Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

“Ja krieviem ļauj izvÄ“lÄ“ties vadoni, viņi atrod pašu melÄ«gāko, nekrietnāko un nežēlÄ«gāko, pÄ“c tam visi kopā laupa, izvaro, nogalina un beigās vainu par nodarÄ«to uzkrauj savam elkam, kuru baznÄ«ca pÄ“c kāda laika ieceļ svÄ“tajos.” Mihails Saltikovs-ŠÄedrins.

Pirms dažām dienām sociālajos tÄ«klos parādÄ«jās Stokholmā dzÄ«vojošas ukrainietes video, kurā viņu rupji apsaukāja krieviski runājoša dāma – ņirgājās par Ukrainas valsts simboliem un tautÄ«bu, neaizmirsa piesaukt fašismu un apsolÄ«ja filmÄ“tājai lielas nepatikšanas.

Bet notika bumeranga efekts: agresÄ«vās krievietes darba devÄ“jam pietika uzmest acis ierakstam, lai Jevgenija Karlsone (viņas identitāti atklāja “Facebook” lietotāji) bÅ«tu brÄ«vlaista. Jau nākamajā rÄ«tā pÄ“c naidÄ«go izpausmju publicÄ“šanas. Ne tev paskaidrojumu pieprasÄ«šanas, ne brÄ«dinājumu vai pārrunu. Kā saka, punkts un paragrāfs!

Skandināvi ar naida runu iztirzāšanu neapgrÅ«tinās – “orators” dabÅ« samaksu, vÄ“l stāvÄ“dams pie kases, turklāt konkrÄ“tajai personai nu vilka pase visam atlikušajam mūžam.

TikmÄ“r Latvijā kāds krieviski runājošs Andrejs staigā apkārt bez bažām, pie padomju varas represÄ“to piemiņai Torņakalnā uzstādÄ«tās zÄ«mes izpaudies nepārprotamā viedoklÄ«, ka “vajadzÄ“ja izsÅ«tÄ«t vairāk, jo tagad atkal daži pamodušies”, šo paudumu nofilmÄ“dams un izplatÄ«dams. Bet par ko viņam un šÄ« kunga domubiedriem uztraukties?

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (“KustÄ«ba Par”) drÄ«z pÄ“c stāšanās amatā gan paziņoja, ka stingri apkaros naida runas, taču darbÄ«bas mÄ“nešos jau likusi saprast: latviskuma aizsardzÄ«ba neietilpst viņas plānos. Pats augstākais gandarÄ«jums, ko par savas tautÄ«bas publisku gānÄ«šanu latvietis var saņemt, ir sÄ«ka huligānisma pants agresÄ«vajam brÄ“cÄ“jam. ArÄ« Ukrainas bÄ“gļiem pÄ“c transportlÄ«dzekļu apskādÄ“šanas vai atklāta uzbrukuma ļoti bieži jāpiedzÄ«vo otrreizÄ“js pazemojums, cenšoties panākt, lai policija notikušajā saskatÄ«tu ļaunu nodomu.

ŠÄdiem gadÄ«jumiem vairojoties, sāk šÄ·ist: policijas ierindnieki – negribu sacÄ«t, ka saņēmuši norādes ignorÄ“t agresÄ«vas nacionālā naida izpausmes, tas bÅ«tu briesmÄ«gi! – zina ministres attieksmi, kuru viņa izklāstÄ«jusi sociālajos tÄ«klos.

“Manas vÄ“rtÄ«bas ir indivÄ«da brÄ«vÄ«bas un liberāli demokrātiska valsts. Tikai kopā ar like-minded* partneriem mÄ“s varam, spÄ«tÄ“jot vairākuma konservatÄ«vismam, panākt indivÄ«da brÄ«vÄ«bu paplašināšanos Latvijā,” - lÅ«k, šo mums vajadzÄ“tu iemācÄ«ties no galvas, lai nemocÄ«tos ar jautājumiem, kāpÄ“c nepiedodami bremzÄ“jas žoga bÅ«ve pie robežas.

Bijusi Golubevas kundzei teikšana, kuras viņai, par laimi, vÄ“l nav, iekšlietu ministre personÄ«gi pasniegtu sālsmaizi ikvienam, kurš izteicis vÄ“lmi apmesties Latvijā. Taču “konservatÄ«vais vairākums” to nevÄ“las, un ministre dara “indivÄ«da” labā, ko nu tomÄ“r spÄ“j.

Viņas vÄ“rtÄ«bu doktrÄ«nas gaismā lielas nepatikšanos acÄ«mredzot negaida arÄ« “Bolt” taksistu, kurš nakts vidÅ« aiz matiem izmeta no mašÄ«nas klienti, kas nevÄ“lÄ“jās klausÄ«ties Krievijas himnu. Par notikušo policija gan ierosinājusi resorisko pārbaudi. Bet iemeslam minÄ“tās “krievu dziesmas” vieš pamatotas bažas, ka spilgtajā nacionālā naida izpausmes epizodÄ“ taksistu attaisnos, jo “indivÄ«ds” taču drÄ«kst baudÄ«t savai gaumei atbilstošus skaņdarbus…

Policijas amatpersonas, par naida noziegumiem izsakoties, pinas pretrunās. Apgalvojums, ka naidÄ«gu izpausmju neesot daudz, neiet kopā ar citu – kārtÄ«bas sargi ik dienas pārbaudot simtiem incidentu, kas beidzas ar dažāda veida protokoliem.

Nu, runāsim taču skaidru valodu: Krievijas iebrukums Ukrainā uzpildÄ«jis “krievu pasaules” ienākšanu Latvijā gaidošos ar naida enerÄ£iju, un agresijas apsveicÄ“ji uzvedas arvien skaļāk un barbariskāk.

Latvijas Krievu savienÄ«bas (LKS) nesenajā akcijā pret izglÄ«tÄ«bu latviešu valodā gan iztika bez vardarbÄ«bas, taču saukļi “MÅ«su izšÄ·irošÄ kauja!”, “Nepieļausim!” un tiem lÄ«dzÄ«gie daiļrunÄ«gi apstiprina, ka izglÄ«tÄ«bas reformas virzienā spertie minstÄ«gie pussolÄ«ši tikai audzÄ“juši brangus muskuļus gan LKS, gan tās pagaidām klusÄ“jošajiem draugiem.

Uz šÄ«s izglÄ«tÄ«bas reformas pieteikumu atskatoties, vienÄ«gais labi redzamais – neizlÄ“mÄ«ba, kam aizkadrā saklausāmas bažas, vai mazākumtautÄ«bu skolu audzÄ“kņu runāšana latviski nesakaitinās Krieviju. Tie reveransi un iztapšana austrumu kaimiņa impÄ“riskajām ambÄ«cijām bremzÄ“jusi gan radoši veselÄ«gas nacionālās pašapziņas izaugsmi, gan šÄ·Ä“lusi latvisko sabiedrÄ«bu, kuras liela daļa jau sen pieprasa padomju okupācijas pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu. Lai kādi bÅ«tu pieminekļa sakarā ar Krieviju slÄ“gtie lÄ«gumi, iebrukums Ukrainā svÄ«tro visus agresoram dotos solÄ«jumus.

Nesen notikusÄ« akcija “Krievu balss pret karu” apstiprināja, ka nedrÄ«kst visus cittautiešus ierindot “5. kolonnā”. Agresiju neatbalstošo krievu noteikti ir daudz vairāk, nekā sanāca pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa. Taču, godÄ«gi runājot, radās dÄ«vaina sajÅ«ta, organizatoru vidÅ« redzot juristi Jeļenu Lukjanovu, kura vÄ“l pārskatāmā pagātnÄ“ bija gan Krievijas komunistu lÄ«dera Genādija Zjuganova sabiedrotā, gan neatzÄ«tās Piedņestras republikas konstitÅ«cijas autore. Bez šaubām, cilvÄ“ki mainās. Var jau bÅ«t…

Bet vÄ“l dÄ«vaināk bija sociālajos tÄ«klos lasÄ«t biedrÄ«bas “Latvijas Platforma attÄ«stÄ«bas sadarbÄ«bai” vadÄ«tājas un Valmieras augstskolas docÄ“tājas Ineses Vaivares secinājumu, ka pulcÄ“ties pretkara akcijā ir “liela drosme apstākļos, kad krieviski runāt drÄ«kst tikai savā virtuvÄ“”. GrÅ«ti saprast, kādā burbulÄ« dzÄ«vo Triju Zvaigžņu ordeni pÄ“rn saņēmusÄ« dažādu NVO aktÄ«viste. Ja starp daudzajām aktivitātÄ“m viņai atrastos brÄ«dis paklausÄ«ties, kādā valodā runā galvaspilsÄ“tas ielās un daudzos veikalos… Nu, labi. Var piezvanÄ«t jebkuram lielāka pakalpojuma sniedzÄ“jam. Pirms savienojuma atskanÄ“s aicinājums izvÄ“lÄ“ties sarunas valodu: taustiņš 1 – latviski, taustiņš 2 – krieviski. Lai gan šÄ« ir Latvijas valsts.

* LÄ«dzÄ«gi domājošie (angl.)

Novērtē šo rakstu:

0
0