Iesaki rakstu:

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevÄ«ga atkritumu apglabāšana. ŠÄ·iet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdÄ«ba nesaprotamu iemeslu dēļ bremzÄ“ jau ar visām iesaistÄ«tajām pusÄ“m apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzÄ«votāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.

Lai cik konteinerus atkritumu dalÄ«tai vākšanai mÄ“s izvietotu RÄ«gā, ar papildu šÄ·irošanas iespÄ“jām vien mÄ“s plastmasas iepakojuma problÄ“mu neatrisināsim.

Atkritumu samazināšanas un pārstrādes Ä·Ä“dÄ“ ir citi posmi, kur ir steidzami nepieciešami uzlabojumi. Viens no labākajiem rÄ«kiem valdÄ«bas rokās ir Dabas resursu nodoklis (DRN). ŠÄ nodokļa mÄ“rÄ·is piesārņojošÄkas darbÄ«bas padarÄ«t ekonomiski neizdevÄ«gas – preces ietekmi uz vidi iekļaut tās cenā, tā vietā, lai to ignorÄ“tu un noveltu uz kādu citu. Tātad, piemÄ“ram, piemÄ“rojot lielākas nodokļa likmes nepārstrādājamam iepakojumam, mÄ“s veicinām pārstrādājama iepakojuma izmantošanu, kas savukārt samazina to nepārstrādājamo atkritumu apjomu, kas nonāk atkritumu poligonos.

Pirms vairāk nekā pusgada Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija (VARAM) rÄ«koja ievÄ“rojamu DRN likuma grozÄ«jumu apspriešanu. Visi piekrita: piedāvātie grozÄ«jumi bÅ«tu liels solis atkritumu sistÄ“mas uzlabošanā un veicinātu loÄ£iskākas sistÄ“mas izveidi – sistÄ“mu, kurā viss plastmasas iepakojums netiek uzskatÄ«ts par lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu un ražotāji tiek motivÄ“ti izmantot iepakojumu atbildÄ«gi un izmantot pārstrādājamu iepakojumu.

Tad nāca pārsteigums: likumprojekta jaunajā versijā, ko VARAM publicÄ“ja šÄ gada martā, no 14 sākotnÄ“jām lappusÄ“m palikušas piecas – lielākoties tehniski grozÄ«jumi. Pamatojums, kāpÄ“c ir izņemtas jau apspriestas izmaiņas, kas ir saņēmušas piekrišanu gan no vides organizācijām, gan no nozares pārstāvjiem, netika sniegts. VÄ“los uzsvÄ“rt tikai četras labas lietas, kas ir pazudušas, atstājot ārpusÄ“ arÄ« tādus svarÄ«gus jautājumus kā, piemÄ“ram, tekstilatkritumus.

Par nepārstrādātu plastmasu 15 miljonus joprojām maksāsim visi

No 2021. gada ES valstÄ«m ir jāveic maksājumi ES budžetā par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu – 0,80 EUR par katru kilogramu, Latvijas gadÄ«jumā šÄ« summa sastāda vairāk nekā 20 miljonus eiro. ES pagaidām Latvijai ir piešÄ·Ä«rusi atlaidi, lÄ«dz ar to gadā maksājam tikai 15 miljonus eiro.

BÅ«tu tikai loÄ£iski šÄ«s izmaksas uzlikt uz to ražotāju pleciem, kuru izmantotais iepakojums netiek pārstrādāts. Lai gan DRN likuma grozÄ«jumos bija paredzÄ“ts šo noteikt maksu – 0,90 eiro par katru kilogramu plastmasas iepakojuma, kas nonāk atkritumu poligonos, valdÄ«ba ir izvÄ“lÄ“jusies citu ceļu un acÄ«mredzot joprojām vÄ“las šo summu maksāt no kopÄ“jā valsts budžeta.

VÄ“los saprast – kāds ir pamatojums šÄdai izvÄ“lei? KāpÄ“c šÄdi izdevumi bÅ«tu jāsedz no valsts budžeta? Ražotājiem ir zemāka motivācijas domāt par iepakojuma uzlabošanu, bet valsts budžetā ir par 15 miljoniem mazāk. Ja šÄdi lÄ«dzekļi – 15 miljoni gadā – tiktu ieguldÄ«ti pārstrādājamÄ«bā, pārstrādÄ“ un iedzÄ«votāju izglÄ«tošanā, mÅ«su atkritumu statistika bÅ«tu krietni labāka.

Atbrīvojums no DRN joprojām varēs tikt piemērots visam iepakojumam

SākotnÄ“jā grozÄ«jumu versijā tika noteikts, ka atbrÄ«vojumu no nodokļa samaksas nepiemÄ“ros iepakojumam no plastmasas un kompozÄ«ta materiāliem, kura materiāla Ä«pašÄ«bas neļauj to pārstrādāt vai kas nesatur pārstrādātu plastmasu vismaz 25% apmÄ“rā. Šis punkts padarÄ«tu ekonomiski neizdevÄ«gāku nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu.

ŠobrÄ«d arÄ« nepārstrādājams iepakojums tiek iekļauts ražotāja paplašinātās atbildÄ«bas sistÄ“mās, tādÄ“jādi ievÄ“rojami samazinot izmaksas ražotājam, bet apgrÅ«tinot pārstrādes mÄ“rÄ·u sasniegšanu. Ražotājam ir vienalga, vai viņa iepakojums ir pārstrādājams – izmaksas no tā nemainās. Liela daļa ražotāju pat nespÄ“tu pateikt, kas ar viņu iepakojumu notiek pÄ“c iemešanas konteinerā. Lai gan Latvijā joprojām nepastāv pārstrādājama iepakojuma definÄ«cija, šÄds punkts DRN likumā varÄ“tu tikt iekļauts jau tagad.

Nepietiek iepakojumu sašÄ·irot. Mums ir jāveido tirgus pārstrādātai plastmasai. Iepakojums, kas satur pārstrādātu plastmasu, lielākoties ir dārgāks nekā iepakojums no jaunas plastmasas. Tagad uzņēmumu motivācija izmantot pārstrādātu plastmasu saturošu iepakojumu balstās lielākoties uz labu gribu un iespÄ“ju izcelties tirgÅ«. Pārstrādātas plastmasas izmantošana bÅ«tu jāveicina pat vÄ“l vairāk, bet pašlaik DRN likumā iepakojums, kas satur pārstrādātu plastmasu, tiek uzskatÄ«ts par absolÅ«ti lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu iepakojumam no jaunas plastmasas.

Dzērienu un ēdiena kartona iepakojuma no kompozīta kartona izejmateriāliem (tetrapakas) pārstrāde ir kļuvusi tikai nedaudz izdevīgāka

RÄ«gā šo iepakojuma tipu var šÄ·irot. Par iespÄ“jām to šÄ·irot citās Latvijas vietās jautā savam atkritumu apsaimniekotājam. ŠÄdu iepakojumu pārstrāde turas mata galā. Tā balansÄ“ uz neizdevÄ«guma robežas: daļa apsaimniekotāju nevar savākt pietiekamus apjomus, un pietiek pat ar nelielām izmaiņām cenās, lai to pārstrādei vairs nebÅ«tu ekonomiskas jÄ“gas.

Visi mÅ«su kvadrātveida dzÄ“rienu un Ä“dienu iepakojumi sastāv no vairākiem materiāliem, lielākoties kartona, plastmasas un alumÄ«nija. Kā lai šim iepakojumam piemÄ“ro DRN? LÄ«dz šim tas tika darÄ«ts, balstoties uz lielāko iepakojuma daļu – visbiežāk kartonu. Tātad, lai gan šie iepakojumi satur apmÄ“ram 20% – 30% plastmasas, no DRN likuma skata punkta tie bija lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi papÄ«ra kastÄ«tei.

SeptembrÄ« piedāvātajā versijā tika piedāvāts izveidot atsevišÄ·u likmi dzÄ“rienu un Ä“dienu multislāņu iepakojumam, nosakot to lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu plastmasas iepakojuma DRN likmei. Tas ļautu atviegloti uzelpot un pateikt, ka šo iepakojumu pārstrādāt ir jÄ“ga. ŠobrÄ«d piedāvātajā versijā tiek atstāts vidusceļš – DRN tiek aprÄ“Ä·ināts katram slānim atsevišÄ·i. DRN likme konkrÄ“tajam iepakojumam bÅ«s atkarÄ«ga no tā sastāva.

KopÄ“jais ir lielāks nekā daļu summa. No pārstrādes viedokļa kopā salÄ«mÄ“ts kartons, plastmasa un metāls ir krietni sarežģītāk apstrādājams materiāls nekā no viena materiāla izgatavots iepakojums. ArÄ« Zero Waste Europe un Eunomia pÄ“tÄ«jums liecina, ka šobrÄ«d tiek pārstrādāta tikai šo iepakojumu kartona komponente.

Nav skaidra DRN likme par atkritumu apglabāšanu nākotnÄ“

Ja septembrÄ« apspriestajā versijā tika noteikta DRN likme atkritumu apglabāšanai 2024. gadā, šobrÄ«d tā no likumprojekta ir izņemta. Å…emot vÄ“rā, cik lÄ“na un smaga ir DRN likuma grozÄ«šana, šis ir ļoti pārsteidzošs lÄ“mums. Tātad apglabāšanas izmaksu nākotne ir nezināma un nevar tikt izmantota biznesa lÄ“mumu pieņemšanai.

Viena no lietām, ko esmu dzirdÄ“jusi praktiski katrā sarunā ar uzņēmumiem, ir vÄ“lme pÄ“c skaidras nākotnes vÄ«zijas iepakojuma un atkritumu jautājumos, taču nav skaidrs pat tāds sistÄ“mas pamats kā atkritumu apglabāšanas likme.

Aicinu atbildÄ«go ministriju un pÄ“c tam arÄ« Saeimas deputātus sadzirdÄ“t manu un citu iesaistÄ«to pušu aicinājumus un komisiju sÄ“dÄ“s iekļaut atkārtoti vismaz šos punktus:

Iemaksas ES budžetā par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu nedrīkst tikt segtas no valsts budžeta. Tās ir jāsedz ražotājiem.

DRN likumā jāierobežo iepakojumi, kas var iegūt atbrīvojumu no DRN. Ja iepakojums netiek pieņemts pārstrādei, par to ir jāmaksā pilnā DRN summa.

KompozÄ«ta kartona iepakojuma DRN jāveicina šÄ« iepakojuma dalÄ«ta vākšana un pārstrāde

DRN likme atkritumu apglabāšanai 2024. gadā ir jāizsludina laikus.

No jau apspriestā likumprojekta izņemtās normas ir pretrunā ar ES noteikto mÄ“rÄ·u sasniegšanu un paralizÄ“ progresu atkritumu apsaimniekošanā. Nepieņemt šÄ«s normas ir Ä«stermiņa domāšana, kas pasliktina ne tikai apkārtÄ“jās vides stāvokli, bet arÄ« Latvijas budžeta situāciju.