Es nudien neticu, ka manas valsts premjers ir muļķis: veltÄ«jums veselÄ«bas ministrei bija iepriekÅ¡ pÄrdomÄts un sagatavots
PÄ“teris Apinis · 06.03.2023. · Komentāri (0)Trešdien, 1. martÄ, jauši iegÄju kÄda cienÄ«jama ierÄ“dņa kabinetÄ. Bija paredzÄ“ta neliela apspriede, telpÄ atradÄmies Äetri. DatorÄ miegaini guldzÄ“ja Ministru kabineta sÄ“de, kurÄ tika apspriests valsts budžets 2023. gadam, un te pÄ“kšÅ†i šajÄ pelÄ“cÄ«gajÄ murdoÅ†Ä izdalÄ«jÄs veselÄ«bas ministres LÄ«gas MenÄ£elsones mundrÄ balss – viņa vÄ“lÄ“jÄs tik vien kÄ ierakstÄ«t protokolÄ, ka bÄ“rnu veselÄ«bai pietrÅ«kst 15 miljonu, onkoloÄ£ijai – 50 miljonu un šÄ«s divas pozÄ«cijas vajadzÄ“tu ierakstÄ«t Ministru kabineta sÄ“des protokolÄ kÄ prioritÄtes, ja nu pÄ“kšÅ†i nauda parÄdÄ«tos. TaÄu savu sakÄmo viņa nepabeidza – ministru prezidents KrišjÄnis Kariņš viņu falsetÄ springotÄ balsÄ« pÄrtrauca, apsauca, norÄja (maigÄkie apzÄ«mÄ“jumi, kÄdus varÄ“ju piemeklÄ“t). Viņa vÄrdos bija draudi – ieteikums atlÅ«gties no darba ministriem, kas negrasÄs veikt reformas, neslÄ“pti centieni pazemot un nonicinÄt.
– „Muļķis,” – teica ierÄ“dnis, kuram pat pÄ“c matu sasukas un šlipses mezgla ir redzams, ka viņš allaž ir balsojis par „VienotÄ«bu” – vai nu par veco, vai jauno, vai jauno laiku, kÄ nu kuru brÄ«di šis politpulciņš sevi dÄ“vÄ“jis – „tagad viņš pret sevi nostÄdÄ«ja visus slimniekus un Ärstus.”
– „Man šÄ·iet, ka ar šo uzrunu MenÄ£elsone nopelnÄ«ja 10 miljonus no neparedzÄ“tiem gadÄ«jumiem slimnÄ«cÄm,” – bezkaislÄ«gi atsaucÄs pazÄ«stams finansists.
– „Tas bija pliÄ·is Apvienotajam sarakstam, kuri norÄ«s šo krupi un pÄ“c tam kļūs par krupju rÄ«šanas Äempioniem,” – vÄ“stÄ«ja trešais sarunu biedrs, cilvÄ“ks ar politikas pagÄtni un sapratni.
Es nudien neticu, ka manas valsts premjers ir muļķis. VeltÄ«jums veselÄ«bas ministrei bija iepriekš pÄrdomÄts un sagatavots, varbÅ«t ne lÄ«dz galam iestudÄ“ts un, jÄdomÄ, bija gatavots situÄcijai, kad LÄ«ga MenÄ£elsone „Ä«dÄ“tu” (Kariņa Ä«paši izvÄ“lÄ“ts, droši vien iepriekš uz mazas lapiņas pierakstÄ«ts runas apzÄ«mÄ“jums), nevis savu sakÄmo skandÄ“tu izteiksmÄ«gi kÄ lauku skolas teicamniece vecÄku salidojumÄ.
SÄkumÄ analizÄ“sim labÄko skaidrojumu – Kariņš, novÄ“rtÄ“jis, ka LÄ«gas MenÄ£elsones atpazÄ«stamÄ«ba un vÄ“rtÄ“jums medicÄ«nas darbinieku vidÅ« nav pietiekami augsts, veica savu uzkliedzienu, tÄdÄ“jÄdi ceļot ministres popularitÄti mediÄ·u vidÅ«. Šo rindu autors arÄ« uzreiz izjuta solidaritÄti ar veselÄ«bas ministri.
DrÄ«zÄk gan tÄds nebija ministru prezidenta mÄ“rÄ·is – radÄs iespaids, ka AmerikÄ uzaugušais filologs ienÄ«st valsts veselÄ«bas sistÄ“mu (AmerikÄ katram iedzÄ«votÄjam ar savÄm iemaksÄm apdrošinÄšanas kompÄnijÄs jÄmaksÄ par savu veselÄ«bu, tÄdēļ AmerikÄ veselÄ«bas aprÅ«pe ir daudzkÄrt dÄrgÄka, nabadzÄ«giem visai nepieejama, bet tautas veselÄ«bas problÄ“mas pÄrlieku nesatrauc ne prezidentu, ne kongresmeņus). SavukÄrt EiropÄ, kur par veselÄ«bu rÅ«pi tur valsts, valdÄ«bas vadÄ«tÄjam nÄkas visu laiku pievÄ“rsties veselÄ«bas jomai pat tad, ja Ärpolitika un drošÄ«ba šÄ·iet daudzkÄrt svarÄ«gÄkas.
IespÄ“jams, ka sadarbÄ«ba ar veselÄ«bas ministru Danielu Pavļutu iepriekšÄ“jos divus gadus Kariņam veiksmÄ«ga bijusi tikai pie klavierÄ“m, kur Pavļuts ar maigu pavadÄ«jumu netraucÄ“ja Kariņa skaļo dziedÄjumu. SadarbÄ«ba Covid–19 apkarošanÄ tik saskanÄ«ga nebija, bet sadarbÄ«ba pÄrmÄ“rÄ«gos vakcÄ«nu iepirkumos rÄda, ka loÄ£iskas sarunas Kariņa un Pavļuta starpÄ nav notikušas.
Šeit es godÄjamajam lasÄ«tÄjam lÅ«dzu saprast, ka jau tÄ plÄnais veselÄ«bas budžets nozÄ«mÄ“ ne tikai naudu pacientu diagnostikai, ÄrstÄ“šanai un rehabilitÄcijai, bet arÄ« 63 miljonus (varu kļūdÄ«ties, bet ļoti daudz naudas, iespÄ“jams – ievÄ“rojami vairÄk) vakcÄ«nu iepirkumiem, un šÄ«s vakcÄ«nas nevarÄ“s pat nabadzÄ«gÄm valstÄ«m uzdÄvinÄt, jo ar vakcinÄciju pret Covid–19 nekur pasaulÄ“ vairs labi nevedas. VeselÄ«bas budžetÄ iekļauta arÄ« jaunu Ä“ku bÅ«vniecÄ«ba, kas nudien neÄrstÄ“ slimniekus.
No iepriekšÄ“jÄs valdÄ«bas (sadarbÄ«bas Kariņš – Pavļuts) ir pÄrņemts viss apšaubÄmais, bet nav pÄrņemts 2021. gada 12. oktobra Ministru kabineta izvirzÄ«tais mÄ“rÄ·is, lai 2027. gadÄ valsts budžeta finansÄ“jums veselÄ«bas aprÅ«pes pamatfunkcijÄm sasniegtu 6% no IKP vai vismaz 12% no valsts kopÄ“jÄ budžeta veselÄ«bai aprÅ«pei (Lietuva un Igaunija šÄdus skaitļus sasniegušas jau šobrÄ«d). PÄ“c Kariņa un Pavļuta aprÄ“Ä·iniem un solÄ«jumiem, šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanai 2027. gadÄ papildus bÅ«tu nepieciešami 950 miljoni eiro. Lai tiektos šo rÄdÄ«tÄju sasniegt un viss noritÄ“tu secÄ«gi, 2023. gadÄ pamatnostÄdņu Ä«stenošanai bÅ«tu nepieciešami papildus 306 miljoni eiro. TaÄu valdÄ«bas mainÄ«jÄs, Kariņš savus solÄ«jumus piemirsa, valdÄ«ba 2023. gadam papildus iedeva 85 miljonus.
IespÄ“jams, KrišjÄnis Kariņš bažījÄs, ka saruna pie ministru galda varÄ“tu novirzÄ«ties uz starpÄ«bu starp 85 miljoniem un 306 miljoniem, tÄpÄ“c LÄ«gas MenÄ£elsones runu aprÄva. Tiesa, manÄ rÄ«cÄ«bÄ esošÄ informÄcija liecina, ka savÄ pÄrtrauktajÄ runÄ Ministru kabinetÄ LÄ«ga MenÄ£elsone bija paredzÄ“jusi pieminÄ“t valdÄ«bas solÄ«tos 12% no valsts kopÄ“jÄ budžeta veselÄ«bas aprÅ«pei un lÅ«gt šos ciparus ierakstÄ«t valdÄ«bas sÄ“des protokolÄ.
TomÄ“r Kariņa performances galvenais uzsvars bija „reformas”. Un reformas LatvijÄ tiešÄm ir vajadzÄ«gas valsts budžeta skatÄ«jumÄ. Nevis sacakots, necaurspÄ«dÄ«gs budžets ministrijÄm, ko katru reizi papildina proporcionÄli ministru politiskajai ietekmei; vajadzÄ«gs ir precÄ«zs sadalÄ«jums starp nozarÄ“m. MinÄ“šu kaut vai izglÄ«tÄ«bu – RÄ«gas Stradiņa universitÄtes izdevumi atrodami veselÄ«bas aprÅ«pes budžetÄ, Latvijas UniversitÄtes MedicÄ«nas fakultÄtes izdevumi – IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas budžetÄ, Latvijas BiozinÄtņu un tehnoloÄ£iju universitÄtes izdevumi (bijusÄ« LauksaimniecÄ«bas universitÄte) – zemkopÄ«bas budžetÄ, bet JÄzepa VÄ«tola Latvijas MÅ«zikas akadÄ“mijas budžets – kultÅ«ras budžetÄ. VarbÅ«t tomÄ“r visu izglÄ«tÄ«bu finansiÄli ļaut vadÄ«t vienai ministrijai?
Katra sevi cienoša pašvaldÄ«ba un arÄ« valsts iestÄde par nodokļu maksÄtÄju naudu iegÄdÄjas veselÄ«bas polisi saviem darbiniekiem, pašvaldÄ«bÄm pieder slimnÄ«cas, Bruņoto spÄ“ku pakļautÄ«bÄ ir medicÄ«nas dienests. Katru reizi, kad veselÄ«bas jomas pÄrstÄvji lÅ«ko pÄ“c naudas zÄļu iegÄdei vai medicÄ«nas mÄsu algÄm, viņiem „kar makaronus uz ausÄ«m” par naudu, kas veselÄ«bÄ ieplÅ«stot no citÄm jomÄm. KrišjÄni Kariņ! Ko tu teici par vÄ“lÄ“šanos vai nevÄ“lÄ“šanos reformÄ“t (saistÄ«bÄ ar vÄ“lÄ“šanos vai nevÄ“lÄ“šanos strÄdÄt) ministru kabinetÄ? Jau piektais gads valdÄ«bas vadÄ«bÄ, bet solÄ«tÄs skaidrÄ«bas budžeta veidošanÄ kÄ nav, tÄ nav.
VienkÄrši – atdod VeselÄ«bas ministrijai savu daļu (solÄ«tos 12%), bet nosaki, ka arÄ« tÄlÄk nevar bÅ«t „muhļīšanas”, piemÄ“ram – primÄrajai aprÅ«pei no šÄ«s veselÄ«bas kopsummas jÄdod vismaz 10%. PrimÄrÄs aprÅ«pes Ärsti un mÄsas veic 70% visu Latvijas pacientu apskašu un konsultÄciju, bet viņiem šobrÄ«d izdalÄ«ti tikai nepilni 7% no jau tÄ niecÄ«gÄs veselÄ«bas aprÅ«pes summas. Tas taÄu bÅ«tu vienkÄrši – prasÄ«t sakÄrtot Ä£imenes Ärstu dienestu (bÅ«tiska reforma veselÄ«bas jomÄ), tiklÄ«dz pats bÅ«tu izdarÄ«jis mÄjasdarbu – sakÄrtojis budžetu.
PiemÄ“rs, atvainojos visiem, – Igaunija. TiklÄ«dz precÄ«zi var parÄdÄ«t budžetu pa nozarÄ“m, var ieraudzÄ«t arÄ« – kur mÄ“s naudu pÄrlieku tÄ“rÄ“jam. Es nudien neticu, ka Kariņa kungs kÄ reformas uztver visu to vÄrdu salikumu jÅ«kli, ko pieļÄvis valdÄ«bas deklarÄcijÄ un rÄ«cÄ«bas plÄnÄ (pÄrskatÄ«sim un kalibrÄ“sim kvalitÄtes prasÄ«bas, pilnveidosim maksÄjumu sistÄ“mu, palielinÄsim piemaksas par kvalitÄti, stiprinÄsim Ä£imenes Ärsta komandu kÄ multidisciplinÄru komandu, nodrošinÄsim sekundÄrÄs veselÄ«bas aprÅ«pes un hronisko pacientu aprÅ«pes tÄ«kla sakÄrtošanu, slimnÄ«cu tÄ«kla sakÄrtošanu, veidojot slimnÄ«cu reÄ£ionÄlos konsorcijus, novÄ“rsÄ«sim augstas klases terciÄro veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu dublÄ“šanos).
Pieļauju, KrišjÄnis Kariņš ir dzirdÄ“jis, ka LatvijÄ proporcionÄli veselÄ«bas jomai paredzÄ“ta daudz mazÄka naudas summa nekÄ jebkurÄ citÄ Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«. NovecojošÄs (vienkÄrši – pieaug gados vecu, hroniskÄm slimÄ«bÄm bagÄtu iedzÄ«votÄju skaits) Eiropas pieredze liecina, ka proporcionÄli pÄr mÄ“ru mazs finansÄ“jums noved pie pÄragrÄm nÄvÄ“m un ielaistÄm slimÄ«bÄm neatkarÄ«gi no premjera domÄm par veselÄ«bas jomas reformÄm. AtkÄrtošu jau iepriekš publicÄ“tu piemÄ“ru ar baseinu – tajÄ tiek ielaists 10 cm Å«dens, un paskaidrots „iemÄcieties peldÄ“t, tad mÄ“s varbÅ«t vÄ“l pieliesim Å«deni”. Uzsvars uz vÄrdu „varbÅ«t”.
Vai 1. marta KrišjÄņa Kariņa skaļvÄrdÄ«bai ir politisks konteksts? JÄ, tas ir mÄ“Ä£inÄjums pazemot Apvienoto sarakstu pÄrliecÄ«bÄ, ka neviens nedosies glÄbt un aizstÄvÄ“t LÄ«gu MenÄ£elsoni.
Šeit bÅ«tu vÄ“rts atgÄdinÄt, ka LÄ«gu MenÄ£elsoni lielÄ mÄ“rÄ varÄ“tu uzskatÄ«t tieši par KrišjÄņa Kariņa izvÄ“li: Jaunajai VienotÄ«bai un NacionÄlajai apvienÄ«bai valdÄ«bas sastÄdÄ«šanas laikÄ bija veselÄ«bas jomas profesionÄļi ministra amatam, bet tieši KrišjÄnis Kariņš uzspieda veselÄ«bas jomu Apvienotajam sarakstam, labi apzinoties, ka jaunam, no citas jomas nÄkušam ministram vajadzÄ«gs garÄks „ieskriešanÄs laiks”, grÅ«tÄka sadarbÄ«ba ar profesiju, sarežģīta izpratne par nozares attÄ«stÄ«bas vÄ“sturiskajiem nosacÄ«jumiem.
VarbÅ«t KrišjÄnim Kariņam 1. marta valdÄ«bas sÄ“dÄ“ bija netÄ«kami apjaust, ka LÄ«gai MenÄ£elsonei jau šobrÄ«d ir lielÄka popularitÄte Ärstu vidÅ« nekÄ viņam pašam? Vai otrÄdi – pÄrliecÄ«ba, ka no profesionÄlajÄm organizÄcijÄm neviena nenostÄsies ministres pusÄ“?
LÄ«gu MenÄ£elsoni drÄ«kstÄ“s kritizÄ“t pÄ“c 18 dienÄm, kad viņas darbam ministrijÄ apritÄ“s 100 dienas. Kariņš ministru kabinetu vada jau ilgÄk par 1400 dienÄm, un viņu kritizÄ“t ir mans pienÄkums.