Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau trÄ«s gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles biroja (BVKB) vadÄ«bā – Latvijā notiek mÄ“rÄ·tiecÄ«ga atjaunojamo energoresursu staciju slÄ“gšana, dÄ“vÄ“jot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātÄ“ samazinot atjaunojamo energoresursu Ä«patsvaru valsts energobilancÄ“.

Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatÄ«vajos aktos Eiropas SavienÄ«bas (ES) direktÄ«vas atjaunojamo energoresursu jomā, kamÄ“r Eiropas Komisija nākusi klajā ar rÄ«cÄ«bas programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalÄ«bvalstu enerģētikas attÄ«stÄ«bu tieši atjaunojamo energoresursu Ä«patsvara palielināšanas virzienā un atkarÄ«bas no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. JāatzÄ«st, ka šÄ«s Latvijas savstarpÄ“ji pretrunÄ«gās darbÄ«bas padara Latvijai izvirzÄ«to jauno mÄ“rÄ·u izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

2020. gadā Latvijas no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerÄ£ijas Ä«patsvars uz citu ES dalÄ«bvalstu fona izskatÄ«jās samÄ“rā labi, šim Ä«patsvaram veidojot aptuveni 40%, kas mÅ«s ierindoja otrajā vietā ES.

Taču jāatceras, ka šos 40% Latvija sasniedza aptuveni 15 gadu laikā, turklāt no ļoti izdevÄ«ga sākumstāvokļa, kas, pateicoties padomju laikā uzbÅ«vÄ“tajām trim lielajām hidroelektrostacijām, jau bija aptuveni 33%. Atbilstošo 7% starpÄ«bu šajā laikā Latvijai izdevās “segt” ar pārÄ“jo atjaunojamo energoresursu staciju darbÄ«bas palÄ«dzÄ«bu – staciju, kuru izveidošana tiešÄ veidā tika sekmÄ“ta ar obligātā iepirkuma (OI) mehānisma izveidi. Taču, ja paskatāmies uz ES dalÄ«bvalstÄ«m izvirzÄ«tajiem mÄ“rÄ·iem 2030. gadam, tad redzam, ka Latvijas jaunais mÄ“rÄ·is ir nosprausts jau  pie 50% atzÄ«mes.

Uz visiem jautājumiem par to, kā Latvija gatavojas izpildÄ«t šos jaunos mÄ“rÄ·us enerģētikā, pÄ“dÄ“jā laikā pierasts atbildÄ“t, ka Latvija kopā ar Igauniju uzbÅ«vÄ“s vÄ“ja parku jÅ«rā. Taču, redzot to, kas notiek ar pārrobežu sadarbÄ«bas projektiem - tādiem kā “Rail Baltic” bÅ«vniecÄ«ba - un kādas grÅ«tÄ«bas tiem jāpārvar attÄ«stÄ«bas gaitā, mÄ“s aicinātu nebÅ«t tik optimistiskiem un “nelikt visas olas vienā grozā”. Šis projekts un sadarbÄ«bas modelis ar Igauniju pagaidām vÄ“l nav izstrādāts, un tā Ä«stenošana atlikta uz šÄ«s desmitgades otro pusi.

LÄ«dz brÄ«dim, kad (un ja) šÄ« vÄ“ja parka bÅ«vniecÄ«ba sāksies, Latvijas vienÄ«gās iespÄ“jas enerģētikas “zaļināšanā” ir privāto investoru jaunbÅ«vÄ“tas un uzturÄ“tas esošÄs atjaunojamo energoresursu stacijas – tieši tās, kuras ar mÄ“rÄ·tiecÄ«gas valsts politikas palÄ«dzÄ«bu šobrÄ«d tiek slÄ“gtas (vai netiek uzbÅ«vÄ“tas!), vÄ“zÄ“jot OIK apkarošanas karogu. Turklāt šÄ« politika vairumā gadÄ«jumu balstās uz aizdomām, nevis pierādÄ«jumiem.

Noteikumi, pÄ“c kādiem no 2007. gada darbu uzsāka atjaunojamo energoresursu stacijas, šo gadu laikā mainÄ«ti 12 reizes, katru reizi ar atpakaļvÄ“rstu spÄ“ku attiecinot šos noteikumus uz periodu no darbÄ«bas sākuma.

Ä€rvalstu investori, tādi kā “Enefit”, “Graanul Invest”, “Fortum” un “BaltCap”, kuri, uzticoties Latvijas valsts piedāvājumam un pieņemot, ka ES dalÄ«bvalstÄ« vajadzÄ“tu bÅ«t stabilai likumdošanai un tiesiskajai paļāvÄ«bai, ienāca Latvijā ar bÅ«tiskām investÄ«cijām atjaunojamo energoresursu sektorā, ir vÄ«lušies, lai neteiktu vairāk.

Tā visa rezultātā šÄ gada augustā atjaunojamo energoresursu stacijas Latvijā saražojušas par 40% mazāk elektroenerÄ£ijas nekā 2018. gada augustā – tāds ir rezultāts trÄ«s gadu mÄ“rÄ·tiecÄ«gai darbÄ«bai, slÄ“dzot šÄ«s stacijas.

ŠÄdas tuvredzÄ«gas politikas Ä«stermiņa rezultāts ir augstās elektroenerÄ£ijas cenas pašlaik, savukārt ilgtermiņa rezultāts – 2030. gadam izvirzÄ«tie mÄ“rÄ·i pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem arvien vairāk sāk pārvÄ“rsties par nesasniedzamām fantāzijām.

BÅ«tu svarÄ«gi piebilst arÄ« to, ka atjaunojamo energoresursu staciju slÄ“gšanas politika palielina siltuma cenu iedzÄ«votājiem. PiemÄ“ram, uzņēmums “Energia Verde” saražo aptuveni 10% siltuma rÄ«dziniekiem Daugavas labajā krastā un pārdod to par 15% lÄ“tāk nekā “Latvenergo”, ietaupot aptuveni 70 tÅ«kstošus EUR mÄ“nesÄ« rÄ«dziniekiem. OI tiesÄ«bu atcelšana liktu pārtraukt šÄ uzņēmuma darbÄ«bu, un tas nav vienÄ«gais piemÄ“rs.

Kā tieši notiek atjaunojamo energoresursu staciju slÄ“gšana.

BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles birojs (BVKB) ierodas atjaunojamo energoresursu stacijās, nereti kopā ar policiju, meklÄ“jot jebkādus ieganstus pārkāpumiem, kas varÄ“tu bÅ«t par pamatu stacijas slÄ“gšanai.

Kas var kalpot par vajadzÄ«gajiem pierādÄ«jumiem pārkāpumiem, par kuriem pienākas tik bargs sods? Atbalsta atņemšanai vajadzÄ«gi tikai trÄ«s pārkāpumu punkti, un, lai tos savāktu, nebÅ«t nav vajadzÄ«gi nopietni pārkāpumi. PilnÄ«gi pietiek ar to, ka kontrolÄ“tājs pamana kādu, kas teritorijā atrodas bez Ä·iveres vai ar neatbilstošu darba zābaku marÄ·Ä“jumu – tātad pārkāpj darba drošÄ«bu. Tad ierauga kādu peļķi, kas BVKB izskatās aizdomÄ«ga, vai atrod kādu vietu, kur energoshÄ“ma nav piestiprināta pareizi – pielikta elektrostacijas telpā pie sienas, nevis tieši piestiprināta pie Ä£eneratora vai turbÄ«nas.

Ar šiem objektÄ«vi maznozÄ«mÄ«gajiem pārkāpumiem, kurus normālos apstākļos bÅ«tu vienkārši jānovÄ“rš un varbÅ«t jāsamaksā soda nauda, ir pilnÄ«gi pietiekami lÄ“mumam par OI atbalsta atņemšanu, kas šobrÄ«d ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs lÄ“mumam par stacijas slÄ“gšanu. ŠÄdas darbÄ«bas rezultātā netiek sakārtota nozare vai uzlabota tās darbÄ«ba – tās rezultāts ir ražošanas apturÄ“šana un staciju slÄ“gšana.

BVKB darbÄ«bu citādi kā par represÄ«vu nosaukt ir grÅ«ti, taču ir jārunā arÄ« par likumdevÄ“ja un izpildvaras atbildÄ«bu – ir radÄ«ti tik vispārÄ«gi formulÄ“ti likumi un Ministru kabineta noteikumi, kurus izpildÄ«t ir neiespÄ“jami, jo nemaz nav zināms konkrÄ“ts prasÄ«bu apjoms, kādām ir jāatbilst atjaunojamo energoresursu stacijām. BVKB šos likumus un noteikumus cenšas pildÄ«t, neskaidros noteikumu punktus brÄ«vi traktÄ“jot pÄ“c savas izpratnes.

Šajā kontekstā bÅ«tu arÄ« nepieciešams kliedÄ“t kādu plaši izplatÄ«tu mÄ«tu – proti, par OI milzÄ«gajiem maksājumiem Latvijā. Jau pašlaik no dabasgāzes saražotā elektroenerÄ£ija cenas ziņā ir sasniegusi OI maksājumu apmÄ“rus. PiemÄ“ram, šÄ« gada septembra vidÄ“jā cena elektrÄ«bai bija 120 EUR/kWh. Biogāzes stacijām vidÄ“ji maksā ap 150 EUR/kWh, savukārt koÄ£enerācijas stacijām maksā 130 EUR/kWh un vÄ“ja parkiem tikai 60 EUR/kWh.

PrognozÄ“t, kad un vai beigsies augsto gāzes cenu periods, šobrÄ«d neviens neņemsies, un daļa nozares ekspertu uzskata, ka šis periods turpināsies gadiem ilgi. Šajos apstākļos turpināt slÄ“gt atjaunojamo energoresursu stacijas, daļa no kurām saņem mazākus OI maksājumus, nekā tiek maksāts par Krievijas gāzi, ir vienkārši absurda un neloÄ£iska politika. Jāpiebilst, ka arÄ« ES kontekstā Latvijas OIK maksājumi neizskatās pārmÄ“rÄ«gi – piemÄ“ram Itālija maksā par biogāzes atjaunojamo enerÄ£iju 280 EUR/kWh, GrieÄ·ija 220 EUR/kWh, un šÄds atbalsts turpināsies vÄ“l vismaz desmit gadus.

MÄ“s aicinām Saeimas deputātus un valdÄ«bu apzināties, ka katra aizvÄ“rtā atjaunojamo resursu stacija (un katra neuzbÅ«vÄ“tā stacija) palielina Latvijas atkarÄ«bu no Krievijas dabasgāzes un otrādi. NevajadzÄ“tu lolot nekādas ilÅ«zijas – cīņas pret OIK galvenais mÄ“rÄ·is ir tieši atkarÄ«bas turpināšana no Krievijas gāzes. 

Ja Latvija tiešÄm vÄ“las attÄ«stÄ«t no fosilajiem energoresursiem neatkarÄ«gu enerģētiku un pārtraukt vai vismaz samazināt Latvijas atkarÄ«bu no Krievijas dabasgāzes, tad šÄ« politika ir jāpārtrauc vai jāmaina.

Atjaunojamo energoresursu staciju Ä«pašnieki nav vainojami pie Latvijas sabiedrÄ«bas sašutuma par OIK maksājumiem un vienÄ«gais ceļš uz elektrÄ«bas cenu samazinājumu nākotnÄ“ ir tieši enerÄ£ijas ražošana no atjaunojamajiem resursiem, tā jāatbalsta un jāveicina.

Aicinām apturÄ“t atjaunojamo energoresursu staciju slÄ“gšanu!

Novērtē šo rakstu:

0
0