Iesaki rakstu:

Jānis Domburs ir publiski sašutis, ka ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir nosaucis viņa raidÄ«jumu par “izklaides šovu”. Premjeram šajā vienā atziņā ir grÅ«ti nepiekrist.

Kā lai citādi nosauc raidÄ«jumu, kurā vadÄ«tājs runā vidÄ“ji vairāk nekā visvairāk runājušais raidÄ«juma viesis. Tas izriet no raidÄ«juma formāta. PiemÄ“ram, ja uz šovu uzaicina raidÄ«jumam “Kas notiek Latvijā” tipisko skaitu viesu — astoņus, kuriem katrai replikai dod, piemÄ“ram 2 minÅ«tes, tad vadÄ«tāja jautājums vai komentārs starp dalÄ«bnieku uzstāšanās reizÄ“m nedrÄ«kst pārsniegt 15 sekundes.

Ja savos agrākajos veidolos raidÄ«jums visvairāk cieta no šÄ«s matemātiskās nepielÅ«dzamÄ«bas, pÄ“dÄ“jā reinkarnācijā Dombura raidÄ«jumi ir viena valdošÄs varas ordeņota kunga izmeklÄ“joša pašapmierināšanās uz raidÄ«juma viesu un visas tautas kā sabiedrisko mediju pasÅ«tÄ«tāja rÄ“Ä·ina.

Nevar noliegt, ka Domburs un citi pratinošie viņa amata brāļi un māsas uzdod jautājumus, uz kuriem der zināt atbildes, bet skatÄ«tājam nerodas pārliecÄ«ba, ka jautātājus galvenokārt motivÄ“tu kas vairāk par vÄ“lmi vienkārši pierādÄ«t, ka paši ir gudri un pamatÄ«gi sagatavojušies, kamÄ“r viesi ir neaptÄ“sti muļķi vai nelieši.

Dombura, BÄ“rtules (arÄ« LTV), Jansones (Latvijas radio), Dragiļevas, Lastovskas (abas Delfi) un lÄ«dzÄ«gu aktÄ«vistu jautājumi politiÄ·iem ir vÄ“rsti nevis uz to, ko mÄ“s, politiskās arÄ“nas dalÄ«bnieki, gribam un varam izdarÄ«t un kā mÄ“s to paveiksim, nevis uz to, ko varbÅ«t pārprotam viens otrā, nevis uz to, kā vienoties, bet ir vÄ“rsti uz to, kā kolektÄ«vi pasmÄ«nÄ“t vai pÄ“c iespÄ“jas efektÄ«gāk nodemonstrÄ“t, ka nepareizie viesi ir patiešÄm nepareizi un iedzÄ«vināt skatÄ«tājos sajÅ«tu, ka raidÄ«jumu vadÄ«tāju aktÄ«vistu pārstāvÄ“tie uzskati un plāni ir sabiedrÄ«bā plaši pieņemti un pašsaprotami.

Domburs ne tuvu nav dedzÄ«gākais starp aktÄ«vistiem, un daļa no kritikas vairāk attiecas uz viņa amata māsām, bet fakts, ka Domburs ir uzrakstÄ«jis publisku vÄ“stuli, kurā mÄ“Ä£ina pārliecināt, ka viņa raidÄ«jums nav izklaides šovs, ilustrÄ“ visai aktÄ«vistu Ä£ildei piemÄ«tošo paškritikas trÅ«kumu.

Lai saprastu problÄ“mu, palÅ«dziet kādam no nosauktajiem žurnālistiem pārstāstÄ«t aktuālo “nepareizo” uzskatu paudÄ“ju apsvÄ“rumus un nodomus. Vai viņi spÄ“j reprezentÄ“t otras puses redzÄ“jumu, nenorakstot viņus kā mazāk izglÄ«totus, mazāk racionāli vai kritiski domājošus vai vienkārši ļaunuma iemiesojumus? PavÄ“rojiet, vai kāds no nosauktajiem vadÄ«tājiem vispār spÄ“j novadÄ«t raidÄ«jumu, tā arÄ« neatklājis savus personÄ«gos uzskatus, nepārtraucis atbildÄ“tāju un neizvirzÄ«jis apsÅ«dzÄ«bas, uz kurām viesim nav tehnisku iespÄ“ju atbildÄ“t?

Tā vietā, lai izvairÄ«gu atbildi izmantotu par atspÄ“riena punktu rakt dziļāk vÄ“rtÄ«bu jautājumu virzienā, aktÄ«visti kompulsÄ«vi atkārto vienu un to pašu jautājumu un spÄ«tÄ«gi pārmet neatbildÄ“šanu (par politiÄ·u pienākumu atbildÄ“t uz attieksmju jautājumiem šai slejā jau tika rakstÄ«ts pirms dažām dienām).

ŠÄ·iet, ka vairums ceturtās varas pārstāvju savu arodu ir apguvuši ar imitācijas metodi, tā arÄ« Ä«sti neizprotot, kāds ir cÄ“lākais nolÅ«ks viņu nodarbei. PavÄ“rojiet, vai aktÄ«visti spÄ“j interpretÄ“t izvairÄ«gu atbildi un pieiet jautājumam no citas puses, piemÄ“ram, mÄ“Ä£inot apelÄ“t pie augstākām vÄ“rtÄ«bām, kuras atbildÄ“tājs atzÄ«st un tāpÄ“c varbÅ«t piekristu atbildÄ“t uz šÄ«s vÄ“rtÄ«bas attiecinājumu uz konkrÄ“to problÄ“mu. PavÄ“rojiet, vai jautātājs vispār spÄ“j kaut ko paņemt no izvairÄ«gās atbildes, ar ko attÄ«stÄ«t sarunu.

AktÄ«vistiem nav skaidrs konstitucionālais ideāls, kā vārdā viņi rÄ«kojas. Viņi vienkārši veido šovu. Viņi zina, ka Džeremijs Paksmans reiz kā āmurs kādam britu politiÄ·im atkārtoja vienu un to pašu jautājumu 12 reizes. Ja savas karjeras laikā viņi lÄ«dz tam nonāks, gan jau kāda aktÄ«vistu asociācijas balviņa atlÄ“ks.

Cik bieži pÄ“c šiem pratinātāju raidÄ«jumiem skatÄ«tājam rodas sajÅ«ta, ka kaut kas nu ir kļuvis skaidrāks un vienojošÄks? SkaidrÄ«ba un vienotÄ«ba nenozÄ«mÄ“ jautājuma vienkāršošanu vai vienas versijas pieņemšanu. Tā ietver arÄ« otras puses prasÄ«bu leÄ£itimitātes atzÄ«šanu un izpratni, ka vienošanās varbÅ«t uzreiz nemaz nav iespÄ“jama.

Kā pozitÄ«vs piemÄ“rs vismaz konstruktÄ«vismā ir minams Armands Puče, kuru grÅ«ti pieskaitÄ«t jaunā parauga pratinošajiem aktÄ«vistiem. Viņš savā necilajā TV24 “KārtÄ«bas ruļļa” studijā spÄ“j saaicināt visasākos idejiskos pretiniekus, bet vismaz pÄ“c dažiem no viņa raidÄ«jumiem paliek sajÅ«ta, ka ir, uz kā bÅ«vÄ“t. ArÄ« viņa raidÄ«jums ļauj atklāt nekompetentus darboņus, bet tos skatÄ«tājs atklāj pats bez vadÄ«tāja palÄ«dzÄ«bas, jo nekas neatklāj tukšmuldÄ“tājus labāk, kā iespÄ“ja viņiem izteikties bez ierobežojumiem.

Viens no šÄ«s nedēļas populārākajiem ierakstiem tviterÄ« šonedēļ (vairāk nekā 650 tÄ«kšÄ·u) skanÄ“ja šÄdi:

“Interesanti vÄ“rot, kā ļaudis šÅ«mÄ“jas par to, ka Kariņš neapmeklÄ“ noteiktus raidÄ«jumus. Man arÄ« bÅ«tu žēl savu laiku tÄ“rÄ“t uz bezsakarÄ«gu vāvuļošanu. TāpÄ“c atbalstu šÄdu nepopulāru pieeju.”

AktÄ«visti ir tik tālu nolaiduši savus šovus, ka pat tvitera pilsoniski aktÄ«vais kolektÄ«vs atzinÄ«gi novÄ“rtÄ“ premjeru, kurš faktiski piesmej demokrātisko procesu. Par Kariņu gan runāsim atsevišÄ·i.

Nobeigumā citāts no “Kodoka” priekšvÄ“lÄ“šanu debates, kurā Aleksandrs Kiršteins par sabiedriskajiem medijiem teica šÄdi:

“Latvijā nav neviena sabiedriskā medija. […] Ir jāpasaka godÄ«gi. Tā ir simtprocentÄ«ga valsts televÄ«zija vai radio, ko ir privatizÄ“jusi šaura cilvÄ“ku grupa ar liberāliem uzskatiem.”