Iesaki rakstu:

Pirms nepilna mÄ“neša (17. augstā) pagāja divi gadi, kopš RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu kolÄ“Ä£ija pieņēma lÄ“mumu, ka tā dÄ“vÄ“tajā Lemberga lietā arestÄ“tā manta tās iepriekšÄ“jam glabātajam – bijušajam Šveices advokātam Rudolfam Meroni - ir jānodod Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aÄ£entÅ«rai (NVA).

Nav nekādu pazÄ«mju, ka Rudolfs Meroni divu gadu laikā bÅ«tu šo mantu kādai Latvijas valsts struktÅ«rai nodevis – tieši otrādi, viņš to turpina lietot, piemÄ“ram, akcionāru pilnsapulcÄ“s apstiprinot uzņēmumu padomju sastāvus. AttiecÄ«gi nav arÄ« nekādu pazÄ«mju, ka NVA kaut ko bÅ«tu pārņēmusi. Pietiek pagājušajā nedēļā šajā sakarā rakstiski uzdeva vairākus jautājumus NVA direktorei, tomÄ“r atbildes pagaidām nav saņemtas.

Izskatās, ka ne tikai R. Meroni neko netaisās nodot, bet arÄ« NVA vairs neko nemaz netaisās pārņemt. No sabiedrÄ«bas interešu viedokļa sliktākais ir tas, ka neviens netaisās arÄ« uzņemties atbildÄ«bu par arestÄ“tās mantas “izčibÄ“šanu”, jo neviens arÄ« netaisās par to paprasÄ«t atbildÄ«bu no atbildÄ«gajām personām – pirmkārt, jau Ä¢enerālprokuratÅ«ras prokuroriem, no kuriem prokuratÅ«rā vairs strādā tikai Māris Urbāns un Juris Juriss.

ArÄ« Aivis Zalužinskis joprojām ir prokurors un nu jau viens pats apelācijas instancÄ“ turpina uzturÄ“t valsts apsÅ«dzÄ«bu t.s. Lemberga lietā (pirmajā instancÄ“ valsts apsÅ«dzÄ«bu uzturÄ“ja četri prokurori, bet vispār izmeklÄ“šanu veikuši un lÄ“mumus šajā lietā pieņēmuši vairāk nekā 10 prokurori). TomÄ“r A. Zalužinskis nav parakstÄ«jis dokumentus saistÄ«bā ar mantas arestu un R. Meroni nozÄ«mÄ“šanu par mantas glabātāju. Viņš, protams, nevar izvairÄ«ties no atbildÄ«bas par šveicieša darbÄ«bu mantas glabātāja statusā piesegšanu.

Vai “copy-paste” glābj no atbildÄ«bas?

Domājams, ka vienÄ«gie, kuri nejÅ«tas pārāk priecÄ«gi par radÄ«to situāciju ar arestÄ“to mantu, ir apelācijas instances tiesneši, kuriem tagad likums it kā uzliek par pienākumu, taisot apelācijas instances spriedumu, “izstrÄ“bt” šo prokuroru ievārÄ«to “putru”.

TomÄ“r viņu priekšgājÄ“ji - pirmās instances tiesas tiesneši - t.s. Lemberga lietā jau parādÄ«ja, kā var rÄ«koties, lai izvairÄ«tos no šÄ pienākuma: var jau vienkārši nokopÄ“t (“copy-paste”) attiecÄ«go apsÅ«dzÄ«bas sadaļu un prokuroru sarakstÄ«tos papÄ«rus par mantas arestu, neskatoties uz to, ka tie ir pretrunÄ«gi, neloÄ£iski un neatbilst lietā esošajiem pierādÄ«jumiem. “MÄ“s pilnÄ«bā piekrÄ«tam prokuroru viedoklim,” bija ļoti bieži dzirdÄ“ts teiciens pirmās instances tiesas procesā un tas nepārprotami redzams arÄ« pirmās instances spriedumā, kas lielā daļā ir “copy -paste” apsÅ«dzÄ«ba.

KāpÄ“c šis jautājums ir sabiedriski aktuāls, neskatoties uz to, ka visas atbildÄ«gās iestādes mÄ“Ä£ina norobežoties no tā risināšanas?

Kad R. Meroni 2007. gada decembrÄ« no prokuroriem saņēma glabāšanā šo mantu – uzrādÄ«tāja akcijas, patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bas, reālas akcijas un kapitāla daļas, prasÄ«juma tiesÄ«bas, pienākumu atdot daudzmiljonu parādus u.tml. –, viņš medijiem publiski apgalvoja, ka šÄ«s mantas vÄ“rtÄ«ba ir aptuveni 300 miljonu, respektÄ«vi, tās ir milzÄ«gas vÄ“rtÄ«bas, par kurām, uzliekot arestu, atbildÄ«bu ir uzņēmusies Latvijas valsts.

TomÄ“r vÄ“l svarÄ«gāk ir tas, ka šeit ir redzams, kā var lietot arestÄ“to mantu savās interesÄ“s un pÄ“c kāda laika to arÄ« faktiski pievākt – vajag tikai visu tiesÄ«bsargājošo institÅ«ciju klusÄ“jošu atbalstu tam. Par to, ka arestÄ“tā manta ir pievākta, apelācijas instances tiesā, piemÄ“ram, liecināja advokāts Mārtiņš KvÄ“ps: “Un tad Meroni vienkārši iztÄ«rÄ«ja visu naudu, kas bija VentspilÄ«. Ä»oti lielu summu.” Bet M. KvÄ“pa liecÄ«bas jāvÄ“rtÄ“ ļoti nopietni, jo viņš savulaik bija ļoti tuvās attiecÄ«bās ar R. Meroni un kā tulks – speciālists arÄ« piedalÄ«jās šeit minÄ“tās mantas arestÄ“šanas procedÅ«rā.
Kad pašreizÄ“jā valdošÄ kliÄ·e vairs nebÅ«s pie varas, par šo droši vien droši vien mācÄ«s juridisko fakultāšu studentiem, jo publiskas informācijas ir pietiekoši daudz. Nezin, ko pasniedzÄ“ji teiks studentiem? “Šausmas, šausmas”, vai tomÄ“r: “Mācieties, jaunieši, kā vajag!”

Dažu Ä£imeņu “tusiņš”

Pēdējā gada laikā R. Meroni ir turpinājis faktiski lietot arestēto mantu, balsojot akcionāru pilnsapulcēs.

PiemÄ“ram, AS “Ventbunkers” akciju kontrolpakete – 58% - uz pusÄ“m pieder NÄ«derlandes Antiļu salās reÄ£istrÄ“tās kompānijas “Tomika International N.V.” “meitas” kompānijām ar gandrÄ«z identiskiem nosaukumiem – “Yelverton Investments B.V.” un “Yelverton Investment B.V.” ŠÄ«s “Tomika International N.V.” akcijas, kas ļauj kontrolÄ“t AS “Ventbunkers”, ir arestÄ“tas un R. Meroni tās jau divus gadus atpakaļ bija jānodod NVA, kurai tad bija jālemj, kā balsot ar tām un kādus rÄ«kojumus un pilnvarojumus dot.

Neskatoties uz to, šÄ gada 6. jÅ«nijā ir mainÄ«ta AS “Ventbunkers” padome, ko var izdarÄ«t tikai akcionāru pilnsapulce, respektÄ«vi, tas nav iespÄ“jams, ja R. Meroni nelieto arestÄ“to mantu. Datu bāze “Firmas.lv” liecina, ka šajā 6. jÅ«nijā par AS “Ventbunkers” padomes locekļiem pārapstiprināti pats R. Meroni, viņa jaunā kundze ukrainiete Lidija Meroni (Lidiia Meroni), R. Meroni uzticamais ieročnesÄ“js Gints Laiviņš – Laivenieks un Francis Harands (Franz Harrand), kas ir kungs par patiesā labuma guvÄ“ju deklarÄ“tajai R. Meroni grāmatvedei austrietei Urzulai Harandai.

Amatu padomÄ“ zaudÄ“jusi R. Meroni ilggadÄ“jā sekretāre Diāna Jukna. Tāpat šogad amatus AS “Ventbunkers” valdÄ“ zaudÄ“juši D. Juknas draugi Jānis un Alvis Hāzes. Bet amatus AS “Ventbunkers” valdÄ“ ieguvuši Ventspils mūžīgais opozicionārs Ivars Landmanis un helikoptera pilots no Šveices ManfrÄ“ds Holenders. “Pietiek” savulaik jau aprakstÄ«ja R. Meroni vājÄ«bu uz helikopteriem.

Cita starpā brāļi Jānis un Alvis Hāzes, kā arÄ« Diāna Jukna šogad zaudÄ“juši amatus arÄ« AS “Kālija parks”, AS Baltijas ekspresis”, AS Baltic Coal Terminal” AS “Unifreight Logistics”, AS “Latvijas naftas tranzÄ«ts” u.c. –, kā nu kurš no viņiem, bet kopumā vairāk nekā 20 ar Ventspils tranzÄ«tbiznesu saistÄ«tos uzņēmumos.

ŠÄ gada 16. jÅ«nijā mainÄ«ta arÄ« AS “Kālija parks” padome, par padomes locekli ieceļot ukraini Mihailo Hitričenko (Khytrychenko Mykhailo) – ar lielu ticamÄ«bas pakāpi var apgalvot, ka viņš ir Meroni kundzes brālis.

Pavisam nesen – 30. augustā - mainÄ«ta padome un valde AS “Latvijas naftas tranzÄ«ts”. Šogad mainÄ«ta vadÄ«ba daudzos R. Meroni kontrolÄ“tajos Ventspils tranzÄ«tbiznesa uzņēmumos, kas nozÄ«mÄ“, ka viņš jÅ«tas pietiekoši komfortabli un apliecina iepriekšminÄ“to pieņēmumu, ka nekādu “arestÄ“to mantu” (nu jau varam likt pÄ“diņās) nevienam nodot netaisās.

Meroni bīstamās liecības

PÄ“c tam, kad 2020. gada 17. augustā R. Meroni tika atņemts mantas glabātāja statuss, R. Meroni sāka sniegt rakstiskas liecÄ«bas par šo “arestÄ“to mantu”.

Īpaši izteiksmÄ«gas tās kļuva pÄ“c tam, kad 2021. gada februārÄ« RÄ«gas apgabaltiesa pieņēma blakus lÄ“mumu, ka Valsts policijai ir jāizlemj jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu pret R. Meroni par tiesas lÄ“muma nepildÄ«šanu (respektÄ«vi - par “arestÄ“tās mantas” nenodošanu NVA).

“Izskatot RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas 2021. gada 22. februāra blakus lÄ“mumu”, Valsts policijas OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldes galvenā inspektore Veronika ÄŒuprika 2021. gada 3. augustā (t.i., tikai pusgadu pÄ“c RÄ«gas apgabaltiesas pieņemtā blakus lÄ“muma!!!) tiešÄm uzsāka kriminālprocesu un R. Meroni liecÄ«bas kļuva vÄ“l konkrÄ“tākas.

Tas nu tiešÄm ir kļuvis bÄ«stami “arestÄ“tās mantas” “nobÄ“dzināšanā” iesaistÄ«tām Latvijas amatpersonām. Jāatgādina, ka tieši no R. Meroni pirms vairākiem gadiem Londonas tiesā sniegtajām rakstiskajām Ä«paši konkrÄ“tajām liecÄ«bām (norādot precÄ«zu vietu un laiku) izgaismojās Ä¢enerālprokuratÅ«ras prokurora Anda Mežsarga un SAB augstākā lÄ«meņa amatpersonas Aigara Sparāna iesaiste biznesa strÄ«du kārtošanā. ŠobrÄ«d jau A. Mežsargs ir aizsÅ«tÄ«ts no prokuratÅ«ras izdienas pensijā, bet A. Sparāns ir izraidÄ«ts no SAB un ir iesaistÄ«ts pat divos kriminālprocesos, par kuru iztiesāšanu slepenÄ«bas dēļ nekas nav zināms.

Tagad RÄ«gas apgabaltiesai R. Meroni rakstiski, piemÄ“ram, liecina, ka Latvijas varas iestādÄ“m, tostarp NVA, faktiski nav nekādu juridisku iespÄ“ju pārņemt ārvalstÄ«s it kā arestÄ“to mantu, jo Latvijas varas iestādes nav nosÅ«tÄ«jušas tiesiskās palÄ«dzÄ«bas lÅ«gumus par attiecÄ«gās mantas arestÄ“šanu šajās ārvalstÄ«s.

Bet te uzreiz ir loÄ£isks jautājums – kāpÄ“c Ä¢enerālprokuratÅ«ra un citas varas iestādes nav nosÅ«tÄ«jušas tiesiskās palÄ«dzÄ«bas lÅ«gumus par mantas arestu ārvalstÄ«s? Visos citos gadÄ«jumos, kur nebija iesaistÄ«ts R. Meroni, tiesiskās palÄ«dzÄ«bas lÅ«gumi tika nosÅ«tÄ«ti. Procesa dalÄ«bnieki, tostarp cietušÄ pārstāvis un pats Aivars Lembergs daudzas reizes lÅ«dza pirmās instances tiesu beidzot taču arestÄ“t to mantu, nosÅ«tot tiesiskās palÄ«dzÄ«bas lÅ«gumus – viss velti. Ja šÄ« nav valsts amatpersonu bezdarbÄ«ba, tad kas tas ir?