bas veikt savus amata pienākumus vismaz divas nedēļas. Demokrātiskā valstÄ« tas ir uzskatāms par bÅ«tisku iekārtas apdraudÄ“jumu, ja tam nav pietiekama pamata, un viņš kā normālu notikumu secÄ«bu pasniedz šo potenciāli ilgstošo procesu caur Satversmes tiesu, kamÄ“r deputāts atgÅ«st savas tiesÄ«bas darboties Saeimā.

Juris Rancāns, kuram ir juridiskā izglÄ«tÄ«ba, kurš ir iepriekš Saeimā debatÄ“jis saistÄ«bā ar Satversmes tiesu un kurš ir svinÄ«gi solÄ«jies ievÄ“rot Latvijas Satversmi, labi zina, ka šis likumprojekts pārkāpj vairākus Satversmes pantus, bet viņš lÄ«dzÄ«gi kā daudzi citi no 62 par šo likumprojektu balsojušajiem deputātiem tomÄ“r balsoja par to, jo zināja, ka tas uz laiku ierobežos JÅ«lijas Stepaņenko iespÄ“jas pildÄ«t amata pienākumus. Juris Rancāns un citi balsoja par šo likumu, paļaujoties, ka Satversmes 28. pants liedz viņus saukt pie atbildÄ«bas, un paļaujoties, ka kādu laiku, kamÄ“r to nebÅ«s noraidÄ«jusi Satversmes tiesa, likums bÅ«s spÄ“kā, neskatoties uz to, ka tas ir klaji antikonstitucionāls.

Kā jau tika konstatÄ“ts, likuma vistiešÄkais nolÅ«ks ir vismaz uz divām nedēļām no Saeimas izslÄ“gt 14. novembrÄ« vÄ“l nevakcinÄ“jušos un Covid‑19 nepārslimojušus Saeimas deputātus. Tālāk likumam var saskatÄ«t divus nolÅ«kus: 1) vai nu pazemot piespiedu vakcinācijas oponenti un ievÄ“rojamas sabiedrÄ«bas daļas vÄ“lÄ“tu aizstāvi piespiežot veikt vakcināciju un publiski (caur Saeimas publiskoto informāciju par deputātiem, kuriem liegts vai nav liegts darbs) atzÄ«stot, ka ir veikusi darbÄ«bu ar savu Ä·ermeni, kurai viņa, spriežot pÄ“c politiÄ·es retorikas, nepiekrÄ«t, vai 2) izslÄ“gt konkrÄ“to deputāti no Saeimas darba uz visu likuma darbÄ«bas termiņu, tas ir lÄ«dz 2022. gada 1. jÅ«lijam.

TādÄ“jādi pieņemtais likums ir pretrunā šÄdiem Satversmes pantiem:

1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

2. Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.

6. Saeimu ievÄ“lÄ“ vispārÄ«gās, tiešÄs, aizklātās un proporcionālās vÄ“lÄ“šanās.

9. Saeimā var ievÄ“lÄ“t katru pilntiesÄ«gu Latvijas pilsoni, kurš vÄ“lÄ“šanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Saeimas locekļa pilnvaras iegÅ«st Saeimā ievÄ“lÄ“ta persona, ja tā Saeimas sÄ“dÄ“ dod šÄdu svinÄ«gu solÄ«jumu […]

28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildÄ«bas ne tiesas, ne administratÄ«vā, ne disciplinārā ceļā. […]

Likums ir pretrunā 9., 18. un 28. pantam caur vÄ“ršanos pret konkrÄ“to deputāti, viņas disciplinÄ“šanu un liegšanu strādāt nevis kādu objektÄ«vu apsvÄ“rumu un iepriekš izsludinātu likumu pārkāpšanas dēļ, bet atšÄ·irÄ«go uzskatu dēļ. Deputāte JÅ«lija Stepaņenko ir bijusi aktÄ«va opozicionāre visu pandÄ“mijas laiku, viņa ir konsekventi oponÄ“jusi prasÄ«bām pÄ“c obligātas vakcinācijas dažādās profesijās un sabiedrÄ«bas grupās.

Likuma 1. pantā norādÄ«tais otrais tā mÄ“rÄ·is ir “sekmÄ“[t] uzticÄ“šanos valstÄ« Ä«stenotajai Covid‑19 infekcijas izplatÄ«bas pārvaldÄ«bas politikai”. Tātad koalÄ«cija uzskata, ka “Covid-19 infekcijas izplatÄ«bas pārvaldÄ«bas politika” iegÅ«s lielāku uzticÄ«bu sabiedrÄ«bā, ja darbs tiks liegts šÄ«s politikas opozÄ«cijai. ŠÄda pieeja ir klajā pretrunā parlamentārās demokrātijas principiem, proti, ka realizÄ“tā politika ir oponÄ“jošu viedokļu apmaiņas vai vismaz to uzklausÄ«šanas rezultātā tapis izlÄ«gums, kompromiss. Liedzot balsi politikas oponentiem, notiek vÄ“ršanās pret Satversmes 1. pantā noteikto par Latviju kā demokrātisku republiku.

MÄ“rÄ·tiecÄ«gi izslÄ“dzot no Saeimas darba vienu vai vairākus deputātus, koalÄ«cijas deputāti pretÄ“ji Satversmes 5. pantam izmaina faktisko Saeimas locekļu skaitu, kas izmaina opozÄ«cijas iespÄ“jas nodrošināt vairākos Satversmes pantos un Saeimas KārtÄ«bas rullÄ« noteiktus deputātu skaitus, piemÄ“ram, trešo daļu Saeimas locekļu, kas nepieciešami, lai pieprasÄ«tu parlamentāriskas izmeklÄ“šanas komisijas iecelšanu.

Prettiesiski liedzot tautas ievÄ“lÄ“tam deputātam darboties Saeimā, tiek pārkāpts Satversmes 2. pants, jo Saeimas deputāti ir tie, kuriem tauta caur 6. pantā noteiktajām proporcionālām vÄ“lÄ“šanām uztic realizÄ“t suverÄ“no varu. Tā daļa vÄ“lÄ“tāju, kas ir balsojuši par izslÄ“gtajiem deputātiem, ir zaudÄ“juši delegātu, kuram viņi pirms trÄ«s gadiem uzticÄ“ja savu proporcionālo daļu suverÄ“nās varas. Sanāk, ka vÄ“lÄ“šanas nav bijušas vienlÄ«dzÄ«gas, jo par izslÄ“gtajiem deputātiem atdotās balsis nav lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas balsÄ«m, kas atdotas par neizslÄ“gtajiem deputātiem.

Juris Rancāns un citi deputāti, kas apzināti ir pieņēmuši likumu JÅ«lijas Stepaņenko izslÄ“gšanai no Saeimas darba uz laiku, ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi atņēmuši tiesÄ«bas piedalÄ«ties Saeimas darbā viņu politiskai oponentei, aktÄ«vai Covid-19 politikas opozicionārei. Nākamajās Saeimas komisiju sÄ“dÄ“s, Saeimas sÄ“dÄ“s un pārÄ“jā Saeimas darbā, kur JÅ«lija Stepaņenko bÅ«tu piedalÄ«jusies, Jurim Rancānam un citiem nebÅ«s jāatbild uz viņas jautājumiem, nebÅ«s jārÄ“Ä·inās ar viņas balsi un pat ne virtuālu klātbÅ«tni, tādÄ“jādi bÅ«s mazināta vai atsevišÄ·os gadÄ«jumos, iespÄ“jams, pilnÄ«bā iznÄ«cināta reāla konkurence uz varu, kas ir viens no demokrātijas pamatprincipiem.

Deputāti, kas savā darbā izmantos jaunradÄ«to opozÄ«cijas deputātes prombÅ«tni, piemÄ“ram, izvairoties no nepieciešamÄ«bas izskatÄ«t deputātes priekšlikumus, kas bÅ«tu bijuši iesniegti, ja deputātei nebÅ«tu liegts piedalÄ«ties darbā kaut vai attālināti, vÄ“ršas pret parlamentāro demokrātiju kā Latvijas valsts iekārtu, un saskaņā ar Satversmes 29. pantu ir apcietināmi nozieguma pastrādāšanas brÄ«dÄ«, tas ir, jebkuras sÄ“des, kurā bÅ«tu piedalÄ«jusies izslÄ“gtā deputāte, laikā.

Uzskatu, ka ir notikusi Krimināllikuma 80. pantā minÄ“tā darbÄ«ba pret valsts iekārtu SatversmÄ“ neparedzÄ“tā veidā, un tā prasa operatÄ«vu darbÄ«bu noziedznieku apcietināšanai nozieguma pastrādāšanas brÄ«dÄ«, izmeklÄ“šanu un vainÄ«go saukšanu pie atbildÄ«bas. Saskaņā ar ProkuratÅ«ras likuma 23. pantu Ä¢enerālprokuroram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklātiem bÅ«tiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozÄ«me.

Pielikums Nr. 1

1.   Aldis Adamovičs        JV

2.   Arvils Ašeradens        JV

3.   Ainars BašÄ·is JK

4.   Krista Baumane          AP!

5.   Dagmāra Beitnere-Le Galla   JK

6.   Iveta Benhena-BÄ“kena           

7.   Aigars Bikše   AP!

8.   Mārtiņš Bondars         AP!

9.   Uldis BudriÄ·is            JK

10. Jānis Butāns    JK

11. Jānis CielÄ“ns   JK

12. Boriss Cilevičs            SASKAÅ…A

13. Anda ÄŒakša    

14. Raivis Dzintars           NA

15. Ilmārs Dūrītis AP!

16. Krišjānis Feldmans     JK

17. Aivars Geidāns          

18. Inga Goldberga            SASKAÅ…A

19. Jānis Iesalnieks           NA

20. Ilze Indriksone            NA

21. Ritvars Jansons           NA

22. Andrejs Judins            JV

23. Juris Jurašs     JK

24. Nikolajs Kabanovs            SASKAÅ…A

25. Andrejs Klementjevs            SASKAÅ…A

26. Rihards Kols   NA

27. Rihards Kozlovskis    JV

28. LÄ«va Kreituse  JK

29. Jānis KrišÄns  SASKAÅ…A

30. Edgars Kucins SASKAÅ…A

31. JanÄ«na KursÄ«te-Pakule            NA

32. Janīna Kursīte

33. Ainars Latkovskis      JV

34. Atis Lejiņš      JV

35. Inese LÄ«biņa-Egnere   JV

36. Eva Mārtuža   JK

37. Linda Medne  JK

38. Māris Mičerevskis    

39. Ināra MÅ«rniece           NA

40. Vitālijs Orlovs            SASKAÅ…A

41. Igors Pimenovs            SASKAÅ…A

42. Ivars Puga      

43. Juris PÅ«ce       AP!

44. Juris Rancāns  JK

45. Ivans Ribakovs            SASKAÅ…A

46. Sandis Riekstiņš         JK

47. Artūrs Rubiks SASKAŅA

48. Dace RukšÄne-ŠÄipčinska            AP!

49. Andris Skride AP!

50. Kārlis Šadurskis         JV

51. EdvÄ«ns Šnore  NA

52. Mārtiņš Šteins            AP!

53. Edmunds Teirumnieks            NA

54. Vita Anda TÄ“rauda     AP!

55. Jānis Tutins    SASKAÅ…A

56. Jānis Urbanovičs            SASKAÅ…A

57. Inese Voika     AP!

58. Atis Zakatistovs        

59. Gatis Zamurs  AP!

60. Evita ZālÄ«te-Grosa      JK

61. Reinis Znotiņš            JK

62. Normunds Žunna        JK


[1] Demokrātija https://www.youtube.com/watch?v=xFBw0Hd4RBI

[2] Par likumu nobalsojušo deputātu saraksts ir atrodams https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/7150C210D93C626CC225878B0044C285?OpenDocument un ir pievienots Pielikumā Nr. 1.

[3] SÄ“des ieraksts: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/97CDE61BD4B77F35C225878B00513D79?OpenDocument

[4] TV3 raidÄ«jums “Nekā personÄ«ga” https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-14-novembra-tiesraide-seit skat. 5min30sek

Novērtē šo rakstu:

0
0