Iesaki rakstu:

Pie zelta objektiem Latvija jau ir pieradusi. Protams, slavenākais ir zelta tilts pār Daugavu jeb Dienvidu tilts. LÄ«dz ar to iekšlietu ministre Marija Golubeva ar savu projektu - ar zelta dzeloņdrātÄ«m atdalÄ«t Latviju no Baltkrievijas - nebÅ«t nav oriÄ£ināla. Turklāt šajā laikā pirkt pÄ“c iespÄ“jas dārgāk un par katru cenu jau kļūst par teju vai ikdienas praksi.

Nav noslÄ“pums, ka iekšlietu ministre Ä«paši aizraujas ar greznÄ«bu un iedomātu aristokrātismu. Publiski jau bieži izskanÄ“jis par viņas aizraušanos ar Žannas D’Arkas laikmeta muižām utt. Izskatās, ka šo praksi viņa vÄ“las turpināt arÄ« uz valsts rÄ“Ä·ina un šÄ·iesties ar valsts naudu uz nedÄ“du.

Bet par visu pÄ“c kārtas. Augustā bija skaidrs, ka Nodrošinājuma valsts aÄ£entÅ«ra (NVA) sāk aptaujāt tirgus dalÄ«bniekus, veicot tirgus izpÄ“ti par to, kādas vispār dzeloņstieples ir pieejamas.

Lieki piebilst, ka nesen ar skandālu lÄ«gums tika lauzts ar iepriekšÄ“jiem Baltkrievijas robežas izbÅ«vÄ“tājiem - kompāniju SIA “Igate”, kurai dzeloņstieples jau bija iegādātas. Tātad atlika vien atjaunot attiecÄ«bas ar šo kompāniju. Taču nÄ“. Tas bÅ«tu pārāk vienkārši un, ņemot vÄ“rā sakaitÄ“to atmosfÄ“ru ar šo iepirkumu, arÄ« gana aizdomÄ«gi.

Tad nu nācās aptaujāt citus tirgus dalÄ«bniekus. Kompānija SIA “Brief” piedāvāja augstākās kvalitātes un asāko žilešu dzeloņstieples ar apzÄ«mÄ“jumu CBT. Principā šÄda tipa dzeloņstieples izmantot uz robežas ir labā prakse, tām arÄ« vajadzÄ“tu bÅ«t katras normālas, adekvātas valsts materiālajās rezervÄ“s.

Bet, protams, ne jau Latvijā. Dzeloņstieples ir izmantojamas daudz kur, dažādām situācijām, Ä«pašos gadÄ«jumos, lÄ«dz ar to ir tikai normāli, ka tās stāv krājumos, ja nu pÄ“kšÅ†i nepieciešams, piemÄ“ram, no NATO ārlietu ministriem nošÄ·irt kādus trakojošus pūļus.

SIA “Brief” piedāvāja 111 kilometru garumā dzeloņstieples par summu, kas pārsniedza miljonu eiro. Uz ko NVA paziņoja – nÄ“, nÄ“, nÄ“, CBT mums ir par dārgu, mÄ“s pirksim BTO. BTO ir ievÄ“rojami vienkāršÄkas, kuras arÄ« varÄ“tu nebÅ«t šÄ·Ä“rslis kādai lielākai robežšÄ·Ä“rsotāju grupai vai vÄ«riem, kas apbruņojušies ar labiem instrumentiem.

Šajā cenu aptaujā par uzvarÄ“tāju tika pasludināta SIA “Brief”, kura, lai cik tas dÄ«vaini arÄ« nebÅ«tu, nepiedāvāja lÄ“tāko cenu, lai gan cenu aptauja paredzÄ“ja izvÄ“lÄ“ties tieši lÄ“tāko. VÄ“lāk kuluāru sarunās noskaidrojās, ka SIA “Brief” varÄ“jusi piegādāt visātrāk, taču tas jau bija klajš cenu aptaujas nosacÄ«jumu pārkāpums.

Ar SIA “Brief” pat tika noslÄ“gts lÄ«gums par 480 tÅ«kstošiem eiro, bet pÄ“c tam parādÄ«jās runas, ka robežsardze nopietni brÄ«dinājusi NVA, ka ar tik švakām dzeloņstieplÄ“m kā BTO nekādus migrantus aizkavÄ“t nevarÄ“s. VÄ“l spÄ“kā esot lÄ«gumam ar SIA “Brief”, tirgÅ« parādÄ«jās informācija, ka NVA intensÄ«vi meklÄ“, kur dabÅ«t jaudÄ«gākās CBT dzeloņstieples un apzina iespÄ“jas, kurām kompānijām tādas ir krājumos. Turklāt parādÄ«jās arÄ« jauna cenu aptauja nu jau par CBT tipa dzeloņstiepļu iepirkšanu.

SIA “Brief” uz šo cenu aptauju vairs netika aicināta, lai gan tai bija jau gatavs piedāvājums. Kompānija gan savu cenu piedāvājumu iesniedza, bet to pat neizskatÄ«ja.

Jo kādēļ gan? Ja mērķis ir pirkt pēc iespējas dārgāk un no savējiem, tad tādi, kas spēj piedāvāt lētāk, nevienu taču neinteresē.

Un tā par cenu aptaujas uzvarÄ“tāju tika atzÄ«ta SIA “Aimasa”, kuras piedāvātā cena bija ievÄ“rojami augstāka nekā SIA “Brief” piedāvājums CBT dzeloņstieplÄ“m. Ieskatam daži skaitļi.

37 kilometrus SIA “Aimasa” nodrošinās ar BTO jeb vienkāršÄkajām dzeloņstieplÄ“m par 7450 eiro kilometrā jeb kopÄ“jo summu 275 650 eiro. SIA “Brief” to pašu bija gatava piegādāt par gandrÄ«z divas reizes zemāku cenu jeb 4400 eiro kilometrā, kas veidotu kopÄ“jo summu 162 800 eiro. LÄ«dz ar to NVA pārmaksās 112 850 eiro.

49 kilometrus SIA “Aimasa” nodrošinās ar CBT jeb augstākās kvalitātes dzeloņstieplÄ“m par 9910 eiro kilometrā jeb kopÄ“jo summu 485 590 eiro. SIA “Brief” piedāvātā cena bija 6100 kilometrā jeb 298 900 eiro. LÄ«dz ar to bÅ«s 186 690 eiro pārmaksa.

25 kilometrus cita firma SIA “DN sistÄ“ma” ar CBT dzeloņstieplÄ“m aprÄ«kos par 12 350 eiro par kilometru jeb par kopÄ“jo summu 308 762 eiro, kamÄ“r SIA “Brief” to pašu bÅ«tu aprÄ«kojis par summu 152 500 eiro. Tātad NVA ārkārtÄ«gi cenšas pārmaksāt 156 262 eiro.

KopÄ“jā summa, ko NVA pārmaksās par zelta dzeloņdrātÄ«m uz Baltkrievijas robežas, tuvojas pusmiljonam eiro jeb ir 455 802 eiro.

Starp citu, Latvijas dzeloņstiepļu ražotājs piedāvāja žogu bÅ«vÄ“t vÄ“l dārgāk, turklāt ar termiņu divi mÄ“neši.

Un te rodas jautājumi. Kāpēc līguma darbības laikā mainīja tehnisko specifikāciju? Man nav pierādījumu, ka tas ir robežsardzes dēļ, bet es tikai minu, kas varētu būt iemesls mainīt tehnisko specifikāciju. Viņi ļoti labi saprot CBT un BTO starpību. Kādēļ sākumā izskata CBT variantu, tad pārmetas uz BTO un tad atkal atgriežas pie CBT. Vai nu kāds norādīja, ka BTO nav gana piemērots, vai arī tirgū kaut kur bija pieejams CBT?

LÄ«dz ar to var kārtÄ“jo reizi pieņemt, ka Latvijā ir ārkārtÄ«gā cieņā zelta projekti, jo šÄ«s zelta dzeloņdrātis, kuras tiks uzstādÄ«tas ne bez Golubevas ziņas, ir kārtÄ“jais apliecinājums tam, ka pirkt pa dārgo ir atjaunotās Latvijas Ä«pašais “know-how”, kuru ar katru nākamo reizi tikai pieslÄ«pÄ“ arvien labāk. Turklāt vairs jau neviens pat Ä«paši necenšas slÄ“pt, ka tiek pirkts pa dārgo, jo tā jau sāk veidoties par tādu kā labo praksi. Un kas to zina, varbÅ«t turpmāk mums bÅ«s tikai zelta iepirkumi.