Iesaki rakstu:

Ä€rkārtas situācija parāda cilvÄ“ku patieso dabu. Diemžēl Latvija nekad nav varÄ“jusi lepoties ar iekļaujošu sabiedrÄ«bu un atbalstu sociāli mazaizsargātām grupām. Taču daži jaunākie ierobežojumi, kas stājas spÄ“kā no 11.oktobra, apkauno pašus ideju autorus. Ilgu gadu pieredze pasaulÄ“ pierāda, ka, veidojot iekļaujošu vidi, ieguvÄ“ji ir visa sabiedrÄ«ba. Taču, vÄ“ršoties pret kādu sabiedrÄ«bas daļu, cieš tieši tās vismazāk aizsargātākie cilvÄ“ki - pensionāri, mazturÄ«gie un trÅ«cÄ«gie, cilvÄ“ki ar invaliditāti, arÄ« jaunieši. ŠÄ·iet, ka lielākā daļa sabiedrÄ«bas to nav pat pamanÄ«jusi.

Ir vÄ“rts pieminÄ“t, ka visā pasaulÄ“ ir sabiedrÄ«bas daļa, kas nevar vakcinÄ“ties medicÄ«nisku iemeslu dÄ“l, tāpÄ“c ārpus Latvijas Covid sertifikātā ir trešÄ iespÄ“ja - negatÄ«vs tests. IespÄ“jams, ka tikai Latvijā vienÄ«gā veids, kā iegÅ«t apstiprinājumu nespÄ“jai vakcinÄ“ties, ir ārstu konsÄ«lijs vai anafilaktiskais šoks no Covid vakcÄ«nas. Šoreiz nav runa par pamatotiem ierobežojumiem, bet par apkaunojošu attieksmi.

Kāpēc pazemot cilvēkus ar invaliditāti?

Ir nolemts, ka ārkārtas stāvokļa laikā cilvÄ“ki ar invaliditāti nesaņems transporta maksas atvieglojumus. Tos nesaņems visi pieaugušie, kuri izmanto transporta pakalpojumus, kurus dotÄ“ valsts vai pašvaldÄ«bas. Nav runa par vÄ«rusa ierobežošanu, jo, samaksājot par braucienu, cilvÄ“ki ar invaliditāti joprojām var veikt pašas nepieciešamākos braucienus ar sabiedrisko transportu, kas atsvÄ“rtu nesamÄ“rÄ«gās neÄ“rtÄ«bas.

Katram, kas ir redzÄ“jis lielāko daļu Latvijas dzelzceļa staciju, ir skaidrs, ka tajās nav augsto peronu un cilvÄ“ki ratiņkrÄ“slos vilcienos vispār nevar iekļūt bez citu palÄ«dzÄ«bas. Lai saņemtu palÄ«dzÄ«bu no Latvijas dzelzceļa, tā jāpiesaka 72 stundas iepriekš. Vai idejas autori tiešÄm izjÅ«t gandarÄ«jumu, ka ir “ieriebuši” cilvÄ“kiem ar invaliditāti? Vai sabiedrÄ«bai tas ir pieņemami? Šogad Ziedot.lv un Radio 5 veidos labdarÄ«bas akciju “Dod pieci!” kurā aktualizÄ“s vides pieejamÄ«bu. VarbÅ«t arÄ« tā turpmāk bÅ«s paredzÄ“ta tikai cilvÄ“kiem, kas ir vakcinÄ“ti un izslimojuši?

Goda uz negoda ģimenes

Valsts ir izveidojusi “Goda Ä£imenes” (agrāk 3+) apliecÄ«bas, ko var iegÅ«t daudzbÄ“rnu Ä£imenes un Ä£imenes, kas aprÅ«pÄ“ bÄ“rnus ar invaliditāti, lai sniegtu vairāk morālu nekā materiālu gandarÄ«jumu dažādu atlaižu veidā. ApliecÄ«bas paredz atlaides arÄ« sabiedriskajā transportā. Diemžēl no 18.oktobra daļa šo Ä£imeņu acÄ«mredzot kļūst par negoda Ä£imenÄ“m, jo atvieglojumus nevarÄ“s izmantot pieaugušie, kas nav vakcinÄ“ti. BÄ“rnus Latvijai viņiem ir atļauts audzināt, taču atlaides sabiedriskajā transportā nebÅ«s. Īpaši ciniski, ja, piemÄ“ram, bÄ“rniem un mammai atvieglojumi paliek, bet tÄ“tim, kas nevar vakcinÄ“ties, ne. Sanāks tāda goda-negoda Ä£imene. Samaksājot pilnu maksu, viņi joprojām var braukt, cik vÄ“las, tāpÄ“c jautājums nav par drošÄ«bu vai vÄ«rusa ierobežošanu. MÄ“rÄ·is ir demonstrÄ“t valsts un sabiedrÄ«bas attieksmi.  

TrÅ«cÄ«go pensionāru dalÄ«šana

Ir izteikts ierosinājums veicināt senioru vakcinÄ“šanos ar 20eur piecu mÄ“nešu laikā kā elektrÄ«bas cenu pieauguma kompensāciju. Medijos tiek izplatÄ«ta ziņa, ka tādÄ“jādi tiks sniegts arÄ« atbalsts maznodrošinātām grupām. Taču atbalsts pÄ“c bÅ«tÄ«bas tas bÅ«tu tikai tad, ja visiem pensionāriem kompensÄ“tu 20Eur, bet vakcinÄ“tajiem, piemÄ“ram, 25Eur.

ŠÄ« brīža galvenais mÄ“rÄ·is ir parādÄ«t tiem, kas nav vakcinÄ“jušies, kur ir viņu Ä«stā vieta valstÄ«. Protams, ka tas sāpÄ«gi skars tikai pašus trÅ«cÄ«gākos. 20Eur ietaupÄ«jums mÄ“nesÄ« varÄ“tu likties kārdinošs tikai kādam politiÄ·im, kas tā dēļ gatavs krāpties ar stāvvietu kartÄ“m, nevis pārtikušam cilvÄ“kam, kādu diemžēl starp pensionāriem nav daudz. 

Studentu eksports

GribÄ“tos pieminÄ“t arÄ« studentus, kuri, ja nav turÄ«gu radu vai iespÄ“ja ņemt kredÄ«tus, studiju gadus dzÄ«vo ar ierobežotiem ienākumiem. No 11.oktobra lielākajā daļā augstskolu nevarÄ“s klātienÄ“ studÄ“t ar negatÄ«viem testiem. Vairākiem tas nozÄ«mÄ“ studiju pārtraukšanu vai beigšanu.

Tikko ir stājušies spÄ“kā jaunie tirdzniecÄ«bas ierobežojumi. Sociālajos tÄ«klos neskaitāmi veikali paziņo par to, ka nedalÄ«s pircÄ“jus, vai informÄ“, kādus risinājumus ir atraduši, lai apkalpotu visus. Vai lÄ«dzÄ«gus publiskus paziņojumus varÄ“ja vÄ“rot kaut vai no vienas augstskolas? Diemžēl izrādās, ka cilvÄ“ks veikalu pasaulÄ“ ir lielāka vÄ“rtÄ«ba nekā Latvijas augstākajā izglÄ«tÄ«bā. Vesela paaudze jauniešu dzÄ«vÄ“ gÅ«st mācÄ«bu par to, kas var notikt, ja izvÄ“lies studÄ“t Latvijā.

Par laimi, šÄ« ir viscerÄ«gākā sabiedrÄ«bas daļa. Daudzi var doties uz kaimiņvalstu, Ziemeļvalstu, Eiropas vai pasaules universitātÄ“m, kur pieņem negatÄ«vus testus vai tos vispār neprasa. Pieredze rāda, ka studijas citās valstÄ«s paver arÄ« nesalÄ«dzināmi labākas karjeras iespÄ“jas. IespÄ“jams, nākotnÄ“ Latvija viņus kā augsti kvalificÄ“tu darbaspÄ“ku centÄ«sies pievilināt ar Ä«pašÄm programmām, jo Latvijā darbaspÄ“ka jau tagad trÅ«kst.

Drūmā realitāte

Ir paredzams, ka cilvÄ“ki, kurus skar apšaubāmie ierobežojumi, sevi neaizstāvÄ“s. Tā ir sabiedrÄ«bas daļa, kas palikusi Ä“nā jau 30 gadus kopš Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas. Nav iespÄ“jams ilgstoši cÄ«nÄ«ties ar trÅ«kumu, veselÄ«bas aprÅ«pes nepieejamÄ«bu, neiekļaujošu izglÄ«tÄ«bu un vÄ“l aizstāvÄ“t sevi pret politiÄ·u attieksmi. Citādāk mÄ“s jau sen dzÄ«votu labākā sabiedrÄ«bā.

Kur šiem cilvÄ“kiem vÄ“rsties pÄ“c atbalsta? Vai pie Latvijas valsts prezidenta, kas publiski ir pateicis, ka kovids tagad viņus “ņems priekšÄ”? Pie Ministru prezidenta, kas uz jautājumu, kā nopirkt ziemas drÄ“bes (arÄ« bÄ“rniem), atbild: “Ejiet vakcinÄ“ties!”

Tiesībsargs ir atzinis, ka nesaskata cilvēktiesību pārkāpumu tajā, kas notiek augstākajā izglītībā. Augstskolas un redzamas sabiedriskas organizācijas saņem valsts finansējumu un nevērsīsies pret savu naudas devēju, pat ja tiks īstenotas acīmredzami amorālas idejas.

Daļa inteliÄ£ences atklāti apsaukā pusi valsts par muļķiem, ļaundariem, neizglÄ«totiem cilvÄ“kiem ar zemiem ienākumiem, nesaprotot, ka kļuvuši akli savā pārākuma sajÅ«tā. LÅ«dzu, vakcinÄ“jieties, kas to varat, bet saglabājiet cilvÄ“cÄ«bu pret tiem, kas to nevar.

Zīmīgi, ka apkaunojuma sitiens trāpa sabiedrības daļai, kas nevar sevi aizstāvēt. Taču, pretēji gaidītajam, tas pazemina ideju autorus, lēmumu pieņēmējus un sabiedrību, kura to pieļauj.