Iesaki rakstu:

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?

Vai ir iespējams, ka ar otro augstāko padomju armijas pieminekli Eiropā padomju vadība papildus visam pārējam nolēma patroļļot Latviju par, viņuprāt, absolūti nepieņemamu sadarbību ar Vācijas armiju?

Vai ir iespÄ“jams, ka pirmais augstākais piemineklis Eiropā – Ukrainā, valstÄ«, kas pÄ“c tā sauktās sadarbÄ«bas ar Vācijas armiju apjoma apsteidza Latviju, ir tik augsts tā paša iemesla dēļ kā Latvijā?

Vai ir iespÄ“jams, ka pieminekļa nojaukšanas gadÄ«jumā nu jau postpadomju vadÄ«ba kaut kad nezināmā nākotnÄ“ atkal gribÄ“s mÅ«s patroļļot un uzcelt jauno pieminekli, tikai ne Pārdaugavā, bet pretÄ« vai Mildas vietā?

Vai ir iespÄ“jams, ka daudzi no politiÄ·iem, kas šonedēļ piekrita nojaukt pieminekli, to izdarÄ«ja tikai tāpÄ“c ka Krievijas tranzÄ«ts aizbrauca uz Krievijas ostām, Avens Latvijā zaudÄ“ja iespÄ“ja nodarboties ar “labdarÄ«bu” un Krievijas korumpantu naudu kļuva gandrÄ«z neiespÄ“jami mazgāt caur Latvijas bankās?

Vai ir iespÄ“jams, ka Satversmes aizsardzÄ«bas birojs to visu saprot, paredz un izteicās par riskiem, kas saistÄ«ti ar nojaukšanu, nevis tāpÄ“c, ka viņi ir prokremliski spiegi, bet gan tāpÄ“c, ka viņus vada veselais saprāts un pašsaglabāšanās instinkts?

Vai iespÄ“jams, ka skaļākie un apņēmÄ«gākie pieminekļa nojaukšanas aizstāvji nedomā par sekām, ar kādām nojaukšanas dēļ nāksies saskarties mÅ«su bÄ“rniem un mazbÄ“rniem, vienkārši tāpÄ“c, ka daudziem no šiem aizstāvjiem nav savu bÄ“rnu vai arÄ« tie viņiem Ä«paši nerÅ«p?

Vai ir iespÄ“jams, ka gan Rietumeiropā, gan Austrumeiropā (tai skaitā valstÄ«s, kuras no okupācijas un deportācijām cieta ne mazāk kā Latvija) ir desmitiem padomju armijas memoriālu un pieminekļu (arÄ« diezgan augstu), bet par to nojaukšanu tur neviens nopietni nedomā?

Vai ir iespÄ“jams, ka pieminekļa nojaukšanas projekta Ä«stie arhitekti (Saeimā, Baltajā namā, Eiroparlamentā un KremlÄ«) cenšas sacelt Latvijas sabiedrÄ«bā neapmierinātÄ«bu un tādÄ“jādi dot Putinam iespÄ“ju apgalvot, ka nākamā rindā uz denacifikāciju pÄ“c Ukrainas ir Latvija?

Vai ir iespÄ“jams, ka Latvija kārtÄ“jo reizi var kļūt par sÄ«knaudu Ä£eopolitiskajos aprÄ“Ä·inos tikai tāpÄ“c, ka mÄ“s (un es ne par politiÄ·iem) neesam sapratuši, ka, lai cÄ«nÄ«tos ar ienaidnieku, nav nepieciešams viņu ienÄ«st?