Iesaki rakstu:

Dabas skaitÄ«šana jeb Latvijas pirmreizÄ“jā dabas vÄ“rtÄ«bu inventarizācija ir noslÄ“gusies. PÄ“tot pļavas, purvus, mežus, upes un ezerus, piejÅ«ras un iekšzemes kāpas, alas un iežu atsegumus kopumā 1,3 miljonu ha platÄ«bā, ir iegÅ«ti pilnÄ«gākie dati par Latvijas dabu valsts vÄ“sturÄ“. Dati sniedz detalizÄ“tu informāciju par šÄ« brīža Latvijas dabas dzÄ«votnÄ“m, to vÄ“rtÄ«bām un kalpos kā nozÄ«mÄ«gs pamats plašÄkām diskusijām, uz faktiem balstÄ«tiem lÄ“mumiem par situācijas saglabāšanu, uzlabošanu un dabas vÄ“rtÄ«bu saglabāšanas politiku.

“Lai gan dzÄ«vojam salÄ«dzinoši zaļā un dabiskā vidÄ“, tomÄ“r vairāku gadu garumā veiktā detalizÄ“tā dabas vÄ“rtÄ«bu inventarizācija uzrāda daudzus kritiskos punktus: pÄ“dÄ“jos 30 gados Latvijā katastrofāli samazinājušies zālāju biotopi, nesasniedzot pat 1% no valsts teritorijas, strauji jādomā par to nākotni; Latvijā tikai 10% mežu ir bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«gi; teju puse purvu ir pārveidoti un cilvÄ“ka darbÄ«bas ietekmÄ“ti; vairāk nekā 2/3 saldÅ«dens biotopu ir ietekmÄ“ti, apgrÅ«tinot Å«dens aprites ciklu; piekrastes biotopus negatÄ«vi ietekmÄ“ invazÄ«vo sugu izplatÄ«ba, apbÅ«ve un antropogÄ“nā slodze; bet trauslo alu un iežu atsegumu grupu apdraud cilvÄ“ku rÄ«cÄ«ba – atkritumu izgāšana, iežu skrāpÄ“šana, kāpelÄ“šana,” skaidro Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes (pārvalde) Ä£enerāldirektora pienākumu izpildÄ«tājs Andris Širovs. 

Biotops jeb dzÄ«votne ir teritorija, kuru apdzÄ«vo kādas konkrÄ“tas dzÄ«vnieku vai augu sugas, kas piemÄ“rojušÄs noteiktiem dzÄ«ves apstākļiem. Dabas skaitÄ«šanas kontekstā ar to saprot Eiropas SavienÄ«bas aizsargājamos biotopus, kas nav bieži sastopami, tajos koncentrÄ“jas daudzveidÄ«gas augu un dzÄ«vnieku sugas, kā arÄ« tie atbilst noteiktiem kvalitātes kritÄ“rijiem.

Zālāju biotopi jeb dzīvotnes

Eiropas SavienÄ«bas aizsargājamo zālāju biotopi, ko ikdienā dÄ“vÄ“jam par dabiskiem zālājiem, ir daudzveidÄ«gi un sugām bagāti. Tie veidojušies ilglaicÄ«gi mijiedarbojoties dabiskiem procesiem, cilvÄ“kiem un mājlopiem, un tos apdzÄ«vo ~500 Latvijas augstāko augu sugu, ~60 pie mums ligzdojošo putnu sugu, tostarp 15 sugām tā ir vienÄ«gā ligzdošanas dzÄ«votne, un gandrÄ«z 5 000 bezmugurkaulnieku sugu. Dabiskie zālāji ne tikai uztur lielu sugu daudzveidÄ«bu, bet veic arÄ« cilvÄ“kam ļoti nozÄ«mÄ«gas funkcijas, piemÄ“ram, piedalās klimata regulÄ“šanā, piesaistot ogļskābo gāzi, palienÄ“s veicina Å«deņu pašattÄ«rÄ«šanos un mazina plÅ«du un augsnes erozijas risku, nodrošina dzÄ«votni kultÅ«raugu apputeksnÄ“tājiem, kā arÄ« ierobežo invazÄ«vo sugu izplatÄ«šanos.

Diemžēl Latvijā dabiskie zālāji strauji izzÅ«d. Ja pirms simt gadiem šo vÄ“rtÄ«go zālāju platÄ«bas aizņēma trešo daļu valsts teritorijas, tad mÅ«sdienās – vairs tikai 0,9% jeb ~60 000 ha. Dabisko zālāju izzušana ir saistÄ«ta ar cilvÄ“ku dzÄ«vesveida izmaiņām, jo sociālekonomisku pārmaiņu rezultātā izzudis tradicionālais lauku dzÄ«vesveids viensÄ“tās un ciematos, kur šÄdus zālājus veidoja un uzturÄ“ja daudzas mazas saimniecÄ«bas ar mājlopu palÄ«dzÄ«bu. MÅ«sdienās galvenais zālāju samazinājuma iemesls ir intensÄ«vā lauksaimniecÄ«ba un apmežošana. Diemžēl vÄ“rtÄ«go zālāju pastāvÄ“šana iespÄ“jama vienÄ«gi ar cilvÄ“ka mÄ“rÄ·tiecÄ«gu un saprātÄ«gu rÄ«cÄ«bu, kas balstÄ«ta zināšanās, proti, pirmais solis ir dabisko zālāju neiznÄ«cināšana, otrais – atbilstoša ilgtermiņa apsaimniekošana, kam pamatā ir noganÄ«šana un/vai pļaušana ar siena savākšanu. 

Infografika - Dabas skaitÄ«šanas rezultāti -zālāju biotopi

Mežu biotopi jeb dzÄ«votnes 

Mežs ir viena no Latvijas dabas bagātÄ«bām, kas ilgstoši nodrošinājusi mÅ«su ikdienas dzÄ«ves kvalitāti, ļaujot baudÄ«t meža sniegtos materiālos un nemateriālos labumus. BioloÄ£iski vÄ“rtÄ«gs, sugām un struktÅ«rām bagāts mežs veidojas vismaz 70 gadus – netraucÄ“ti, bez cilvÄ“ka iejaukšanās, tajā sastopami dažādu vecumu un dimensiju koki, tostarp lÄ“ni augoši un dobumaini, arÄ« sausokņi un kritalas, kā arÄ« atvÄ“rumi vainaga klājā. 

Lai gan meža zemes Latvijā aizņem 49% no valsts teritorijas, vairāk nekā puse no tiem ir jaunāki par 60 gadiem. Dabas skaitÄ«šanas laikā konstatÄ“ts, ka šobrÄ«d bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«gi ir tikai 10% no visiem mežiem, tie ir stipri sadrumstaloti un saglabājušies nelielās platÄ«bās vairs tikai nedaudzās lielajās Ä«paši aizsargājamās dabas teritorijās. No visas meža zemes tikai 0,6% ir izcilas kvalitātes mežu, bet lielāko daļu vairāk vai mazāk ir skārusi cilvÄ“ka ietekme, kas arvien pieaug. Katrā kailcirtÄ“ tiek zaudÄ“ta dabas daudzveidÄ«bas sala, kas uz daudziem gadiem atstāj ietekmi arÄ« uz pārÄ“jo meža dzÄ«vo organismu sabiedrÄ«bu, augsni, mikroklimatu un meža dabisko spÄ“ju regulÄ“t sarežģītus dabas procesus. Diemžēl pÄ“dÄ“jo piecu gadu laikā kailcirtÄ“s ir zaudÄ“ti jau ~5 000 ha veco, bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«go mežu. Lai palielinātu bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«gu mežu Ä«patsvaru, mežiem jāļauj augt, turklāt saglabājot tiem raksturÄ«gās pazÄ«mes – dažādu vecumu un dimensiju kokus, sausokņus un kritalas, kā arÄ« mozaÄ«kveida audzes struktÅ«ru. 

Infografika - Dabas skaitÄ«šanas rezultāti - mežu biotopi

Purvu biotopi jeb dzÄ«votnes 

Purvi, kas regulÄ“ Å«dens apriti, to uzkrājot un mazinot apkārtÄ“jo zemju applÅ«šanu, ir ilgmūžīgas, savdabÄ«gas ekosistÄ“mas, kuru veidošanās notiek gadu simtu vai tÅ«kstošu laikā. Purvi piesaista un uzkrāj oglekli un nodrošina mājvietas lielam skaitam augu un dzÄ«vnieku sugu, kā arÄ« sniedz dažādus ekosistÄ“mu pakalpojumus – ainavu baudÄ«šanu, pastaigas, ogošanu, putnu vÄ“rošanu. 

KÅ«dras nogulumi Latvijā ir samÄ“rā izplatÄ«ti, taču dabas skaitÄ«šanas rezultāti liecina, ka purvi aizņem ~166 000 ha jeb 2,6% no Latvijas teritorijas. No tiem vairāk nekā 40% ir ietekmÄ“ti, lielākoties dažādā pakāpÄ“ nosusināšanas skarti, tādēļ tie vairs nespÄ“j nodrošināt unikālos ekosistÄ“mu pakalpojumus. Tie aizaug ar krÅ«miem un kokiem, izzÅ«d raksturÄ«gais sugu kopums un, pastiprināti sadaloties nosusinātajai kÅ«drai, atmosfÄ“rā izdalās liels oglekļa daudzums. Lai atjaunotu purvu “dzÄ«votspÄ“ju” ir jāatjauno to dabiskais hidroloÄ£iskais lÄ«menis un jānovāc apaugums, kas veicina papildu Å«dens iztvaikošanu. 

Infografika - Dabas skaitÄ«šanas rezultāti - purvu biotopi

SaldÅ«dens biotopi jeb dzÄ«votnes 

Latvijā ir 2 256 ezeru un 12 500 Å«densteču ar kopÄ“jo virsmas platÄ«bu 158 400 ha, kas aizņem 2,4% no valsts teritorijas. Teju 70% Latvijas upju un ezeru ir atzÄ«ti par bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«giem, proti, tie ir dabiski vai relatÄ«vi maz pārveidoti un kalpo kā nozÄ«mÄ«gas Å«dens organismu dzÄ«votnes milzÄ«gam skaitam zivju, kukaiņu, Å«densaugu un putnu. LÄ«dz ar citiem mitrājiem tie piedalās klimata, mikroklimata un Å«dens aprites regulÄ“šanā. TÄ«ra saldÅ«dens pieejamÄ«ba ir vitāli svarÄ«ga sadzÄ«vÄ“, lauksaimniecÄ«bā, pārtikas ražošanā un rÅ«pniecÄ«bā, kā arÄ« sniedz cilvÄ“kiem makšÄ·erÄ“šanas, peldÄ“šanās, laivošanas, dabas tÅ«risma un citus ekosistÄ“mu pakalpojumus.

Diemžēl dabas skaitÄ«šanas rezultāti uzrāda negatÄ«vu tendenci – tikai 3% no saldÅ«deņu biotopiem ir novÄ“rtÄ“ti kā izcilas kvalitātes, bet 30% – kā labi. PārÄ“jie jeb lielais vairums biotopu ir dažādā pakāpÄ“ ietekmÄ“ti vai pārveidoti: liela daļa ezeru aizaug eitrofikācijas dēļ, upÄ“s ir daudz aizsprostu un šÄ·Ä“ršÄ¼u, tajās ieplÅ«st pārmÄ“rÄ«gs barÄ«bas vielu daudzums no apkārtÄ“jām zemÄ“m, Ä«paši intensÄ«vas lauksaimniecÄ«bas apvidos. Lai apturÄ“tu virszemes Å«deņu kvalitātes pasliktināšanos, nepieciešama aktÄ«va rÄ«cÄ«ba, piemÄ“ram, aizsargjoslu ievÄ“rošana lauksaimniecÄ«bā, mežsaimniecÄ«bā un bÅ«vniecÄ«bā, jānovÄ“rš neattÄ«rÄ«tu notekÅ«deņu nokļūšana Å«denstilpÄ“s, jāattÄ«ra Å«denstilpes no pārmÄ“rÄ«ga aizauguma un bebru un cilvÄ“ka radÄ«tiem aizsprostiem, kas kavÄ“ upju dabisku plÅ«dumu.

Infografika - Dabas skaitÄ«šanas rezultāti - saldÅ«dens biotopi

Piekrastes biotopi jeb dzÄ«votnes 

JÅ«ras krastam Latvijā 500 km garumā raksturÄ«ga liela dabas daudzveidÄ«ba, kuru noteikusi piekrastes Ä£eoloÄ£iskā attÄ«stÄ«ba, mÅ«sdienu Ä£eoloÄ£iskie procesi jÅ«rā un tās krastos, kā arÄ« piekrastes iedzÄ«votāji un to dzÄ«vesveids. JÅ«ras piekrastÄ“ atrodami stāvkrasti, pludmales, augstākas un zemākas kāpas, piejÅ«ras priežu meži, mitrāji un virsāji, kopumā 15 Eiropas SavienÄ«bas aizsargājamo jÅ«ras piekrastes biotopu veidi, kas lielākoties ir arÄ« Ä«paši aizsargājami Latvijā.

Dabas skaitÄ«šanā konstatÄ“ts, ka izteikti jutÄ«gie pludmales un atklātu kāpu biotopi Latvijā sastopami 3 284 ha jeb tikai ~0,05% no valsts platÄ«bas. Tie ir galvenā vai pat vienÄ«gā, neaizstājamā dzÄ«ves vieta piekrastes augu un dzÄ«vnieku sugām, kam nepieciešama iesāļa vide un regulāri jÅ«ras viļņu un vÄ“ja radÄ«tie traucÄ“jumi. Piekrastes ekosistÄ“mas ir dabiska barjera pret vÄ“trām un jÅ«ras viļņiem, kas mazina krasta noskalošanu, pasargā citas piekrastes ekosistÄ“mas un cilvÄ“ku dzÄ«vesvietas. Šo biotopu saudzÄ“šana un saglabāšana ir bÅ«tisks priekšnosacÄ«jums ne vien bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas un ainavas saglabāšanai, bet arÄ« atpÅ«tai, skaistu ainavu baudÄ«šanai, tai skaitā tÅ«rismam, un piekrastÄ“ esošo Ä«pašumu drošÄ«bai. TāpÄ“c bÅ«tiski ir mazināt antropogÄ“no slodzi vietās ar vÄ“rtÄ«gu sugu atradnÄ“m, novÄ“rst eroziju ar speciālu žodziņu un iederÄ«gu graudzāļu stādÄ«jumiem, kā arÄ« apkarot invazÄ«vās sugas. 

Infografika - Dabas skaitÄ«šanas rezultāti - piekrastes biotopi

Alu un atsegumu biotopi jeb dzīvotnes

Alu rašanās, padziļināšanās un sagrÅ«šana notiek daudzu gadu desmitu, simtu un pat tÅ«kstošu laikā. Dabas skaitÄ«šana pirmo reizi veikusi pilnÄ«gu alu un iežu atsegumu uzskaiti visā valstÄ«. Latvijā šobrÄ«d varam lepoties ar vairāk nekā 300 alām un ~3 000 ainaviskiem iežu atsegumiem, no kuriem devona smilšakmeņu atsegumi ir krāšÅ†Äkie Eiropā. 

Alas un iežu atsegumi ir specifiska lakstaugu, sÅ«nu, Ä·Ä“rpju, aļģu un sēņu mājvieta, ko apdzÄ«vo arÄ« čurkstes un zivju dzenÄ«ši, bet ziemās tie kļūst par slÄ“ptuvi zvÄ“riem, abiniekiem un dažādiem bezmugurkaulniekiem. Alas un iežu atsegumi, kā arÄ« ar tiem saistÄ«tie avoti palÄ«dz uzturÄ“t stabilu upju ieleju un gravu mikroklimatu, bet atsegumi upju krastos ierobežo upes gultni un straumes sānu eroziju. Vienlaikus tie ir arÄ« kalcija avots bezmugurkaulniekiem ar čaulām, piemÄ“ram, gliemežiem. Lai šÄ«s krāšÅ†Äs dzÄ«votnes saglabātu, svarÄ«gi tās nebojāt – neveikt gravÄ“jumus alās un klinšu atsegumos, nepiesārņot un netrokšÅ†ot.

Infografika - Dabas skaitÄ«šanas rezultāti - alu un atsegumu biotopi

Visi kartÄ“to biotopu dati aplÅ«kojami pārvaldes uzturÄ“tajā dabas datu pārvaldÄ«bas sistÄ“mā Ozols. Biotopu kartÄ“šana ir tikai viena no Dabas skaitÄ«šanas jeb Eiropas SavienÄ«bas KohÄ“zijas fonda projekta “PriekšnosacÄ«jumu izveide labākai bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas saglabāšanai un ekosistÄ“mu aizsardzÄ«bai Latvijā” aktivitātÄ“m. Esošo Ä«paši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzÄ«bas plānu izstrāde tiks Ä«stenota lÄ«dz 2023. gada beigām. PlašÄka informācija pieejama vietnÄ“ www.skaitamdabu.gov.lv un www.daba.gov.lv.