Iesaki rakstu:

Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tÄ“ma. Apsveicami, ka diskusijās par SvÄ“tā PÄ“tera baznÄ«cas tālāko likteni sabiedrÄ«ba nav vienaldzÄ«ga. Kas bÅ«s šÄ« izcilā, RÄ«gai tik nozÄ«mÄ«gā kultÅ«ras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznÄ«cu, RÄ«gas pašvaldÄ«bu, kultÅ«ras mantojuma ekspertus, Saeimas politiÄ·us, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vÄ“lams paskatÄ«ties ar vÄ“su prātu.

AtgÅ«stot Latvijas valsts neatkarÄ«bu, reliÄ£iskajām organizācijām tika atdoti to Ä«pašumi, izņemot divus Ä«paši nozÄ«mÄ«gus kultÅ«ras pieminekļus – Doma baznÄ«cu un PÄ“tera baznÄ«cu (LR Augstākās Padomes 12.05.1992. lÄ“mums), kuru statusu paredzÄ“ja noteikt ar Ä«pašiem likumiem. Izlemšanu atlikt uz vÄ“lāku laiku bija pamatoti, jo Latvijai bija jāuzbÅ«vÄ“ jauna tiesiskā sistÄ“ma, trÅ«ka iedziļināšanās un lemšanas kapacitātes.

RÄ«gas Doma baznÄ«cas un klostera ansambļa liktenis ar speciālu likumu tika izlemts 2005. gada 22. jÅ«nijā un, atskatoties ar laika distanci, jāvÄ“rtÄ“ kā saprātÄ«gs un pārdomāts solis. Unikālais kultÅ«ras piemineklis ir atguvis savu sākotnÄ“jo funkciju, rÅ«pÄ«gu un atbildÄ«gu saimnieku. Tajā notiek aktÄ«va darbÄ«ba, paveikti nozÄ«mÄ«gi atjaunošanas darbi. Atceros, ka ne visi par šÄdu soli bija apmierināti, bet laiks visu ir nolicis savā vietā.

PÄ“tera baznÄ«cas Ä«pašumtiesÄ«bu sakārtošana ir sarežģītāka, tāpÄ“c arÄ« speciāla likuma pieņemšana ir krietni aizkavÄ“jusies. PÄ“tera baznÄ«ca traÄ£iski cieta Otrajā pasaules karā. BaznÄ«cas atjaunošana bija padomju laika mantojuma speciālistu varoņdarbs, to nevar noliegt un nedrÄ«kst aizmirst. RÄ«ga atguva savu nozÄ«mÄ«go vertikālo dominanti, bet laikmets neiztika bez aktÄ«vāko speciālistu nosodÄ«juma. PilsÄ“ta atrada Ä“kai savam laikam piemÄ“rotu funkciju. IzpildÄ«to darbu kvalitāte nebija slikta, tomÄ“r atbilstoša padomju laika materiāliem, tehniskajām iespÄ“jām un risinājumiem.

RÄ«gas SvÄ“tā PÄ“tera baznÄ«ca (pirmo reizi minÄ“ta 1209.gadā) kā sena vÄ“lās Ä·ieÄ£eļu gotikas un baroka laika celtne ar bagātu vÄ“sturi, Ä«paši raksturÄ«gu apjomu, telpisko struktÅ«ru, rietumu fasādes portālu plastiku, torņa smailes vizuālo tÄ“lu RÄ«gas vÄ“sturiskā centra siluetā, pārbÅ«ves un atjaunošanas procesiem, apzinātām un neskartām arheoloÄ£iskām liecÄ«bām, saglabātiem ievÄ“rojamiem mākslas priekšmetiem un arhitektÅ«ras detaļām ir unikāla sakrālās arhitektÅ«ras vÄ“rtÄ«ba Latvijā, kas liecina par bÅ«vkultÅ«ras augstākajiem sasniegumiem Ziemeļeiropā.

RÄ«gas SvÄ“tā PÄ“tera baznÄ«ca ir valsts nozÄ«mes kultÅ«ras piemineklis, kurā atrodas 28 mākslas pieminekļi (16. –19.gs portāli, kapenes, kapa plāksnes, epitāfijas, grandioza izmÄ“ra svečturis, skulptÅ«ra). Esmu neskaitāmas reizes šajā nozÄ«mÄ«gajā celtnÄ“ bijis, arÄ« pasākumos, un vienmÄ“r man ir licies, ka kaut kā pietrÅ«kst. Tā ir noskaņa, sajÅ«tas, ko rada Ä“kas piepildÄ«jums, saimniekošana, Ä“kas gars.

Atrodoties ParÄ«zes Dievmātes katedrālÄ“, PÄ“tera katedrālÄ“ Vatikānā vai vienkāršÄ Itālijas, Francijas, pat jebkuras Eiropas valsts, arÄ« Latvijas lauku baznÄ«cā, mani pārņem Ä«paša sajÅ«ta, materiālo un nemateriālo vÄ“rtÄ«bu sakausÄ“jums, kaut kas tāds, ko var sniegt tikai sakrāla celtne ar tās patiesu piepildÄ«jumu. Jautājums jāuzdod mums pašiem sev – vai mÄ“s gribam šÄdas sajÅ«tas uzdāvināt Sv. PÄ“tera baznÄ«cai vai ne? Vai mÄ“s gribam baznÄ«cas Ä“ku veltÄ«t baznÄ«cai vai nÄ“? Vai mÄ“s novÄ“rtÄ“jam Eiropas sakrālā mantojuma fenomenu?

Es nenosodu RÄ«gas pašvaldÄ«bu par vÄ“lÄ“šanos bÅ«t PÄ“tera baznÄ«cas saimniekam, bet redzu praktiskās iespÄ“jas, tik daudz darāma darba, trÅ«kstošu naudu, nerealizÄ“tas ieceres. 2006.gada 6.jÅ«lija naktÄ« izdega Ziemeļblāzmas Zaļā skola – RÄ«gai simbolisks objekts, Eiropā viens no pirmajiem uzbÅ«vÄ“tiem bÄ“rnudārziem (pirmskola), ar Augusta Dombrovska un Martas Rinkas vārdiem saistÄ«ta vietzÄ«me. SolÄ«jumi to atjaunot nav izpildÄ«ti. Tā ir pašvaldÄ«bas atbildÄ«ba, nenokārtots parāds pilsÄ“tai, Augustam Dombrovskim – kas gan to vairs atceras.

Vai PÄ“terbaznÄ«cas uzturÄ“šana reliÄ£iskai darbÄ«bai bÅ«tu pašvaldÄ«bas uzdevums? To varÄ“tu darÄ«t, ja viss cits bÅ«tu izdarÄ«ts, varÄ“tu censties pārsteigt sabiedrÄ«bu ar izcilu profesionālu restaurāciju, autentiskuma izpratni, labāko praksi. TomÄ“r, lai to sasniegtu, vÄ“l ir noejams garš attÄ«stÄ«bas ceļš.

VEF kultÅ«ras pils, Ziemeļblāzmas kultÅ«ras pils un citu objektu atjaunošanā ir bijusi laba griba, centÄ«ba, bet pietrÅ«kst sajÅ«tas ko dod patiess autentiskums, oriÄ£inālu virsmu starojums, vÄ“sturiskā patina, gaume, detaļu kvalitāte, mÅ«sdienu labs dizains, tieši tas, ko vajadzÄ“tu atgÅ«t Sv. PÄ“tera baznÄ«cai. Vai tieši šajā objektā pašvaldÄ«bai tas izdosies?

Sv. PÄ“tera baznÄ«cai nepieciešami nopietni, visaptveroši un apjomÄ«gi atjaunošanas darbi. Pirms vairākiem gadiem baronese Fon Zasa vÄ“lÄ“jās baznÄ«cā atjaunot Ä“rÄ£eles, bet neizdevās vienoties ar pilsÄ“tu, un atbalsts palika neizmantots. PÄ“c tam iniciatÄ«vu uzņēmās RÄ«gas SvÄ“tā PÄ“tera baznÄ«cas Ä“rÄ£eļu fonds. Kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas PÄ“tera baznÄ«ca ir lietota, bet lÄ«dzekļi un darbs tās uzturÄ“šanā ieguldÄ«ts tik minimāli, ka saglabātÄ«bas stāvoklis pakāpeniski ir pasliktinājies. Ir pietrÅ«kusi ikdienas rÅ«pÄ«ga kopšana, nav atrisinātas ugunsdrošÄ«bas prasÄ«bas.

Lai arÄ« Ä«pašumtiesÄ«bu izlemšana bija pieļaujama tikai ar Ä«pašu likumu, RÄ«gas dome bija pasteigusies nodalÄ«t pieguļošo zemi tā, ka baznÄ«cas pamatu, portālu, kāpņu un pat atsevišÄ·Äs vietās ārsienu daļa ir nonākusi uz pašvaldÄ«bas zemes. ŠÄda kļūme bÅ«tu jālabo, neizvirzot nekādas prasÄ«bas no pašvaldÄ«bas puses, bet vai tā bÅ«s?

Viens no iespÄ“jamiem variantiem ir SvÄ“tā PÄ“tera baznÄ«cu nodot RÄ«gas domei, ar likumu nosakot galveno lietošanas veidu – sakrālo darbÄ«bu. Jaunā RÄ«gas dome ir nākusi ar labu apņēmÄ«bu, bet darāmā ir tik daudz, pieredze vÄ“l tikai veidojas, savukārt iespÄ“jas ierobežotas.

Otrs variants ir SvÄ“to PÄ“tera baznÄ«cu nodot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznÄ«cas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznÄ«cas Vācu SvÄ“tā PÄ“tera draudzes izveidotam nodibinājumam. Saņemta ticama informācija, ka šÄdā gadÄ«jumā baznÄ«cas atjaunošanai nauda 33 miljonu apmÄ“rā tiktu saņemta no Vācijas. Saprotu, kāpÄ“c RÄ«gas dome nevÄ“las baznÄ«cu atdot citam saimniekam, pievilcÄ«gs ir bijis skatu tornis, bet ilgtermiņā pamatjautājums jau ir par to, vai baznÄ«cas Ä“ku atdot RÄ«gas garÄ«gajai dzÄ«vei. LÄ“mumu pieņems Saeima, un es ceru, ka tas bÅ«s pārdomāts un izsvÄ“rts. RÅ«pÄ«ba, ar kādu Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisija cenšas radÄ«t drošu normatÄ«vo aktu SvÄ“tā PÄ“tera baznÄ«cas tālākajam liktenim, ir cerÄ«ga.

PÄ“c Latvijas valsts neatkarÄ«bas atgÅ«šanas dievnamu atjaunošana ir pierādÄ«jusi tautas spÄ“ku. Tik daudzas izpostÄ«tas un pazemotas celtnes ir atguvušas savu vietu kultÅ«rainavā kā garÄ«gas dominantes. Tas nav pašvaldÄ«bu vai valdÄ«bas nopelns, valsts ir piedalÄ«jusies ar samÄ“rā nelielu finansÄ“jumu, veikusi galvenokārt kultÅ«ras mantojuma uzraudzÄ«bas darbu, sniegusi padomus, konsultācijas. IeguldÄ«tās enerÄ£ijas, ticÄ«bas, ziedoto lÄ«dzekļu apjoms ir mÅ«su tautas spÄ“ka visspilgtākais apliecinājums. GarÄ«gai bÅ«vei vislabāk der garÄ«gs saturs, un baznÄ«cai ir jābÅ«t atdalÄ«tai no valsts. TāpÄ“c es iestājos par principu “baznÄ«cu baznÄ«cai”.

Ne vienmÄ“r dievnamu atjaunošanas darbi ir bijuši “gludi”, jo kultÅ«ras mantojuma speciālistu prasÄ«bas nav vienkāršas, bet rezultāts un iegÅ«tā pieredze dod uzticÄ«bu dievnamu satura diktÄ“tai attieksmei un saimniekošanas kvalitātei arÄ« turpmāk. Par laimi Latvijā vÄ“l nav pienākusi situācija, kad bÅ«tu jādomā – ar kādām funkcijām piepildÄ«t bijušus un masveidā pamestus dievnamus!