Iesaki rakstu:

Ja Jaunajai VienotÄ«bai izdosies valsts prezidenta amatu “sarunāt” savam pašreizÄ“jam oficiālajam kandidātam – ārlietu ministram, bijušajam Valda Zatlera kancelejas vadÄ«tājam un Ä«stajam Saeimas atlaišanas rÄ«kojuma organizÄ“tājam Edgaram RinkÄ“vičam, tādā gadÄ«jumā Latvijai bÅ«s nevis tiesiskumu un atklātÄ«bu cienošs valsts prezidents, bet gan vÄ“l izšÄ·Ä“rdÄ«gāka, uzpÅ«tÄ«gāka un augstprātÄ«gāka Egila Levita kopija. Par to liek domāt aizvadÄ«to gadu administratÄ«vo tiesu spriedumi un Edgara RinkÄ“viča vadÄ«tās ministrijas paskaidrojumi, kurus turpina publicÄ“t pietiek.com.

Tie demonstrÄ“ nepārprotamu pārliecÄ«bu – šÄ« politiÄ·a ieskatā nodokļu maksātāju nauda tiek uzskatÄ«ta par savu personisko un brÄ«vi tÄ“rÄ“ta visdažādākajām vajadzÄ«bām, par to sabiedrÄ«bai neatskaitoties, un tāpat sabiedrÄ«bai nav nekādu tiesÄ«bu zināt par to, ar kādu pamatojumu valstiskā lÄ«menÄ« tiek pieņemti pat tai Ä«paši bÅ«tiski lÄ“mumi.

Informācijas publiskošana par Edgara RinkÄ“viča vadÄ«tajā Ä€rlietu ministrijā piešÄ·irtajām prÄ“mijām, piemaksām un naudas balvām nav pieļaujama, jo tā var pat radÄ«t draudus „Latvijas Republikas valstiskajai pastāvÄ“šanai”, - arÄ« šÄdu argumentu ministrija minÄ“jusi kasācijas sÅ«dzÄ«bā Augstākajai tiesai, lai netiktu pieļauta šo nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu izmantošanas atklāšana sabiedrÄ«bai.
Šodien pietiek.com publicÄ“ šo ar 2018. gadu datÄ“to dokumentu, kas uzskatāmi apliecina – E. RinkÄ“viča vadÄ«tā ministrija vÄ“las, lai arÄ« turpmāk tai nevajadzÄ“tu atskaitÄ«ties sabiedrÄ«bai par saviem tÄ“riņiem.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam

KASĀCIJAS SŪDZĪBA

/par Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2017.gada 27.decembra

spriedumu/

lieta ar pieteicēju: Lato Lapsu

Ä€rlietu ministrijā (turpmāk arÄ« - Ministrija) 2017. gada 27. decembrÄ« saņemts AdministratÄ«vās rajona tiesas 2017. gada 27. decembra spriedums (turpmāk - Spriedums), ar kuru apmierināts Lato Lapsas (turpmāk arÄ« - PieteicÄ“js) pieteikums, uzliekot Ministrijai par pienākumu 30 dienu laikā pÄ“c sprieduma likumÄ«gā spÄ“kā stāšanās dienas sniegt Lato Lapsam viņa 2017. gada 6. janvāra, 2017. gada 6. februāra, 2017. gada 11. marta, 2017. gada 28.aprīļa un 2017. gada 1. jÅ«nija iesniegumos pieprasÄ«to informāciju, kā arÄ« uzliekot par pienākumu Ministrijai 30 dienu laikā pÄ“c sprieduma likumÄ«gā spÄ“kā stāšanās dienas rakstveidā atvainoties Lato Lapsam par viņa tiesÄ«bu aizskārumu, nenosÅ«tot Lato Lapsam atbildi uz informācijas pieprasÄ«jumu.

Ministrija uzskata, ka Administratīvā rajona tiesas (turpmāk - Tiesa), taisot Spriedumu, nav piemērojusi vispār vai nepareizi piemērojusi un interpretējusi materiālās tiesību normas, kā arī nav ņēmusi vērā un nav analizējusi Ministrijas paskaidrojumā norādīto informāciju, tādējādi pārkāpjot vairākas būtiskas materiālās tiesību normas. Līdz ar to Ministrija uzskata Spriedumu par prettiesisku un, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu un Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 325. un 326.pantā noteikto, pārsūdz to pilnā apmērā turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[1.] Tiesa, pieņemot Spriedumu, ir pārkāpusi APL 326.panta 1. un 3.punktu, jo nav ievÄ“rojusi tiesu praksÄ“ atzÄ«to saistÄ«bā ar personas tiesÄ«bu saņemt informāciju samÄ“rÄ«bu ar Ministrijas iespÄ“jām izpildÄ«t informācijas pieprasÄ«jumu, kā arÄ« nepareizi interpretÄ“jusi Informācijas atklātÄ«bas likuma 11. panta trešajā daļa noteikto.

VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka Ministrija atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 10. panta pirmajā daļā un APL noteiktajā kārtÄ«bā ir sniegusi atbildes uz visiem PieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumiem tādā apjomā, kā to pieļauj normatÄ«vie akti.

InformÄ“jam, ka Ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumu Nr.171 “KārtÄ«ba, kādā iestādes ievieto informāciju internÄ“tā” 11.16. punktā noteiktajam regulāri publisko Ministrijas darbiniekiem izmaksāto atalgojumu. Tāpat, atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumu Nr.225 “KārtÄ«ba, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām” 3.punktam, informācija par piemaksām, prÄ“mijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritÄ“rijiem Ministrijā ir vispārpieejama un ir publiskota Ministrijas    mājaslapā:

http://www.mfa.gov.lv/images/budzets/Piemaksas prÄ“mijas naudas balvas 2017 publicÄ“šanai, pdf, uz ko Ministrija vairākkārt ir norādÄ«jusi savās atbildÄ“s uz PieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumiem.

VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka neviens normatÄ«vais akts neparedz pienākumu Ministrijai papildus apstrādāt un grupÄ“t informāciju atbilstoši PieteicÄ“ja vÄ“lamajiem kritÄ“rijiem, un Ministrija neplāno to grupÄ“t atbilstoši vienas personas pieprasÄ«jumam.

Tiesa nepamatoti secinājusi, ka PieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumi Ministrijai nekādā ziņā nav atzÄ«stama par nesamÄ“rojamu ar iestādes rÄ«cÄ«bā esošajiem resursiem, kā arÄ« nepamatoti norādÄ«jusi, ka Ministrija daļēji jau sagrupÄ“ PieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju Ministrijas norādÄ«tajā internÄ“ta vietnÄ“.

Tiesa, pieņemot Spriedumu, nav ņēmusi vÄ“rā, ka PieteicÄ“ja 2017. gada 6. janvāra informācijas pieprasÄ«jumā, kurā Ministrija tika lÅ«gta apstrādāt un sagrupÄ“t nesamÄ“rojami lielu informācijas apjomu par visu 2016. gadu, un PieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumu Ministrijai intensitāte 2017. gadā un apjoms kopumā rada daudz lielāku, ilgstošu Ministrijas finansiālu un cilvÄ“kresursu noslodzi no vienas personas puses, nekā visi masu informācijas lÄ«dzekļu informācijas pieprasÄ«jumi Ministrijai kopumā. Tādēļ Tiesa nepamatoti nav vÄ“rtÄ“jusi, vai šÄdā gadÄ«jumā tiek ievÄ“rots judikatÅ«rā nostiprinātais samÄ“rÄ«gums starp PieteicÄ“ja tiesÄ«bām iegÅ«t informāciju un iestādes pamatfunkciju (netraucÄ“tu) veikšanu, kā arÄ« citu privātpersonu tiesÄ«bām izmantot publiskos resursus.

VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka Ministrija izmanto SIA “Visma Enterprise” resursu vadÄ«bas un grāmatvedÄ«bas programmu “Horizon”, kas ir resursu vadÄ«bas sistÄ“ma jeb ERP programma, kas nodrošina dažādu organizācijas resursu (finanšu, materiālu, laika) vienotu uzskati un pārvaldÄ«bu. Ministrija izmanto programmu “Horizon”, lai nodrošinātu grāmatvedÄ«bas un personāla datu uzskaiti. “Horizon” nodrošina iespÄ“ju nodot un saņemt datus no citām Ministrijas vai ārÄ“jām sistÄ“mām, piemÄ“ram, elektroniskās deklarÄ“šanas sistÄ“mas (EDS), Valsts kases vai banku norÄ“Ä·inu sistÄ“mām, u.c. Programma “Horizon” neparedz iespÄ“ju grupÄ“t tajā ievadÄ«to informāciju, kā arÄ« neparedz iespÄ“ju veidot statistiku pa kādiem no piemaksu veidiem, tādēļ Ministrija tās informāciju par darbiniekiem izmaksāto atalgojumu, tostarp, izmaksāto papildu atalgojumu, mājaslapā publicÄ“ automatizÄ“tā veidā un attiecÄ«go informāciju neapstrādā manuāli. Manuāla informācijas apstrāde un sagrupÄ“šana pa PieteicÄ“ja interesÄ“jošajām kategorijām prasa ievÄ“rojami vairāk cilvÄ“kresursus kā Ministrijas izmantotās resursu vadÄ«bas sistÄ“mas piedāvātā automatizÄ“tā informācijas apstrāde.

Paskaidrojam, ka Ministrijā atbilstoši Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma (turpmāk - AtlÄ«dzÄ«bas likums) normām un katra individuāla darbinieka veiktā darba izvÄ“rtÄ“jumam tiek izmaksāts šÄds papildus atalgojums:

1)   piemaksa par prombÅ«tnÄ“ esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu (AtlÄ«dzÄ«bas likuma 14. panta pirmā daļa);

2)   piemaksa par vakanta amata pienākumu izpildi (AtlÄ«dzÄ«bas likuma 14. panta pirmā daļa);

3)   piemaksa par papildus pienākumu pildÄ«šanu (AtlÄ«dzÄ«bas likuma 14. panta pirmā daļa);

4)   piemaksa par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti (AtlÄ«dzÄ«bas likuma 14. panta divpadsmitā daļa);

5)   piemaksa par diplomātisko rangu (AtlÄ«dzÄ«bas likuma 15. panta pirmā daļa);

6)   speciālā piemaksa par bÅ«tisko funkciju nodrošināšanu vai stratÄ“Ä£iski svarÄ«gu mÄ“rÄ·u Ä«stenošanu (AtlÄ«dzÄ«bas likuma 15. panta vienpadsmitā daļa);

7)   prÄ“mija saskaņā ar amatpersonas (darbinieka) novÄ“rtÄ“jumu (AtlÄ«dzÄ«bas likuma 16. panta otrā daļa);

8)   naudas balva (AtlÄ«dzÄ«bas likuma 3. panta ceturtās daļas 5.punkts).

*Papildus tiek uzskaitÄ«tas arÄ« atsevišÄ·as Ministrijas specifikai raksturÄ«gās piemaksas - piemaksa par diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecÄ«bas vadÄ«tāja vietnieka pienākumu pildÄ«šanu un piemaksa par nerezidÄ“jošÄ vÄ“stnieka pienākumu pildÄ«šanu.

VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka ir pamats secināt, ka pastāv cieša saikne starp PieteicÄ“ju un IslandÄ“ reÄ£istrÄ“to pietiek.com, jo masu medijos publicÄ“tajā informācijā PieteicÄ“js norāda uz sevi, kā raksta autoru sevi identificÄ“jot, kāpietiek.com pārstāvi.

Ministrija ir pārliecinājusies, ka PieteicÄ“jam ir zināma minÄ“to papildus atalgojuma izmaksu pamati un normatÄ«vajos aktos noteiktās sociālo garantiju iespÄ“jas Ministrijas darbiniekiem, jo PieteicÄ“js minÄ“to informāciju tieši tādā pašÄ saturā, kā publiskots Ministrijas mājaslapā, nodevis pietiek.com, kas 2018. gada 18. janvārÄ« to publicÄ“jis internÄ“ta vietnÄ“: https://www.pietiek.com/raksti/ka rinkevica ministrija teorÄ“tiski piešÄ·ir prÄ“mijas, piemaksas, balvas un citus labumus.

Ministrijā strādā 488 ierÄ“dņi, no kuriem 377 ir diplomāti, kuri saņem pastāvÄ«gu piemaksu par diplomātisko rangu. Tāpat Ministrijā strādā 92 ar darba lÄ«gumu nodarbināti darbinieki. Tātad kopā Ministrijas resursu vadÄ«bas sistÄ“mā ir dažādi ieraksti par atalgojumu un papildus atalgojumu par 580 personām (ierÄ“dņi un darbinieki kopā). MinÄ“tais apliecina, ka manuāla sarakstu par visiem darbiniekiem, kas mÄ“neša vai gada laikā ir saņēmuši kādu no iepriekš nosauktajiem papildus atalgojumiem, sagatavošana atbildÄ«gajam Ministrijas darbiniekam prasÄ«tu ievÄ“rojamu laika resursu patÄ“riņu. Jo Ä«paši pamatojums, piemÄ“ram, piemaksa par personisko darba ieguldÄ«jumu tiek noteikta ar valsts sekretāra rÄ«kojumu, un tā saturs nav atspoguļots resursu vadÄ«bas un grāmatvedÄ«bas programmā “Horizon”. MinÄ“tais liecina, ka Ministrijas atbildÄ«gajam darbiniekam, lai atbildÄ“tu uz PieteicÄ“ja pieprasÄ«to pamatojumu konkrÄ“tajai piemaksai, papildus jāpārbauda katra darbinieka personas lietas, meklÄ“jot konkrÄ“to rÄ«kojumu, kas prasa bÅ«tiskus laika resursus no Ministrijas atbildÄ«gā darbinieka un kavÄ“ šÄ« darbinieka tiešo darba pienākumu veikšanu, kas secÄ«gi var bÅ«tiski negatÄ«vi ietekmÄ“t Ministrijas pamatfunkciju Ä«stenošanu.

Tiesu praksÄ“ atzÄ«ts, ka persona savas tiesÄ«bas drÄ«kst izmantot atbilstoši to bÅ«tÄ«bai, kas nozÄ«mÄ“ arÄ« godprātÄ«gu to izmantošanu. Ja persona nepamatoti ar saviem informācijas pieprasÄ«jumiem vai iesniegumiem sniegt atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas prasa pārmÄ“rÄ«gus resursus no valsts puses, tas lÄ«dz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesÄ«bas saņemt informāciju vai atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas, jo valsts nespÄ“j pienācÄ«gi tos izskatÄ«t. TādÄ“jādi, lai arÄ« personai vispārÄ«gi ir tiesÄ«bas saņemt informāciju, viņa šÄ«s tiesÄ«bas nevar izmantot negodprātÄ«gi, un, atrunājoties ar neÄ“rtÄ«bām informācijas ieguvÄ“, prasÄ«t, lai iestāde informācijas ieguvi un apstrādi veic konkrÄ“tās personas vietā. Persona nevar prasÄ«t, lai iestāde velta ievÄ“rojamus laika vai finansiālos resursus konkrÄ“tā jautājuma risināšanai tikai tāpÄ“c, ka personai informācijas ieguve šÄ·iet pārāk sarežģīta un laikietilpÄ«ga. Personai ir jāapzinās, ka tā nav vienÄ«gā persona, kura ministrijā vÄ“ršas ar informācijas pieprasÄ«jumu, un ka ministrijai jāveic arÄ« normatÄ«vajos aktos noteiktās ministrijas pamatfunkcijas. Ja ministrija pievÄ“rstos personas pieprasÄ«tās informācijas sagatavošanai, tas varÄ“tu ievÄ“rojami traucÄ“t ministrijas darbu, informācijas sagatavošanas laikā ministrijai nespÄ“jot veltÄ«t pienācÄ«gu uzmanÄ«bu citu informācijas pieprasÄ«jumu izskatÄ«šanai, tādÄ“jādi ierobežojot citu personu tiesÄ«bas saņemt informāciju. (Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 20. novembra rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“mums lietā Nr. SKA-933/2013 un Senāta 2007.gada 8. jÅ«nija spriedums lietā Nr. SKA- 194/2007).

VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29.aprīļa noteikumu Nr.237 “Ä€rlietu ministrijas nolikums” 4.punktam Ministrijai ir šÄdas pamatfunkcijas:

1)   izstrādāt valsts ārpolitiku;

2)   ar politiskiem un diplomātiskiem lÄ«dzekļiem un saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem un

valdības deklarācijas ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īstenot vienotu valsts ārpolitiku;

3)   veikt Valsts protokola funkcijas;

4)   veikt konsulārās funkcijas valsti un ārvalstis;

5)   sagatavot un izsniegt stratÄ“Ä£iskas nozÄ«mes preču importa, eksporta un tranzÄ«ta licences;

6)   sagatavot un izsniegt kvotu atļaujas Krievijas Federācijas izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai, uzraudzÄ«bas dokumentus dzelzs un tÄ“rauda ražojumu un tekstilpreču ievešanai, kā arÄ« iepriekšÄ“jās atļaujas tekstilizstrādājumu izvešanai ekonomiskai pārstrādei;

7)   nodrošināt sadarbÄ«bu ar Latvijas diasporu;

8)   veikt citas ārÄ“jos normatÄ«vajos aktos noteiktās funkcijas.

Savukārt minÄ“to noteikumu 5.punkts paredz, lai nodrošinātu funkciju izpildi, Ministrija:

1)   analizÄ“ ārvalstu ārÄ“jo un iekšÄ“jo politiku un sniedz Saeimai un Ministru kabinetam informāciju un priekšlikumus par starpvalstu attiecÄ«bu attÄ«stÄ«bu;

2)   piedalās valsts ārÄ“jās ekonomiskās politikas veidošanā;

3)   nodrošina Latvijas Republikas interešu pārstāvÄ«bu Pasaules TirdzniecÄ«bas organizācijā un Eiropas SavienÄ«bas institÅ«cijās saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalÄ«jumu Eiropas SavienÄ«bas jautājumos atbilstoši Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu kopuma klasifikācijai;

4)   izstrādā un Ä«steno ārÄ“jās tirdzniecÄ«bas politiku;

5)   lemj par jautājumiem, kas saistÄ«ti ar valsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecÄ«bu atvÄ“ršanu ārvalstÄ«s, kā arÄ« sagatavo un iesniedz attiecÄ«gus priekšlikumus Ministru kabinetā;

6)   koordinÄ“ valsts pozÄ«cijas izstrādi un informācijas apriti Eiropas SavienÄ«bas jautājumos;

7)   koordinÄ“ valsts pozÄ«cijas izstrādi un interešu pārstāvÄ«bu NATO;

8)   veic normatÄ«vajos aktos noteiktās darbÄ«bas, kuras ir nepieciešamas, lai noslÄ“gtie starptautiskie lÄ«gumi stātos spÄ“kā valsts teritorijā;

9)   uzskaita starptautiskos lÄ«gumus un informÄ“ par to spÄ“kā stāšanos, darbÄ«bas pagarināšanu, apturÄ“šanu un izbeigšanu;

10) Valsts protokola funkciju veikšanai:

11) organizÄ“ ārvalstu delegāciju oficiālās vizÄ«tes valstÄ«, ja minÄ“tās delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, premjerministri, vÄ“stnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, kā arÄ« organizÄ“ starptautisko organizāciju oficiālās vizÄ«tes, ja tās vada šo organizāciju vadÄ«tāji;

12) organizÄ“ ārvalstu delegāciju vizÄ«tes valstÄ«, ja minÄ“tās delegācijas Latvijā uzturas pÄ“c valsts prezidenta, Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāja, ministru prezidenta vai ārlietu ministra oficiāla ielÅ«guma. Ja minÄ“tās personas dodas oficiālās vizÄ«tÄ“s uz ārvalstÄ«m, Valsts protokols sadarbÄ«bā ar attiecÄ«gajām ārvalstu institÅ«cijām organizÄ“ šo personu vizÄ«tes;

13) konsultÄ“ Latvijas diplomātiskā protokola jautājumos citu tiešÄs valsts pārvaldes iestāžu protokola nodaļas vai struktÅ«rvienÄ«bas, kas veic šÄ«s funkcijas;

14) sadarbÄ«bas nodrošināšanai ar Latvijas diasporu:

15) sadarbojas ar Latvijas diasporas pārstāvjiem;

16) atbalsta Latvijas diasporu un tās organizāciju veidotus projektus;

17) veicina Latvijas diasporas līdzdalību Latvijas ekonomikā, politikā, kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē;

18) izveido ministrijas funkciju izpildei nepieciešamās dokumentu reÄ£istrÄ“šanas, informācijas aprites un sakaru sistÄ“mas;

19) izveido un uztur stratÄ“Ä£iskas nozÄ«mes preču datu bāzi importa, eksporta un tranzÄ«ta jomā valsts uzraudzÄ«bas funkcijas izpildei un uzrauga stratÄ“Ä£iskas nozÄ«mes preču ražošanas, lietošanas un glabāšanas kārtÄ«bu;

20) veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

MinÄ“to Ministrijas funkciju un uzdevumu izpilde ir svarÄ«ga gan sabiedrÄ«bai, gan valsts interesÄ“m kopumā, lÄ«dz ar to Ministrijas cilvÄ“kresursu bÅ«tiskā noslodze, ko rada PieteicÄ“ja sistemātiskie informācijas pieprasÄ«jumi, bÅ«tiski apdraud valsts interesÄ“m svarÄ«gu Ministrijas pamatfunkciju veikšanu, bet Tiesa to nav uzskatÄ«jusi par bÅ«tisku apstākli, lai vÄ“rtÄ“tu valsts un tādÄ“jādi sabiedrÄ«bas interešu nozÄ«mÄ«gumu attiecÄ«bā pret privātpersonas tiesÄ«bu iegÅ«t informāciju ierobežojumu.

[2] Tiesa ir pārkāpusi APL 326.panta 3.punktu, nepareizi interpretējot Informācijas atklātības likumā ietvertās normas par personas tiesībām saņemt informāciju, kas ir valsts pārvaldes iestādes rīcībā, konkrēti neņemot vērā minētā Informācijas atklātības likuma 4.pantā un 5 .panta pirmaj ā daļā norādīto.

VÄ“rtÄ“jot minÄ“tās tiesÄ«bu normas kopsakarā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 2. panta trešajā daļā noteikto, secināms, ka informācija, kas normatÄ«vo aktu noteiktajā kārtÄ«bā noteikta par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, nav pieejama sabiedrÄ«bai.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta trešÄ daļa noteic, ka informācijas autors vai iestādes vadÄ«tājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzÄ“to pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamÄ«bas statusu.

Atbilstoši ArhÄ«vu likuma 1.panta 21.punktam publiskais dokuments ir institÅ«cijas darbÄ«bas rezultātā radÄ«ts vai saņemts dokuments. MinÄ“tā likuma 13.panta otrās daļas 3.punkts noteic, ka pieejamÄ«ba tiek ierobežota publiskajiem dokumentiem, kuri radÄ«ti ministrijā un kuri satur ar nacionālo drošÄ«bu, aizsardzÄ«bu vai ārlietām saistÄ«tu informāciju, kuras atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Šiem dokumentiem attiecÄ«gās institÅ«cijas vadÄ«tājs var noteikt vispārÄ“ju 30 gadus ilgu informācijas pieejamÄ«bas ierobežojuma periodu.

Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 26.pants noteic, ka diplomātiskā un konsulārā dienesta informācija ir Ä€rlietu ministrijā radÄ«ta vai saņemta informācija par ārpolitikas izstrādāšanu, vienotas valsts ārpolitikas Ä«stenošanu, valsts protokolu, konsulāro funkciju veikšanu, stratÄ“Ä£iskas nozÄ«mes preču importa, eksporta un tranzÄ«ta licenču izsniegšanu, eksporta un importa atļauju un cita veida atļauju izsniegšanu noteikta veida precÄ“m, kā arÄ« cita informācija, kas radÄ«ta vai saņemta ārÄ“jos normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tu funkciju veikšanai ārlietu jomā. Diplomātiskā un konsulārā dienesta informācijai, kuras atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m vai privātpersonu tiesÄ«bām un likumiskajām interesÄ“m, Ä€rlietu ministrijas valsts sekretārs var noteikt vispārÄ“ju 30 gadus ilgu informācijas pieejamÄ«bas ierobežojuma periodu no informācijas radÄ«šanas vai saņemšanas brīža. Ä€rlietu ministrijas valsts sekretārs var lemt par jauna informācijas pieejamÄ«bas ierobežojuma perioda noteikšanu pirms iepriekš noteiktā ierobežojuma perioda beigām.

Lai nodrošinātu ārlietu dienesta informācijas aizsardzÄ«bu, kuras atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m, saskaņā ar Ministrijas 2011. gada 13. oktobra kārtÄ«bas Nr.14 “Ä€rlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas aprites kārtÄ«ba” (pievienota konkrÄ“tās lietas materiāliem) 3.2.7.punktu. Ministrijas informācijas sistÄ“mas dati, tai skaitā datubāzes, ir diplomātiskā un konsulārā dienesta informācija, kam ir noteikts 30 gadu ilgs informācijas pieejamÄ«bas ierobežojuma periods no dokumentu saņemšanas vai radÄ«šanas dienas. Savukārt atbilstoši minÄ“tās kārtÄ«bas 4.1.1 .punktam. Atestācijas komisijas protokoliem un pārvaldes rÄ«kojumus pamatojošiem dokumentiem noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss uz vienu gadu no dokumenta saņemšanas vai radÄ«šanas dienas, lai nodrošinātu informācijas aizsardzÄ«bu, kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana var apgrÅ«tināt Ministrijas darbÄ«bu vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m.

Par Ministrijas darbinieku paveiktā darba atbilstÄ«bu piemaksu un prÄ“mÄ“šanas kritÄ“rijiem tiek lemts pÄ“c darbinieku paveiktā, sagatavojot pārvaldes rÄ«kojumus par papildus noteikto atalgojumu pamatojošu informāciju, kas ir ārlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informācija, lÄ«dz ar to nevar tikt sniegta informācija nedz par to skaitu, nedz saturu. Tā ir informācija, kas saistÄ«ta ar valsts drošÄ«bu, kas ietver nepieciešamo ekonomisko, militāro, politisko un diplomātisko pasākumu kopumu, lai nodrošinātu Latvijas Republikas valstisko pastāvÄ“šanu. ŠÄdas informācijas izpaušana var kaitÄ“t Latvijas valsts interesÄ“m, tai skaitā, ārpolitiskajām interesÄ“m, vai ministrijas darbÄ«bai un tās nodarbināto drošÄ«bai.

Tiesa minÄ“tajos normatÄ«vajos aktos noteikto nav ņēmusi vÄ“rā, lai gan Spriedumā ir atsaukusies uz lietas materiālos esošo Ministrijas 2011. gada 13. oktobra kārtÄ«bu Nr.14 “Ä€rlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas aprites kārtÄ«ba”, tomÄ“r nav uzskatÄ«jusi par bÅ«tisku analizÄ“t tajā noteikto informācijas, kam noteikts 30 gadu ilgs informācijas pieejamÄ«bas ierobežojuma periods, apjomu, tādÄ“jādi Tiesa nav ņēmusi vÄ“rā iepriekšminÄ“tajos normatÄ«vajos aktos noteikto un ir pārkāpusi APL 326.panta 1.punktu.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, personas prasÄ«ba tai sniegt ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju nevar bÅ«t pašmÄ“rÄ·Ä«ga. Tās jÄ“ga ir ļaut iestādei situācijā, kurā saņemts lÅ«gums izsniegt ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, veikt tādu izvÄ“rtÄ“jumu, kura ietvaros noskaidrojams, kuru no attiecÄ«gajā administratÄ«vajā procesā iesaistÄ«to interešu aizsardzÄ«bai konkrÄ“tajos apstākļos ir dodama priekšroka. LÄ«dz ar to, vÄ“rtÄ“jot ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas izsniegšanu, izšÄ·iroša nozÄ«me ir piešÄ·irama nevis tam, vai attiecÄ«gajā informācijas pieprasÄ«jumā formāli ir norādÄ«ts informācijas pieprasÄ«juma pamatojums, bet gan tam, vai iestādei pastāvošajos apstākļos objektÄ«vi ir iespÄ“jams novÄ“rtÄ“t, vai personas informācijas pieprasÄ«juma pamatā ir tādu interešu aizsardzÄ«ba, kas prevalÄ“ pār nepieciešamÄ«bu saglabāt pieprasÄ«to ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju iestādes rÄ«cÄ«bā, (skat. Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2017. gada 20.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-463/2017 (A420305515) III punkts).

Papildus vÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka Ministrijas darbinieki veic normatÄ«vajos aktos noteiktos Ministrijas uzdevumus un, tajā skaitā, pilda arÄ« starptautiskajās tiesÄ«bās paredzÄ“tās valsts saistÄ«bas, piemÄ“ram, koordinÄ“ saziņu ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstu kompetentajām institÅ«cijām par starptautisko sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemÄ“rošanu Latvijā. ŠÄdā situācijā Ministrijas atbildÄ«gais darbinieks tiešÄ veidā ir saistÄ«ts ar valstiskā lÄ«menÄ« svarÄ«gu saistÄ«bu izpildi. PiemÄ“ram, par šÄda komplicÄ“ta uzdevuma veikšanu Ministrijas darbinieks var saņemt naudas balvu par profesionāli valstiski svarÄ«ga uzdevuma veikšanu.

MinÄ“tā papildus atalgojuma pamatojuma izpaušana var radÄ«t kaitÄ“jumu, ne tikai Ministrijas un valsts interesÄ“m, kā arÄ« radÄ«t korupcijas risku, bet arÄ« radÄ«t bÅ«tisku apdraudÄ“jumu konkrÄ“tā Ministrijas darbinieka un, iespÄ“jams, to Ä£imenes locekļu profesionālajām un privātajām interesÄ“m, kas nav pieļaujams, bet Tiesa šÄdu aspektu vispār nav vÄ“rtÄ“jusi, jo Ä«paši ņemot vÄ“rā PieteicÄ“ja nekonkrÄ“to informācijas pieprasÄ«juma mÄ“rÄ·i un publicitāti masu medijos.

Ierobežotas pieejamÄ«bas informācija saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5. panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m. Viens no likumiem, kas noteic ierobežojumus informācijas pieejamÄ«bai, ir Fizisko personu datu aizsardzÄ«ba likums, kura mÄ“rÄ·is atbilstoši minÄ“tā likuma 1. pantam ir aizsargāt fizisko personu pamattiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, it Ä«paši privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, attiecÄ«bā uz fizisko personu datu apstrādi.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 2. panta 3.punktā ietvertajam jÄ“dziena skaidrojumam, personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificÄ“tu vai identificÄ“jamu fizisko personu.

Kā atzÄ«ts tiesu praksÄ“, personas vārds un uzvārds, vÄ“l jo vairāk, kopsakarā ar informāciju par darbavietu, ieņemamo amatu, nenoliedzami ir atzÄ«stami par personas datiem, pÄ“c kuriem attiecÄ«go personu var identificÄ“t (skat. Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2007. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr.T-194/04 [104]punktu un Eiropas savienÄ«bas tiesas 2010. gada 29. jÅ«nija sprieduma lietā Nr.C-28/08 [70]punktu). TādÄ“jādi šo datu izpaušana trešajām personām ir vÄ“rtÄ“jama kopsakarā ar Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7. panta uzskaitÄ«tajiem gadÄ«jumiem, kādos ir atļauta personas datu apstrāde (skat. AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu nama 2016. gada 10. augusta sprieduma lietā Nr.A420164016 [9] punkts; minÄ“tais spriedums nav stājies likumÄ«gā spÄ“kā).

Tiesa minÄ“to nav analizÄ“jusi, tādÄ“jādi nepamatoti pārvÄ“rtÄ“jusi PieteicÄ“ja tiesÄ«bas attiecÄ«bā pret Ministrijas darbinieku kā fizisku personu tiesÄ«bām uz savu likumisko interešu aizsardzÄ«bu.

IzvÄ“rtÄ“jot PieteicÄ“ja norādÄ«to informācijas pieprasÄ«juma pamatojumu, Ministrija neguva apstiprinājumu tam, kā PieteicÄ“js ir izmantojis lÄ«dz šim Ministrijas sniegto informāciju, kāds ir ieguvums sabiedrÄ«bai no šÄda veida pieprasÄ«jumiem, kā PieteicÄ“js izmantojis attiecÄ«go informāciju, lai veicinātu tiesiskumu un labas pārvaldÄ«bas principu ievÄ“rošanu valsts pārvaldÄ“, tādēļ minÄ“tais liedza Ministrijai pārliecināties, ka saņemto informāciju PieteicÄ“js izmanto labā

ticībā, rīkojoties Latvijas sabiedrības interesēs, nevis citos nolūkos.

[3] Tiesa nekritiski ir vÄ“rtÄ“jusi PieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumos norādÄ«to informācijas pieprasÄ«šanas mÄ“rÄ·i, kā arÄ« nav ņēmusi vÄ“rā Ministrijas paskaidrojumā izvÄ“rsto pamatojumu saistÄ«bā ar PieteicÄ“ja nekonkrÄ“to pamatu konkrÄ“tās informācijas iegÅ«šanai un izmantošanai.

Augstākā tiesa ir secinājusi, ka pamatojumam un mÄ“rÄ·im jābÅ«t norādÄ«tam tā, lai tas sniegtu ticamu priekšstatu par informācijas nepieciešamÄ«bu un izmantošanas veidu. {skat. Augstākās tiesas 2015. gada 26. marta sprieduma lietā Nr.SKA383/2015 [8]punkts).

Tiesu praksÄ“ atzÄ«ts, ka Informācijas atklātÄ«bas likums tiesÄ«bas uz vispārpieejamas informācijas saņemšanu vispār pÄ“c bÅ«tÄ«bas neierobežo, ja vien ir izpildÄ«ti formālie iesniegumam izvirzāmie kritÄ“riji. Informācijas atklātÄ«bas likums neparedz ierobežojumus gadÄ«jumos, ja nevis pieprasāmās informācijas saturs, bet pieprasāmās informācijas apjoms un pieprasÄ«jumu veids ir tāds, kas pats par sevi var kaitÄ“t citu tiesÄ«bu un interešu aizsardzÄ«bai, kā arÄ« vispārÄ«gi jebkādu citu valsts pārvaldes pamatfunkciju veikšanai, kas ir valsts kā sabiedrÄ«bas organizācijas formas pastāvÄ“šanas jÄ“ga. Turklāt, tiesÄ«bas saņemt informāciju, kas ir valsts pārvaldes rÄ«cÄ«bā, ir bÅ«tiska pamattiesÄ«ba, un tā ir bÅ«tiska iedzÄ«votāju tiesÄ«ba arÄ« demokrātiskas iekārtas funkcionÄ“šanai. Satversme paredz gan vārda brÄ«vÄ«bu, gan arÄ« tiesÄ«bas saņemt atbildi uz iesniegumiem no valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijām. TomÄ“r nepareizs bÅ«tu pieņēmums - ja reiz kādas tiesÄ«bas ir SatversmÄ“, tad tās nav ierobežojamas. ArÄ« tiesÄ«bas uz informācijas un atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas saņemšanu principā var tikt ierobežotas, ja ierobežojums ir samÄ“rÄ«gs un nepieciešams citu tiesÄ«bu un interešu aizsardzÄ«bai {Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2007. gada 8. jÅ«nija spriedums lietā Nr.SKA-194/2007).

Ministrijas ieskatā, PieteicÄ“ja norādÄ«tais pamats informācijas pieprasÄ«jumam - veicināt tiesiskumu un labas pārvaldÄ«bas principus valsts pārvaldÄ“ - nav atzÄ«stams par pietiekamu pamatu, lai atzÄ«tu, ka PieteicÄ“ja mÄ“rÄ·is ir aizsargāt tādas intereses, kas ir nozÄ«mÄ«gākas par informāciju, kas saistÄ«ta ar valsts drošÄ«bu, tajā skaitā, nepieciešamo ekonomisko, militāro, politisko un diplomātisko pasākumu kopumu, lai nodrošinātu Latvijas Republikas valstisko pastāvÄ“šanu. TomÄ“r minÄ“to Tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi.

TādÄ“jādi Tiesa, neveicot normatÄ«vajos aktos noteikto samÄ“rÄ«guma pārbaudi, ir nepamatoti atzinusi privātpersonas tiesÄ«bas uz informācijas iegÅ«šanu no valsts pārvaldes iestādes par prevalÄ“jošÄm attiecÄ«bā pret valsts drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas interesÄ“m, jo nav uzskatÄ«jusi par bÅ«tisku vÄ“rtÄ“t, vai PieteicÄ“ja pieprasÄ«tās informācijas izpaušana ir piemÄ“rota PieteicÄ“ja izvÄ“lÄ“tā mÄ“rÄ·a sasniegšanai, un kādas var bÅ«t iespÄ“jamās sekas tās izsniegšanas gadÄ«jumā. TādÄ“jādi Tiesa ir pārkāpusi APL 326.panta 1 .punktā noteikto.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 11. panta ceturtā daļa noteic, ka ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju pieprasa rakstveidā. Pieprasot ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, persona pamato savu pieprasÄ«jumu un norāda mÄ“rÄ·i, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamÄ«bas informācija tiek izsniegta, tās saņēmÄ“js uzņemas saistÄ«bas šo informāciju izmantot tikai tiem mÄ“rÄ·iem, kuriem tā pieprasÄ«ta.

VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka ir pamats secināt, ka pastāv cieša saikne starp PieteicÄ“ju un pietiek.com, kas sadarbojas, piemÄ“ram, ar laikrakstu “Latvijas AvÄ«ze”, kas savukārt ir informācijas avots arÄ« portālam "Delfi" un nacionālās informācijas aÄ£entÅ«rai LETA.

Masu informācijas lÄ«dzekļos ir rodami pierādÄ«jumi, ka PieteicÄ“js pieprasa informāciju valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“m, lai, iegÅ«stot informāciju, to tālāk nodotu publicÄ“šanai, piemÄ“ram, laikrakstam “Latvijas AvÄ«ze” {skat., laikraksta “Latvijas AvÄ«ze” 2018. gada 18. janvāra drukātajā izdevumā Nr.13 (5952) 4. lapā publicÄ“to rakstu "Tiesa nospriež - Ä€rlietu ministrijai jāatvainojas un jāatklāj ziņas”).

PieteicÄ“js ar savām darbÄ«bām, iesniedzot Ministrijā informācijas pieprasÄ«jumus un apstrÄ«dot Ministrijas faktisko rÄ«cÄ«bu šajā tiesvedÄ«bā, ir apliecinājis, ka viņa interese nav gÅ«t patiesu informāciju, bet saņemto informāciju interpretÄ“t sev vÄ“lamā veidā, jo PieteicÄ“js, pirms Ministrija ir izpildÄ«jusi Spriedumā uzlikto pienākumu un sniegusi PieteicÄ“jam prasÄ«to informāciju, gan laikrakstam Latvijas AvÄ«ze”, gan internÄ“ta vietnei pietiek.com ir darÄ«jis zināmu šajā tiesvedÄ«bā radÄ«to informāciju, atklājot PieteicÄ“jam izdevÄ«gāko pamatojumu no Sprieduma. Veicot izmaiņas informācijas secÄ«bā, PieteicÄ“js ir pārpublicÄ“jis publiski pieejamo informāciju par izmaksāto atalgojumu Ministrijas darbiniekiem, tostarp izmaksāto papildu atalgojumu (skat. httys://www, vietiek.com/raksti/rinkevica ministrija sviesta atklat piemaksu un prÄ“miju avio mu decembri atsevišÄ·iem darbiniekiem izmaksāti 1100, 1800 un vat 4500 eiro). MinÄ“tājā rakstā, tostarp, norādÄ«ts, ka “RinkÄ“viča ministrija spiesta atklāt piemaksu un prÄ“miju apjomu radot sabiedrÄ«bai priekšstatu, ka Ministrija pÄ“c Sprieduma saņemšanas ir savā mājaslapā publiskojusi PieteicÄ“ja prasÄ«to informāciju. ŠÄds apgalvojums neatbilst patiesÄ«bai, jo Ministrija, publiskojot informāciju par darbiniekiem izmaksāto atalgojumu 2017. gada decembrÄ«, to ir veikusi ierastajā apjomā un veidā, kādā tas ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumu Nr. 171 “KārtÄ«ba, kādā iestādes ievieto informāciju internÄ“tā” 11.16. punktā. Iepriekš norādÄ«tajās publikācijās esošÄ informācija liecina, ka PieteicÄ“jam ir pietiekama publiski pieejamā informācija par darbinieku papildus atalgojumu, lai sasniegtu PieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumos norādÄ«to informācijas pieprasÄ«šanas mÄ“rÄ·i, tādÄ“jādi PieteicÄ“js pats apliecinājis, ka Ministrija ar savu faktisko rÄ«cÄ«bu nav radÄ«jusi kaitÄ“jumu PieteicÄ“jam.

Tāpat ir bÅ«tiski uzsvÄ“rt, ka kritiski vÄ“rtÄ“jama PieteicÄ“ja rÄ«cÄ«ba attiecÄ«gās informācijas publiskošanā un Ministrijas un tās amatpersonu nomelnošanā veicina tiesiskumu vai labas pārvaldÄ«bas principu ievÄ“rošanu valsts pārvaldÄ“. Nav pamats uzskatÄ«t, ka PieteicÄ“js bÅ«tu normatÄ«vajos aktos noteiktais subjekts, kam bÅ«tu noteiktas tiesÄ«bas vÄ“rtÄ“t valsts pārvaldes iestādes rÄ«cÄ«bas tiesiskumu vai prettiesiskumu, lai varÄ“tu secināt, kā PieteicÄ“ja rÄ«cÄ«ba un pieprasÄ«tās informācijas izmantošana veicina tiesiskumu. MinÄ“tie pienākumi ietilpst Tiesas un Valsts kontroles kompetencÄ“. Ministrijas ieskatā, nav pamata apšaubÄ«t Valsts kontroles veikto kontroli valsts pārvaldes iestādÄ“s, veicot finanšu, likumÄ«bas un lietderÄ«bas revÄ«zijas atbilstoši Valsts kontroles likuma 2. panta pirmās daļas 1.punktam.

[4] Nosakot morālo kaitÄ“jumu PieteicÄ“jam, Tiesa nav sniegusi vÄ“rtÄ“jumu un pamatojusi, kā nonāca pie secinājuma par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma noteikšanas pamatu un konkrÄ“to atlÄ«dzinājuma veidu, lai gan pati Spriedumā ir norādÄ«jusi, ka PieteicÄ“js nav norādÄ«jis, kādā veidā Ministrijas rÄ«cÄ«ba bÅ«tiski ietekmÄ“jusi PieteicÄ“ja morālo stāvokli, kā arÄ«, kādas bÅ«tiskas sekas tā ir radÄ«jusi. TādÄ“jādi Tiesa nav ievÄ“rojusi tiesu praksÄ“ un normatÄ«vajos aktos atzÄ«to kārtÄ«bu, izvÄ“rtÄ“jot morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanas pamatu un apmÄ“ru.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka, tas vien, ka atlÄ«dzinājuma prasÄ«juma tiesiskais pamats pastāv, nenozÄ«mÄ“, ka nodarÄ«ts morāls kaitÄ“jums jeb radÄ«tas tādas faktiskas sekas, kas atlÄ«dzināmas. Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 11. panta trešÄ daļa tulkojama kopsakarā ar šÄ« likuma 9. pantu, kas paredz atlÄ«dzināt tikai tādas ciešanas, kuras izraisÄ«jis bÅ«tisks tiesÄ«bu aizskārums, (skat. Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2012. gada 15. maija spriedums lietā Nr. A420412311, SKA-410/2012, [12] punkts).

Å…emot vÄ“rā to, ka Tiesa nav pārliecinājusies, ka PieteicÄ“jam ir radies kaitÄ“jums Ministrijas faktiskās rÄ«cÄ«bas rezultātā, sniedzot atbildi uz PieteicÄ“ja iesniegumu tādā apmÄ“rā, kādā tas Ministrijai, ņemot vÄ“rā normatÄ«vajos aktos noteikto, bija iespÄ“jams, kā arÄ« to, ka pieteikumā nav sniegts Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 11. panta otrajā daļā noteiktais pamatojums kaitÄ“juma apmÄ“ram un tā cÄ“loņsakarÄ«bai ar Ministrijas rÄ«cÄ«bu, ar Spriedumu uzliktais pienākums Ministrijai atvainoties par tās faktisko rÄ«cÄ«bu, neievÄ“rojot Informācijas atklātÄ«bas likuma normas, nav pamatots un neatbilstošs tiesÄ«bu normām, kā arÄ« šis apstāklis liecina, ka Tiesa ir pārkāpusi APL 9. pantā noteikto patvaļas aizlieguma principu un nav ievÄ“rojusi APL 326.panta 1 .punktā noteikto.

[5] Pamatojoties uz norādÄ«to, Tiesai bija jāizvÄ“rtÄ“ minÄ“tais kopsakarā, atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem, jāsniedz tiesÄ«bu normu pilnÄ«ga un atbilstoša interpretācija, skaidrojums

un jāatklāj to jÄ“ga, objektÄ«vi jāvÄ“rtÄ“ un jāņem vÄ“rā pušu uz tiesÄ«bu normām pamatoti paskaidrojumi, kas attiecÄ«gajā gadÄ«jumā nav izdarÄ«ts, lÄ«dz ar to Spriedums neatbilst valsts interesÄ“m un nav sasniegts AdministratÄ«vā procesa pamatmÄ“rÄ·is, proti, tiesÄ«bu normu tiesiskas, precÄ«zas un efektÄ«vas piemÄ“rošanas publiski tiesiskajās attiecÄ«bās nodrošināšana, kas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Pamatojoties uz iepriekš minÄ“to, Ministrijas ieskatā, Spriedums ir nepamatots, neatbilstošs tiesÄ«bu normām un atceļams.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to un pamatojoties uz APL 9., 325. un 326.pantu, Informācijas atklātÄ«bas likuma 15.pantu, Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 9., 11. un 14.pantu, lÅ«dzam tiesu:

1. Ierosināt kasācijas tiesvedību.

2. Atcelt AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu nama 2017. gada 27. decembra spriedumu pilnÄ«bā un nosÅ«tÄ«t lietu jaunai izskatÄ«šanai.