Iesaki rakstu:

Žēl, ka mÄ“s jau esam kļuvuši imÅ«ni – kurli, akli, garlaikoti – pret banku skandāliem. Gleznaini izsakoties, tie ir ļoti noderÄ«gi mÅ«slaiku vÄ“stures “arheoloÄ£ijai”. Upe paskalo krastu, tas nobrÅ«k un atsedz mÅ«su skatam sena uguns kapa kaulus, kādu saktiņu vai citzemju monÄ“tu. NobrÅ«k banka, un redzÄ«gām acÄ«m paveras citi “artefakti” – piemirsti vai agrāk nemanÄ«ti biznesa tÄ«klojumi, dÄ«vaini darÄ«jumi, kaut kādas Panamas “pergamentu” driskas. ŠÄds uzskatāms gadÄ«jums ir PBN Bankas maksātnespÄ“ja un ar to saistÄ«tā tiesvedÄ«ba, tāpat runas par tajā veiktu naudas atmazgāšanu. Galu galā ne jau viss tur sākās ar Grigoriju Guseļņikovu. Bija ļaudis, kuru radÄ«tais produkts – neliela un “elastÄ«ga” kredÄ«tiestāde – bija perfekts tā pircÄ“ja vajadzÄ«bām.

Kādreiz – kad šÄ« kredÄ«tiestāde saucās AS “Norvik banka” (no 2006.gada, pirms tam no 2004.gada “AS LATEKO banka”) – viens no tās vadÄ«tājiem bija Vahrams Kamaljans. Viņš pašÄ 2007.gada sākumā tika iecelts par “Norvik bankas” valdes locekli, te nostrādājot lÄ«dz 2014.gada februārim. Agrāk V. Kamaljans (PK 290675-XXXXX) šÄ«s komercbankas iepriekšÄ“jā “agregātstāvoklÄ«” – LATEKO bankā – ieņēma viceprezidenta posteni.

(Tikai zināšanai, bez nevajadzÄ«gas vispārināšanas: jā, viņš ir etnisks armÄ“nis. Par pilsonÄ«bu man ziņu nav. Viens no V. Kamaljana projektiem bija LATEKO bankā meitas Erevānas uzņēmuma – kredÄ«tu sabiedrÄ«bas “Norvik Universal Credit Organisation” – atvÄ“ršana 2006.gada septembrÄ«. LÄ«dz 2014.gada februārim bijis tās padomes loceklis.

Atbilstoši tajā laikā spÄ“cÄ«gai mitoloÄ£ijai ArmÄ“nija un citas tā dÄ“vÄ“tās NVS valstis mÅ«su “lietišÄ·ajās aprindās” tika uzskatÄ«tas par zelta āderi ar lielas peļņas iespÄ“jām. PÄ“dÄ“jās ziņas par uzņēmumu – ar 10,6 miljonus eiro lieliem aktÄ«viem – parādās apmÄ“ram pusgadu pÄ“c tā atvÄ“ršanas, pašas bankas pārskatos tas neuzrādās.)

Savukārt pÄ“dÄ“jos gados Kamaljans ar Maltā registrÄ“to uzņēmumu "VK Holdings" ir atradušies tā dÄ“vÄ“tajos “Panamas papÄ«ros” (precÄ«zāk – Paradise papers) kā naudas atmazgātāji. Tiesa, ņemot milzÄ«gos informācijas blāķus šajos “Pandoras” resursos (teju 12 miljoni dokumentu), tas ir – kādam arÄ« veiksmÄ«gi! – teju nepamanāms. Tiek apgalvots, ka patlaban V. Kamaljans uzturas Spānijā, piesakot sevi kā finanšu konsultantu Barselonā.

ŠÄ« uzņēmuma vietÄ“jā versija (SIA "VK Holding", reÄ£.nr. 40003692568, tās adrese – Ä€dažu novada Ä€dažu pagasts, Kadaga, Lilavu iela 14 – UR aktualizÄ“ta 01.07.2021) ir atstājusi zÄ«mÄ«gas pÄ“das arÄ« pašmāju “rezidentu” biogrāfijās. Viens no tiem ir carnikavietis Ainārs Kokorevičs (PK 270870-XXXXX).

Citi carnikavieši, kuriem ar viņu sadzÄ«vÄ“ krustojušies ceļi, stāsta par šÄ« cilvÄ“ka duālo dabu. It kā cenšoties dzÄ«vot klusāk un nemanāmāk, A. Kokorevičs vienlaikus nespÄ“j atbrÄ«voties no deviņdesmitajiem gadiem raksturÄ«gām «biezo manierÄ“m» sociālajā saskarsmÄ“.

Sev piederošÄs “VK Holding” kapitāldaļas A. Kokorevičs nez kāpÄ“c pārdeva par “sviestmaizi”, un tieši pÄ“c to pārdošanas uzņēmuma apgrozÄ«jums vairāk nekā desmitkāršojās. Rodas nelāgas aizdomas, ka daļa patiesās vÄ“rtÄ«bas un darÄ«juma cenas starpÄ«ba toreiz viņam samaksāta “kešÄ”.

Tas liek arÄ« domāt, ka V. Kamaljana vai viņa toreizÄ“jās darba vietas praksÄ“ varÄ“tu bÅ«t vÄ“l lÄ«dzÄ«gi darÄ«jumi. Cik nu zināms, bankas agrāk parasti tādus uzticÄ“ja veikt saviem šoferiem, darbiniekiem, bankas vadÄ«tāju kaimiņiem – noformÄ“jot viņus par fiktÄ«viem valdes locekļiem vai neÄ«stiem labuma guvÄ“jiem.

Abu šo uzņēmÄ“ju saistÄ«ba atrodama arÄ« citā kompānijā – SIA "MS Enterprise", reg.nr. 50103592921. Tās adrese: RÄ«ga, RÅ«pniecÄ«bas iela 22 – 54. (“VK Holdings” Maltas reÄ£istrā uzrādÄ«ts ar adresi RÅ«pniecÄ«bas ielā 22 – 18). Tajā V. Kamaljans nomainÄ«ja A. Kokoreviču valdes locekļa amatā.

Interesantāku šos faktus padara cits, sadzÄ«viskāks – viņi abi dzÄ«voja Carnikavā, VÄ«nkalnu ielas rajonā. Kokorevičs tur savā Ä«pašumā atrodas joprojām. V. Kamaljanam gan nav Carnikavā reÄ£istrÄ“tu Ä«pašumu, taču kaimiņi bija ievÄ“rojuši viņu te mÄ«tam.

Diez vai tā ir sakritÄ«ba, ka turpat kaimiņos abiem dzÄ«vojis arÄ« Mareks Skvorcovs (PK 140985-XXXXX), viens no pieminÄ“tās SIA "MS Enterprise" vÄ“sturiskajiem dalÄ«bniekiem. Viņš šovasar kļuva zināms kā bezvÄ“sts pazudis, izsludināts policijas meklÄ“šanā.

LÅ«dzot Valsts policijai kādu skaidrojumu par šÄ« cilvÄ“ka meklÄ“šanu, saņēmu tikai atbildi: “JÅ«su iesnieguma izskatÄ«šanas laikā netika konstatÄ“ta neviena Valsts policijas struktÅ«rvienÄ«ba, kuras lietvedÄ«bā atrastos kāds kriminālprocess, kurā bÅ«tu iesaistÄ«ta minÄ“tā persona, vai par ko informācija bÅ«tu atklājama sabiedrÄ«bai.”

Tāpat Ainārs Kokorevičs ir piedalÄ«jies vairāk nekā dÄ«vainās manipulācijās ar savu nekustamo Ä«pašumu Carnikavā. Zemesgrāmatā (skatiet pielikumu) ir redzams darÄ«jums, kad gada laikā Ä«pašuma cena no 10 tÅ«kstošiem latu mainās uz 260 tÅ«kstošiem latu, par ko tas 2006.gadā tiek pārdots.

Jau tas, ka vienai no pircÄ“jiem ir tāds pats uzvārds kā pārdÄ“vÄ“jam, daudz ko izskaidro. PÄ“c tam, jaunajiem Ä«pašniekiem nometot cenu – vairāk nekā 16 reizes!!! – lÄ«dz 22 500 eiro, A. Kokorevičs to 2019.gadā atpÄ“rk. Izskatās, ka šajos darÄ«jumos viņš varÄ“tu bÅ«t atmazgājis aptuveni 210 tÅ«kstošus eiro un izsprucis no nodokļiem.

Likumsargiem un nodokļu piedzinÄ“jiem, manuprāt, te pavÄ“rtos iespÄ“jas “uzrakt” kaut ko bÅ«tisku. Ja vien ir tāda vÄ“lme. Valsts zemes dienests, kam norādÄ«ju uz šo dÄ«vainÄ«bu tā reÄ£istros, ieteica man vÄ“rsties tās sakarā Vidzemes rajona tiesā, kā arÄ« darÄ«ju. Cita cienÄ«jama iestāde norādÄ«ja, ka savas darbÄ«bas specifikas dēļ vienkārši man – teiksim tā, “cilvÄ“kam no ielas” – nevar neko komentÄ“t, kur nu vÄ“l mani informÄ“t.

Citādi diemžēl mÄ“s tiešÄm šÄ·ietam jau pārāk pieraduši pie “aksiomas”, ka jebkura banka – izņemot Zviedrijas kredÄ«tiestāžu filiāles vai tādas, kurās akcionārs ir ERAB, – atklāsies esam blēžu kantoris, kas agrāk vai vÄ“lāk sabruks. Tādēļ mācÄ«bas un atklājumus, ko mÄ“s no šiem skandāliem varÄ“tu gÅ«t, pārklāj vienaldzÄ«bas biezā migla.