Iesaki rakstu:

Šodien beidzot ir nopublicÄ“ti koncerna Latvijas dzelzceļš un VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) auditÄ“ti gada pārskati. Nekādu, vismaz bÅ«tisku izmaiņu pret iepriekš publicÄ“tajiem neauditÄ“tajiem gada pārskatiem nemanÄ«ju un negaidÄ«ju. VisdrÄ«zāk, ka nebÅ«tu pievÄ“rsis Ä«pašu uzmanÄ«bu un nebÅ«tu tÄ“rÄ“jis ne savu, ne savu sekotāju laiku, ja nebÅ«tu raksts Delfi: https://www.delfi.lv/.../latvijas-dzelzcels-konsolidetais...

No raksta lasÄ«tājs var iegÅ«t maldinošu informāciju un saprast, ka LDZ patiešÄm ir atkal sācis strādāt ar peļņu. BÅ«tu labi, ja tā bÅ«tu, bet nav. Pareizi bÅ«tu rakstÄ«t, ka koncerns Latvijas dzelzceļš 2021. gadu ir noslÄ“dzis ar 26,8 miljonu EUR lieliem zaudÄ“jumiem. Kaut arÄ« gada pārskatā nekas nav slÄ“pts un tas patiešÄm patiesi ataino koncerna finansiālo situāciju, taču ziņa pasniegta maldinoši.

Lieta tāda, ka VAS LDZ savos ieņēmumos atzÄ«st ieņēmumus no finanšu lÄ«dzsvara nodrošināšanas. No malas tas izklausÄ«sies nesaprotami, tāpÄ“c paskaidroju - tie ir zaudÄ“jumi no dzelzceļa infrastruktÅ«ras uzturÄ“šanas, kurus valsts ir apņēmusies segt gadÄ«jumā, ja ieņēmumi no infrastruktÅ«ras jaudas un piekļuves pakalpojumu pārdošanas kā arÄ« meitu dividendÄ“m nespÄ“s segt izmaksas. Un, kā redzam, nespÄ“j. 2021. gadā zaudÄ“jumi bija 30,664 miljoni EUR. Tātad LDZ joprojām sēž uz valsts budžeta adatas un konkurÄ“ kopā ar skolotājiem un mediÄ·iem.

Ar zaudÄ“jumu segšanu valsts nesteidzas. VÄ“l joprojām ir parāds 9,5 miljoni EUR par 2020. gadu, un, kā redzam, šÄ« gada budžetā LDZ nekas nav paredzÄ“ts. Taču kaut kad, kā Dzelzceļa likumā noteikts, laika posmā ne ilgākā par 5 gadiem valstij savas saistÄ«bas bÅ«s jāsedz.

Šajā vietā ir jāatzÄ«mÄ“ satiksmes ministra Ä«pašÄ attieksme pret LDZ. Airbaltic gadÄ«jumā finanšu lÄ«dzekļi un turklāt milzÄ«gi (340 milj. EUR) tika piešÄ·irti pÄ“c pirmā pieprasÄ«juma. Dzelzceļš nav prioritāte. Kaut arÄ« LDZ gadÄ«jumā naudas lÄ«dzekļi paliktu Latvijā.

Ja jau sākts rakstīt, tad vēl dažas piezīmes.

- 2021. gadā ir pieaugušas koncerna valžu un padomju locekļu algas par 106 tÅ«kst. EUR jeb 7,7%. Cik saprotu, tad LDZ strādājošajiem pieaugums, ja arÄ« ir bijis, tad stipri mazāks. SalÄ«dzinājumam jāmin, ka 2018. gadā, pirms Linkaita kunga ministrÄ“šanas sākuma, koncerna pārvaldes izmaksas bija gandrÄ«z divas reizes mazākas (774 tÅ«kstoši EUR) un ar nesalÄ«dzināmi labākiem finanšu rezultātiem.

- 2021. gadā ieņēmumi uz vienu strādājošo koncernā jeb produktivitāte bija 34,8 tÅ«kstoši EUR, koriģējot ar finanšu lÄ«dzsvara nodrošināšanas ieņēmumiem - 30,5 tÅ«kstoši EUR jeb par 15% mazāki nekā 2018. gadā, tāpÄ“c par efektivitātes pieaugumu runāt ir nevietā. Pareizi ir teikt - notiek zaudÄ“jumu minimizācija.

- 2021. gadā nolietojums ir samazinājies no 85 miljoniem EUR uz 60,4 miljoniem EUR, tātad par 15 miljoniem EUR, kas jāskatās kontekstā ar peļņas zaudÄ“jumu aprÄ“Ä·inu un parāda naudas plÅ«smas samazinājumu ar šÄ·ietami labākiem peļņas rādÄ«tājiem..

- Debitoru parādi gada laikā ir pieauguši no 7,1 uz 29,6 miljoniem EUR, kas liecina par zināmām problÄ“mām un arÄ« nozÄ«mÄ“ naudas plÅ«smas samazinājumu par 22,5 miljoniem EUR.

Tāpat gada pārskatā nav informācijas par to, kā tad LDZ ir veicies ar indikatÄ«vā dzelzceļa infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bas plāna izpildi. Šogad ir pÄ“dÄ“jais gads. Kā nekā valsts pasÅ«tÄ«jums.

ŠobrÄ«d dzelzceļam ir grÅ«ts laiks, un karš Ukrainā ar tam sekojošajām papildu sankcijām rada daudz izaicinājumu, tāpÄ“c negribu kritizÄ“t koncerna vadÄ«bu, taču par lietām ir jārunā tā, kā ir. Pat tad, ja satiksmes ministram Linkaita kungam šogad ir vÄ“lÄ“šanu gads.