Iesaki rakstu:

Uz valdÄ«bas 10. janvāra sÄ“di noliktā lemšana par elektropārvades un sadales tarifu grozÄ«šanu aizvietota ar ekonomikas ministres Ilzes Indriksones uzdevumu izvÄ“rtÄ“t sadales tarifa projekta rašanās apstākļus.

Par tarifu jautājuma izskatÄ«šanas atlikšanu tikai uz vienu nedēļu apgalvot uzņēmās klimata un enerģētikas ministra Raimonda ÄŒudara biroja vadÄ«tāja Daiga Holma. Kopš 1. janvāra stājusies spÄ“kā kompetenču pārdale starp Ekonomikas ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, pie kuras tagad nonācis uzdevums sagatavot valdÄ«bas sÄ“dei nepieciešamos dokumentus par elektropārvades un sadales tarifu projektu un tādÄ“jādi arÄ« pašu tarifu grozÄ«šanu.

Grēkāzis varbūt jau zināms

Šo pašu jautājumu Krišjāņa Kariņa jaunā valdÄ«ba jau izskatÄ«ja savā pirmajā darba sÄ“dÄ“ pagājuša gada 20. decembrÄ«. Par tarifiem tā sprieda slÄ“gtā režīmā, kas nozÄ«mÄ“, ka sabiedrÄ«bai netiek rādÄ«ti arÄ« dokumenti (statistiskie dati, situācijas apraksts, lÄ“mumu projektu varianti u.tml.), kurus pÄ“c pagājušÄ gada normām valdÄ«bai bija likusi priekšÄ Ekonomikas ministrija.

No tās sÄ“des zināms tik, cik vÄ“lāk pastāstÄ«ja vispirms R. ÄŒudars un pÄ“c tam I. Indriksone. Pirmkārt, ka valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tÄ«kls" (AST) un “Sadales tÄ«kls” (ST) prasÄ«tie tarifu paaugstinājumi tiks noraidÄ«ti. Otrkārt, ka lÄ“muma pieņemšana atlikta lÄ«dz šÄ gada 10. janvārim.

Ekonomikas ministrijas pārziņā joprojām paliek elektrÄ«bas ražošana, ko veic valsts uzņēmums “Latvenergo”. TādÄ“jādi ekonomikas ministrei palikušas tiesÄ«bas uzdot "Latvenergo" kapitāla daļu turÄ“tājam, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Edmundam Valantim, lai viņš uzdod “Latvenergo” padomei “nekavÄ“joties veikt visas nepieciešamās darbÄ«bas, lai tiktu sasaukta “Latvenergo” meitas kompānijas ST ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tiktu izvÄ“rtÄ“ts elektroenerÄ£ijas sadales tarifu projekta izstrādes process.”

ŠÄdu uzdevumu došanai pa amatpersonu Ä·Ä“dÄ«ti jāizklaidÄ“ sabiedrÄ«ba lÄ«dz lemšanai par tarifiem un vienlaicÄ«gi jāparāda, ka pārspÄ«lÄ“tas ir baumas par uzņēmumu padomju un retāk pieminÄ“to kapitāldaļu turÄ“tāju dÄ«ko, bet ārkārtÄ«gi augsti atalgoto dzÄ«vi. Visi šie ļaudis vismaz uz pāris dienām kļūs ļoti labi ieredzÄ“ti, ja sadÅ«šosies likvidÄ“t vienu no savÄ“jiem. Vistuvāk grÄ“kāža lomai ir ST valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Sandis Jansons (attÄ“lā) ar gada atalgojumu ap 160 tÅ«kstošiem eiro, kurus viņš konvertÄ“jis 13 nekustamos Ä«pašumos un divos motociklos (VID 2021. gada dati, kas par pagājušo gadu vÄ“l nav atjaunoti).

Kā apturēt ceļa rulli?

IerÄ“dņu spriedums par ST tarifu grozÄ«šanas dokumentu aprites likumÄ«bu un tikumÄ«bu vÄ“l priekšÄ, bet uz sabiedrÄ«bu vÄ“rstu skaidrojumu par savu tarifu paaugstināšanu ST ir sagatavojis un nodevis NeatkarÄ«gajai. PrecÄ«zāk sakot, skaidrojums ir par tarifu grozÄ«jumu grozÄ«šanu. KamÄ“r darba kārtÄ«bā bija tikai tarifu grozÄ«šana=paaugstināšana, ST varÄ“ja iztikt ar standartfrāzÄ“m, ka ST pieauguši uzturÄ“šanas izdevumi visiem zināmās inflācijas dēļ, visu uzdevumu pieaugums aprÄ“Ä·ināts atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisijas (SPRK) metodikai.

Ar šÄdiem argumentiem tarifu projekts virzÄ«jās uz priekšu kaut lÄ“ni, bet toties droši kā ceļa rullis. Vai mÄ“s gribam dzÄ«vot kā Ukrainā bez elektrÄ«bas? Tur elektrÄ«bas stabus sabombardÄ“ Krievijas armija, bet šeit tie nogāzÄ«sies paši, ja ST nebÅ«s pietiekami daudz naudas stabu un vadu atjaunošanai. Taču tagad R. ÄŒudars un I. Indriksone publiski pateikuši, ka mÅ«su stabus un vadus varot sastutÄ“t arÄ« ar divreiz lÄ“nāku tarifu pieaugumu. Protams, tarifu pieauguma samazināšana uz pusi nav tarifu samazināšana uz pusi, taču kauna traipu tarifu projekta autoriem tā uzliek. NeatkarÄ«gā jau ir publicÄ“jusi SPRK taisnošanos. Šeit ielÅ«kosimies ST vÄ“stÄ«jumā.

Kurš uzņēmums (partija, ministrs) ir Ä«stais vainÄ«gais?

Pirmkārt, ST sola atkāpties no savu tarifu pieauguma tādā apjomā, kādā no saviem tarifu plāniem atkāpsies AST. Proti, ST jāmaksā AST nauda, kuru ST pÄ“c tam atgÅ«st no elektrÄ«bas gala lietotājiem. Visdrastiskākajā veidā tas attiecās uz elektrostacijām saules enerÄ£ijas komerciālai ražošanai (ne mikroÄ£eneratoriem). “SPRK iesniegtajā tarifa projektā tai bija plānots pieaugums 570% apjomā.

Pieaugums bijis tik liels, jo tieši šÄdā apjomā AST attiecinājis ražošanas komponentes izmaksas uz ST,” ST skaidro jeb žēlojas. “ST jau iepriekš bija aicinājis pārvades operatoru pārskatÄ«t šo izmaksu attiecināšanas politiku; tas ir arÄ« viens no jautājumiem, pie kā notiek darbs tarifa pilnveides procesā. Jau pašlaik varam apliecināt, ka, iesaistÄ«tajām pusÄ“m sadarbojoties, risinājumi komponentes samazināšanai tiks atrasti, un šÄ« komponente pÄ“c jaunā tarifa apstiprināšanas, visticamāk, paliks esošajā lÄ«menÄ«.”

Jāatgādina, ka AST pilnÄ«bā pieder Latvijas valstij, kuras vārdā uzņēmumu pārvalda ne Ekonomikas ministrija un arÄ« ne Klimata un enerģētikas ministrija, bet Finanšu ministrija. Latvijā iesakņojusies politiskā tradÄ«cija partijiski sapāro premjera un finanšu ministra amatus. Tas uzveļ atbildÄ«bu par elektrotarifiem arÄ« attiecÄ«gajā brÄ«dÄ« dominÄ“jošajai partijai, kāda šoreiz ir “Jaunā VienotÄ«ba”.

Patērētājus var sanaidot

Otrkārt, kaut kas taču jādara saistÄ«bā ar saules paneļu veidā strauji augošo mikroÄ£eneratoru skaitu šobrÄ«d lÄ«dz 11,7 tÅ«kstošiem, no kuriem 9,7 tÅ«kstoši pieslÄ“gti pÄ“rn. No tā ST vairākas nepatikšanas. Pirmā, ka vadi un stabi uz mikroÄ£eneratoru jāuztur, lai elektrÄ«bu tam piegādātu un no tā saņemtu. ŠÄ«s izmaksas pieaug, prasot izdevumus par elektrÄ«bas plÅ«smas vadÄ«šanu (balansÄ“šanu), bet ieņēmumi samazinās par neto piegādāto elektrÄ«bu. No tās daudzuma zÅ«d ne tikai mikroÄ£eneratora devums mājsaimniecÄ«bas pašpatÄ“riņam, bet arÄ« tÄ«klā ievadÄ«tā elektrÄ«ba. Otrā, ka mājsaimniecÄ«bas dod elektrÄ«bas pārpalikumu saulainās vasaras dienās, kad elektrÄ«ba mÄ“dz bÅ«t vislÄ“tākā, bet saņem elektrÄ«bu aukstā ziemā, kad elektrÄ«ba visdārgākā. 2021. gadā ST uz elektrÄ«bas cenu starpÄ«bas zaudÄ“jis 400 tÅ«kstošus eiro, un bail iedomāties pÄ“rnā gada skaitli, ja tas audzis kaut daļēji proporcionāli mikroÄ£eneratoru skaita pieaugumam.

ST piedāvājums ir vairākkārt palielināt abonÄ“šanas jeb fiksÄ“tu pieslÄ“guma maksu un kaut simboliski samazināt tarifu par elektrÄ«bas piegādi, kas jāatšÄ·ir no pašas elektrÄ«bas cenas. Šajā reizÄ“ viegli saiet ragos mājsaimniecÄ«bām ar un bez mikroÄ£eneratoriem. Ja abonÄ“šanas maksā abām grupām vienāda, tad tā ir visiem augsta un par labu mikroÄ£eneratoriem, jo elektrÄ«bu neÄ£enerÄ“jošajam vairākumam (? - varbÅ«t drÄ«z jau mazākumam) nāksies apmaksāt tos stabus un vadus, pa kuriem šurpu turpu dzenātās elektrÄ«bas neto rezultāts dod ST mazus ienākumus (zaudÄ“jumus?). Ja maksa lielāka mikroÄ£eneratoriem, tad tas ir pret zaļo kursu.

Valstij izdevÄ«ga tirgošanās pašiem ar sevi

Treškārt, ST tarifos ielikti elektrÄ«bas zudumi, kas sadales tÄ«klā neizbÄ“gami pat bez zagšanas. PrecÄ«zāk sakot, ielikta maksa par šiem zudumiem, kas pÄ“dÄ“jos pāris gados aizgājusi mākoņos atbilstoši elektrÄ«bas cenai NordPool biržā. “Latvenergo” visu saražoto elektrÄ«bu pārdod tikai tur un ST šÄ« elektrÄ«ba tur jāpÄ“rk par visaugstāko cenu, kādu Latvijai birža piedāvā neatkarÄ«gi no tā, vai elektrÄ«ba ražota tepat, vai importÄ“ta.

Nopirkt elektrÄ«bu uz vietas nav iespÄ“jams, jo “Latvenergo” te to nepārdod. I. Indriksone varÄ“tu pa jau pazÄ«stamo amatpersonu Ä·Ä“dÄ«ti dot uzdevumu “Latvenergo” pārdot ST un pie viena arÄ« AST lÄ“tu elektrÄ«bu atbilstoši tās izmaksām Daugavas HES kaskādÄ“, bet tas nav tik pašsaprotami. Tad samazinātos valsts ieņēmumi no nodokļiem par tirgošanos ar elektrÄ«bu starp “Latvenergo”, AST un ST.

GrÅ«ti pateikt, vai elektrÄ«bas cenu celtu tās piedāvājuma samazinājums, ja “Latvenergo” vairs nepārdotu to elektrÄ«bas daudzumu, kas ārpus tirgus jāpiegādā AST, ST un pašam “Latvenergo”. Jā, tagad “Latvenergo” maksā pats sev NordPool cenu par paša saražoto un patÄ“rÄ“to elektrÄ«bu. ElektrÄ«bas piedāvājuma samazinājumam taču atbilstu elektrÄ«bas pieprasÄ«juma samazinājums.

Skatīsimies uz pirkstiem ne caur pirkstiem!

ST taisnošanās par tarifu pieaugumu ir jāsaprot kā brÄ«dinājums, ka apsolÄ«t pieauguma bremzÄ“šanu vieglāk nekā tos bremzÄ“t. To apstiprina valdÄ«bas kavÄ“šanās ar gala lÄ“mumu pieņemšanu. Ja lÄ“mums tiks pieņemts un patiešÄm atbildÄ«s solÄ«jumam samazināt tarifu pieaugumu uz pusi, tad nāksies šo lÄ“mumu ilgi pÄ“tÄ«t. Uzdevums bÅ«s apstiprināt vai atspÄ“kot aizdomas, ka lÄ“muma izpilde var uzlikt elektrÄ«bas patÄ“rÄ“tājiem slÄ“ptus izdevumus, kas pietuvinātu patÄ“rÄ“tāju maksājumus tam pašam lÄ«menim, ar kādu AST un ST bija nākuši klajā.

AttÄ“lā - Latvenergo koncerna vadÄ«tājs Mārtiņš ÄŒakste.