Cīņas pret OIK galvenais mÄ“rÄ·is ir tieÅ¡i atkarÄ«bas turpinÄÅ¡ana no Krievijas gÄzes
Atjaunojamo energoresursu staciju Ä«paÅ¡nieki · 13.11.2021. · Komentāri (0)Jau trÄ«s gadus – iesÄkumÄ Ekonomikas ministrijas, bet tagad BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles biroja (BVKB) vadÄ«bÄ – LatvijÄ notiek mÄ“rÄ·tiecÄ«ga atjaunojamo energoresursu staciju slÄ“gšana, dÄ“vÄ“jot to par cīņu pret OIK maksÄjumiem, taÄu realitÄtÄ“ samazinot atjaunojamo energoresursu Ä«patsvaru valsts energobilancÄ“.
Vienlaikus Latvija ir pÄrņēmusi un ieviesusi savos normatÄ«vajos aktos Eiropas SavienÄ«bas (ES) direktÄ«vas atjaunojamo energoresursu jomÄ, kamÄ“r Eiropas Komisija nÄkusi klajÄ ar rÄ«cÄ«bas programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalÄ«bvalstu enerģētikas attÄ«stÄ«bu tieši atjaunojamo energoresursu Ä«patsvara palielinÄšanas virzienÄ un atkarÄ«bas no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gÄzes mazinÄšanu. JÄatzÄ«st, ka šÄ«s Latvijas savstarpÄ“ji pretrunÄ«gÄs darbÄ«bas padara Latvijai izvirzÄ«to jauno mÄ“rÄ·u izpildi enerģētikÄ par neizpildÄmÄm fantÄzijÄm.
2020. gadÄ Latvijas no atjaunojamiem energoresursiem saražotÄs enerÄ£ijas Ä«patsvars uz citu ES dalÄ«bvalstu fona izskatÄ«jÄs samÄ“rÄ labi, šim Ä«patsvaram veidojot aptuveni 40%, kas mÅ«s ierindoja otrajÄ vietÄ ES.
TaÄu jÄatceras, ka šos 40% Latvija sasniedza aptuveni 15 gadu laikÄ, turklÄt no ļoti izdevÄ«ga sÄkumstÄvokļa, kas, pateicoties padomju laikÄ uzbÅ«vÄ“tajÄm trim lielajÄm hidroelektrostacijÄm, jau bija aptuveni 33%. Atbilstošo 7% starpÄ«bu šajÄ laikÄ Latvijai izdevÄs “segt” ar pÄrÄ“jo atjaunojamo energoresursu staciju darbÄ«bas palÄ«dzÄ«bu – staciju, kuru izveidošana tiešÄ veidÄ tika sekmÄ“ta ar obligÄtÄ iepirkuma (OI) mehÄnisma izveidi. TaÄu, ja paskatÄmies uz ES dalÄ«bvalstÄ«m izvirzÄ«tajiem mÄ“rÄ·iem 2030. gadam, tad redzam, ka Latvijas jaunais mÄ“rÄ·is ir nosprausts jau pie 50% atzÄ«mes.
Uz visiem jautÄjumiem par to, kÄ Latvija gatavojas izpildÄ«t šos jaunos mÄ“rÄ·us enerģētikÄ, pÄ“dÄ“jÄ laikÄ pierasts atbildÄ“t, ka Latvija kopÄ ar Igauniju uzbÅ«vÄ“s vÄ“ja parku jÅ«rÄ. TaÄu, redzot to, kas notiek ar pÄrrobežu sadarbÄ«bas projektiem - tÄdiem kÄ “Rail Baltic” bÅ«vniecÄ«ba - un kÄdas grÅ«tÄ«bas tiem jÄpÄrvar attÄ«stÄ«bas gaitÄ, mÄ“s aicinÄtu nebÅ«t tik optimistiskiem un “nelikt visas olas vienÄ grozÄ”. Šis projekts un sadarbÄ«bas modelis ar Igauniju pagaidÄm vÄ“l nav izstrÄdÄts, un tÄ Ä«stenošana atlikta uz šÄ«s desmitgades otro pusi.
LÄ«dz brÄ«dim, kad (un ja) šÄ« vÄ“ja parka bÅ«vniecÄ«ba sÄksies, Latvijas vienÄ«gÄs iespÄ“jas enerģētikas “zaļinÄšanÄ” ir privÄto investoru jaunbÅ«vÄ“tas un uzturÄ“tas esošÄs atjaunojamo energoresursu stacijas – tieši tÄs, kuras ar mÄ“rÄ·tiecÄ«gas valsts politikas palÄ«dzÄ«bu šobrÄ«d tiek slÄ“gtas (vai netiek uzbÅ«vÄ“tas!), vÄ“zÄ“jot OIK apkarošanas karogu. TurklÄt šÄ« politika vairumÄ gadÄ«jumu balstÄs uz aizdomÄm, nevis pierÄdÄ«jumiem.
Noteikumi, pÄ“c kÄdiem no 2007. gada darbu uzsÄka atjaunojamo energoresursu stacijas, šo gadu laikÄ mainÄ«ti 12 reizes, katru reizi ar atpakaļvÄ“rstu spÄ“ku attiecinot šos noteikumus uz periodu no darbÄ«bas sÄkuma.
Ä€rvalstu investori, tÄdi kÄ “Enefit”, “Graanul Invest”, “Fortum” un “BaltCap”, kuri, uzticoties Latvijas valsts piedÄvÄjumam un pieņemot, ka ES dalÄ«bvalstÄ« vajadzÄ“tu bÅ«t stabilai likumdošanai un tiesiskajai paļÄvÄ«bai, ienÄca LatvijÄ ar bÅ«tiskÄm investÄ«cijÄm atjaunojamo energoresursu sektorÄ, ir vÄ«lušies, lai neteiktu vairÄk.
TÄ visa rezultÄtÄ šÄ gada augustÄ atjaunojamo energoresursu stacijas LatvijÄ saražojušas par 40% mazÄk elektroenerÄ£ijas nekÄ 2018. gada augustÄ – tÄds ir rezultÄts trÄ«s gadu mÄ“rÄ·tiecÄ«gai darbÄ«bai, slÄ“dzot šÄ«s stacijas.
ŠÄdas tuvredzÄ«gas politikas Ä«stermiņa rezultÄts ir augstÄs elektroenerÄ£ijas cenas pašlaik, savukÄrt ilgtermiņa rezultÄts – 2030. gadam izvirzÄ«tie mÄ“rÄ·i pÄrejai uz atjaunojamiem energoresursiem arvien vairÄk sÄk pÄrvÄ“rsties par nesasniedzamÄm fantÄzijÄm.
BÅ«tu svarÄ«gi piebilst arÄ« to, ka atjaunojamo energoresursu staciju slÄ“gšanas politika palielina siltuma cenu iedzÄ«votÄjiem. PiemÄ“ram, uzņēmums “Energia Verde” saražo aptuveni 10% siltuma rÄ«dziniekiem Daugavas labajÄ krastÄ un pÄrdod to par 15% lÄ“tÄk nekÄ “Latvenergo”, ietaupot aptuveni 70 tÅ«kstošus EUR mÄ“nesÄ« rÄ«dziniekiem. OI tiesÄ«bu atcelšana liktu pÄrtraukt šÄ uzņēmuma darbÄ«bu, un tas nav vienÄ«gais piemÄ“rs.
KÄ tieši notiek atjaunojamo energoresursu staciju slÄ“gšana.
BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles birojs (BVKB) ierodas atjaunojamo energoresursu stacijÄs, nereti kopÄ ar policiju, meklÄ“jot jebkÄdus ieganstus pÄrkÄpumiem, kas varÄ“tu bÅ«t par pamatu stacijas slÄ“gšanai.
Kas var kalpot par vajadzÄ«gajiem pierÄdÄ«jumiem pÄrkÄpumiem, par kuriem pienÄkas tik bargs sods? Atbalsta atņemšanai vajadzÄ«gi tikai trÄ«s pÄrkÄpumu punkti, un, lai tos savÄktu, nebÅ«t nav vajadzÄ«gi nopietni pÄrkÄpumi. PilnÄ«gi pietiek ar to, ka kontrolÄ“tÄjs pamana kÄdu, kas teritorijÄ atrodas bez Ä·iveres vai ar neatbilstošu darba zÄbaku marÄ·Ä“jumu – tÄtad pÄrkÄpj darba drošÄ«bu. Tad ierauga kÄdu peļķi, kas BVKB izskatÄs aizdomÄ«ga, vai atrod kÄdu vietu, kur energoshÄ“ma nav piestiprinÄta pareizi – pielikta elektrostacijas telpÄ pie sienas, nevis tieši piestiprinÄta pie Ä£eneratora vai turbÄ«nas.
Ar šiem objektÄ«vi maznozÄ«mÄ«gajiem pÄrkÄpumiem, kurus normÄlos apstÄkļos bÅ«tu vienkÄrši jÄnovÄ“rš un varbÅ«t jÄsamaksÄ soda nauda, ir pilnÄ«gi pietiekami lÄ“mumam par OI atbalsta atņemšanu, kas šobrÄ«d ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs lÄ“mumam par stacijas slÄ“gšanu. ŠÄdas darbÄ«bas rezultÄtÄ netiek sakÄrtota nozare vai uzlabota tÄs darbÄ«ba – tÄs rezultÄts ir ražošanas apturÄ“šana un staciju slÄ“gšana.
BVKB darbÄ«bu citÄdi kÄ par represÄ«vu nosaukt ir grÅ«ti, taÄu ir jÄrunÄ arÄ« par likumdevÄ“ja un izpildvaras atbildÄ«bu – ir radÄ«ti tik vispÄrÄ«gi formulÄ“ti likumi un Ministru kabineta noteikumi, kurus izpildÄ«t ir neiespÄ“jami, jo nemaz nav zinÄms konkrÄ“ts prasÄ«bu apjoms, kÄdÄm ir jÄatbilst atjaunojamo energoresursu stacijÄm. BVKB šos likumus un noteikumus cenšas pildÄ«t, neskaidros noteikumu punktus brÄ«vi traktÄ“jot pÄ“c savas izpratnes.
ŠajÄ kontekstÄ bÅ«tu arÄ« nepieciešams kliedÄ“t kÄdu plaši izplatÄ«tu mÄ«tu – proti, par OI milzÄ«gajiem maksÄjumiem LatvijÄ. Jau pašlaik no dabasgÄzes saražotÄ elektroenerÄ£ija cenas ziÅ†Ä ir sasniegusi OI maksÄjumu apmÄ“rus. PiemÄ“ram, šÄ« gada septembra vidÄ“jÄ cena elektrÄ«bai bija 120 EUR/kWh. BiogÄzes stacijÄm vidÄ“ji maksÄ ap 150 EUR/kWh, savukÄrt koÄ£enerÄcijas stacijÄm maksÄ 130 EUR/kWh un vÄ“ja parkiem tikai 60 EUR/kWh.
PrognozÄ“t, kad un vai beigsies augsto gÄzes cenu periods, šobrÄ«d neviens neņemsies, un daļa nozares ekspertu uzskata, ka šis periods turpinÄsies gadiem ilgi. Šajos apstÄkļos turpinÄt slÄ“gt atjaunojamo energoresursu stacijas, daļa no kurÄm saņem mazÄkus OI maksÄjumus, nekÄ tiek maksÄts par Krievijas gÄzi, ir vienkÄrši absurda un neloÄ£iska politika. JÄpiebilst, ka arÄ« ES kontekstÄ Latvijas OIK maksÄjumi neizskatÄs pÄrmÄ“rÄ«gi – piemÄ“ram ItÄlija maksÄ par biogÄzes atjaunojamo enerÄ£iju 280 EUR/kWh, GrieÄ·ija 220 EUR/kWh, un šÄds atbalsts turpinÄsies vÄ“l vismaz desmit gadus.
MÄ“s aicinÄm Saeimas deputÄtus un valdÄ«bu apzinÄties, ka katra aizvÄ“rtÄ atjaunojamo resursu stacija (un katra neuzbÅ«vÄ“tÄ stacija) palielina Latvijas atkarÄ«bu no Krievijas dabasgÄzes un otrÄdi. NevajadzÄ“tu lolot nekÄdas ilÅ«zijas – cīņas pret OIK galvenais mÄ“rÄ·is ir tieši atkarÄ«bas turpinÄšana no Krievijas gÄzes.
Ja Latvija tiešÄm vÄ“las attÄ«stÄ«t no fosilajiem energoresursiem neatkarÄ«gu enerģētiku un pÄrtraukt vai vismaz samazinÄt Latvijas atkarÄ«bu no Krievijas dabasgÄzes, tad šÄ« politika ir jÄpÄrtrauc vai jÄmaina.
Atjaunojamo energoresursu staciju Ä«pašnieki nav vainojami pie Latvijas sabiedrÄ«bas sašutuma par OIK maksÄjumiem un vienÄ«gais ceļš uz elektrÄ«bas cenu samazinÄjumu nÄkotnÄ“ ir tieši enerÄ£ijas ražošana no atjaunojamajiem resursiem, tÄ jÄatbalsta un jÄveicina.
AicinÄm apturÄ“t atjaunojamo energoresursu staciju slÄ“gšanu!