Iesaki rakstu:

IzglÄ«tÄ«ba var bÅ«t bÄ«stama dzÄ«vÄ«bai. To var apgalvot bez mazākajām šaubām. Tas skan neticami. Bet tā ir realitāte. IzglÄ«tÄ«ba var bÅ«t bÄ«stama dzÄ«vÄ«bai visdažādākajos izpausmes veidos.

Protams, vispopulārākais izpausmes veids ir militārais veids. Militārā izglītība ir bīstama dzīvībai. Ja kāds izvēlas militāro izglītību, tad viņam ir jārēķinās ar apdraudējumu dzīvībai. Izglītojot sevi militārajai karjerai, cilvēks sevi pakļauj dzīvības briesmām.

DzÄ«vÄ«bai bÄ«stama ir ne tikai militārā izglÄ«tÄ«ba. ZolitÅ«des traģēdijā bojā gāja glābšanas dienesta vÄ«ri. ApgÅ«stot glābšanas izglÄ«tÄ«bas programmu, šie vÄ«ri noteikti apzinājās savas izvÄ“les bÄ«stamÄ«bu viņu dzÄ«vÄ«bai.

Nākas novērot, ka dzīvībai bīstamā izglītība var būt divējāda. Pirmkārt, apzināti izvēlēta. Otrkārt, neapzināti izvēlēta.

Apzināti izvÄ“lÄ“tajā dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamajā izglÄ«tÄ«bā ietilpst Ä«pašas zināšanas dzÄ«vÄ«bas aizstāvÄ“šanai. Militārajā izglÄ«tÄ«bā māca maskÄ“ties, māca tuvcīņas paņēmienus, māca izvÄ“lÄ“ties aizsardzÄ«bai piemÄ“rotus objektus utt. Savukārt glābšanas dienesta speciālistus māca ne tikai glābt citus, bet arÄ« glābt pašiem sevi un savu dzÄ«vÄ«bu nepakļaut nevajadzÄ«gam riskam.

Otrajā gadÄ«jumā tikai vÄ“lāk atklājās izglÄ«tÄ«bas bÄ«stamÄ«ba. CilvÄ“ks apzināti neizvÄ“lÄ“jās dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamo izglÄ«tÄ«bu. Viņš nevÄ“lÄ“jās kļūt karavÄ«rs, gruvešos iesprostoto cilvÄ“ku glābÄ“js. TomÄ“r vÄ“lāk izrādÄ«jās, ka viņa izglÄ«tÄ«ba ir ne mazāk bÄ«stama kā karavÄ«ra un glābšanas dienesta speciālista izglÄ«tÄ«ba.

  Neapzināti izvÄ“lÄ“tā dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamā izglÄ«tÄ«ba attiecas uz visplašÄkajām ļaužu masām. CilvÄ“ki nav izvÄ“lÄ“jušies dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamu izglÄ«tÄ«bu. TomÄ“r atklājas, ka viņu izglÄ«tÄ«ba apdraud dzÄ«vÄ«bu. Šajā izglÄ«tÄ«bā neietilpst Ä«pašas zināšanas dzÄ«vÄ«bas aizstāvÄ“šanai.

Teiksim, žurnālistikas studentus RÄ«gā, Lomonosova ielā neapmāca apieties ar „gloku”, lai prastu aizstāvÄ“t savu dzÄ«vÄ«bu pret Astoņkāja apdraudÄ“jumu, ja jaunais žurnālists bÅ«s savās publikācijās atmaskojis organizÄ“to noziedzÄ«bu Latvijā. Žurnālistu izglÄ«tÄ«bā neietilpst pašaizsardzÄ«bas lÄ«dzekļu un paņēmienu studijas. TomÄ“r viņu izglÄ«tÄ«ba ir tāda, ka apdraud dzÄ«vÄ«bu ne tikai saskarsmÄ“ ar Astoņkāji. Viņu izglÄ«tÄ«ba pati par sevi ir dzÄ«vÄ«bai bÄ«stama neatkarÄ«gi no tā, vai mācÄ«ja jeb nemācÄ«ja apieties ar „gloku”.

Lieta ir tā, ka pÄ“cpadomju Latvijas izglÄ«tÄ«ba ir kļuvusi dzÄ«vÄ«bai bÄ«stama ne tikai žurnālistikā. MÅ«su skolās un augstskolās iegÅ«tā izglÄ«tÄ«ba zināšanu visā spektrā sāk apdraudÄ“t cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bu. Turklāt runa nav par militāro vai kāda cita veida profesionālo izglÄ«tÄ«bu, kurai potenciāli piemÄ«t noteikts apdraudÄ“jums dzÄ«vÄ«bai. Runa ir par „parasto” izglÄ«tÄ«bu, gatavojot kadrus visdažādākajās miera laika profesijās. DzÄ«vÄ«bai bÄ«stama ir kļuvusi t.s. formālā izglÄ«tÄ«ba, kas ietver pamatizglÄ«tÄ«bas, vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas un augstākās izglÄ«tÄ«bas pakāpes.

Domājams, visvieglāk ir saprast, ka izglÄ«tÄ«ba var izraisÄ«t garÄ«go nāvi. To saprot katrs. Pret šo atziņu ir grÅ«ti kaut ko iebilst. Visi saprot, ka var bÅ«t tāda izglÄ«tÄ«ba, kas neko nedod cilvÄ“ka garam un prātam. IzglÄ«tÄ«ba nav spÄ“jÄ«ga stimulÄ“t garÄ«gumu, prāta atvÄ“rtÄ«bu un aktivitāti. IzglÄ«tÄ«ba nomāc cilvÄ“ku, padara viņu intelektuāli un morāli pasÄ«vu. CilvÄ“ks kļūst kÅ«trs, bezdarbÄ«gs, neaktÄ«vs. Viņš pārstāj papildināt zināšanas, domāt, analizÄ“t, vÄ“rtÄ“t. Padomju izglÄ«tÄ«bā cilvÄ“ku novest lÄ«dz garÄ«gajai nāvei, manuprāt, spÄ“ja priekšmeti, kuri bija veltÄ«ti sabiedrÄ«bas mācÄ«bai, partijas vÄ“sturei, dialektiskajam un vÄ“sturiskajam materiālismam, zinātniskajam komunismam.

Domājams, visgrÅ«tāk ir saprast, ka izglÄ«tÄ«ba var izraisÄ«t fizisko nāvi. Tam ne katrs gribÄ“s ticÄ“t. Bet tā ir taisnÄ«ba. IzglÄ«tÄ«ba var izraisÄ«t ne tikai garÄ«go nāvi, bet arÄ« fizisko nāvi. „Parastajai” izglÄ«tÄ«bai piemÄ«t tādas itin kā neticamas spÄ“jas.

IespÄ“jams, vissaprotamākais piemÄ“rs ir dzÄ«vÄ«bas zaudÄ“šana nacionālajā konfliktā. Nacionālie konflikti var beigties traÄ£iski. To zina katrs. CilvÄ“kus var nogalināt pat tā dÄ“vÄ“to sadzÄ«ves nacionālo konfliktu laikā, nemaz jau nerunājot par bruņoto sadursmi starp relatÄ«vi lielām nacionālajām grupām.

Nacionālo konfliktu traÄ£iskā iznākuma iemesli mÄ“dz bÅ«t dažādi. Viens no galvenajiem iemesliem ir izglÄ«tÄ«ba. Šajos traÄ£iskajos gadÄ«jumos izglÄ«tÄ«ba ir viens no galvenajiem iemesliem dzÄ«vÄ«bas zaudÄ“šanai. Tikai šo iemeslu visretāk nosauc attiecÄ«gā nacionālā konflikta analÄ«zÄ“. Parasti min sliktos dzÄ«ves apstākļus, sociālo marginalizāciju, cittautiešu etnisko grupu administratÄ«vo un juridisko apspiestÄ«bu. IzglÄ«tÄ«bu kā iemeslu visbiežāk nefiksÄ“. Tas nav pareizi.

IzglÄ«tÄ«bai nacionālo attiecÄ«bu veidošanā ir milzÄ«ga nozÄ«me. Tas ļoti nopietni attiecās uz pÄ“cpadomju Latvijas izglÄ«tÄ«bu. Ja latviešu atvasei formālās izglÄ«tÄ«bas visās pakāpÄ“s dienu no dienas un turklāt vairākas reizes dienā skolotāji vai pasniedzÄ“ji „borÄ“” kaut ko naidÄ«gu pret „krieviem”, tad tādas izglÄ«tÄ«bas rezultāts jaunajam cilvÄ“kam var bÅ«t letāls rezultāts. IzglÄ«tÄ«ba ir izskolojusi šovinistu. IzglÄ«tÄ«ba ir jaunajā latvietÄ« iepotÄ“jusi krievu tautas un Krievijas valsts naidÄ«gu apsmiešanu. Jaunais latvietis dziļi nicina krievus, krievu valstsvÄ«rus, krievu kultÅ«ru. Viņš ar to lepojās un katrā izdevÄ«gā brÄ«dÄ« demonstratÄ«vi izrāda savu nicinājumu. Nav grÅ«ti iztÄ“loties, ar ko tas reiz var beigties. PÄ“cpadomju Latvijā tādi gadÄ«jumi ir bijuši. Tajā skaitā mācÄ«bu iestādÄ“s. DzÄ«vÄ«bai bÄ«stamā izglÄ«tÄ«ba svinÄ“ja uzvaru. TraÄ£isku uzvaru.

DzÄ«vÄ«bas apdraudÄ“jumu izraisa ne tikai šovinisma klātbÅ«tne izglÄ«tÄ«bā. Šodienas Latvijā dzÄ«vÄ«bas apdraudÄ“jumu izraisa izglÄ«tÄ«bas sniegtās zināšanas vispār. Burtiski katru dienu mÅ«su publiskajā telpā nākas tikties ar neiedomājami kroplām zināšanām. Tās izplata „politiÄ·i”, „viedokļu” autori, nozaru eksperti, sabiedrisko organizāciju aktÄ«visti, radošÄ inteliÄ£ence savos portālos un personÄ«gajos saitos. Neiedomājami kroplu zināšanu pārpilnÄ«ba ir sociālajos tÄ«klos un interneta publikāciju komentāros.

PatiesÄ«bā mÅ«su publiskajā telpā sastopamās nenormālās zināšanas nemaz nedrÄ«kst saukt par zināšanām. Jāizdomā cits apzÄ«mÄ“jums. Nākas tikties ar kaut ko tādu, kas atbaida, grÅ«tsirdÄ«gi nomāc, izraisa dziļu neizpratni, šausmas. Taču pats drÅ«mākais – liek domāt par dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamo izglÄ«tÄ«bu.

MÅ«su izglÄ«tÄ«ba ir kļuvusi dzÄ«vÄ«bai bÄ«stama. Emocionālu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu gribas izteikt vecākiem, kuru bÄ“rni pašlaik mācās, studÄ“, bet drÄ«z mācÄ«sies, studÄ“s viņu mazbÄ“rni. IzglÄ«tÄ«ba ir kļuvusi bÄ“rnu un mazbÄ“rnu apdraudÄ“jums. Ne visiem ir iespÄ“jams iekārtot savas atvases ārzemju skolās un universitātÄ“s.

Visticamākais, grÅ«ti ir saprast, kā neiedomājami kroplās zināšanas apdraud dzÄ«vÄ«bu. Apdraud garÄ«go dzÄ«vÄ«bu. Tas ir skaidrs. Bet kādā veidā apdraud fizisko dzÄ«vÄ«bu? Tas nav skaidrs.

Faktiski viss ir ļoti vienkārši. CilvÄ“ks ar neiedomājami kroplām zināšanām nevar atrast vietu dzÄ«vÄ“. Viņu neņem darbā, no viņa visi novÄ“ršas kā no spitālÄ«bas. Viņa zināšanas var izsmiet medijos. Tas viss var viņā izraisÄ«t dziļu depresiju, kas var novest lÄ«dz pašnāvÄ«bai. Viņš var pievienoties alkoholiÄ·u, narkomānu, „bomžu” kārtai un kādā ziemas aukstā naktÄ« kaut kur nosalt.

Tik tikko minÄ“tajai iespÄ“jamÄ«bai nebÅ«t visi gribÄ“s ticÄ“t. NegribÄ“s ticÄ“t tāpÄ“c, ka pie mums ir iespÄ“jams iekārtoties dzÄ«vÄ“ jaunatnei ar neiedomājami kroplām zināšanām. Tas ir šausmÄ«gi. ŠausmÄ«gi ir tas, ka izglÄ«tÄ«ba ir kļuvusi dzÄ«vÄ«bai bÄ«stama. VÄ“l šausmÄ«gāk ir tas, ka neiedomājami kroplās zināšanas tiek sociāli akceptÄ“tas. Nevienu tas nesatrauc. Tas nesatrauc darba devÄ“jus, darba biedrus, vecākus, valdÄ«bu, pašvaldÄ«bas. Par to uzskatāmi liecina publikācijas medijos. To autori atspoguļo nenormālas zināšanas, norādot savus skaistos amatus valsts iestādÄ“s, sabiedriskajās organizācijās, augstskolās, bankās, firmās. Nevar bÅ«t ne mazāko šaubu, ka cilvÄ“ks ar nenormālām zināšanām pie mums var atrast darbu un turklāt var atrast labu darbu.

Bet Latvijā tā nav bijis vienmÄ“r. Latvijā vÄ“l dzÄ«vo cilvÄ“ki, kuri to apstiprinās. Kādreiz Latvijā ne tikai amatpersonas, bet visi izglÄ«totie cilvÄ“ki pareizi zināja, kas ir pasaules uzskats, kultÅ«ra, ideoloÄ£ija, demokrātija, konservatÄ«visms, liberālisms, sociālisms, fašisms, nacisms, informācijas karš, aukstais karš, Ä£eopolitika, stratÄ“Ä£ija, taktika, māksla, estÄ“tika, Ä“tika, feminisms, tauta, nācija, identitāte, mentalitāte, politika, šÄ·ira, sociālā grupa, personÄ«ba, intelekts, vÄ“rtÄ«bas, normas. Minu tikai daļu no neiedomājami kropli lietotajiem jÄ“dzieniem pÄ“cpadomju Latvijas publiskajā telpā.

Varu nosaukt daudzus „sabiedrÄ«bā plaši pazÄ«stamus cilvÄ“kus”, kuri regulāri medijos apliecina neiedomājami kroplas zināšanas. Viņu „publicitāte” nekad nav bez ārprātÄ«gām aplamÄ«bām jÄ“dzienu un konceptuālo atziņu lietojumā. Tā tas, piemÄ“ram, ir I.RÄ«benas, V.Poriņas, S. Ä€boltiņas, J.Urbanoviča „publicitātÄ“”.

Viena no visjaunākajām neiedomājamām kroplÄ«bām ir „sieviešu šÄ·ira” un „vÄ«riešu šÄ·ira”. VÄ“loties modÄ«gi nolÄ«dzināt abu „šÄ·iru” objektÄ«vās atšÄ·irÄ«bas, nesen bija lasāms šÄds mežonÄ«gs viedoklis: „Manā skatÄ«jumā dzimums ir loma, kuru spÄ“lÄ“jam sabiedrÄ«bā. Vecāki un sabiedrÄ«ba apzināti vai neapzināti mums iemāca pareizos lomas spÄ“les noteikumus un mÄ“s dzÄ«ves laikā tiem sekojam”.

Manuprāt, ar to pilnÄ«gi pietiek, lai tādas neiedomājamas kroplÄ«bas „prezentieriem” bÅ«tu milzÄ«gas problÄ“mas dzÄ«vÄ“. Tā ir kroplÄ«ba, kura noteikti apdraud dzÄ«vÄ«bu. ŠÄ«s kroplÄ«bas autori savā tekstā pamāca valdÄ«bu, sabiedrÄ«bu. Tātad teksta autoru pašapziņa atrodas kalngalā. Viņi ir pārliecināti par savu zināšanu pareizÄ«bu. SvÄ“tā pārliecÄ«bā par savu zināšanu pareizÄ«bu viņi no savas pašapziņas kalngala augstprātÄ«gi noraugās uz pārÄ“jiem cilvÄ“kiem un turklāt komandÄ“ pārÄ“jos cilvÄ“kus. Viņi nesaprot, ka izplata šausmÄ«gas aplamÄ«bas. To nesaprot arÄ« viņu lÄ«dzgaitnieki. Par abām „šÄ·irām” rakstÄ«ja kādas varenas sabiedriskās organizācijas vadÄ«tāji.

DzÄ«vÄ«bai bÄ«stamās izglÄ«tÄ«bas sekas, noprotams, var bÅ«t divÄ“jādas. Latvijas izglÄ«tÄ«ba apdraud tikai to jauniešu dzÄ«vÄ«bu, kuri dosies strādāt uz citām valstÄ«m. Ar Latvijā iegÅ«tajām zināšanām ārzemÄ“s viņiem var bÅ«t grandiozas problÄ“mas.

Krasi savādākā stāvoklÄ« atrodas palicÄ“ji Latvijā. Šeit nevienu neuztrauc „sieviešu šÄ·ira” un „vÄ«riešu šÄ·ira”. MÅ«sdienu Latvijā neiedomājamās kroplÄ«bas neapdraud ne garÄ«go dzÄ«vÄ«bu, ne fizisko dzÄ«vÄ«bu.

PatiesÄ«bā tā nav pirmā reize, kad latvis aprod ar kaut ko neiedomājami kroplu. PÄ“cpadomju gados vispirms aprada ar kroplo latviešu valodu. Sākumā deputātu runās Bruņinieku namā, bet visai drÄ«z arÄ« laikrakstu slejās, TV un radio valodā. Savukārt internets jau tÅ«lÄ«t lepojās ar slengu.

Tagad latvis aprod ar neiedomājami kroplām zināšanām. Liekas, jau ir pilnā mÄ“rā apradis. Liela daļa no latvjiem nemaz nezina, ka viņiem ir neiedomājami kroplas zināšanas. Ja pret kroplo valodu sabiedrÄ«ba vairākus gadus enerÄ£iski protestÄ“ja, tad pret kroplajām zināšanām nekādi publiskie protesti nav sastopami. IespÄ“jams, sabiedrÄ«ba nevÄ“las atkal piedzÄ«vot zaudÄ“jumu divkaujā ar obskurantismu.