Iesaki rakstu:

AtklātÄ«bā nonākusi Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijā demonstrÄ“tā tabula par augstskolu padomju locekļu plānotajām algām (tabula pieejama Augstākās izglÄ«tÄ«bas padomes priekšsÄ“dÄ“tāja Andra Teikmaņa profilos Facebook un Twitter). Dāsnais padomju atalgojums liecina jau iepriekš prognozÄ“to – padomes visticamāk bÅ«s treknas barotnes bijušajiem politiÄ·iem un viņiem pietuvinātām personām. VÄ“l jo vairāk – padomju atalgojums gulsies uz augstskolu pleciem. Plaši izbazÅ«nÄ“tā augstākās izglÄ«tÄ«bas reforma, kā izskatās, ir vien politiÄ·u negausÄ«ga afÄ“ra 3 miljonu eiro apmÄ“rā ik gadu!

IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija (IZM) iecerÄ“jusi, ka valsts augstskolām katrai bÅ«s sava padome 7 lÄ«dz 11 locekļu sastāvā. Padomes darbu sāks jau šogad, 1. decembrÄ«. Tātad tas notiks vÄ“l šÄ«s Saeimas sasaukuma laikā, kad valdošÄ koalÄ«cija varÄ“s pagÅ«t amatos salikt savÄ“jos.

PadomÄ“s augstskolu deleģētie pārstāvji bÅ«s mazākumā. ArÄ« padomes vadÄ«tājs nebÅ«s no augstskolas. Faktiski augstskolām padomÄ“s nebÅ«s izšÄ·irÄ«ga loma lÄ“mumu pieņemšanā. Tai pat laikā padomes lems par augstskolu attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju, budžetu un varÄ“s brÄ«vi rÄ«koties ar augstskolu Ä«pašiem, piemÄ“ram, pa lÄ“to tos iztirgot. Un, protams, padomes varÄ“s saņemt no augstskolām dāsnas algas. Kopumā Latvijas augstskolām tas izmaksās vairāk nekā 3 miljonus eiro gadā! Padomju tā saucamie “sabiedrÄ«bas pārstāvji” nu ir uzsÄ“dināti uz augstskolu novārdzinātajiem pleciem…

Bija paredzÄ“ts, ka iesākumā padomju finansÄ“šanai tiks piesaistÄ«ti ES fondu lÄ«dzekļi, bet tālākos gados padomes finansÄ“s jau pašas augstskolas. Finanšu ministrijas teiktais liecina, ka IZM finansÄ“jumu nav pieprasÄ«jusi!

VÄ“l jo vairāk. Padomju atalgojuma aprÄ“Ä·ina metode ir absolÅ«ti nekorekta. Padomes locekļu amata atlÄ«dzÄ«ba tiek noteikta saskaņā ar augstskolas akadÄ“miskā personāla vidÄ“jo atalgojuma lÄ«meni — padomes locekļa mÄ“neša atalgojumu pielÄ«dzina iepriekšÄ“jā gada akadÄ“miskā personāla vidÄ“jā lÄ«meņa atalgojumam, un padomes priekšsÄ“dÄ“tājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem.

Dāsnais padomju locekļu atalgojums nav samÄ“rojams ar nabadzÄ«go valsts finansÄ“jumu izglÄ«tÄ«bai un zinātnei. PolitiÄ·i gadiem ir izlikušies nedzirdam augstskolu aicinājumus palielināt valsts piešÄ·irtos lÄ«dzekļus. Tagad tiks noslaukts pÄ“dÄ“jais...

Sākumā izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatÄ«vā partija) un IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas Augstākās izglÄ«tÄ«bas, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadÄ«tājs Arvils Ašeradens (Jaunā VienotÄ«ba) solÄ«ja, ka padomju finansÄ“juma jautājums tiks atrisināts un negulsies uz augstskolu pleciem. Tika arÄ« solÄ«ts, ka atrisināsies citi ar augstskolu reformu saistÄ«tie finanšu jautājumi. Taču šobrÄ«d nav nedz paredzÄ“tā finansÄ“juma augstskolu tipoloÄ£iju stiprināšanai,  nedz arÄ« solÄ«tā finansÄ“juma zinātņu universitāšu veidošanai. Nav nekā no politiÄ·u solÄ«tā! SolÄ«jumi izrādÄ«jušies vien tukšu salmu kulšana.

Turklāt ziņa par trekno padomju atalgojumu nāk COVID-19 pandÄ“mijas laikā, kad daudzām augstskolām ir lielas finanšu problÄ“mas. PiemÄ“ram, izmaksas par IT tehnoloÄ£iju ieviešanu attālinātajām studijām, ārvalstu studentu kritums, kopmÄ«tņu zaudÄ“jumi u.tml. PretÄ“ji iepriekš solÄ«tajam IZM atsakās kompensÄ“t šos zaudÄ“jumus. IZM kārtÄ“jo reizi apliecina, ka tās teiktajam nevar ticÄ“t. Teiktais ir vien tukšs populisms JKP stilā.

No plaši izskandinātās augstskolu reformas lien laukā spalvaina āža kāja. Kala, kala, kamÄ“r izkala čiku ar dāsnām barotnÄ“m. Vai tiešÄm augstākās izglÄ«tÄ«bas reforma izrādÄ«jusies vien rÅ«pÄ«gi plānota afÄ“ra, kas augstskolām izmaksās 3 miljonu eiro gadā? ŠÄ«s idejas autori pirmām kārtām ir Jaunā konservatÄ«vā partija, Jaunā VienotÄ«ba un AttÄ«stÄ«bai/Par. Tauta, ziniet savus varoņus!