Covid atbalsts uzņēmÄ“jiem - kÄ govs, kas piena dod maz un to paÅ¡u negribÄ«gi
Karina Plaude · 27.04.2022. · Komentāri (0)LÄ«dz ar karu UkrainÄ, ierobežojumu atcelšanu un epidemioloÄ£iskÄs situÄcijas stabilizÄ“šanos interese un ziņu virsraksti par Covid-19 nonÄkuši otrajÄ plÄnÄ. TomÄ“r tas nenozÄ«mÄ“, ka Covid 19 ir pÄrvarÄ“ts. Covid-19 sekas vÄ“l arvien izjÅ«t virkne uzņēmÄ“ju, kas pieteicÄs atbalstam, taÄu, neraugoties uz valdÄ«bas solÄ«jumiem kompensÄ“t dÄ«kstÄvi un ierobežojumus, saņēma atbalstu ierobežotÄ apjomÄ, novÄ“loti vai pat vispÄr nesaņēma.
VÄ“l 2020. gadÄ valdÄ«ba pieņēma lÄ“mumu izveidot algu subsÄ«diju un apgrozÄmo lÄ«dzekļu grantu programmas Covid19 seku mazinÄšanai uzņēmÄ“jdarbÄ«bas jomÄ. KÄ jau ierasts, sÄkotnÄ“jais valdÄ«bas piedÄvÄjums ne tuvu nebija perfekts, tÄpÄ“c lÄ«dz šai dienai šÄ«s atbalsta programmas ir piedzÄ«vojušas grozÄ«jumus 10 reizes. Un jÄatzÄ«st, ka tie arÄ« nav sasnieguši mÄ“rÄ·i, lai gan plaši tika daudzinÄts, ka nu pat, nu pat kÄrtÄ“jie grozÄ«jumi nodrošinÄs to, ka tiks paplašinÄts atbalsta saņēmÄ“ju loks.
Te jÄpiekrÄ«t atsevišÄ·u Latvijas nozaru asociÄciju paustajam, ka tas viss ir bijis par vÄ“lu, haotiski, nepÄrdomÄti - bez jebkÄdas stratÄ“Ä£ijas. Protams, šÄ« bija nepieredzÄ“ta mÄ“roga situÄcija, neviens tam nebija sagatavots. TomÄ“r, lai nešÄ·istu, ka šÄ« ir kÄrtÄ“jÄ valdÄ«bas un VID kritika tikai kritikas dÄ“l, lÅ«k, tikai daži piemÄ“ri, kad nav saņemts atbalsts. Ne tikai nav saņemts, bet pÄraudzis tiesvedÄ«bÄs pret valsti, kas uzņēmumiem pÄ“c pandÄ“mijas situÄcijÄ mazÄkais, kas nepieciešams.
Investīcijas netiek novērtētas
StÄsts ir par kÄdu restorÄna Ä«pašnieku VecrÄ«gÄ, kas tur saimnieko jau 20 gadus. SÄkoties pandÄ“mijas izraisÄ«tajiem ierobežojumiem, uzņēmÄ“js nolÄ“ma, ka šis laiks ir jÄizmanto, lai izremontÄ“tu un uzlabotu restorÄnu. AttiecÄ«gi restorÄns tika aizvÄ“rts, un tika investÄ“ti nozÄ«mÄ«gi lÄ«dzekļi.
LÄ«dz ar atbalsta programmas atvÄ“ršanu uzņēmÄ“js spÄrnots devÄs saņemt solÄ«to atbalstu, taÄu, kÄ saka, Äiks no solÄ«tÄ atbalsta. KÄ iemeslu atbalsta nepiešÄ·iršanai VID minÄ“ja faktu, ka ierobežojumu laikÄ uzņēmÄ“js nav strÄdÄjis, attiecÄ«gi nav fiksÄ“jams apgrozÄ«juma kritums pret iepriekšÄ“jo periodu un atbalsts nepienÄkas. TurklÄt netiek ņemts vÄ“rÄ arÄ« fakts, ka šis uzņēmÄ“js daudzu gadu gaitÄ ir veicis nodokļu maksÄjumus valsts budžetÄ, ko VID šajÄ gadÄ«jumÄ ignorÄ“…
Atbalstu piešÄ·ir, bet tad.. atņem
ŠajÄ gadÄ«jumÄ stÄsts ir vÄ“l pat, iespÄ“jams skumjÄks. UzņēmÄ“js, kuru skÄra ierobežojumi, pieteicÄs valsts solÄ«tajam atbalstam. VID iesniegumu izskatÄ«ja un arÄ« akceptÄ“ja. UzņēmÄ“js pat saņēma atbalsta lÄ«dzekļus. Tik tÄlu viss bÅ«tu labi.
TaÄu pÄ“c pÄris mÄ“nešiem VID pÄrskatÄ«ja piešÄ·irto atbalstu uzņēmÄ“jam un secinÄja, ka tas ir piešÄ·irts neatbilstoši. Proti, uzņēmÄ“js nav iekļÄvies to uzņēmÄ“ju vidÅ«, kam pienÄktos valsts atbalsts, un, protams, VID uzņēmÄ“jam lika atmaksÄt piešÄ·irto atbalstu. KÄds ir sausais atlikums?
ManuprÄt, situÄcija ir vÄ“l sliktÄka nekÄ pirms atbalsta piešÄ·iršanas, jo nauda jau ir iztÄ“rÄ“ta, bet uzņēmÄ“js ir palicis parÄdÄ VID. ŠÄdu gadÄ«jumu diemžēl ir daudz, kad valsts solÄ«tÄ atbalsta vietÄ tiek atrasti dažÄdi iemesli, lai uzņēmÄ“ji šo atbalstu nesaņemtu.
UzņēmÄ“js kÄ futbola bumba starp Ekonomikas ministriju un VID
VÄ“ršoties pie ekonomikas ministra, kas faktiski bija šo noteikumu izstrÄdÄtÄjs, uzņēmÄ“ji saņēma nevis atbalstu, bet atbildi, ka Ekonomikas ministrijas kompetencÄ“ neesot vÄ“rtÄ“t, kam pienÄkas un kam nepienÄkas atbalsts, lai gan savos noteikumu skaidrojumos, kas oficiÄli publicÄ“ti, tÄ ir komentÄ“jusi atbalsta grozÄ«jumu bÅ«tÄ«bu.
Uz dažÄdÄm absurda situÄcijÄm norÄda gan paši uzņēmÄ“ji, gan nozares asociÄcijas, tomÄ“r nekas netika izdarÄ«ts, lai neretos gadÄ«jumos atbalsts sasniegtu tos, kam tas pienÄcÄs visvairÄk.
UzņēmÄ“js kÄ potenciÄlais krÄpnieks
PirmkÄrt, jÄsecina, ka valsts, veidojot atbalsta programmas Covid19 skartajiem uzņēmÄ“jiem, vadÄs pÄ“c pieņēmuma, ka visi centÄ«sies no valsts izkrÄpt lÄ«dzekļus. CitÄdi nevar skaidrot daudzos ierobežojumus. VID katru uzņēmÄ“ju, kas piesakÄs atbalstam, uzlÅ«ko kÄ potenciÄlo krÄpnieku un meklÄ“ iemeslus, lai kaut ko nepiešÄ·irtu.
Slikts signÄls investoriem
OtrkÄrt, esošÄ situÄcija ir ļoti slikts signÄls, tajÄ skaitÄ investoriem, - neviens negrib investÄ“t uzņēmÄ“jdarbÄ«bÄ valstÄ«, kur lÄ“mumos nav konsekvences un prognozÄ“jamÄ«bas, kur nav stabilitÄtes, kur nodokļu politika nav vÄ“rsta uz ekonomiskÄs aktivitÄtes veicinÄšanu bez bÅ«tiskÄm nodokļu reformÄm, kur nodokļu politika nestimulÄ“ saimniecisko darbÄ«bu caur stabilitÄti un prognozÄ“jamÄ«bu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidÄ“.
LÄ“mumu pieņemšana - politisko ambÄ«ciju apmierinÄšana
TreškÄrt, šÄ·iet, ka tiesÄ«bu akti nevis tikuši radÄ«ti, lai kalpotu uzņēmÄ“ju, kas ir visas valsts asinsrite, interesÄ“m, bet rodas politiskÄs tirgošanÄs rezultÄtÄ un atgÄdina atkritumus.
To pieņemšanas pamatÄ ir kaut kÄda taktika un emocijas, kas padara pieņēmÄ“jus nevīžīgus. RezultÄts ir briesmÄ«gs - atbalsts atgÄdina govi, kas piena dod maz un to pašu negribÄ«gi.
Cik aktuÄls valdÄ«bas retorikÄ bija atbalsta jautÄjums uzņēmumiem pirms 24. februÄra, tik tagad šis jautÄjums, šÄ·iet, ir aizgÄjis nebÅ«tÄ«bÄ. It kÄ Covid19 sekmÄ«gi bÅ«tu pÄrvarÄ“ts, uzņēmÄ“jiem atbalsts sniegts un dzÄ«vojam tÄlÄk. TaÄu tÄ nav, jo problÄ“ma ar valsts solÄ«to atbalstu daudziem uzņēmumiem vÄ“l paliek - šis ir neatrisinÄtais jautÄjums.