Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem
Mairita LÅ«se · 28.05.2022. · Komentāri (0)RažotÄjiem ir nepieciešama finansiÄla motivÄcija samazinÄt iepakojumu un izmantot pÄrstrÄdÄjamu iepakojumu. Ir jÄveicina pÄrstrÄdÄtu materiÄlu izmantošana un jÄpadara neizdevÄ«ga atkritumu apglabÄšana. ŠÄ·iet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdÄ«ba nesaprotamu iemeslu dēļ bremzÄ“ jau ar visÄm iesaistÄ«tajÄm pusÄ“m apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzÄ«votÄju kabatÄm katru gadu maksÄt ES 15 miljonus par nepÄrstrÄdÄtu plastmasas iepakojumu.
Lai cik konteinerus atkritumu dalÄ«tai vÄkšanai mÄ“s izvietotu RÄ«gÄ, ar papildu šÄ·irošanas iespÄ“jÄm vien mÄ“s plastmasas iepakojuma problÄ“mu neatrisinÄsim.
Atkritumu samazinÄšanas un pÄrstrÄdes Ä·Ä“dÄ“ ir citi posmi, kur ir steidzami nepieciešami uzlabojumi. Viens no labÄkajiem rÄ«kiem valdÄ«bas rokÄs ir Dabas resursu nodoklis (DRN). ŠÄ nodokļa mÄ“rÄ·is piesÄrņojošÄkas darbÄ«bas padarÄ«t ekonomiski neizdevÄ«gas – preces ietekmi uz vidi iekļaut tÄs cenÄ, tÄ vietÄ, lai to ignorÄ“tu un noveltu uz kÄdu citu. TÄtad, piemÄ“ram, piemÄ“rojot lielÄkas nodokļa likmes nepÄrstrÄdÄjamam iepakojumam, mÄ“s veicinÄm pÄrstrÄdÄjama iepakojuma izmantošanu, kas savukÄrt samazina to nepÄrstrÄdÄjamo atkritumu apjomu, kas nonÄk atkritumu poligonos.
Pirms vairÄk nekÄ pusgada Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrija (VARAM) rÄ«koja ievÄ“rojamu DRN likuma grozÄ«jumu apspriešanu. Visi piekrita: piedÄvÄtie grozÄ«jumi bÅ«tu liels solis atkritumu sistÄ“mas uzlabošanÄ un veicinÄtu loÄ£iskÄkas sistÄ“mas izveidi – sistÄ“mu, kurÄ viss plastmasas iepakojums netiek uzskatÄ«ts par lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu un ražotÄji tiek motivÄ“ti izmantot iepakojumu atbildÄ«gi un izmantot pÄrstrÄdÄjamu iepakojumu.
Tad nÄca pÄrsteigums: likumprojekta jaunajÄ versijÄ, ko VARAM publicÄ“ja šÄ gada martÄ, no 14 sÄkotnÄ“jÄm lappusÄ“m palikušas piecas – lielÄkoties tehniski grozÄ«jumi. Pamatojums, kÄpÄ“c ir izņemtas jau apspriestas izmaiņas, kas ir saņēmušas piekrišanu gan no vides organizÄcijÄm, gan no nozares pÄrstÄvjiem, netika sniegts. VÄ“los uzsvÄ“rt tikai Äetras labas lietas, kas ir pazudušas, atstÄjot ÄrpusÄ“ arÄ« tÄdus svarÄ«gus jautÄjumus kÄ, piemÄ“ram, tekstilatkritumus.
Par nepÄrstrÄdÄtu plastmasu 15 miljonus joprojÄm maksÄsim visi
No 2021. gada ES valstÄ«m ir jÄveic maksÄjumi ES budžetÄ par nepÄrstrÄdÄtu plastmasas iepakojumu – 0,80 EUR par katru kilogramu, Latvijas gadÄ«jumÄ šÄ« summa sastÄda vairÄk nekÄ 20 miljonus eiro. ES pagaidÄm Latvijai ir piešÄ·Ä«rusi atlaidi, lÄ«dz ar to gadÄ maksÄjam tikai 15 miljonus eiro.
BÅ«tu tikai loÄ£iski šÄ«s izmaksas uzlikt uz to ražotÄju pleciem, kuru izmantotais iepakojums netiek pÄrstrÄdÄts. Lai gan DRN likuma grozÄ«jumos bija paredzÄ“ts šo noteikt maksu – 0,90 eiro par katru kilogramu plastmasas iepakojuma, kas nonÄk atkritumu poligonos, valdÄ«ba ir izvÄ“lÄ“jusies citu ceļu un acÄ«mredzot joprojÄm vÄ“las šo summu maksÄt no kopÄ“jÄ valsts budžeta.
VÄ“los saprast – kÄds ir pamatojums šÄdai izvÄ“lei? KÄpÄ“c šÄdi izdevumi bÅ«tu jÄsedz no valsts budžeta? RažotÄjiem ir zemÄka motivÄcijas domÄt par iepakojuma uzlabošanu, bet valsts budžetÄ ir par 15 miljoniem mazÄk. Ja šÄdi lÄ«dzekļi – 15 miljoni gadÄ – tiktu ieguldÄ«ti pÄrstrÄdÄjamÄ«bÄ, pÄrstrÄdÄ“ un iedzÄ«votÄju izglÄ«tošanÄ, mÅ«su atkritumu statistika bÅ«tu krietni labÄka.
AtbrÄ«vojums no DRN joprojÄm varÄ“s tikt piemÄ“rots visam iepakojumam
SÄkotnÄ“jÄ grozÄ«jumu versijÄ tika noteikts, ka atbrÄ«vojumu no nodokļa samaksas nepiemÄ“ros iepakojumam no plastmasas un kompozÄ«ta materiÄliem, kura materiÄla Ä«pašÄ«bas neļauj to pÄrstrÄdÄt vai kas nesatur pÄrstrÄdÄtu plastmasu vismaz 25% apmÄ“rÄ. Šis punkts padarÄ«tu ekonomiski neizdevÄ«gÄku nepÄrstrÄdÄjamu plastmasas iepakojumu.
ŠobrÄ«d arÄ« nepÄrstrÄdÄjams iepakojums tiek iekļauts ražotÄja paplašinÄtÄs atbildÄ«bas sistÄ“mÄs, tÄdÄ“jÄdi ievÄ“rojami samazinot izmaksas ražotÄjam, bet apgrÅ«tinot pÄrstrÄdes mÄ“rÄ·u sasniegšanu. RažotÄjam ir vienalga, vai viņa iepakojums ir pÄrstrÄdÄjams – izmaksas no tÄ nemainÄs. Liela daļa ražotÄju pat nespÄ“tu pateikt, kas ar viņu iepakojumu notiek pÄ“c iemešanas konteinerÄ. Lai gan LatvijÄ joprojÄm nepastÄv pÄrstrÄdÄjama iepakojuma definÄ«cija, šÄds punkts DRN likumÄ varÄ“tu tikt iekļauts jau tagad.
Nepietiek iepakojumu sašÄ·irot. Mums ir jÄveido tirgus pÄrstrÄdÄtai plastmasai. Iepakojums, kas satur pÄrstrÄdÄtu plastmasu, lielÄkoties ir dÄrgÄks nekÄ iepakojums no jaunas plastmasas. Tagad uzņēmumu motivÄcija izmantot pÄrstrÄdÄtu plastmasu saturošu iepakojumu balstÄs lielÄkoties uz labu gribu un iespÄ“ju izcelties tirgÅ«. PÄrstrÄdÄtas plastmasas izmantošana bÅ«tu jÄveicina pat vÄ“l vairÄk, bet pašlaik DRN likumÄ iepakojums, kas satur pÄrstrÄdÄtu plastmasu, tiek uzskatÄ«ts par absolÅ«ti lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu iepakojumam no jaunas plastmasas.
DzÄ“rienu un Ä“diena kartona iepakojuma no kompozÄ«ta kartona izejmateriÄliem (tetrapakas) pÄrstrÄde ir kļuvusi tikai nedaudz izdevÄ«gÄka
RÄ«gÄ šo iepakojuma tipu var šÄ·irot. Par iespÄ“jÄm to šÄ·irot citÄs Latvijas vietÄs jautÄ savam atkritumu apsaimniekotÄjam. ŠÄdu iepakojumu pÄrstrÄde turas mata galÄ. TÄ balansÄ“ uz neizdevÄ«guma robežas: daļa apsaimniekotÄju nevar savÄkt pietiekamus apjomus, un pietiek pat ar nelielÄm izmaiņÄm cenÄs, lai to pÄrstrÄdei vairs nebÅ«tu ekonomiskas jÄ“gas.
Visi mÅ«su kvadrÄtveida dzÄ“rienu un Ä“dienu iepakojumi sastÄv no vairÄkiem materiÄliem, lielÄkoties kartona, plastmasas un alumÄ«nija. KÄ lai šim iepakojumam piemÄ“ro DRN? LÄ«dz šim tas tika darÄ«ts, balstoties uz lielÄko iepakojuma daļu – visbiežÄk kartonu. TÄtad, lai gan šie iepakojumi satur apmÄ“ram 20% – 30% plastmasas, no DRN likuma skata punkta tie bija lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi papÄ«ra kastÄ«tei.
SeptembrÄ« piedÄvÄtajÄ versijÄ tika piedÄvÄts izveidot atsevišÄ·u likmi dzÄ“rienu un Ä“dienu multislÄņu iepakojumam, nosakot to lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu plastmasas iepakojuma DRN likmei. Tas ļautu atviegloti uzelpot un pateikt, ka šo iepakojumu pÄrstrÄdÄt ir jÄ“ga. ŠobrÄ«d piedÄvÄtajÄ versijÄ tiek atstÄts vidusceļš – DRN tiek aprÄ“Ä·inÄts katram slÄnim atsevišÄ·i. DRN likme konkrÄ“tajam iepakojumam bÅ«s atkarÄ«ga no tÄ sastÄva.
KopÄ“jais ir lielÄks nekÄ daļu summa. No pÄrstrÄdes viedokļa kopÄ salÄ«mÄ“ts kartons, plastmasa un metÄls ir krietni sarežģītÄk apstrÄdÄjams materiÄls nekÄ no viena materiÄla izgatavots iepakojums. ArÄ« Zero Waste Europe un Eunomia pÄ“tÄ«jums liecina, ka šobrÄ«d tiek pÄrstrÄdÄta tikai šo iepakojumu kartona komponente.
Nav skaidra DRN likme par atkritumu apglabÄšanu nÄkotnÄ“
Ja septembrÄ« apspriestajÄ versijÄ tika noteikta DRN likme atkritumu apglabÄšanai 2024. gadÄ, šobrÄ«d tÄ no likumprojekta ir izņemta. Å…emot vÄ“rÄ, cik lÄ“na un smaga ir DRN likuma grozÄ«šana, šis ir ļoti pÄrsteidzošs lÄ“mums. TÄtad apglabÄšanas izmaksu nÄkotne ir nezinÄma un nevar tikt izmantota biznesa lÄ“mumu pieņemšanai.
Viena no lietÄm, ko esmu dzirdÄ“jusi praktiski katrÄ sarunÄ ar uzņēmumiem, ir vÄ“lme pÄ“c skaidras nÄkotnes vÄ«zijas iepakojuma un atkritumu jautÄjumos, taÄu nav skaidrs pat tÄds sistÄ“mas pamats kÄ atkritumu apglabÄšanas likme.
Aicinu atbildÄ«go ministriju un pÄ“c tam arÄ« Saeimas deputÄtus sadzirdÄ“t manu un citu iesaistÄ«to pušu aicinÄjumus un komisiju sÄ“dÄ“s iekļaut atkÄrtoti vismaz šos punktus:
Iemaksas ES budžetÄ par nepÄrstrÄdÄto plastmasas iepakojumu nedrÄ«kst tikt segtas no valsts budžeta. TÄs ir jÄsedz ražotÄjiem.
DRN likumÄ jÄierobežo iepakojumi, kas var iegÅ«t atbrÄ«vojumu no DRN. Ja iepakojums netiek pieņemts pÄrstrÄdei, par to ir jÄmaksÄ pilnÄ DRN summa.
KompozÄ«ta kartona iepakojuma DRN jÄveicina šÄ« iepakojuma dalÄ«ta vÄkšana un pÄrstrÄde
DRN likme atkritumu apglabÄšanai 2024. gadÄ ir jÄizsludina laikus.
No jau apspriestÄ likumprojekta izņemtÄs normas ir pretrunÄ ar ES noteikto mÄ“rÄ·u sasniegšanu un paralizÄ“ progresu atkritumu apsaimniekošanÄ. Nepieņemt šÄ«s normas ir Ä«stermiņa domÄšana, kas pasliktina ne tikai apkÄrtÄ“jÄs vides stÄvokli, bet arÄ« Latvijas budžeta situÄciju.