Iesaki rakstu:

Kad 2021. gada nogalÄ“ Egils Levits diezgan neveikli un neceremoniāli – labākajās primitÄ«va “Ä“nu lobija” tradÄ«cijās, ar kādām viņš prezidentÅ«ras sākumā solÄ«jies cÄ«nÄ«ties, – sāk bÄ«dÄ«t savu visdažādākajā ziņā tuvo padomnieci IrÄ“nu Kucinu Satversmes tiesas tiesneša amatam un 2022. gada sākumā tas arÄ« ar otro piegājienu izdodas, izrādās, ka tiesiskuma un Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu politikas jautājumi valsts prezidentam tomÄ“r nav tik svarÄ«gi, lai vakantajam postenim meklÄ“tu citu kandidatÅ«ru. Nav IrÄ“nas Kucinas – nav arÄ« vairs vajadzÄ«bas pÄ“c padomnieka šajos jautājumos.

Taču vÄ“l ir arÄ« vakantais prezidenta “kreisās rokas” amats, un patiesÄ«bā neizbrÄ«na fakts, ka Valsts prezidenta kanceleja necenšas nekādā veidā afišÄ“t to, ka šim postenim ir tikusi izraudzÄ«ta kādreizÄ“jā laikraksta “Diena” prihvatizÄ“tāja, vÄ“lākā neveiksmÄ«gā politiÄ·e un aizkulišu darbone SarmÄ«te Ä’lerte.

Mediji viņas jauno amatu tā pa Ä«stam pamana tikai 2022. gada nogalÄ“, kaut arÄ« viņa kā prezidenta padomnieku biroja vadÄ«tāja publiski ir uzstājusies jau gada vidÅ«. Tikai pÄ“c Ä«paša pieprasÄ«juma Egila Levita kanceleja atklāj, ka “SarmÄ«te Ä’lerte Valsts prezidenta padomnieku biroja vadÄ«tājas – valsts prezidenta padomnieces – pienākumus sāka pildÄ«t 2022. gada 11. februārÄ«”.

ZÄ«mÄ«ga nianse attiecÄ«bā uz valsts prezidenta tiesiskuma izpratni – kundze ir apstiprināta kā vadÄ«tāja struktÅ«rai, kas oficiāli… nemaz neeksistÄ“. “Atbildot uz JÅ«su iesnieguma 2. un 3. jautājumu, informÄ“ju, ka normatÄ«vajos aktos nav definÄ“ta struktÅ«ra “padomnieku birojs”. Ar jÄ“dzienu “padomnieku birojs” ir saprotami visi valsts prezidenta padomnieki, kas veic Valsts prezidenta kancelejas nolikumā paredzÄ“tās funkcijas savas kompetences jomā,” – šÄda ir Valsts prezidenta kancelejas atbilde uz jautājumiem, kurā normatÄ«vajā aktā ir minÄ“ta struktÅ«ra “Valsts prezidenta padomnieku birojs” un kādas tieši ir šÄ« “padomnieku biroja” funkcijas.

Odiozās kundzes – savulaik pazÄ«stamas gan ar aklām politiskajām simpātijām pret Andri ŠÄ·Ä“li, iegÅ«stot pat palamu “ŠÄ·Ä“lerte”, gan ar lÄ«dzdalÄ«bu dažādos šaubÄ«gos Ä«pašumu “apgÅ«šanas” projektos, gan ar centieniem tikt pie labi atalgotiem valsts amatiem un mÄ“Ä£inājumiem aizkulisÄ“s bÄ«dÄ«t sev tÄ«kamus kandidātus mediju uzraugu vietām – ceļš uz vietu Valsts prezidenta kancelejā ir bijis, maigi izsakoties, ar noklusÄ“šanām, blÄ“dÄ«šanos un atklātiem meliem pārbagāts.

“NeveiksmÄ«gā politiÄ·e Ä’lerte “šobrÄ«d neplānojot” kļūt par Levita padomnieci” – ar šÄdu virsrakstu portāls pietiek.com 2019. gada jÅ«nija vidÅ«, tātad laikā, kad Egils Levits jau ir ievÄ“lÄ“ts par valsts prezidentu, bet pie amata pienākumu pildÄ«šanas vÄ“l nav stājies, ziņo par SarmÄ«tes Ä’lertes tobrÄ«dÄ“jo patiesÄ«bas versiju:

“KādreizÄ“jā laikraksta “Diena” pri(h)vatizÄ“tāja SarmÄ«te Ä’lerte, kura pÄ“c atlaišanas no kultÅ«ras ministres padomnieces amata, neiekļūšanas 11. Saeimā un neveiksmÄ«gās darbÄ«bas RÄ«gas domÄ“ pÄ“dÄ“jos divus gadus publiskajā politikā nav manÄ«ta, “šobrÄ«d neplānojot” kļūt par jaunievÄ“lÄ“tā valsts prezidenta Egila Levita padomnieci.

“Es šobrÄ«d to neplānoju darÄ«t,” – tik lakoniska bija SarmÄ«tes Ä’lertes atbilde uz nedēļas nogalÄ“ pietiek.com uzdoto jautājumu par to, vai taisnÄ«ba baumām, ka viņa varÄ“tu kļūt par vienu no jaunievÄ“lÄ“tā prezidenta padomniekiem. Kā zināms, pirms tam viņa neoficiāli tika minÄ“ta kā kandidāte uz Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tāja amatu, taču Egils Levits šim postenim izraudzÄ«jās vÄ“stnieku Andri Teikmani.

SarmÄ«tes Ä’lertes lÄ«dzšinÄ“jā publiskās politikas karjera beidzās 2017. gada vasarā, – lÄ«dz tam viņa bija neveiksmÄ«gi darbojusies RÄ«gas domes opozÄ«cijā, mÄ“Ä£inot demonstrÄ“t interesi par satiksmes jautājumiem. VÄ“l pirms tam viņa bija izkritusi Saeimas vÄ“lÄ“šanās, iemÄ“Ä£inājusi spÄ“kus kultÅ«ras ministres postenÄ« un pÄ“cāk atlaista no ministres padomnieces amata.

PÄ“dÄ“jā amatā kādreizÄ“jā “VienotÄ«bas” RÄ«gas mÄ“ra posteņa kandidāte, kura iepriekš bija tikusi minÄ“ta pat kā iespÄ“jama valsts prezidenta amata kandidāte, ieguva atpazÄ«stamÄ«bu ar faktu, ka šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildÄ«tajā amatā bija pamanÄ«jusies saņemt ievÄ“rojamu algu.

KultÅ«ras ministrija skaidroja, ka SarmÄ«tes Ä’lertes funkcijas saskaņā ar šo lÄ«gumu bijušas šÄdas:

– izstrādāt priekšlikumus valsts integrācijas politikas ieviešanai;

– konsultÄ“t ministru par valsts integrācijas politikas izstrādāšanas un Ä«stenošanas jautājumiem;

– piedalÄ«ties dokumentu sagatavošanā sabiedrÄ«bas integrācijas politikas jomā;

– pÄ“c ministra norādÄ«jumiem vadÄ«t sanāksmes, darba grupas, apspriedes par integrācijas politikas jautājumiem;

– pÄ“c ministra norādÄ«jumiem vadÄ«t sanāksmes, darba grupas, apspriedes par sabiedrisko mediju jautājumiem;

– pÄ“c ministres norādÄ«jumiem pavadÄ«t ministri darba vizÄ«tÄ“s un komandÄ“jumos;

– pÄ“c ministra norādÄ«juma piedalÄ«ties sÄ“dÄ“s, apspriedÄ“s, darba grupās, semināros un konferencÄ“s, ja nepieciešams, sniegt intervijas par sabiedrÄ«bas integrācijas politikas aktualitātÄ“m.

Jau pÄ“c amata zaudÄ“šanas atklājās gan tas, ka pie paveiktajiem darbiem SarmÄ«te Ä’lerte brÄ«vi pieskaitÄ«jusi arÄ« tādus, kuri nemaz nav norādÄ«ti viņas darba pienākumos un kuriem ar viņas darba sfÄ“ru nebÅ«tu nekāda sakara, gan tas, ka vieni un tie paši darbi norādÄ«ti vairākus mÄ“nešus pÄ“c kārtas, gan pat tas, ka, ja ticÄ“tu SarmÄ«tes Ä’lertes atskaitÄ“m, vienu un to pašu referātu viņa vienā un tajā pašÄ konferencÄ“ nolasÄ«jusi divus mÄ“nešus pÄ“c kārtas.

Lai gan lÄ«gumā kā SarmÄ«tes Ä’lertes darbÄ«bas sfÄ“ra bija norādÄ«ta tikai un vienÄ«gi integrācijas politikas un sabiedrisko mediju jautājumu joma, viņa ministrei bija ziņojusi, ka algu pelnÄ«jusi gan par darbu pie valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu ziedojumu politikas, gan par “pilsoniskās sabiedrÄ«bas interešu pārstāvniecÄ«bu diskusijā ar KNAB par NVO – ziedojumu saņēmÄ“ju – darbÄ«bas regulāciju”, gan pat par “lÄ«dzdalÄ«bu seminārā par radošo industriju attÄ«stÄ«bu Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«rā”.

Ja ticÄ“tu SarmÄ«tes Ä’lertes atskaitÄ“m, viņas faktiski vislielākās rÅ«pes visā padomnieces darba laikā izpelnÄ«jusies Lestenes baznÄ«ca. Pirmajā darbÄ«bas mÄ“nesÄ« atskaitoties par “Lestenes baznÄ«cas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju, mediju kampaņas izstrādi, mediju iesaisti”, lÄ«dz pat savai atlaišanai pusgadu vÄ“lāk SarmÄ«te Ä’lerte lÄ«dz ar “citiem uzdevumiem” ik mÄ“nesi atskaitÄ“ bija ierakstÄ«jusi arÄ« “Lestenes baznÄ«cas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju”.

Ar lietām, kas nav bijušas saistÄ«tas ar lÄ«gumā noteiktajiem pienākumiem, SarmÄ«te Ä’lerte nodarbojusies arÄ« pÄ“cāk – un tāpat tās minÄ“jusi kā pamatojumu ievÄ“rojamās algas saņemšanai. To vidÅ« ir gan “sadarbÄ«bas plānošana ar Latvijas Universitāti sociālās atmiņas pÄ“tniekiem”, gan “lÄ«dzdalÄ«ba Tabakas fabrikas attÄ«stÄ«bas dienas konferencÄ“”, gan “sadarbÄ«bas memoranda ar Latvijas Universitātes Sociālās atmiņas centru sagatavošana”, gan faktiski nepārtraukts “darbs pie Koncepcijas par valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu ziedojumu politikas uzlabošanu sadarbÄ«bā ar Finanšu ministriju”.

SarmÄ«tes Ä’lertes apgalvojums par “neplānošanu” izrādās, maigi izsakoties, ne visai patiesÄ«gs. Nepaiet ne četri mÄ“neši, kad tas pats pietiek.com publikācijā ar virsrakstu “VeiksmÄ«gajai prihvatizatorei un neveiksmÄ«gajai politiÄ·ei Ä’lertei ar trešo piegājienu izdodas tikt pie amata Levita paspārnÄ“” ziņo:

“KādreizÄ“jai laikraksta “Diena” prihvatizÄ“tājai SarmÄ«tei Ä’lertei, kura pÄ“c atlaišanas no kultÅ«ras ministres padomnieces amata, neiekļūšanas 11. Saeimā un neveiksmÄ«gās darbÄ«bas RÄ«gas domÄ“ pÄ“dÄ“jos divus gadus publiskajā politikā nebija manÄ«ta, ar trešo piegājienu ir izdevies tikt pie amata jaunā valsts prezidenta Egila Levita paspārnÄ“ – viņš SarmÄ«ti Ä’lerti iecÄ“lis par Ordeņu kapitula kancleri.

Ordeņu kapituls skaitās koleÄ£iāla institÅ«cija valsts apbalvojumu lietu pārzināšanai, kurš nekad nav atklājis tajā spriesto par apbalvojamām personām, un Egils Levits ir nomainÄ«jis tā sastāvu – reizÄ“ ar SarmÄ«ti Ä’lerti kapitulā darbosies Andris Kronbergs, Gunda Vaivode, Raimonds Graube, Tālavs Jundzis, Elita Kuzma un Dina GailÄ«te.

Pirms šÄ« Levita lÄ“muma bija zināms, ka Ä’lerte ir mÄ“Ä£inājusi mÄ“rÄ·Ä“t gan uz Levita padomnieces, gan kancelejas vadÄ«tājas posteni, taču abos gadÄ«jumos neveiksmÄ«gi. Pati viņa uz jautājumu par to, vai taisnÄ«ba baumām, ka viņa varÄ“tu kļūt par vienu no jaunievÄ“lÄ“tā prezidenta padomniekiem, šovasar atbildÄ“ja izvairÄ«gi, ar vārdiem “es šobrÄ«d to neplānoju darÄ«t”.”

Bet tas nav viss – kundzes apetÄ«te nav rimusi. Paiet vÄ“l trÄ«s mÄ“neši, pienāk 2020. gada janvāra sākums, un pietiek.com publikācijā ar virsrakstu “Levits paslepus no sabiedrÄ«bas iecÄ“lis Ä’lerti par savu padomnieci “kultÅ«rpolitikas jautājumos” vÄ“sta:

“Valsts prezidents Egils Levits kļuvis par vÄ“l vienu padomdevÄ“ju bagātāks – valsts vadÄ«tājs paslepus no sabiedrÄ«bas par savu padomnieci “kultÅ«rpolitikas jautājumos” iecÄ“lis bÄ“dÄ«gi slaveno kādreizÄ“jo laikraksta “Diena” prihvatizÄ“tāju un neveiksmÄ«go RÄ«gas domes deputāti SarmÄ«ti Ä’lerti.

AtšÄ·irÄ«bā no citu padomnieku pieņemšanas darbā šoreiz Egila Levita kanceleja nav uzskatÄ«jusi par vajadzÄ«gu par to informÄ“t sabiedrÄ«bu, un par SarmÄ«tes Ä’lertes pieņemšanu darbā uz nepilnu slodzi liecina vien ieraksts Egila Levita padomnieku uzskaitÄ«jumā.

Šis SarmÄ«tei Ä’lertei ir jau otrais amats Levita paspārnÄ“. Pirms trim mÄ“nešiem Ä’lertei, kura pÄ“c atlaišanas no kultÅ«ras ministres padomnieces amata, neiekļūšanas 11. Saeimā un neveiksmÄ«gās darbÄ«bas RÄ«gas domÄ“ pÄ“dÄ“jos divus gadus publiskajā politikā nebija manÄ«ta, ar trešo piegājienu izdevās tikt pie pirmā amata jaunā valsts prezidenta Egila Levita paspārnÄ“ – viņš SarmÄ«ti Ä’lerti iecÄ“la par Ordeņu kapitula kancleri.”

JÅ«s teiksiet – tad nu liela muiža… Tā taču galu galā ir vesela suga – alkatÄ«gi, savtÄ«gi, negodÄ«gi ļaudis, kas izrādÄ«jušies nederÄ«gi pat publiskajai politikai un kam nekas cits neatliek kā meklÄ“t kādu lielāku “zivi”, kurai piesÅ«kties un no kuras galda baroties.

SarmÄ«te Ä’lerte šo personāžu vidÅ« izceļas ja nu vienÄ«gi ar Ä«paši dramatisko kritienu – no ietekmÄ«ga medija vadÄ«tājas un pÄ“c tam personas, kuru visā nopietnÄ«bā piemin kā kandidāti uz valsts prezidenta amatu, lÄ«dz plašÄkām tautas masām neatrādāmas un labāk pat nepieminamas – lai nekaitinātu vÄ“lÄ“tājus – aizkulišu darbones.

Taču ir kāda detaļa, kas SarmÄ«tes Ä’lertes iekārtošanos Egila Levita paspārnÄ“ padara Ä«paši piedauzÄ«gu un amorālu. Kā jau minÄ“ts, arhÄ«vu informācija ir viena ļoti neÄ“rta lieta – un, rau, vÄ“l viena Nacionālā arhÄ«va izziņa vÄ“sta:

“ARHĪVA IZZIÅ…A 14.04.2021. Nr. LVA-6.2.2/L-14/4485 Uz 06.04.2021. pieprasÄ«jumu par Ä’lerti SarmÄ«ti Anša meitu

Ar Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona biroja 1988. gada 28. aprīļa sÄ“des lÄ“mumu (protokols Nr. 62) apstiprināts Latvijas PSR Rakstnieku savienÄ«bas LKP pirmorganizācijas 1988. gada 23. marta lÄ“mums (protokols Nr. 25) par Ä’lertes SarmÄ«tes Anša meitas, dz. 1957. gada 8. aprÄ«lÄ«, uzņemšanu PSKP par biedru.

1988. gada 23. maijā Ä’lertei SarmÄ«tei Anša meitai izsniegta PSKP biedra karte Nr. 24410083.

Ar LKP RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona biroja 1990. gada 28. jÅ«nija sÄ“des lÄ“mumu (protokols Nr. 4) apstiprināts Latvijas PSR Rakstnieku savienÄ«bas LKP pirmorganizācijas 1990. gada 18. aprīļa sÄ“des lÄ“mums par Ä’lertes SarmÄ«tes Anša meitas izstāšanos no PSKP biedriem uz personÄ«gā iesnieguma pamata.

Pamatojums: PA-106 fonds, 67. apraksts, 5. lieta, 99., 103., 114. lapa; 69. apraksts, 6. lieta, 1., 36., 37. lapa; 71. apraksts, 1. lieta, PSKP biedra karte; PA-7263 fonds, 1. apraksts, 46. lieta, 32. lapa.

Latvijas Nacionālā arhÄ«va Latvijas Valsts arhÄ«va direktors A. Freimanis.”

Jā, nekādu interpretācijas iespÄ“ju te nav. Laikā, kad Latvijā jau bija sākusies Atmoda un drosmÄ«gi cilvÄ“ki atklāti stājās pretÄ« okupācijas varai, SarmÄ«te Ä’lerte acÄ«mredzami bija nolÄ“musi, ka ir Ä«stais brÄ«dis iestāties okupācijas varas balstā – Padomju SavienÄ«bas Komunistiskajā partijā –, un no tās izstājusies tikai divus gadus vÄ“lāk, nepilnu mÄ“nesi pirms 4. maija NeatkarÄ«bas deklarācijas pieņemšanas. Un tas savukārt nozÄ«mÄ“, ka Egils Levits ne tikai savā paspārnÄ“, bet arÄ« otrā svarÄ«gākajā savas komandas amatā ir pieņēmis komunistisku kolaboranti – papildus labajai rokai arÄ« kreiso roku.

Atgādināsim – ko tieši Egils Levits kolaboracionisma sakarā vÄ“sta žurnālam “TÄ«rraksts” 2014. gadā:

“– Un kā bÅ«tu vÄ“rtÄ“jama dalÄ«ba Komunistiskajā partijā?

– Iestāšanās Komunistiskajā partijā bija apzināts solis. CilvÄ“ks tika oficiāli uzņemts okupācijas varas privileģēto kārtā. Ar to viņš vismaz potenciāli iesaistÄ«jās okupācijas varas sistÄ“mā, vismaz simboliski pārgāja tautas pretinieka pusÄ“. Ja viņam bija sirdsapziņa, tad tā tika apklusināta vai ar dažādiem argumentiem pielabināta (“es jau neko sliktu nedarÄ«šu” u. tml.).

– Kā vÄ“rtÄ“t tos, kuri okupācijas režīmā tomÄ“r kāpa pa karjeras kāpnÄ“m, kamÄ“r citi izvÄ“lÄ“jās to nedarÄ«t, lai uzturÄ“tu distanci pret režīmu?

– Kolaboracionisms ir nosodāms kā tāds. Taču primārā problÄ“ma bija okupācija, kamÄ“r kolaboracionisms bija sekundārs – ja nebÅ«tu bijusi okupācija, nebÅ«tu arÄ« kolaboracionisma.

Es atturÄ“tos visus sÄ«kkomunistus automātiski kvalificÄ“t par kolaboracionistiem. Šeit vietā bÅ«tu diferencÄ“tāka pieeja.

Kāpšana pa sociālās karjeras kāpnÄ“m praktiski visās jomās un profesijās padomju totalitārajā iekārtā bija saistÄ«ta ar lÄ«dzdalÄ«bu komunistiskajā partijā. PiemÄ“ram, ja zinātnieks, inženieris vai ārsts gribÄ“ja kāpt pa karjeras kāpnÄ“m, tam parasti vajadzÄ“ja kļūt par Komunistiskās partijas biedru. Šo cilvÄ“ku individuālais pienesums varas stiprināšanā nebija pārāk liels. Tie bija vienkārši karjeristi.

Un, ja viņu lÄ«dzdalÄ«ba partijā drÄ«zāk bija viņu profesionālās darbÄ«bas nepatÄ«kams, bet nepieciešams “blakuspienākums” un šÄ« lÄ«dzdalÄ«ba bija pasÄ«va, tad diez vai var viņiem to ļoti pārmest. ŠÄ·iet, latviešu komunistu lielākā daļa drÄ«zāk ir pieskaitāma šai karjeristu kategorijai. BÅ«tu jāpublicÄ“ ne tikai “čekas maisos” atrodamie vārdi, bet, vÄ“l jo svarÄ«gāk, – visu okupācijas varas struktÅ«ru darbinieku – nomenklatÅ«ras – vārdi.”

Tieši tik vienkārši.

Tiesa, patiesÄ«bas labad jāpiebilst, ka 2014. gadā Egils Levits ir arÄ« ieminÄ“jies – “Ä«paši vÄ“rtÄ“jami” esot “tie, kuri tā saucamās pārbÅ«ves laikā iestājas tieši komunistiskajā partijā nolÅ«kā graut šo partiju no iekšpuses”, jo “ tā bija pilnÄ«gi cita motivācija iestāties partijā. Tā nebija tā motivācija, ko es minÄ“ju, kas konformistiem 60. un 70. gados. Tā bija cita motivācija. Tādēļ šie gadÄ«jumi jāvÄ“rtÄ“ Ä«paši”.

Taču tagad, astoņus gadus vÄ“lāk, Egilam Levitam ne prātā nenāk jelkādā veidā “Ä«paši vÄ“rtÄ“t” un jebkādā veidā vispār pieminÄ“t savas kreisās rokas – padomnieku biroja vadÄ«tājas, kultÅ«rpolitikas padomnieces un Ordeņu kapitula kancleres, kolaborantes SarmÄ«tes Ä’lertes – “gadÄ«jumu”. Tieši šÄds rÄ«kojums acÄ«mredzami ir dots arÄ« kancelejas vadÄ«tājam – padomju kolaborantam Andrim Teikmanim.

Pati prezidenta padomnieku priekšniece SarmÄ«te Ä’lerte neizrāda nekādu vÄ“lÄ“šanos ne ļaut sabiedrÄ«bai noskaidrot patiesÄ«bu par viņas sadarbÄ«bu ar okupācijas varu, ne to atzÄ«t un par kaut ko atvainoties – uz uzdotajiem jautājumiem bijusÄ« “Dienas” redaktore, kas savulaik ir cÄ“lusi debesÄ«s atklātÄ«bu un amatpersonu atbildÄ«bas principu, tagad vienkārši neatbild. Savukārt Andris Teikmanis viņas vietā pavÄ“sta – sabiedrÄ«bai neesot nekāda pamata iedomāties, ka tā varÄ“tu pieprasÄ«t prezidenta padomniecei kādus skaidrojumus:

“AttiecÄ«bā uz JÅ«su vÄ“lmi iegÅ«t Valsts prezidenta kancelejas darbinieces SarmÄ«tes Ä’lertes viedokli par konkrÄ“tas rÄ«cÄ«bas vai izvÄ“les motÄ«viem, kas balstÄ«ta JÅ«su subjektÄ«vā faktu novÄ“rtÄ“jumā, atkārtoti vÄ“ršam uzmanÄ«bu uz 2011. gada 22. decembra Senāta spriedumu lietā Nr. SKA–976/2011, kur cita starpā atzÄ«ts, ka Latvijas Republikas Satversmes 104. pants noteic tiesÄ«bas uz atbildi uz iesniegumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, taču vienlaikus ietver norādi, ka persona var vÄ“rsties valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“s ar iesniegumu likumā paredzÄ“tajā veidā.

IndivÄ«dam likums nepiešÄ·ir tiesÄ«bas ar tiesas starpniecÄ«bu panākt, ka amatpersona pauž savu subjektÄ«vo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencÄ“, tādÄ“jādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudÄ«t, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arÄ« vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess.”

ZÄ«mÄ«gi, ka izrādās – atšÄ·irÄ«bā no laika, kad Egila Levita padomnieku biroja vadÄ«tājas pienākumus pildÄ«ja IrÄ“na Kucina, slÄ“pjams ir kļuvis pat jaunās “kreisās rokas” amata apraksts.

“InformÄ“ju, ka amata apraksti ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācija. Atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 11. panta ceturtajai daļai personai, pieprasot ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, ir jāpamato savs pieprasÄ«jums un precÄ«zi jānorāda mÄ“rÄ·is, kādam tā tiks izmantota. Tas nepieciešams, lai, lemjot par pieprasÄ«tās informācijas izsniegšanu, varÄ“tu izsvÄ“rt tiesisko interesi, kuras aizsardzÄ«bai informācija noteikta kā ierobežotas pieejamÄ«bas, salÄ«dzinājumā ar tiesisko interesi, kuras dēļ informācijas pieprasÄ«tājam informācija nepieciešama.

Informācijas izsniegšana ir pieļaujama gadÄ«jumā, ja informācijas saņemšanas nepieciešamÄ«bas interese prevalÄ“ pār to interesi, kuras aizsardzÄ«bai informācijai noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss,” skan Andra Teikmaņa oficiālais atteikums atklāt sabiedrÄ«bai – ar ko Ä«sti tad Egila Levita kancelejā vismaz oficiāli nodarbojas SarmÄ«te Ä’lerte un kā šÄ«s funkcijas atšÄ·iras no “Kucinas laikiem”.

Savukārt cita izvairÄ«guma forma tiek izmantota, “kutelÄ«gajā situācijā” mÄ“Ä£inot neatbildÄ“t uz jautājumu: vai, izvÄ“loties šo personu par “padomnieku biroja” vadÄ«tāju, ir ņemta vÄ“rā šÄ«s personas komunistiskā pagātne, kas lÄ«dz ar to atbilstoši pašreizÄ“jā valsts prezidenta savulaik izteiktajam vÄ“rtÄ“jumam liek šo personu uzskatÄ«t par okupācijas varas kolaboranti:

“IzvÄ“rtÄ“jot JÅ«su iesnieguma 6. jautājumu, secinu, ka esat sniedzis vÄ“rtÄ“jumu par Kancelejas rÄ«cÄ«bu. TādÄ“jādi, atbilstoši Iesniegumu likuma 5. panta ceturtās daļas noteikumiem, JÅ«su paustais viedoklis šajā jautājumā ir pieņemts zināšanai.

Lai veicinātu izpratni par valsts prezidenta padomnieku izvÄ“les kritÄ“rijiem, paskaidroju, ka atbilstoši likuma “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” 6. panta otrajai daļai un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 9. punktam valsts prezidenta padomnieki ir politiskas amatpersonas. Valsts prezidents bauda rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu jautājumos, kas skar tā atbalsta iestādes – Kancelejas, struktÅ«ras izveidi un iekšÄ“jās darbÄ«bas pamatprincipu noteikšanu.

Galvenie valsts prezidenta padomnieka izvÄ“les kritÄ“riji ir balstÄ«ti uz profesionalitāti un kvalifikāciju attiecÄ«gajā jomā. Papildus profesionalitātes kritÄ“rijiem minÄ“to politisko amatpersonu darbā izšÄ·iroši svarÄ«ga ir personiskā uzticamÄ«ba un spÄ“ja sadarboties ar valsts prezidentu (sk. arÄ« Saeimā 2013. gadā 5. decembrÄ« pieņemtā likuma “GrozÄ«jumi likumā “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu”” anotācijas 1.3. apakšpunktu).

Atteikumu sniegt informāciju vai informācijas nesniegšanu pieprasÄ«tajā apmÄ“rā JÅ«s varat pārsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vajā rajona tiesā viena mÄ“neša laikā no tā spÄ“kā stāšanās dienas.”

Pie tā, kādā veidā un ar kādām metodÄ“m Egilam Levitam un viņa komandai, visticamāk, ir izdevies “sakārtot” informācijas pieejamÄ«bas lietu izskatÄ«šanu Andra Teikmaņa piesauktajās administratÄ«vajās tiesās, mÄ“s vÄ“l nonāksim. Labi apzinoties to, ka šÄdā veidā Valsts prezidenta kancelejai izdosies izvairÄ«ties no skaidras atbildes sniegšanas visā tiesvedÄ«bas laikā – tātad, visdrÄ«zāk, gadiem ilgi –, “vÄ“rtÄ“jumu saturošais jautājums” par kolaborantes SarmÄ«tes Ä’lertes darbÄ«bu kolaborācijas nosodÄ«tāja Egila Levita kancelejā tiek noformulÄ“ts citādi:

“IepazÄ«stoties ar JÅ«su vÄ“stuli, kurā tās autors, bijušais padomju tautas tiesnesis un lÄ«dz ar to padomju okupācijas varas kolaborants pauž satraukumu par manu jautājumu saistÄ«bā ar citas JÅ«su iestādÄ“ darbā pieņemtas padomju kolaborantes komunistisko pagātni, man ir radies priekšstats, ka šis satraukums ir liedzis konkrÄ“tajai personai izprast uzdotos jautājumus un sniegt uz tiem atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas. LÄ«dz ar to es rekomendÄ“tu nozÄ«mÄ“t JÅ«su iestādei citu personu atbilžu sniegšanai uz jautājumiem, atbildes uz kuriem tiks izmantotas manis veidotajā grāmatā “Valstsgribis”, par kuras iecerÄ“to saturu esmu jau informÄ“jis JÅ«su iestādi.

Ja tomÄ“r JÅ«su iestāde uzskata, ka arÄ« turpmāk atbilžu sniegšanai vispiemÄ“rotākais JÅ«su iestādes darbinieks ir par maniem jautājumiem satrauktais bijušais padomju tautas tiesnesis un lÄ«dz ar to padomju okupācijas varas kolaborants, esmu gatavs uzdotos jautājumus precizÄ“t, lai šo satraukumu mazinātu un JÅ«su iestādes sniegtās atbildes negrautu valsts prezidenta institÅ«cijas prestižu sabiedrÄ«bas acÄ«s.

SaistÄ«bā ar to, ka gatavoju grāmatu “Valstsgribis”, par kuras iecerÄ“to saturu esmu jau informÄ“jis JÅ«su iestādi, vÄ“los saņemt no JÅ«su iestādes šÄdu informāciju un atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas uz šÄdu jautājumu: vai, izvÄ“loties SarmÄ«ti Ä’lerti par lÄ«dzšinÄ“jā valsts prezidenta “padomnieku biroja” vadÄ«tāju, ir ņemta vÄ“rā šÄ«s personas komunistiskā pagātne, tostarp darbošanās Padomju SavienÄ«bas Komunistiskajā partijā?”

Kā jÅ«s domājat – vai tas ko lÄ«dz?

“Kancelejā 2022. gada 22. decembrÄ« ir saņemts JÅ«su iesniegums, kurā citÄ“jat Kancelejas 2022. gada 20. decembrÄ« Jums sniegto atbildi Nr. 2856, paužat neapmierinātÄ«bu par Jums sniegtajām atbildÄ“m un, atsaucoties uz to, ka gatavojat personiskā faktu novÄ“rtÄ“jumā balstÄ«tu izdevumu, norādiet, ka vÄ“laties atkārtoti saņemt atbildes uz jautājumu par valsts prezidenta padomnieces – padomnieku biroja vadÄ«tājas SarmÄ«tes Ä’lertes izvÄ“les kritÄ“rijiem. Paskaidroju, ka detalizÄ“ta atbilde par valsts prezidenta padomnieku izvÄ“les kritÄ“rijiem Jums jau ir sniegta 2022. gada 20. decembra atbildÄ“ Nr. 2856 un citu atbildi Kanceleja neplāno sniegt.”

Ar vārdu sakot, Egila Levita kanceleja paziņo – lai ko tur Egils Levits savulaik bÅ«tu runājis par nepieciešamÄ«bu okupācijas varas kolaborantiem atzÄ«t sadarbÄ«bu un to nožēlot, tas nekādā veidā neattiecas uz viņam vajadzÄ«giem kadriem…

Droši vien ne vienam vien lasÄ«tājam jau pirms krietna brīža ir radies jautājums: nu ko var ņemties ar tiem kolaborantiem? Jā, bija padomju vara, visiem vajadzÄ“ja dzÄ«vot, tagad ir cita vara un cita valsts, speciālisti strādā tās labā – nav ko viņiem piesieties! Viņi taču tagad ir pilnÄ«gi citi cilvÄ“ki!

Taču tā nav. Diemžēl nav. Pārfrāzējot seno sakāmvārdu, Sarmīte Ēlerte var oficiāli aiziet no Padomju Savienības Komunistiskās partijas, bet Padomju Savienības Komunistiskā partija nekad neaizies no Sarmītes Ēlertes.

Komunistiskā ideoloÄ£ija tās nesÄ“ju saindÄ“ uz visiem laikiem. SajÅ«ta, ka tu esi Ä«pašÄks par citiem, ka tu vari doties uz specveikaliem pÄ“c desas un saņemt citas privilÄ“Ä£ijas, vienlaikus “parastajiem cilvÄ“kiem” stāstot komunistiskas pasaciņas par vienlÄ«dzÄ«bu un tiesiskumu, saglabājas uz visiem laikiem. Un tas – atkal diemžēl – nav tikai tukšs apgalvojums vien.

Ko dara valsts prezidenta padomnieki, kādus padomus dod vai nedod – tā visa ir Egila Levita kancelejas “iekšÄ“jā lieta”, viena no daudzajām, gar ko “nācijas tÄ“va” un viņa norādÄ«jumu pildÄ«tāju ieskatā sabiedrÄ«bai, no kuras nodokļu maksājumiem viņi pārtiek, nav nekādas daļas.

VarbÅ«t tā arÄ« labāk, jo droši vien daudziem mati celtos stāvus, uzzinot, kādus padomus valsts galvam ekonomikas jomā dod padomniece bez kārtÄ«gas izglÄ«tÄ«bas un pieredzes vai jauno tehnoloÄ£iju sfÄ“rā – pavecs Ä£imenes draugs. Taču ir reizes, kad priekškars paveras, un par, iespÄ“jams, visspilgtāko reizi ir parÅ«pÄ“jusies tieši Egila Levita “padomnieku biroja vadÄ«tāja”.

LÅ«k, iesniegums, kurā koncentrÄ“tā formā atspoguļota “priekškara pavÄ“ršanās” un tās atklātā neglÄ«tā aina:

“SarmÄ«tei Ä’lertei, Valsts prezidenta kanceleja

ŠÄ gada 30. novembrÄ« informācijas aÄ£entÅ«ra LETA ir publicÄ“jusi šÄdu informāciju:

“Saeimas deputātiem un ministriem saglabā “nelielo privilÄ“Ä£iju” rezervÄ“t biļetes uz Dziesmu un deju svÄ“tkiem

RÄ«ga, 30. nov., LETA. Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem tiks saglabāta privilÄ“Ä£ija rezervÄ“t un iegādāties biļetes uz XXVII VispārÄ“jo latviešu Dziesmu un XVII Deju svÄ“tkiem, šodien nolÄ“ma Dziesmu un deju svÄ“tku padome.

Valsts prezidenta kancelejas pārstāve SarmÄ«te Ä’lerte diskusijā aicināja ņemt vÄ“rā, ka savulaik Dziesmu svÄ“tki radās kā tautas pašorganizācijas kustÄ«ba, tomÄ“r šodien tiek sagaidÄ«ts, ka Dziesmu svÄ“tki tiek finansÄ“ti no valsts budžeta. Viņa uzsvÄ“ra, ka lÄ“mumā par finansÄ“jumu svÄ“tkiem piedalās gan Ministru kabinets, gan Saeima, tāpÄ“c “bÅ«tu jocÄ«gi”, ja šÄda iespÄ“ja Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem bÅ«tu liegta.

Gatavojot izdošanai grāmatu “Valstgribis”, kurā nozÄ«mÄ«ga loma tiks veltÄ«ta arÄ« pašreizÄ“jā valsts prezidenta izvÄ“lÄ“to padomnieku darbÄ«bai, saistÄ«bā ar šajā publikācijā atspoguļotajiem faktiem un notikumiem vÄ“los no Jums saņemt šÄdu informāciju un atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas uz šÄdiem jautājumiem:

1) vai šajā publikācijā ir precÄ«zi atspoguļota JÅ«su uzstāšanās?

2) ar ko JÅ«s pamatojat savu nostāju, ka Saeimas deputātiem un ministriem ir nepieciešamas šÄdas Ä«pašas privilÄ“Ä£ijas?

3) ar ko JÅ«s pamatojat savu nostāju, ka Saeimas deputātiem un ministriem ir nepieciešamas Ä«pašas privilÄ“Ä£ijas?

4) kādas vÄ“l privilÄ“Ä£ijas saskaņā ar JÅ«su pārliecÄ«bu ir nepieciešamas Saeimas deputātiem un ministriem?

5) kādām vÄ“l valsts amatpersonu kategorijām saskaņā ar JÅ«su pārliecÄ«bu ir nepieciešamas Ä«pašas privilÄ“Ä£ijas?

6) vai arÄ« Jums un citiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem saskaņā ar JÅ«su pārliecÄ«bu ir nepieciešamas Ä«pašas privilÄ“Ä£ijas?

7) vai JÅ«s pati jau iepriekš esat iegādājusies Dziesmu un deju svÄ“tku biļetes nevis vispārÄ“jā kārtÄ«bā, bet Ä«paši privileģētā veidā, pÄ“c Ä«pašas rezervācijas?

8) vai Jums nav bijis kauns izmantot šÄdas privilÄ“Ä£ijas? Atbildi pamatojiet.

9) tā kā Dziesmu un deju svÄ“tku padomÄ“ JÅ«s esat iekļuvusi kā Valsts prezidenta kancelejas pārstāve, vai JÅ«su paustā nostāja, ka Saeimas deputātiem un ministriem ir nepieciešamas šÄdas Ä«pašas privilÄ“Ä£ijas, bija Valsts prezidenta kancelejas nostāja? Ja jā, kad un kādā sastāvā tā šajā iestādÄ“ tika apspriesta un apstiprināta? Ja ne, ar kādu tiesisko pamatojumu JÅ«s kā Valsts prezidenta kancelejas pārstāve paudāt šÄdu nostāju?

10) vai JÅ«su paustā nostāja, ka Saeimas deputātiem un ministriem ir nepieciešamas šÄdas Ä«pašas privilÄ“Ä£ijas, bija saskaņota ar pašreizÄ“jo valsts prezidentu? Ja nÄ“, kāpÄ“c JÅ«s neuzskatÄ«jāt par vajadzÄ«gu to saskaņot?

11) vai savu nostāju, ka deputātiem un ministriem ir nepieciešamas Ä«pašas privilÄ“Ä£ijas, JÅ«s kā komuniste un padomju okupācijas varas kolaborante esat ieguvusi no PSKP ideoloÄ£ijas laikā, kad bijāt PSKP biedre, vai no kādiem citiem ideoloÄ£iskiem avotiem?”

PatiesÄ«bā pÄ“dÄ“jais jautājums atbildi neprasa – pārliecÄ«bu, ka ir Ä«pašas cilvÄ“ku kategorijas, kurām pienākas Ä«pašas privilÄ“Ä£ijas, bijusÄ« komuniste SarmÄ«te Ä’lerte acÄ«m redzami ir saglabājusi no padomju okupācijas laikiem, kad viņai lÄ«dzÄ«gajiem, tikai pa karjeras kāpnÄ“m augstāk tikušajiem komunistiskajiem kolaborantiem bija nodrošināta pieeja specveikaliem, kur varÄ“ja tikt pie sviesta, desas, grāmatām un citām deficÄ«tām mantām, specpoliklÄ«nikām un specsanatorijām, kur bija nodrošināta labāka aprÅ«pe, un citiem “specraspreÄ£eļiÄ·eļiem”.

Taču – ak, kāds pārsteigums! – Egila Levita padomniece nevÄ“las atbildÄ“t arÄ« ne uz vienu citu no šiem jautājumiem. Kolaborantes SarmÄ«tes Ä’lertes vietā atrakstās kolaborants Andris Teikmanis:

“Atbildot uz JÅ«su iesniegumos uzdotajiem jautājumiem, paskaidroju, ka Kancelejas kompetencÄ“ neietilpst informācijas aÄ£entÅ«ras LETA sagatavotās informācijas pārbaude un lÄ«dz ar to Kancelejai nav tiesiska pamata sniegt atbildi par JÅ«su norādÄ«tās publikācijas saturu.

Daru zināmu, ka SarmÄ«te Ä’lerte darbojas Dziesmu un deju svÄ“tku padomÄ“ saskaņā ar Kancelejas vadÄ«tāja 2020. gada 29. janvārÄ« izdotu rÄ«kojumu. SarmÄ«tei Ä’lertei Dziesmu un deju svÄ“tku padomes darbā procesā izteiktie viedokļi nav jāsaskaņo ar citām Kancelejas amatpersonām vai valsts prezidentu.

AttiecÄ«bā uz JÅ«su vÄ“lmi iegÅ«t Valsts prezidenta kancelejas darbinieces SarmÄ«tes Ä’lertes viedokli par konkrÄ“tas rÄ«cÄ«bas vai izvÄ“les motÄ«viem, kas balstÄ«ta JÅ«su subjektÄ«vā faktu novÄ“rtÄ“jumā, atkārtoti vÄ“ršam uzmanÄ«bu uz 2011. gada 22. decembra Senāta spriedumu lietā Nr. SKA–976/2011, kur cita starpā atzÄ«ts, ka Latvijas Republikas Satversmes 104. pants noteic tiesÄ«bas uz atbildi uz iesniegumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, taču vienlaikus ietver norādi, ka persona var vÄ“rsties valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“s ar iesniegumu likumā paredzÄ“tajā veidā. IndivÄ«dam likums nepiešÄ·ir tiesÄ«bas ar tiesas starpniecÄ«bu panākt, ka amatpersona pauž savu subjektÄ«vo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā.

Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencÄ“, tādÄ“jādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudÄ«t, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arÄ« vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess.”

Ar vārdu sakot, Egila Levita kancelejas vadÄ«tājam šÄ·iet, ka sabiedrÄ«bai pietiks ar paskaidrojumu – mÄ“s neko nezinām un arÄ« neko negribam zināt, un tas, ka faktiskā valsts prezidenta pārstāve nāk klajā ar ierosinājumu, kas ir nokopÄ“ts no viņas dzimtenÄ“ – Padomju SavienÄ«bā – valdÄ«jušÄs sistÄ“mas un tās “komunisma cÄ“lāju morāles normām”, mÅ«s absolÅ«ti neinteresÄ“ un nav mÅ«su darÄ«šana…

Punktu jautājumā par to, kādas Ä«pašas privilÄ“Ä£ijas “Ä«pašajiem cilvÄ“kiem” ir vai nav pieprasÄ«jusi Egila Levita kreisā roka, pieliek tikai pÄ“c oficiāla pieprasÄ«juma saņemtā Dziesmu un deju svÄ“tku padomes sÄ“des protokola fragments:

“SarmÄ«te Ä’lerte norāda, ka bÅ«tu jānovÄ“rtÄ“ tas, ka Dziesmu svÄ“tki savulaik radās kā tautas pašorganizācijas un pašfinansÄ“šanas kustÄ«ba un attÄ«stÄ«ba, šodien tomÄ“r sagaidām, ka svÄ“tki tiek finansÄ“ti no valsts budžeta, kur lÄ“mumos piedalās gan Ministru kabinets, gan Saeima. S. Ä’lerte aicina pārdomāt iespÄ“ju minÄ“tajai mÄ“rÄ·grupai rast iespÄ“ju iegādāties iekšÄ“jās rezervācijas biļetes.

[KultÅ«ras ministrs] Nauris Puntulis lÅ«dz precizÄ“t, vai Padome atbalsta principu, ka Saeimas deputātiem bÅ«tu iespÄ“ja rezervÄ“t biļetes un tās izpirkt noteiktā laikā. 2018. gadā zināma daļa Saeimas deputātu neizmantoja priekšrocÄ«bas, bet pirka biļetes rindas kārtÄ«bā – kasÄ“s vai internetā.

SarmÄ«te Ä’lerte norāda, ka bÅ«tu labi, ja Saeimas deputātiem bÅ«tu iespÄ“ja rezervÄ“t un iegādāties biļetes.”

Domājams, pietiekami daudzi šÄ«s grāmatas lasÄ«tāji te nu beidzot neizturÄ“s un jautās: jopcik, bet nu kāpÄ“c valsts prezidents tā dara? KāpÄ“c viņš vispirms gari un plaši izpaužas par nepieciešamÄ«bu padomju kolaborantus saukt vārdā, pieprasÄ«t no viņiem nodarÄ«jumu atzÄ«šanu un nožēlu, jo citādi nekāds sabiedriskais izlÄ«gums nebÅ«s iespÄ“jams, bet pÄ“c tam tieši šÄdus kolaborantus pieņem darbā savas kancelejas visatbildÄ«gākajos amatos un savā atbildÄ«gajā postenÄ« acÄ«mredzami balstās uz viņu padomiem?

Jā, un vÄ“l viņi droši vien var pajautāt: vai Egils Levits tiešÄm neaptver, ka viņa rādÄ«tajam piemÄ“ram seko citi? Pat “sabiedriskajā” Latvijas radio kā “eksperts” regulāri tiek aicināts padomju okupācijas varas kolaborants Ojārs Skudra, kurš savulaik ir bijis gan Latvijas kompartijas Centrālkomitejas sektora vadÄ«tājs un inspektors-konsultants, gan LPSR Valsts radio un televÄ«zijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadÄ«tājs, komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadÄ«tāja vietnieks un kompartijas RÄ«gas Proletāriešu rajona komitejas instruktors. Tagad šis padomju okupācijas varas propagandists skalo smadzenes ne tikai Latvijas radio klausÄ«tājiem, bet arÄ« studentiem un savā veidā “gatavina” jauno paaudzi…

Ir liels kārdinājums šo pretrunu sasaistÄ«t ar grāmatas “Viltvārdis” lasÄ«tājiem labi zināmo brÄ«numstāstu par Levitu Ä£imenes izbraukšanu no Padomju SavienÄ«bas un tā raisÄ«tajiem jautājumiem par Egila Levita patiesajām attiecÄ«bām ar padomju valsti, okupācijas varu un tās dienestiem. Bet viss nav tik vienkārši, jo neba nu padomju kolaborantu tÄ“ma ir vienÄ«gā, kurā “nācijas tÄ“va” vārdi ne mazākajā mÄ“rā nesakrÄ«t ar darbiem. Par to – jaunajā grāmatā "Valstsgribis".