Iesaki rakstu:

Šajās dienās ir nodotas tiesā to Latvijas žurnālistu lietas, kuri sadarbojušies ar portāliem “Sputnik Latvija” un “Baltnews”. Rakstu “lietas” daudzskaitlÄ«, jo prokuratÅ«ra ir sadalÄ«jusi sākotnÄ“ji kopÄ“jo krimināllietu pret 14 žurnālistiem (tai skaitā mani) individuālās lietās.

SadalÄ«šanas mÄ“rÄ·is ir acÄ«mredzams: 14 žurnālisti reizÄ“ uz apsÅ«dzÄ“to sola – tas ir skandāls. VistÄ«rākais uzbrukums vārda brÄ«vÄ«bai. Pat savā pašreizÄ“jā verdziskajā stāvoklÄ« plašsaziņas lÄ«dzekļi nevarÄ“tu ignorÄ“t šÄdu prāvu.

Savukārt, ja tiesā pa vienam, dažādos laikos, skandāls nogludinās, un plašsaziņas lÄ«dzekļi ierobežosies ar lakoniskiem un sausiem ziņojumiem.

Īsumā atgādināšu Valsts drošÄ«bas dienestā 2020. gadā uzsāktās lietas bÅ«tÄ«bu.

Portāli “Sputnik Latvija” un “Baltnews” ietilpst Starptautiskās informācijas aÄ£entÅ«ras “Rossija segodņa” struktÅ«rā. ŠÄ«s aÄ£entÅ«ras Ä£enerāldirektors ir TV raidÄ«jumu vadÄ«tājs Dmitrijs Kiseļovs. Viņš ir iekļauts Eiropas SavienÄ«bas sankciju sarakstā.

VDD un prokuratÅ«ras viedoklis ir šÄds: sadarbojoties ar “Rossija segodņa”, žurnālisti pārkāpuši personÄ«gi pret D. Kiseļovu ieviesto sankciju režīmu. TāpÄ“c tiek saukti pie atbildÄ«bas pÄ“c Latvijas Krimināllikuma 84. panta “Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana”.

Tagad nepievÄ“rsÄ«šos lietas politiskajam aspektam, kā arÄ« tiem juridiskajiem argumentiem, kurus labāk bÅ«tu pietaupÄ«t tiesas sÄ“dei. Īsumā skaršu tikai vienu fundamentālu principu.

Proti, likumu nedrÄ«kst piemÄ“rot selektÄ«vi. Ja pilsonis X un pilsonis Y ir veikuši vienādas darbÄ«bas un X darbÄ«bas ir atzÄ«tas par prettiesiskām, tad prettiesiskas ir arÄ« Y darbÄ«bas. AtšÄ·irties var sods, kas ir atkarÄ«gs no daudziem apstākļiem, nevis pats darbÄ«bu novÄ“rtÄ“jums.

Tajā pašÄ 2020. gadā, kad tika uzsākts process pret žurnālistiem, JÅ«rmalā notika Eiropas čempionāts pludmales volejbolā. Tajā piedalÄ«jās gan Latvijas, gan Krievijas sportisti. AcÄ«mredzami abu valstu volejbola federācijas cieši sadarbojās savā starpā.

Bet Viskrievijas volejbola federācijas NovÄ“rošanas padomes priekšsÄ“dÄ“tājs tak ir – ak, šausmas! – Nikolajs Patruševs. Nevis propagandists D. Kiseļovs, bet viens no Krievijas politikas veidotāju šaurā loka. Eiropas SavienÄ«bas sankciju sarakstā – kopš 2014. gada.

Taču kaut kā neesmu dzirdÄ“jis, lai pie Latvijas volejbola federācijas vadÄ«tājiem vai sportistiem ar kratÄ«šanu bÅ«tu ieradušies Valsts drošÄ«bas dienesta darbinieki.

VÄ“l viens piemÄ“rs. Krievijā ir tāda valsts korporācija “Roskosmos”. 2020. gadā tās priekšgalā bija Dmitrijs Rogozins, kas atrodams tajā pašÄ ES “melnajā sarakstā”. Kas nemaz netraucÄ“ja Eiropas Kosmosa aÄ£entÅ«rai (EKA) sadarboties ar “Roskosmos”. Citu starpā – kopÄ«gi izstrādāt Marsa izpÄ“tes projektu.

Latvija kļuva par asociÄ“to EKA dalÄ«bvalsti. EKA un “Roskosmos” sadarbÄ«bas lÄ«gumi kļuva saistoši arÄ« Latvijai. Tātad Latvijas amatpersonas un zinātnieki pastarpināti sadarbojās ar Krievijas iestādi, kuras vadÄ«tājs bija persona no sankciju saraksta. It kā bÅ«tu jāsauc palÄ«gā un jāceļ trauksme. Bet VDD pat nesakustÄ“jās.

Ar ko šÄ« situācija tiesiskajā ziņā atšÄ·iras no mÅ«sÄ“jās? Gan Dmitrijs Kiseļovs, gan Dmitrijs Rogozins ir bijuši Krievijas valstij piederošo juridisko personu Ä£enerāldirektori. Sankciju pret pašÄm juridiskajām personām tobrÄ«d nav bijis. Kur ir principiāla atšÄ·irÄ«ba? Es to neredzu.

Toties es redzu, ka nupat acu priekšÄ Latvijā sabrÅ«k tiesÄ«bu pamatprincipi, kurus nomaina cinisks sauklis “BÅ«tu tik cilvÄ“ks, pants atradÄ«sies”.