Iesaki rakstu:

DzÄ«ves laikā mÄ“s gan saņemam, gan dodam citiem. Kad patiesi jÅ«tamies labāk – kad saņemam vai kad dodam paši?

Antonijs Lielais mācÄ«ja, ka gaisma, ienākot tumšÄ namā, vispirms izdzen tumsu un tikai tad izgaismo namu. LÄ«dzÄ«gi arÄ« dievbijÄ«ba izdzen no cilvÄ“ka sirds tumsu un piepilda to ar tikumu un dziļu gudrÄ«bu. DievbijÄ«ba pakāpeniski izskauž no cilvÄ“ka dvÄ“seles grÄ“kus un viltu.

Katrai upei ir sākums un ir vieta, kur tā ietek vai nu citā upē, vai ezerā vai pat jūrā. Arī cilvēka dzīvei ir sākums un beigas, kad ķermenis piedzimst un kad ķermenis mirst, atbrīvojot dvēseli, lai tā var doties uz citiem medību laukiem.

KristietÄ«ba sākās ar pirmā kristieša nākšanu pasaulÄ“, ar Dieva dÄ“la piedzimšanu. Neiedziļināšos dziļos skaidrojumos un izklāstos par trÄ«svienÄ«bu, vienÄ«gi uzsvÄ“ršu, ka Dievam bija jāienāk zemes dzÄ«vÄ“ cilvÄ“ka Ä·ermenÄ«, lai dotu piemÄ“ru. Lai cilvÄ“ki spÄ“tu sekot pirmā kristieša piemÄ“ram, Dievam bija jāatnāk cilvÄ“ka izskatā, jo arÄ« pats cilvÄ“ks ir radÄ«ts pÄ“c Dieva tÄ“la un lÄ«dzÄ«bas.

Bez JÄ“zus Kristus atnākšanas cilvÄ“kiem nebija iespÄ“jams izprast kristietÄ«bu. Ja JÄ“zus nebÅ«tu dzÄ«vojis, sludinājis un krustā miris, šodien kristietÄ«bas nebÅ«tu.

Dažādu reliÄ£iju ir bijis gana daudz un ir arÄ« šodien, bet tikai kristietÄ«ba atšÄ·iras no citām ar ārpuszemes izcelsmi un ir kardināli citāda. Visas reliÄ£ijas un visi dievi ir taisnÄ«gi, bet JÄ“zus Kristus ir MÄ«lestÄ«ba. Tā ir pirmā un bÅ«tiskā atšÄ·irÄ«ba. Ja visas reliÄ£ijas sludina cÄ“loņu un seku likumu, kā arÄ« taisnÄ«gu sodu un to, ka dots devÄ“jam atdodas, tad kristietÄ«ba daudziem liekas neloÄ£iska un pat netaisna. Vairumam cilvÄ“ku šÄ·iet nepieņemami mÄ«lÄ“t savus ienaidniekus un piedot saviem parādniekiem. Vairums cilvÄ“ku ir pārliecināti – ja cilvÄ“ks dzÄ«vo turÄ«gi, tātad viņš rÄ«kojas Dievam pa prātam un Dievs viņam šÄdu dzÄ«vi nodrošina, bet JÄ“zus Kristus runā par kamieli un adatas aci.

Mīlestības piemērs

JÄ“zus Kristus bija pirmais kristietis un pirmais, kurš, sacÄ«dams «PiemÄ“ru esmu jums devis», aizrāva apustuļus, kuri bija kristietÄ«bas piemÄ“ra turpinātāji. ArÄ« apustuļi nemira dabiskā nāvÄ“. Apustuļu piemÄ“ram sekoja tÅ«kstošiem pirmo kristiešu, no kuriem daudzi tÅ«kstoši gāja nāvÄ“, bet neatteicās no ticÄ«bas. ArÄ« šÄda apzināta izvÄ“le, kas neskaitāmas reizes ir pat dokumentÄ“ta, liecina par to, ka kristietÄ«bai ir ārpuszemes izcelsme un ka tā nav cilvÄ“ka fantāziju auglis. CilvÄ“ks neiet nāvÄ“ par to, kam netic un par ko nav pārliecināts.

KristietÄ«ba pastāv, un par to raksta, izdod grāmatas, uzņem filmas un runā, kā arÄ« sludina jau divus tÅ«kstošus gadu. CilvÄ“kiem šo divu tÅ«kstošu gadu laikā ir bijušas daudzas aizraušanās un dažādi kulti, bet tie ātri izgaisa. Toties kristietÄ«ba pastāv. Saki, vai var divus tÅ«kstošus gadu, neskatoties uz milzÄ«gu zinātnes, tehnikas un tehnisko iespÄ“ju attÄ«stÄ«bu, runāt par to, kā nav? Nevar. Ja nebÅ«tu mÄ«lestÄ«bas, tad daudzus tÅ«kstošus gadu par to nerakstÄ«tu poÄ“mas, romānus un citādi mākslinieciski neiemūžinātu mÄ«lestÄ«bu. Kaut šai ziņā mÄ“s esam gana apdalÄ«ti, jo grieÄ·u valodā ir padsmit mÄ«lestÄ«bu un katrai no tām ir savs vārds. MÄ«lestÄ«ba pret dzimteni, mÄ«lestÄ«ba pret vecākiem, mÄ«lestÄ«ba pret cita dzimuma pārstāvi, mÄ«lestÄ«ba pret Ä£imeni u. c.

Ir divu tipu cilvÄ“ki. Šis dalÄ«jums ir tikai mans un nav balstÄ«ts nekādās zinātniskās atziņās vai pÄ“tÄ«jumos. Tas ir manas dzÄ«ves secinājums un vÄ“rojums. Tas ir manis izdomāts dalÄ«jums šÄ raksta ietvaros, bet ir piemÄ“rojams arÄ« plašÄk. Ja atskatos uz savu dzÄ«vi, tad tajā ir bijis gana daudz redzÄ“tā, dzirdÄ“tā un darÄ«tā. Ne vienmÄ“r labi darÄ«tā, daudz aplamÄ«bu, un iespÄ“jams, ka arÄ« tas, ko apgalvoju šai rakstā, kādiem šÄ·itÄ«s aplamÄ«ba.

Izaugsme

Agrā bÄ“rnÄ«bā man bija patÄ«kamāk dot un ļoti apgrÅ«tinoši ņemt. Runa nav par zagšanu. Kā dziesmā: «Dod, Dieviņi, otram doti, ne no otra mīļi lÅ«gti.» Tad es šo dziedājumu nebiju dzirdÄ“jis un arÄ« BÄ«beli nebiju lasÄ«jis, kā arÄ« sludinātājos nebiju ieklausÄ«jies. Vienkārši tāpÄ“c, ka biju tam par mazu. Kad paaugos, mans pasaules skatÄ«jums, mana uzvedÄ«ba un rÄ«cÄ«ba mainÄ«jās. Es sasniedzu to «izaugsmes» bedri, kad man bija ne tikai patÄ«kamāk ņemt nekā dot, bet pat atņemt un zagt.

DzÄ«ve mani sāpÄ«gi sita, un pÄ“c dažiem gadu desmitiem no bedres biju ārā. Tad ar laiku man atkal kļuva patÄ«kamāk dot citiem un ļoti apgrÅ«tinoši ņemt. GadÄ«jās, ka daži to uztvÄ“ra kā manu attieksmi pret viņiem, bet arÄ« šodien man ir grÅ«ti lÅ«gt un grÅ«ti ņemt, taču gadās, ka dzÄ«ve un apstākļi piespiež tomÄ“r darÄ«t arÄ« to, ko labprātāk nedarÄ«tu. Ja bÅ«tu izvÄ“le... Diemžēl izvÄ“le kļūst aizvien mazāka un tā sašaurinās. Aizvien vairāk mana eksistence ir atkarÄ«ga no veiksmes un citu labvÄ“lÄ«bas, kā arÄ« nelabvÄ“lÄ«bas.

Karjera

Ko gan kopš dzimšanas vÄ“lamies, pÄ“c kā tiecamies? Protams, saņemt, lai mums bÅ«tu. Lai mÄ“s spÄ“tu saņemt, mums vecāki un skolotāji liek mācÄ«ties skolā, pÄ“c tam dzÄ«ve piespiež strādāt. VÄ“rtÄ«bas ir tikai karjera, izaugsme, labklājÄ«ba un pārticÄ«ba – Ä«sāk sakot, sociālā statusa uzlabošana. PÄ“c tā, kurš veiksmÄ«gāk, kurš ne tik, tiecamies visu dzÄ«vi un to iemācām arÄ« saviem bÄ“rniem.

Kā reaģējam, ja satiekam kādu vai pat dažus kādus, kuri dzÄ«vo nevis, lai saņemtu, bet, lai dotu? Ar neticÄ«bu un pat agresÄ«vi. MÄ“s neticam, ka tas ir iespÄ“jams, gan jau tā ir kāda blÄ“dÄ«ba, lai varÄ“tu gÅ«t, vai arÄ« uzskatām šÄdas pārliecÄ«bas cilvÄ“kus par muļķiem, kuri neprot dzÄ«vot un iekārtoties. Dzimtene, reliÄ£iskā piederÄ«ba, godÄ«gums, nesavtÄ«ga palÄ«dzÄ«ba – tās ir tikai lÄ“tas rotas, ar kurām izdaiļojamies, lai citus maldinātu. Patiesais saturs ir citāds. Bet tie, kuri ir izvÄ“lÄ“jušies kalpot, mums piedod un pārmetoši nenosoda.

MÄ“s nespÄ“jam pieņemt to, kas neatbilst tam, kādi esam paši. Ja es esmu daltoniÄ·is, tas nozÄ«mÄ“, ka arÄ« citi neatšÄ·ir krāsas. Ja es nezinu, tad arÄ« citiem nav lemts uzzināt un izprast. Toties mÄ“s ļoti aizraujamies ar savas galvas pieskrÅ«vÄ“šanu citiem Ä·ermeņiem.

Ir gana daudz profesiju, kuras uzskatām par piemÄ“rotām kalpošanai citiem. PiemÄ“ram, ārsts. Nu, kas var bÅ«t cÄ“lāks un pašaizliedzÄ«gāks?! Vai advokāts. Bet, kad katrs ar minÄ“to un neminÄ“to saskaras personiski, ir spiests atzÄ«t, ka ne tikai retais, bet daudzi mediÄ·a profesiju ir izvÄ“lÄ“jušies ne jau, lai ārstÄ“tu, bet, lai pelnÄ«tu. ArÄ« advokāta sÅ«tÄ«ba palÄ«dzÄ“t bieži pārvÄ“ršas par nekaunÄ«gu izspiešanu un tā saucamo uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, jo labumu gÅ«šanas avots ir nokļuvis nelaimÄ“ un ir nonācis atkarÄ«bā no mediÄ·a, advokāta vai kāda cita speciālista.

Dieva valstība

JÄ“zus Kristus nekad nav teicis, ka bÅ«t bagātam ir slikti. Jā, viņš teica, ka bagātniekam ir grÅ«tāk nokļūt Dieva valstÄ«bā, bet neteica, ka tas ir slikti. ArÄ« es nesaku, ka ir slikti, ja advokāts, mediÄ·is, pat santehniÄ·is saņem atalgojumu par padarÄ«to darbu, ja darbs ir padarÄ«ts godprātÄ«gi. Tikai ir neliela starpÄ«ba starp cilvÄ“ku, kurš ir nonācis bezpalÄ«dzÄ«gā stāvoklÄ«, un taksometra klientu, kurš var atteikties no šÄ« pakalpojuma un aizbraukt ar sabiedrisko transportu vai pat doties vÄ“lamajā virzienā kājām.

CilvÄ“ks, kurš ir nonācis izvÄ“les priekšÄ – mirt vai tomÄ“r dzÄ«vot, bÅ«tiski atšÄ·iras no teātra apmeklÄ“tāja. Bez teātra izrādes var izdzÄ«vot, un, šodienas apstākļos un izrāžu saturā ielÅ«kojoties, bieži pat labāk ir tās neredzÄ“t.

Daudzi, kuri ir atzÄ«ti par svÄ“tajiem, ir bijuši ļoti bagāti. Un pat Vecās DerÄ«bas Ä€brams bija ļoti bagāts cilvÄ“ks. BagātÄ«ba nav šÄ·Ä“rslis uz Dieva valstÄ«bu. Tā tikai daudziem turÄ«giem cilvÄ“kiem nokļūšanu tur apgrÅ«tina, jo vairumā gadÄ«jumu pirmais miljons ir nozagts un tikai nākamie ir nopelnÄ«ti.

Tas ir attieksmes jautājums, nevis bagātÄ«bas. Ir teikts: «Kur ir jÅ«su manta, tur bÅ«s arÄ« jÅ«su sirds.. Manta šai kontekstā ir tas, kam tu kalpo un kāpÄ“c dzÄ«vo. Kāda ir tavas dzÄ«ves jÄ“ga...

Bagātības

Dievs, lai varÄ“tu kalpot cilvÄ“kam, atnāca cilvÄ“ka izskatā un aicināja kalpot Viņam, sakot: „Ko jÅ«s esat darÄ«juši vienam no šiem, Maniem vismazākajiem brāļiem, to jÅ«s esat darÄ«juši Man.”

Visa tā naudiņa un manta, ko mums izdodas dzÄ«ves laikā iekrāt un saraust, patiesÄ«bā ir Ä«slaicÄ«ga ilÅ«zija. Neko no tā mÄ“s nepaņemsim lÄ«dzi, bet to, ko bÅ«sim nesavtÄ«gi devuši citiem, mums neviens nespÄ“s atņemt, un to ņemsim lÄ«dzi arÄ« pÄ“c Ä·ermeņa nāves. CilvÄ“ks aizies tikpat pliks un nabags, kā atnācis, bet dzÄ«ve mums ir dota, lai krātu dvÄ“seliskas bagātÄ«bas, kalpojot citiem, un lai ar šÄ«m bagātÄ«bām dotos uz citiem medÄ«bu laukiem.

KamÄ“r tu neatzÄ«si un nepiekritÄ«si tam, ko saku, tikmÄ“r tev ir tikai viena perspektÄ«va. Aiziet tikpat plikam un nevarÄ«gam, kā esi šurp ieradies. Tā bÅ«s tava un tikai tava izvÄ“le un tavas attieksmes rezultāts.

Es neapsÅ«dzu un nepārmetu, un nederu par atdarināšanas piemÄ“ru, tikai aicinu ieklausÄ«ties, domāt un, ja spÄ“j, mainÄ«ties uz augšu.

Runā, ka Liktenis ir ļoti labvēlīgs pret tiem, kuri zina, ko vēlas. Ko vēlies tu?

Esmu dzirdÄ“jis, ka brÄ«vprātÄ«ga atzÄ«šanās samazina vainu, bet palielina sodu. Esmu pateicÄ«gs tiem, kuri man pamatoti aizrāda un tomÄ“r spÄ“j man piedot.

Ja ir kāds iemesls kāpÄ“c grÅ«ti lasÄ«t, tad šeit var noklausÄ«ties: https://www.youtube.com/watch?v=CMyie6iiByg