Iesaki rakstu:

Iesākumā tika noteikts dažu nedēļu lokdauns. Mums apgalvoja, ka tas ir vienÄ«gais veids, kā apturÄ“t vÄ«rusu. Dažas nedēļas ievilkās dažos mÄ“nešos. PÄ“cāk izrādÄ«jās, ka vÄ«russ ir ļoti inteliÄ£ents, tas spÄ“j mÄ“rÄ«t ne vien attālumus starp cilvÄ“kiem, bet arÄ« šÄ·irot preces un pakalpojumus. Tam, piemÄ“ram, ļoti patika dejojoši, dziedoši un sportojoši cilvÄ“ki, un tādēļ šÄdas aktivitātes bija jāierobežo. Mums apgalvoja, ka citādi šo neganto vÄ«rusu neapturÄ“sim.

Tikai nejaušas sagadÄ«šanās dēļ brÄ«dÄ«, kad kļuva acÄ«mredzams, ka ieviestie vÄ«rusa apkarošanas pasākumi pie solÄ«tā rezultāta Ä«sti neved, pie orbÄ«tas parādÄ«jās vakcÄ«na. Un lÄ«dz ar to - sākotnÄ“ji klusiņām un kautrÄ«gi, taču nu jau ļoti uzstājÄ«gi tiek izteikts apgalvojums, ka vÄ«rusu apturÄ“s tikai vakcinÄ“šanās. 

Jums nav pieņemami epidemioloÄ£iskās drošÄ«bas noteikumi, jums tie šÄ·iet absurdi – ejiet vakcinÄ“ties, un ierobežojumu nebÅ«s. To sola valsts vÄ«ri (nez vai viņi ir pelnÄ«juši, ka tik pagodinoši tiek saukti!).

Un te rodas jautājums – ja neviens no iepriekš ieviestajiem vÄ«rusa apkarošanas pasākumiem nav bijis Ä«paši sekmÄ«gs, kādēļ lai ticam solÄ«jumiem par brÄ«vlaišanu noteiktas vakcinācijas aptveres gadÄ«jumā. Ja nu valsts vÄ«ri tomÄ“r arÄ« šoreiz kļūdās un vÄ«russ tik un tā turpina izplatÄ«ties?

Protams, protams, lÄ«dz šim pie neizdošanās ir bijis vainojams kāds ārÄ“js apstāklis. PiemÄ“ram, bezatbildÄ«gie tautieši, kas nesÄ“dÄ“ja pietiekami cÄ«tÄ«gi mājsÄ“dÄ“, nevalkāja pietiekami centÄ«gi maskas vai pa kluso nofrizÄ“ja matus. ŠobrÄ«d notiekošajā savukārt esot vainojami tikai un vienÄ«gi nevakcinÄ“tie.

Nenoliedzami, ka pirksta rādÄ«šana uz citiem ir ļoti Ä“rta, jo tā vismaz uz kādi brÄ«di un vismaz šÄ·ietami noņem atbildÄ«bu no sevis. Tikai vainÄ«go meklÄ“šana nekad nesniedz risinājumu, tā tikai nostiprina duālismu, segregāciju un upura sindromu.

Un tagad katram ir jāizšÄ·iras, cik ilgi gribi dzÄ«vot ilÅ«zijā, ka par tavā dzÄ«vÄ“ notiekošo ir atbildÄ«gs kāds cits. Diemžēl šÄ« ilÅ«zija ir daudz briesmÄ«gāka par vÄ«rusu, ko it kā mÄ“Ä£inām apkarot.

Visvairāk cilvÄ“kam pāri nodara viņš pats ar saviem uzskatiem, paradumiem, domāšanas veidu. Diemžēl to nevar izmainÄ«t ar vakcÄ«nu. Tam nepieciešams iekšÄ“js darbs, un tas ne vienmÄ“r ir viegls un patÄ«kams. IekšÄ“js darbs prasa neatlaidÄ«bu, pÅ«les un gatavÄ«bu ieraudzÄ«t, pieņemt un transformÄ“t savu Ä“nas pusi. Taču tas arÄ« palÄ«dz atskārst, ka pats esi izejas punkts it visam tavā dzÄ«vÄ“ notiekošajam. 

Jau Einšteins savulaik teica, ka problÄ“mu nevar mainÄ«t ar to pašu apziņas lÄ«meni, kurā tā ir radusies. VarbÅ«t esam nostājušies krustcelÄ“s, kurās cilvÄ“cei beidzot ir pienācis laiks mainÄ«t savu apziņu, pārvarÄ“t bailes un atvÄ“rties jaudÄ«gākajam cilvÄ“cei pieejamam resursam  - sirdij. Dari, ko darÄ«dams, dari to no sirds, un viss bÅ«s labi!