Iesaki rakstu:

Mediju brÄ«vÄ«bu garantÄ“ tikai to finansiālā neatkarÄ«ba. Punkts! Viss pārÄ“jais ir sātana pirksts. Vai ceļa bruģēšana ar labiem nodomiem. Ä€men! Šajā ticÄ«bas dogmā mani atkal spÄ“cināja oktobris – starptautiskais Mediju Ä“tikas mÄ“nesis. PrecÄ«zāk, divi diskusiju pasākumi, ko rÄ«koja Latvijas Mediju Ä“tikas padome. Paldies tai par "bateriju uzlādÄ“šanu" manai pārliecÄ«bai! Tāpat – par patiesi nopietniem centieniem palÄ«dzÄ“t nedaudz piekopt mediju cunftei vienmÄ“r akÅ«ti vajadzÄ«go pašanalÄ«zi!

Vienā no šÄ«m diskusijām Anda [Rožukalne, Dr.sc.soc., RSU profesore] garāmejot paironizÄ“ja par latvju mediju "zelta laikmetu", kas tiekot apraudāts: vai tāds vispār esot bijis?

Par zeltu – jā, šis ir smags un filozofisks jautājums. Veselas preses vÄ“rtÄ“tāju un vÄ“sturnieku konferences vÄ“rts, ja vien kāds uzņemtos to rÄ«kot. Zelts ir cÄ“lmetāls, bet mediju bumā, ko radÄ«ja Atmodas jÅ«sma un kas sazÄ“la desmitgadÄ“ pirms milÄ“niuma, cÄ“luma – kaut netrÅ«ka svÄ“tulÄ«gu pozu un runu – bija maz.

ZeltÄ«juma gan šiem laikiem bija pārpārÄ“m: lepni limuzÄ«ni kalpoja par laikrakstu redaktoru – tiesa, pārsvarā vienlaikus arÄ« to akcionāru – "pagoniem", vÄ“rienÄ«gas Preses balles ar lepnām dāmu štātÄ“m atdzÄ«vināja Kongresu namu, žurnālistu cunfte piestrādāja par VecrÄ«gas krogu industrijas donoru utt.

Vainags zudušajam laikmetam – un tā piemineklis, ja vien nebÅ«tu nodegusi – droši vien bija "Lauku AvÄ«zes" nominālā vadÄ«tāja Viestura Serdāna teiksmainā guļbaļķu pils. (Pašu tur neaicināja, bet atceros, kā ietekmÄ«gs politologs man atstāstÄ«ja toreizÄ“jo jauneklÄ«go šoku: kā mÅ«su pieticÄ«gajā DievzemÄ«tÄ“ ko tādu vispār var dabÅ«t gatavu?)

Pieļauju, ka TV seriāls par preses karalieni drÄ«zāk ir tā autoru rekviÄ“ms pašu izbaudÄ«tam, ne pirmskara, "zelta laikmetam". Nostaļģija par gadiem, kad tiešÄm ar avÄ«zÄ“m sita gan mušas, gan ministrus. Tāpat ar tām centās ministrus taisÄ«t (hm, varbÅ«t mušas arÄ«?). ReizÄ“m pat sanāca.

Ceturtā vara – šis poÄ“tisms tad neskanÄ“ja kā ņirgāšanās – ar labpatiku dancināja trÄ«s pārÄ“jās (vai ļāva lÅ«gt uz deju). Televizora maÄ£ija bija vÄ“l lielāka nekā avÄ«zÄ“m. TāpÄ“c TV3 sākotnÄ“jā ienākšana tika prasti saÄ·Ä“zÄ«ta, lai zviedri nemaisÄ«tos pa kājām LNT vietÄ“jo baleliņu vÄ“lmei Ä“tera viļņos valdÄ«t nāciju.

Kārdinājums dancināt bija nepārvarams un šÄ·ita pašsaprotami pelnÄ«ts. Mediju biznesa patiesÄ«bā vienÄ«gais kapitāls – auditorijas uzticÄ«ba – tika izplederÄ“ts ietekmes tirgošanai, lai apmierinātu sÄ«kas ambÄ«cijas un bezgaumÄ«gas kaprÄ«zes. Žurnālistikas pirmdzimtÄ«bu, kā Rakstos teikts, iemainÄ«ja pret lÄ“cu virumu.

Tas bija garšÄ«gs, tā bija daudz. ŠÄ·ita – pietiks lÄ«dz laiku galam. Tad brÄ«nišÄ·Ä«gā kārtā uzvaras gājienu sāka internets, uz ko jau šÄ« gadu tÅ«kstoša pirmajā desmitgadÄ“ bijušie "kingmeikeri" varÄ“ja veiksmÄ«gi novelt visu vainu, kāpÄ“c viņu laikraksti nÄ«kuļo.

Protams, pats "kaucu lÄ«dzi" un esmu lÄ«dzvainÄ«gs. Īpaši tāpÄ“c, ka atšÄ·irÄ«bā no daža fiksās varenÄ«bas un turÄ«bas apmāta priekšnieka mani urdÄ«ja nojauta: "nevar visu tautu muļķot visu laiku" – auditorija atÄ“das manipulatÄ«vās žurnālistikas forsÄ“to "smadzeņu kompostrÄ“šanu". Taču patikās bÅ«t barā, patikās arÄ« kaukt lÄ«dzi un pie kases lodziņa iet...

***

Latvijas mediji tagad riskÄ“ atkārtot toreizÄ“jo fatālo kļūdu. VÄ“lreiz iemainÄ«t pirmdzimtÄ«bu – auditorijas uzticÄ“šanos – pret viruma bļodiņu. Tikai šoreiz – pret valsts solÄ«to un jau sākto finanšu atbalstu masu medijiem. Turklāt tagadÄ“jā uzticÄ«ba medijiem, kam tā ir, nav no gaisa kritusi tautas jÅ«sma. IzmisÄ«gi saglabāta, no druskām restaurÄ“ta, vairota grÅ«tā darbā.

Tiesa, "bļodiņu" mÄ“ra miljonos, un tāpÄ“c es pats sev šobrÄ«d izklausos viegli idiotisks. Vienā no LMÄ’P diskusiju "paneļiem" bija vÄ“rojams teju viss Latvijas mediju vadÄ«tāju zieds. Ieskaitot Santu Anču, kas tiešÄm bez ironijas pelna atjaunotās valsts "EmÄ«lijas" titulu. Baidos, ne jau mediju Ä“tikas nianses vai redakciju nozÄ«me informācijas nodrošināšanā (konkrÄ“tās diskusijas tÄ“ma) viņus atrāva no hroniskās aizņemtÄ«bas. Cits, spÄ“cÄ«gāks magnÄ“ts.

Tas nemaz netika slÄ“pts, kad šajā diskusijā izdevniecÄ«bu/portālu redaktori svÄ“tās dusmās lamāja "nejÄ“gu" Vitu TÄ“raudu ("A/P!", 13. Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsÄ“dÄ“tāju). Viņa, klāstot vÄ“lamos valsts finanšu atbalsta principus, vieglprātÄ«gi paziņoja: to nedrÄ«kst piešÄ·irt izklaidei. Tagad politiÄ·ei prātā bÅ«s ar tÄ“raudu iegriezts: "izklaide piesaista un notur auditoriju, kurai tad piesardzÄ«gi var iebarot nopietno". 

***

Krievijas biznesa liberālais laikraksts "Kommersant" pašÄs pÄ“rngada beigās publicÄ“ja pāris rakstus ar sociologu secinājumiem, kāpÄ“c kaimiņvalsts sabiedrÄ«bā sairst uzticÄ«ba masu medijiem. (Tā portāls un arhÄ«vs Latvijā ir bloÄ·Ä“ts – formāli pilnÄ«gi pelnÄ«ti, jo medijs pilnÄ«bā pieder starptautiskām sankcijām pakļautam oligarham.) Viens no galvenajiem cÄ“loņiem – sabiedrÄ«ba/auditorija uzskata, ka mediji tai "nekalpo", neaizstāv un nepārstāv tās intereses.

Nezinu, cik korekti ir salÄ«dzināt abu valstu sabiedrÄ«bas, bet atļaušos uzskatÄ«t: šÄ«s ir arÄ« Latvijas mediju patÄ“rÄ“tāju uzticÄ«bas krÄ«zes saknes. (VarbÅ«t tāpÄ“c pārraides "Bez tabu" vai "4.studija" ir pat galvenās telekanālu reputācijas veidotājas.) IespÄ“jams, skeptiskākā publikas daļa pat saklausa preses brÄ«vÄ«bas principā mediju vÄ“lmi bÅ«t "brÄ«viem" arÄ« no auditorijas.

Kad valsts atbalsts – ko drukas mediju izdzÄ«vošanai jau sludina kā pašsaprotamu – tiks pamanÄ«ts arvien plašÄkā publikā, nievas par "mÅ«zikas pasÅ«tÄ«šanu" kļūs skaļākas. Protams, pirmo vijoli spÄ“lÄ“s tradicionālo mediju apkarotāji – sociālo tÄ«klu "Ä·eizariņi".

Nedomāju, ka tikai mani vai toa pāris preses cilvÄ“kus, kam to pavaicāju, biedÄ“ publikācijas, ko avÄ«zÄ“s vai žurnālos marÄ·Ä“ kā Mediju atbalsta fonda vai cita donora finansÄ“tas. Vai radio pārraides. Tādu skaits iet plašumā. TV raidÄ«jumi šo marÄ·Ä“jumu gan var veiksmÄ«gi noslÄ“pt titros, ko tāpat nav pieņemts lasÄ«t. LasÄ«tājam neviens – un nekādas skaidrošanas kampaņas (kas padarÄ«s visu tikai sliktāku)! – nespÄ“s aizliegt šÄdas publikācijas uztver kā "maksas rakstus".

Cunftei ir jārÄ“Ä·inās ar to, ka) liela mediju patÄ“rÄ“tāju daļa ir apdedzinājusies manipulatÄ«vās žurnālistiskas bakhanāliju laikos un b) savas totālas skepses izrādÄ«šana par visu (iepriekš minÄ“tā ietekmÄ“) ir kļuvusi par ieražu, kas "latvietim vidÄ“jam" liek justies gudrākam par pārÄ“jo "aitu baru".

***

Šajā ziņā sāpÄ«gs šÄ·iet arÄ« jautājums par žurnālistu apbalvošanu ar valsts atzinÄ«bas zÄ«mÄ“m. IespÄ“jams, žurnālistika ir vienÄ«gais arods, kam tā spÄ“j raisÄ«t divdomÄ«bu. Kā pārliecināt aizdomu pilnu lasÄ«tāju/klausÄ«tāju/skatÄ«tāju, ka Egils Levits ordeņus mediju zvaigznÄ“m pasniedz par darbu sabiedrÄ«bas, nevis viņa labā?

Īpaši tāpÄ“c, ka šajā ziņā Valsts prezidentu ietekmÄ“ SarmÄ«te Ä’lerte, Ordeņu kapitula kanclere un viņa padomniece kultÅ«rpolitikas jomā. Valsts dotÄ“ta mediju biznesa ideoloÄ£e. KādreizÄ“jā manipulatÄ«vās žurnālistikas "dame grande", kuras ambÄ«cijas diriģēt valsts politiku un sabiedrisko domu noplicināja laikrakstu "Diena" tiktāl, ka BonjÄ“ri bija laimÄ«gi to nopārdot dumjai A3 atriebties kārei.

(Jā, protams – lapsai, kam lÄ«dz vÄ«nogām neaizsniegties, viegli runāt, ka tās skābas!)

***

Latvijas politika šÄ·iet liela ņigu-ņega, kurā visi plÄ“šas ar visiem – "latvju dzÄ«vesziņas šariata ieviesÄ“ji" ar "liberastiem", "plakanās zemes iemÄ«tnieki" ar "krÅ«šu griezÄ“jiem". Tam pa vidu – kopÄ“jiem patriotiskiem un puspatriotiskiem spÄ“kiem – tiek dauzÄ«ti "urlas", kā rezultātā citiem Ä“rtās un izdevÄ«gās Saskaņas vietā Saeimā nu ir lecÄ«ga "špana".

Taču mums jau sen viena valdošÄ ideoloÄ£ija nosaka visu Latvijas attÄ«stÄ«bas politiku tiklab koalÄ«cijās kā opozÄ«cijās: etātisms. ValdÄ«ba un valsts budžets arvien vairāk pārņem, uzurpÄ“ vai adoptÄ“ procesus, kas bÅ«tu jāpārvalda pašai sabiedrÄ«bai vai pašam biznesam. KāpÄ“c politiÄ·iem no tādas Latvijas "evolÅ«cijas" jāatsakās, ja tā arvien vairāk palielina viņu varu, pašapziņu un iespÄ“jas?

[Atvainojos par atkārtošanos! Par šo – "big government" izplešas, pilsoniskā un privātā iniciatÄ«va sarÅ«k – esmu vaimanājis arÄ« agrāk un varbÅ«t jau esmu pavisam apriebies.]

Tāda ir Eiropas SavienÄ«bas kopÄ“jā tendence, taču mums tā ir Ä«paši destruktÄ«va, "pateicoties" sabiedrÄ«bas mazorganizÄ“tÄ«bai un nabadzÄ«bai, kā arÄ« valdÄ«bas (relatÄ«vai, protams) turÄ«bai. Lielu daļu no tās, protams, veido Briseles nauda. MÅ«su Ministru kabinets tādēļ kļūst viegli lÄ«dzÄ«gs Latvijas eirodeputātiem, kuri – atšÄ·irÄ«bā no bagātāku valstu kolÄ“Ä£iem – mÅ«smājās ir "patstāvÄ«gas politiskas vienÄ«bas" un savu partiju donori.

Etātistiem ir nauda, kuras dalÄ«šanu sakralizÄ“ja kovids. Mums, neorganizÄ“tu antietātistu saujiņai – plika, atvainojos, p#kaļa... SpÄ“le uz vieniem vārtiem. Vai daudzus Latvijā biedÄ“ nākotne, kurā valsts subsidÄ“ pat alus bārus (vai "kafijveikalus") un maksā algas tautas deju ansambļu dalÄ«bniekiem? Do' tik šurp!

***

JÅ«tami spÄ“cinās cieša – un pat patiesi gaišos ideālos motivÄ“ta – apņēmÄ«ba medijus "atbrÄ«vot no naudas varas". Partijas ir jau "atbrÄ«votas". Pareizāk sakot, "atbrÄ«vojās" pašas. To komforts un narcisms nu sitās griestos, sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«ba – grÄ«dā.

Tas vien, ka 26.oktobrÄ« tika rÄ«koti veseli divi diskusiju pasākumi augstā lÄ«menÄ« – viens LMÄ’P, otrs valdÄ«bas patronāžā – signalizÄ“: tagad mediju politika ir "trendā". Mediju atbalsts bÅ«s naudas ādere pašiem atbalsta ieviesÄ“jiem un administrÄ“tājiem. "Cīņa ar informatÄ«vās telpas apdraudÄ“jumu" ir politiski komfortablāka un noteikti mazāk Ä·Ä“pÄ«ga nekā karaklausÄ«bas atkalieviešana.  

Mums jau ir diezgan pamanāma (teikts ironiski, taču ne naidÄ«gi) "mediju birokrātija". Papildus ilggadÄ«gajai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomei (anno 1995) šajā lauciņā darbojas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome un šo lÄ«dzekļu ombuds Andas Rožukalnes personā (2021), tāpat manis jau pieminÄ“tā Latvijas mediju Ä“tikas padome (2018, NVO) un, protams, arvien ietekmÄ“ pieaugošÄ KultÅ«ras ministrijas Mediju politikas nodaļa (2015), kā arÄ« KM Mediju atbalsta fonds. [Ja kādu neesmu pamanÄ«jis, lÅ«dzu atvainot!]

No mediju atbalsta administrÄ“šanas nav daudz soļu lÄ«dz pašu mediju administrÄ“šanai. Pat tad, ja naudas devÄ“ji tiešÄm strikti pieturas pie savu pilnvaru burta un gara. Nekas netraucÄ“ azartiskus lÄ«dzekļu saņemÄ“jus "pašadministrÄ“ties" – izmisÄ«gās cerÄ«bās atrast pareizo pieeju donora simpātijām, lai viruma bļodiņa arvien piepildās.

TÄ“laini izsakoties: kāds viesnÄ«cnieka ieskatā Ä«paši vÄ“rtÄ«ga/-s kliente/-s var pÄ“kšÅ†i ieraudzÄ«t – pārsteigta/-s, izbijusies/-ies, sašutusi/-is – sava numuriņa gultā glÄ«to istabeni, pie kuras pavisam nejauši aizÄ·Ä“rās viņa/-s skatiens. Saimnieks to pamanÄ«ja un iztulkoja atbilstoši paša samaitātÄ«bai... Nesenā "cīņas ar dezinfromāciju" karikatÅ«riskā kampaņa (vairāk gan "atmaskoto" viltus ziņu tiražēšana), manuprāt, to pietiekami apliecina.

Latvijā ir lekna prakse izdot kvazimedijus par "onkuļu" naudu. Daļa pat prasmÄ«gi izskatās kā Ä«sti. Tos apnaudo turÄ«gu nozaru vai privātas ambÄ«cijas/ilÅ«zijas "ietekmÄ“t procesus". Tagad valsts riskÄ“ vilšus vai nevilšus iekļauties šajos "onkuļos". Rezultātā mums sazeltu arvien vairāk veÄ£etÄ“jošu kvazimediju. Tie varbÅ«t uzturÄ“tu ilÅ«ziju par Latvijā plaukstošu preses brÄ«vÄ«bu, bet bÅ«tu dziļi vienaldzÄ«gi sabiedrÄ«bai.

***

Manuprāt, brÄ«vā vārda atbalstÄ«šanai paredzÄ“tajai naudai labāk ir palikt pašas "birokrātijas" rokās, neizmantojot mediju "uzpirkšanai". Lai šÄ«s institÅ«cijas to izlieto mÅ«su aroda profesionālisma – tostarp mediju biznesa Ä“tikas – stiprināšanai: semināriem, konferencÄ“m, topošo žurnālistu studiju programmām, socioloÄ£iskiem pÄ“tÄ«jumiem. (Jā, jā – arÄ« maizÄ«tÄ“m!). Vai vismaz mediju pÄ“tnieku honorāriem par viņu lasÄ«tām lekcijām vai apkopotu aptauju statistiku.

Tāpat – autortiesÄ«bu un mediju radÄ«tā oriÄ£inālsatura efektÄ«vas aizsardzÄ«bas tiesiskai stiprināšanai. PiemÄ“ram, bremzÄ“jot "zagšanu citÄ“jot", kas bojā Santas Ančas un ne tikai viņas dzÄ«vi, portāliem no preses intervijām vai pÄ“tÄ«jumiem sev veidojot prastas klikšÄ·u ziņas.

Turklāt šÄdiem izglÄ«tojošiem pasākumiem ir vÄ“rtÄ«gs "viena asins tev un man" blakusefekts. Tie saved mÅ«s (ja vien mediju cilvÄ“kiem tam ir laiks) kopā, liek pašiem ieraudzÄ«t un analizÄ“t kopÄ“jās problÄ“mas, pat solidarizÄ“ cunfti – ļaujot izrunāties un pat meklÄ“t sadarbÄ«bu kādam risinājumam. Protams, ne jau mediju uzraugi mums nodibinās žurnālistu arodbiedrÄ«bu...

PiemÄ“ram – paldies NEPLP, kas nupat uzsāka "apmācÄ«bas mediju profesionāļiem" videokonferenču formātā! Kaut pirmā tikšanās viegli atgādināja TV zvaigznes un viņa raidÄ«juma pašreklamÄ“šanos, bija patÄ«kami, terapeitiski un visādi vÄ“rtÄ«gi iekļauties aroda "tusiņā". (Pat bez maizÄ«tÄ“m.)