Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

LÄ«dz ar karu Ukrainā, ierobežojumu atcelšanu un epidemioloÄ£iskās situācijas stabilizÄ“šanos interese un ziņu virsraksti par Covid-19 nonākuši otrajā plānā. TomÄ“r tas nenozÄ«mÄ“, ka Covid 19 ir pārvarÄ“ts. Covid-19 sekas vÄ“l arvien izjÅ«t virkne uzņēmÄ“ju, kas pieteicās atbalstam, taču, neraugoties uz valdÄ«bas solÄ«jumiem kompensÄ“t dÄ«kstāvi un ierobežojumus, saņēma atbalstu ierobežotā apjomā, novÄ“loti vai pat vispār nesaņēma.

VÄ“l 2020. gadā valdÄ«ba pieņēma lÄ“mumu izveidot algu subsÄ«diju un apgrozāmo lÄ«dzekļu grantu programmas Covid19 seku mazināšanai uzņēmÄ“jdarbÄ«bas jomā. Kā jau ierasts, sākotnÄ“jais valdÄ«bas piedāvājums ne tuvu nebija perfekts, tāpÄ“c lÄ«dz šai dienai šÄ«s atbalsta programmas ir piedzÄ«vojušas grozÄ«jumus 10 reizes. Un jāatzÄ«st, ka tie arÄ« nav sasnieguši mÄ“rÄ·i, lai gan plaši tika daudzināts, ka nu pat, nu pat kārtÄ“jie grozÄ«jumi nodrošinās to, ka tiks paplašināts atbalsta saņēmÄ“ju loks.

Te jāpiekrÄ«t atsevišÄ·u Latvijas nozaru asociāciju paustajam, ka tas viss ir bijis par vÄ“lu, haotiski, nepārdomāti - bez jebkādas stratÄ“Ä£ijas. Protams, šÄ« bija nepieredzÄ“ta mÄ“roga situācija, neviens tam nebija sagatavots. TomÄ“r, lai nešÄ·istu, ka šÄ« ir kārtÄ“jā valdÄ«bas un VID kritika tikai kritikas dÄ“l, lÅ«k, tikai daži piemÄ“ri, kad nav saņemts atbalsts. Ne tikai nav saņemts, bet pāraudzis tiesvedÄ«bās pret valsti, kas uzņēmumiem pÄ“c pandÄ“mijas situācijā mazākais, kas nepieciešams.

Investīcijas netiek novērtētas

Stāsts ir par kādu restorāna Ä«pašnieku VecrÄ«gā, kas tur saimnieko jau 20 gadus. Sākoties pandÄ“mijas izraisÄ«tajiem ierobežojumiem, uzņēmÄ“js nolÄ“ma, ka šis laiks ir jāizmanto, lai izremontÄ“tu un uzlabotu restorānu. AttiecÄ«gi restorāns tika aizvÄ“rts, un tika investÄ“ti nozÄ«mÄ«gi lÄ«dzekļi.

LÄ«dz ar atbalsta programmas atvÄ“ršanu uzņēmÄ“js spārnots devās saņemt solÄ«to atbalstu, taču, kā saka, čiks no solÄ«tā atbalsta. Kā iemeslu atbalsta nepiešÄ·iršanai VID minÄ“ja faktu, ka ierobežojumu laikā uzņēmÄ“js nav strādājis, attiecÄ«gi nav fiksÄ“jams apgrozÄ«juma kritums pret iepriekšÄ“jo periodu un atbalsts nepienākas. Turklāt netiek ņemts vÄ“rā arÄ« fakts, ka šis uzņēmÄ“js daudzu gadu gaitā ir veicis nodokļu maksājumus valsts budžetā, ko VID šajā gadÄ«jumā ignorÄ“…

Atbalstu piešÄ·ir, bet tad.. atņem

Šajā gadÄ«jumā stāsts ir vÄ“l pat, iespÄ“jams skumjāks. UzņēmÄ“js, kuru skāra ierobežojumi, pieteicās valsts solÄ«tajam atbalstam. VID iesniegumu izskatÄ«ja un arÄ« akceptÄ“ja. UzņēmÄ“js pat saņēma atbalsta lÄ«dzekļus. Tik tālu viss bÅ«tu labi.

Taču pÄ“c pāris mÄ“nešiem VID pārskatÄ«ja piešÄ·irto atbalstu uzņēmÄ“jam un secināja, ka tas ir piešÄ·irts neatbilstoši. Proti, uzņēmÄ“js nav iekļāvies to uzņēmÄ“ju vidÅ«, kam pienāktos valsts atbalsts, un, protams, VID uzņēmÄ“jam lika atmaksāt piešÄ·irto atbalstu. Kāds ir sausais atlikums?

Manuprāt, situācija ir vÄ“l sliktāka nekā pirms atbalsta piešÄ·iršanas, jo nauda jau ir iztÄ“rÄ“ta, bet uzņēmÄ“js ir palicis parādā VID. ŠÄdu gadÄ«jumu diemžēl ir daudz, kad valsts solÄ«tā atbalsta vietā tiek atrasti dažādi iemesli, lai uzņēmÄ“ji šo atbalstu nesaņemtu.

Uzņēmējs kā futbola bumba starp Ekonomikas ministriju un VID

VÄ“ršoties pie ekonomikas ministra, kas faktiski bija šo noteikumu izstrādātājs, uzņēmÄ“ji saņēma nevis atbalstu, bet atbildi, ka Ekonomikas ministrijas kompetencÄ“ neesot vÄ“rtÄ“t, kam pienākas un kam nepienākas atbalsts, lai gan savos noteikumu skaidrojumos, kas oficiāli publicÄ“ti, tā ir komentÄ“jusi atbalsta grozÄ«jumu bÅ«tÄ«bu.

Uz dažādām absurda situācijām norāda gan paši uzņēmÄ“ji, gan nozares asociācijas, tomÄ“r nekas netika izdarÄ«ts, lai neretos gadÄ«jumos atbalsts sasniegtu tos, kam tas pienācās visvairāk.

Uzņēmējs kā potenciālais krāpnieks

Pirmkārt, jāsecina, ka valsts, veidojot atbalsta programmas Covid19 skartajiem uzņēmÄ“jiem, vadās pÄ“c pieņēmuma, ka visi centÄ«sies no valsts izkrāpt lÄ«dzekļus. Citādi nevar skaidrot daudzos ierobežojumus. VID katru uzņēmÄ“ju, kas piesakās atbalstam, uzlÅ«ko kā potenciālo krāpnieku un meklÄ“ iemeslus, lai kaut ko nepiešÄ·irtu.

Slikts signāls investoriem

Otrkārt, esošÄ situācija ir ļoti slikts signāls, tajā skaitā investoriem, - neviens negrib investÄ“t uzņēmÄ“jdarbÄ«bā valstÄ«, kur lÄ“mumos nav konsekvences un prognozÄ“jamÄ«bas, kur nav stabilitātes, kur nodokļu politika nav vÄ“rsta uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu bez bÅ«tiskām nodokļu reformām, kur nodokļu politika nestimulÄ“ saimniecisko darbÄ«bu caur stabilitāti un prognozÄ“jamÄ«bu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidÄ“.

LÄ“mumu pieņemšana - politisko ambÄ«ciju apmierināšana

Treškārt, šÄ·iet, ka tiesÄ«bu akti nevis tikuši radÄ«ti, lai kalpotu uzņēmÄ“ju, kas ir visas valsts asinsrite, interesÄ“m, bet rodas politiskās tirgošanās rezultātā un atgādina atkritumus.

To pieņemšanas pamatā ir kaut kāda taktika un emocijas, kas padara pieņēmÄ“jus nevīžīgus. Rezultāts ir briesmÄ«gs - atbalsts atgādina govi, kas piena dod maz un to pašu negribÄ«gi.

Cik aktuāls valdÄ«bas retorikā bija atbalsta jautājums uzņēmumiem pirms 24. februāra, tik tagad šis jautājums, šÄ·iet, ir aizgājis nebÅ«tÄ«bā. It kā Covid19 sekmÄ«gi bÅ«tu pārvarÄ“ts, uzņēmÄ“jiem atbalsts sniegts un dzÄ«vojam tālāk. Taču tā nav, jo problÄ“ma ar valsts solÄ«to atbalstu daudziem uzņēmumiem vÄ“l paliek - šis ir neatrisinātais jautājums.

Novērtē šo rakstu:

0
0