Bijusi Golubevas kundzei teikÅ¡ana, viņa personÄ«gi pasniegtu sÄlsmaizi ikvienam, kurÅ¡ izteicis vÄ“lmi apmesties LatvijÄ
Monika ZÄ«le, AS Latvijas Mediji · 04.05.2022. · Komentāri (0)“Ja krieviem ļauj izvÄ“lÄ“ties vadoni, viņi atrod pašu melÄ«gÄko, nekrietnÄko un nežēlÄ«gÄko, pÄ“c tam visi kopÄ laupa, izvaro, nogalina un beigÄs vainu par nodarÄ«to uzkrauj savam elkam, kuru baznÄ«ca pÄ“c kÄda laika ieceļ svÄ“tajos.” Mihails Saltikovs-ŠÄedrins.
Pirms dažÄm dienÄm sociÄlajos tÄ«klos parÄdÄ«jÄs StokholmÄ dzÄ«vojošas ukrainietes video, kurÄ viņu rupji apsaukÄja krieviski runÄjoša dÄma – ņirgÄjÄs par Ukrainas valsts simboliem un tautÄ«bu, neaizmirsa piesaukt fašismu un apsolÄ«ja filmÄ“tÄjai lielas nepatikšanas.
Bet notika bumeranga efekts: agresÄ«vÄs krievietes darba devÄ“jam pietika uzmest acis ierakstam, lai Jevgenija Karlsone (viņas identitÄti atklÄja “Facebook” lietotÄji) bÅ«tu brÄ«vlaista. Jau nÄkamajÄ rÄ«tÄ pÄ“c naidÄ«go izpausmju publicÄ“šanas. Ne tev paskaidrojumu pieprasÄ«šanas, ne brÄ«dinÄjumu vai pÄrrunu. KÄ saka, punkts un paragrÄfs!
SkandinÄvi ar naida runu iztirzÄšanu neapgrÅ«tinÄs – “orators” dabÅ« samaksu, vÄ“l stÄvÄ“dams pie kases, turklÄt konkrÄ“tajai personai nu vilka pase visam atlikušajam mūžam.
TikmÄ“r LatvijÄ kÄds krieviski runÄjošs Andrejs staigÄ apkÄrt bez bažÄm, pie padomju varas represÄ“to piemiņai TorņakalnÄ uzstÄdÄ«tÄs zÄ«mes izpaudies nepÄrprotamÄ viedoklÄ«, ka “vajadzÄ“ja izsÅ«tÄ«t vairÄk, jo tagad atkal daži pamodušies”, šo paudumu nofilmÄ“dams un izplatÄ«dams. Bet par ko viņam un šÄ« kunga domubiedriem uztraukties?
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (“KustÄ«ba Par”) drÄ«z pÄ“c stÄšanÄs amatÄ gan paziņoja, ka stingri apkaros naida runas, taÄu darbÄ«bas mÄ“nešos jau likusi saprast: latviskuma aizsardzÄ«ba neietilpst viņas plÄnos. Pats augstÄkais gandarÄ«jums, ko par savas tautÄ«bas publisku gÄnÄ«šanu latvietis var saņemt, ir sÄ«ka huligÄnisma pants agresÄ«vajam brÄ“cÄ“jam. ArÄ« Ukrainas bÄ“gļiem pÄ“c transportlÄ«dzekļu apskÄdÄ“šanas vai atklÄta uzbrukuma ļoti bieži jÄpiedzÄ«vo otrreizÄ“js pazemojums, cenšoties panÄkt, lai policija notikušajÄ saskatÄ«tu ļaunu nodomu.
ŠÄdiem gadÄ«jumiem vairojoties, sÄk šÄ·ist: policijas ierindnieki – negribu sacÄ«t, ka saņēmuši norÄdes ignorÄ“t agresÄ«vas nacionÄlÄ naida izpausmes, tas bÅ«tu briesmÄ«gi! – zina ministres attieksmi, kuru viņa izklÄstÄ«jusi sociÄlajos tÄ«klos.
“Manas vÄ“rtÄ«bas ir indivÄ«da brÄ«vÄ«bas un liberÄli demokrÄtiska valsts. Tikai kopÄ ar like-minded* partneriem mÄ“s varam, spÄ«tÄ“jot vairÄkuma konservatÄ«vismam, panÄkt indivÄ«da brÄ«vÄ«bu paplašinÄšanos LatvijÄ,” - lÅ«k, šo mums vajadzÄ“tu iemÄcÄ«ties no galvas, lai nemocÄ«tos ar jautÄjumiem, kÄpÄ“c nepiedodami bremzÄ“jas žoga bÅ«ve pie robežas.
Bijusi Golubevas kundzei teikšana, kuras viņai, par laimi, vÄ“l nav, iekšlietu ministre personÄ«gi pasniegtu sÄlsmaizi ikvienam, kurš izteicis vÄ“lmi apmesties LatvijÄ. TaÄu “konservatÄ«vais vairÄkums” to nevÄ“las, un ministre dara “indivÄ«da” labÄ, ko nu tomÄ“r spÄ“j.
Viņas vÄ“rtÄ«bu doktrÄ«nas gaismÄ lielas nepatikšanos acÄ«mredzot negaida arÄ« “Bolt” taksistu, kurš nakts vidÅ« aiz matiem izmeta no mašÄ«nas klienti, kas nevÄ“lÄ“jÄs klausÄ«ties Krievijas himnu. Par notikušo policija gan ierosinÄjusi resorisko pÄrbaudi. Bet iemeslam minÄ“tÄs “krievu dziesmas” vieš pamatotas bažas, ka spilgtajÄ nacionÄlÄ naida izpausmes epizodÄ“ taksistu attaisnos, jo “indivÄ«ds” taÄu drÄ«kst baudÄ«t savai gaumei atbilstošus skaņdarbus…
Policijas amatpersonas, par naida noziegumiem izsakoties, pinas pretrunÄs. Apgalvojums, ka naidÄ«gu izpausmju neesot daudz, neiet kopÄ ar citu – kÄrtÄ«bas sargi ik dienas pÄrbaudot simtiem incidentu, kas beidzas ar dažÄda veida protokoliem.
Nu, runÄsim taÄu skaidru valodu: Krievijas iebrukums UkrainÄ uzpildÄ«jis “krievu pasaules” ienÄkšanu LatvijÄ gaidošos ar naida enerÄ£iju, un agresijas apsveicÄ“ji uzvedas arvien skaļÄk un barbariskÄk.
Latvijas Krievu savienÄ«bas (LKS) nesenajÄ akcijÄ pret izglÄ«tÄ«bu latviešu valodÄ gan iztika bez vardarbÄ«bas, taÄu saukļi “MÅ«su izšÄ·irošÄ kauja!”, “Nepieļausim!” un tiem lÄ«dzÄ«gie daiļrunÄ«gi apstiprina, ka izglÄ«tÄ«bas reformas virzienÄ spertie minstÄ«gie pussolÄ«ši tikai audzÄ“juši brangus muskuļus gan LKS, gan tÄs pagaidÄm klusÄ“jošajiem draugiem.
Uz šÄ«s izglÄ«tÄ«bas reformas pieteikumu atskatoties, vienÄ«gais labi redzamais – neizlÄ“mÄ«ba, kam aizkadrÄ saklausÄmas bažas, vai mazÄkumtautÄ«bu skolu audzÄ“kņu runÄšana latviski nesakaitinÄs Krieviju. Tie reveransi un iztapšana austrumu kaimiņa impÄ“riskajÄm ambÄ«cijÄm bremzÄ“jusi gan radoši veselÄ«gas nacionÄlÄs pašapziņas izaugsmi, gan šÄ·Ä“lusi latvisko sabiedrÄ«bu, kuras liela daļa jau sen pieprasa padomju okupÄcijas pieminekļa PÄrdaugavÄ nojaukšanu. Lai kÄdi bÅ«tu pieminekļa sakarÄ ar Krieviju slÄ“gtie lÄ«gumi, iebrukums UkrainÄ svÄ«tro visus agresoram dotos solÄ«jumus.
Nesen notikusÄ« akcija “Krievu balss pret karu” apstiprinÄja, ka nedrÄ«kst visus cittautiešus ierindot “5. kolonnÄ”. Agresiju neatbalstošo krievu noteikti ir daudz vairÄk, nekÄ sanÄca pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa. TaÄu, godÄ«gi runÄjot, radÄs dÄ«vaina sajÅ«ta, organizatoru vidÅ« redzot juristi Jeļenu Lukjanovu, kura vÄ“l pÄrskatÄmÄ pagÄtnÄ“ bija gan Krievijas komunistu lÄ«dera GenÄdija Zjuganova sabiedrotÄ, gan neatzÄ«tÄs Piedņestras republikas konstitÅ«cijas autore. Bez šaubÄm, cilvÄ“ki mainÄs. Var jau bÅ«t…
Bet vÄ“l dÄ«vainÄk bija sociÄlajos tÄ«klos lasÄ«t biedrÄ«bas “Latvijas Platforma attÄ«stÄ«bas sadarbÄ«bai” vadÄ«tÄjas un Valmieras augstskolas docÄ“tÄjas Ineses Vaivares secinÄjumu, ka pulcÄ“ties pretkara akcijÄ ir “liela drosme apstÄkļos, kad krieviski runÄt drÄ«kst tikai savÄ virtuvÄ“”. GrÅ«ti saprast, kÄdÄ burbulÄ« dzÄ«vo Triju Zvaigžņu ordeni pÄ“rn saņēmusÄ« dažÄdu NVO aktÄ«viste. Ja starp daudzajÄm aktivitÄtÄ“m viņai atrastos brÄ«dis paklausÄ«ties, kÄdÄ valodÄ runÄ galvaspilsÄ“tas ielÄs un daudzos veikalos… Nu, labi. Var piezvanÄ«t jebkuram lielÄka pakalpojuma sniedzÄ“jam. Pirms savienojuma atskanÄ“s aicinÄjums izvÄ“lÄ“ties sarunas valodu: taustiņš 1 – latviski, taustiņš 2 – krieviski. Lai gan šÄ« ir Latvijas valsts.
* LÄ«dzÄ«gi domÄjošie (angl.)