Iesaki rakstu:

Latvijas ebreju kopienā bez publiska trokšÅ†a, bet asi uzliesmojis kārtÄ“jais kašÄ·is - Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsÄ“dÄ“tājs, viens no Latvijas bagātākajiem cilvÄ“kiem Arkādijs Suharenko šÄ gada janvāra beigās pat vÄ“rsies Valsts prezidenta kancelejā, lai paziņotu: "Sakarā ar bieži dzirdÄ“tiem Barkāna kunga izteikumiem (kurš sevi sauc par rabÄ«nu), paziņojam, ka ne Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, ne RÄ«gas ebreju reliÄ£iskai kopienai, kura ir tās biedrs, nav nekāda sakara ar Barkāna kunga izteikumiem, kā arÄ« viņa komercdarbÄ«bu un „projektiem"."

Kā rāda Pietiek šodien publicÄ“tā sarakste un informācija, ar ko iepazÄ«stināti ebreju kopienas biedri, pÄ“dÄ“jā laikā RÄ«gas ebreju reliÄ£iskajā kopienā parādÄ«jušÄs baumas, ka bijušÄ Latvijas un RÄ«gas virsrabÄ«na Nātana Barkāna dÄ“ls Menahems Barkahans vÄ“rsies kādā IzraÄ“las privātajā tiesā ar prasÄ«bu pret kopienu, bet tā atteikusies tiesāties pÄ“c Toras likumiem.

Izrādās, pagājušÄ gada sākumā Barkahans izvirzÄ«jis sÅ«dzÄ«bu pret RÄ«gas ebreju reliÄ£isko kopienu, kura viņam atņēmusi rabÄ«na vietu RÄ«gas sinagogā, kaut arÄ« šÄ« vieta viņam pienākoties kā mantota no tÄ“va Nātana Barkāna.

Uz šo prasÄ«bu kopiena viņam paskaidrojusi, ka rabÄ«na vieta netiek mantota, ka viņa kandidatÅ«ra uz rabÄ«na vietu vispār nekad nav izskatÄ«ta un ka RÄ«gas ebreju reliÄ£iskā kopiena nekad neesot interesÄ“jusies par Barkahana darbÄ«bu viņa "privātās kopienas" priekšsÄ“dÄ“tāja postenÄ«.

Taču Barkahanu šie skaidrojumi nav apmierinājuši, un viņš vÄ“rsies vienā no IzraÄ“las rabÄ«nu tiesām, pieprasot morālo kompensāciju 100 tÅ«kstošu dolāru apmÄ“rā. Savukārt kopiena uzskatÄ«jusi, ka Barkahana izvÄ“lÄ“tā tiesa ir ar sliktu reputāciju, tāpÄ“c pieprasÄ«jusi lietu izskatÄ«t Krievijas galvenā rabÄ«na tiesā, jo "šÄ« tiesa, tostarp teritoriāli un valodas ziņā, ir mums pieņemamākai nekā IzraÄ“las tiesa".

"Ir jāpiezÄ«mÄ“, ka M. Barkahana kungs, vÄ“ršoties IzraÄ“las tiesā, sameloja, norādot, ka Krievijas galvenā rabÄ«na tiesa atteikusies izskatÄ«t šo lietu. TādÄ“jādi M. Barkahans guva piekrišanu (ar melu palÄ«dzÄ«bu) no IzraÄ“las privātās tiesas izskatÄ«t lietu parastā tiesā," teikts kopienas skaidrojumā.

PagājušÄ gada augustā Barkahanu par rabÄ«nu dÄ“vÄ“ja Latvijas AvÄ«ze, publicÄ“jot apjomÄ«gu publikāciju par viņu un par Barkahanu minot: "RabÄ«ns ir arÄ« [RÄ«gas geto] muzeja direktors, vada RÄ«gas un Latvijas reliÄ£isko draudzi Šamir un aktÄ«vi darbojas biedrÄ«bas Šamir valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amatā."

Cik zināms Pietiek, daudziem ebreju kopienas redzamiem pārstāvjiem nav patikusi Barkahana nostāja ebreju bijušo Ä«pašumu atdošanas jautājumā, par ko viņš izteicies šajā Latvijas AvÄ«zes intervijā. PublicÄ“jam bÅ«tiskākos no tiem:

"- Latvijā pÄ“c padomju okupācijas 1940. gadā viss Ä«pašums – latviešu, poļu, studentu, vācu, ebreju un cits – tika nacionalizÄ“ts. 1944. gada 14. oktobrÄ« RÄ«gā bija palikuši 185 ebreji no 93 tÅ«kstošiem Latvijas ebreju. Tos Ä«pašumus jau nebija kam atdot. Daļa no tiem ebrejiem, kas tika izsÅ«tÄ«ti, atgriezās Latvijā. Ne viens vien aizbrauca septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, jo nevÄ“lÄ“jās dzÄ«vot padomju Latvijā. TurpretÄ« ieradās reliÄ£iozie ebreji, jo viņi uzskatÄ«ja, ka Latvijā reliÄ£iozam cilvÄ“kam ir vieglāk dzÄ«vot.

- Par Ä«pašumiem man bija diskusija pirms sešiem gadiem ar ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvjiem. Toreiz vaicāju: cik maksā viena asins lāse? Neviens to nevar pateikt. MÄ“s nevaram runāt par naudu.

- Ir diezgan daudz ebreju organizāciju, kas kopienas darbā nepiedalās. PiemÄ“ram, RÄ«gas un Latvijas reliÄ£iskā draudze un biedrÄ«ba Šamir ir pret to, ka reliÄ£isko draudžu un kopienu padome ir noslÄ“gusi lÄ«gumus ar starptautisko ebreju organizāciju. Kopienas vadÄ«ba ir teikusi, ka nākotnÄ“ vajadzÄ“tu palÄ«dzÄ“t tām ebreju organizācijām, kas patlaban dzÄ«vo ārzemÄ“s. Esmu pret, jo uzskatu, ka jāsadarbojas tikai ar tiem, kas dzÄ«vo Latvijā.

- Es ļoti gribu, lai šeit runātais izskanÄ“tu kā mana privātā doma. Ebreju kopienā ir dažādas organizācijas. Ebreju draudžu un kopienu apvienÄ«ba ir viena no grupām, bet ne pati galvenā. Latvijā ir daudz kopienu un organizāciju, kas jau daudzus gadus aktÄ«vi piedalās ebreju dzÄ«vÄ“. PiemÄ“ram, Makkabi, Beit Midraš, Šamir un citas."

Barkahans šajā Latvijas AvÄ«zes intervijā arÄ« bija diezgan neglaimojoši izteicies par Suharenko vadÄ«to Ebreju draudžu un kopienu padomi:

"– JÅ«s tomÄ“r šaubāties, ka 2003. gadā izveidotā ebreju draudžu un kopienu padome ir Ä«pašumu pārmantotāja?

– Tā nav pārmantotāja. Organizācijas apvienÄ«bā piedalās kā dalÄ«bnieces, kā locekles. Ja politiÄ·i vÄ“las runāt tikai ar vienu daļu no organizācijām, tā ir politiÄ·u problÄ“ma. Tad viņi diemžēl nesaprot, kas notiek ebreju kopienā.

– Vai jÅ«s uzskatāt, ka ebreju organizācijām ir jāatdod visi Ä«pašumi?

– Jāatdod viss, kam ir dokumenti, kas apliecina, ka Ä«pašums piederÄ“jis ebreju sabiedriskajām un reliÄ£iskajām organizācijām.

– Ja atdošana risināsies, kas notiks tālāk? Vai katru gadÄ«jumu skatÄ«s individuāli?

– Īpašums nav vajadzÄ«gs tiem ebrejiem, kas ir manā vecumā, bet gan jauniešiem, kuriem šodien ir 20 gadi un kuriem vairs nebÅ«s padomju mentalitātes. Viņi vairs nedomās kā padomju cilvÄ“ki. IespÄ“jams, tiks izveidots speciāls fonds, kas apsaimniekos šos Ä«pašumus.