ANO impotence – zaÄ¼Ä gaisma Krievijas noziegumiem UkrainÄ
Andis Kudors · 06.06.2022. · Komentāri (0)ProgresÄ«vie stÄsta, ka cilvÄ“ce virzÄs pa cilvÄ“ka saprÄta progresa ceļu uz aizvien saulainÄku tÄli. PraksÄ“ gan ir redzams, ka saulainÄ tÄle tÄ Ä«sti nav sasniegta. Nav jau tÄ, ka nebaudÄm attÄ«stÄ«bas augļus, piemÄ“ram, zinÄtnes radÄ«tus labumus. Vienlaikus ir jÄsecina, ka labas izmaiņas nav notikušas visÄs cilvÄ“ces darbÄ«bas jomÄs. Lai arÄ« kas ir sasniegts, cilvÄ“cei tÄ arÄ« nav izdevies atteikties no kara. Kur te ir progress?
Vils Rodžerss esot paudis: "NevarÄ“tu teikt, ka civilizÄcija neattÄ«stÄs, – katrÄ jaunÄ karÄ cilvÄ“ki tiek nogalinÄti jaunÄ veidÄ." 20. gadsimtÄ ir bijuši nopietni mÄ“Ä£inÄjumi izveidot tÄdu starptautisko sistÄ“mu, kurÄ kara iespÄ“jamÄ«ba tiktu ja ne likvidÄ“ta, tad vismaz radikÄli samazinÄta, tomÄ“r lieli panÄkumi ir izpalikuši, jo progresa kultivÄ“tÄji ignorÄ“ cilvÄ“ka reÄlo dabu un piedÄvÄ idealizÄ“tus – utopiskus – risinÄjumus.
Pirmais 20. gs. mÄ“Ä£inÄjums – Tautu savienÄ«ba
PÄrliecÄ«ba par to, ka nepieciešama globÄla miera un drošÄ«bas uzturÄ“šanas sistÄ“ma, radÄs jau PirmÄ pasaules kara laikÄ. Tas bija pirmais karš, kura upuru skaits sasniedza vairÄkus desmitus miljonu un kurÄ tika pielietoti Ä·Ä«miskie ieroÄi. ASV prezidents Vudro Vilsons uzrunÄ Kongresam 1918. gada 8. janvÄrÄ« ar 14 punktu programmu izklÄstÄ«ja savu redzÄ“jumu par pasaules kÄrtÄ«bu pÄ“c PirmÄ pasaules kara. Programmas galvenie punkti ietvÄ“ra atteikšanos no slepenÄs diplomÄtijas, vienlÄ«dzÄ«bas veicinÄšanu tirdzniecÄ«bÄ, VÄcijas okupÄ“to valstu un teritoriju atbrÄ«vošanu, Polijas neatkarÄ«bas noteikšanu un Tautu savienÄ«bas (jeb NÄciju lÄ«gas) izveidošanu.
Tautu savienÄ«ba ir cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ pirmÄ starptautiskÄ organizÄcija ar pilnvarÄm nodrošinÄt mieru un veicinÄt drošÄ«bu visÄ pasaulÄ“. TÄ dibinÄta 1919. gada 14. februÄrÄ« ParÄ«zes miera konferences laikÄ ar mÄ“rÄ·i attÄ«stÄ«t sadarbÄ«bu un nodrošinÄt mieru un drošÄ«bu starp tautÄm. Tautu savienÄ«bas galvenÄ Ä“ka atradÄs ŽenÄ“vÄ, ŠveicÄ“, un organizÄcija sastÄvÄ“ja no PÄrstÄvju asamblejas (ietvÄ“ra visu dalÄ«bvalstu pÄrstÄvjus), SavienÄ«bas padomes un PastÄvÄ«gÄ sekretariÄta, kuru vadÄ«ja Ä£enerÄlsekretÄrs. NespÄ“ja nolikt malÄ valstu savtÄ«gÄs intereses noveda pie Tautu savienÄ«bas nespÄ“jas novÄ“rst JapÄnas agresiju pret Ķīnu (1931. g.), ItÄlijas agresiju pret Etiopijas impÄ“riju (1935.–1936. g.) un PSRS agresiju pret Somiju (1939.–1940. g.).
VÄ“rts pieminÄ“t arÄ« AtbruņošanÄs konferences izgÄšanos 1933. gadÄ, kad VÄcija un JapÄna izstÄjÄs no Tautu savienÄ«bas. ArÄ« PSRS izslÄ“gšanu no SavienÄ«bas 1939. gadÄ var uzskatÄ«t par izmisuma žestu, jo tÄ tÄpat nekÄdi neietekmÄ“ja PSRS–Somijas kara gaitu. IzslÄ“gšanai tomÄ“r ir nozÄ«me mÅ«sdienÄs, jo tÄ apgrÅ«tina Kremļa centienus izplatÄ«t melus par PSRS pagÄtni. Tautu savienÄ«ba izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us nesasniedza un savu darbÄ«bu oficiÄli izbeidza 1946. gadÄ.
Otrs mÄ“Ä£inÄjums – ANO
PÄ“c OtrÄ pasaules kara – vÄ“sturÄ“ postošÄkÄ globÄlÄ konflikta – 1945. gada 24. oktobrÄ« Sanfrancisko (Kalifornijas štats, ASV) tika izveidota Apvienoto NÄciju OrganizÄcija (ANO). ArÄ« tÄs mÄ“rÄ·is bija kļūt par organizÄciju, kas spÄ“tu efektÄ«vi nodrošinÄt mieru un drošÄ«bu visÄ pasaulÄ“. Tika uzskatÄ«ts, ka organizÄcijas izveide un attiecÄ«gu pilnvaru piešÄ·iršana tai palÄ«dzÄ“s uzturÄ“t mieru, veicinÄt draudzÄ«gas attiecÄ«bas starp valstÄ«m un nodrošinÄt cilvÄ“ktiesÄ«bu ievÄ“rošanu. VienÄ no ANO svarÄ«gÄkajÄm institÅ«cijÄm – DrošÄ«bas padomÄ“ (DP) ir piecas pastÄvÄ«gÄs locekles – Krievijas FederÄcija, ASV, LielbritÄnija, Francija un Ķīna – un desmit nepastÄvÄ«gÄs locekles, kas tiek ievÄ“lÄ“tas uz diviem gadiem saskaÅ†Ä ar Ä£eogrÄfiskÄs pÄrstÄvniecÄ«bas principu bez tiesÄ«bÄm tikt pÄrvÄ“lÄ“tÄm divus termiņus pÄ“c kÄrtas. DrošÄ«bas padomÄ“ ir atļauts darboties arÄ« pÄrÄ“jÄm ANO dalÄ«bvalstÄ«m, taÄu tÄm nav balsstiesÄ«bu.
DrošÄ«bas padome pieņem rezolÅ«cijas un rekomendÄcijas, turklÄt rezolÅ«cijas ir juridiski saistošas. Katrai Padomes loceklei ir viena balss. PÄ“c 1965. gada 31. augustÄ veiktajiem grozÄ«jumiem ANO StatÅ«tu 23. pantÄ, ar kuriem DrošÄ«bas padomes locekļu skaits tika palielinÄts lÄ«dz 15, procesuÄlu lÄ“mumu pieņemšanai ir nepieciešamas deviņas jebkuru (pastÄvÄ«go vai nepastÄvÄ«go) locekļu balsis. SavukÄrt, lai pieņemtu svarÄ«gÄkus lÄ“mumus, kas saistÄ«ti ar DrošÄ«bas padomes funkcijÄm un to izpildi, nepieciešamas deviņas balsis, no kurÄm piecÄm ir jÄbÅ«t pastÄvÄ«go locekļu balsÄ«m. To dÄ“vÄ“ par "lielvaru vienprÄtÄ«bas lÄ“mumu" – ja kaut viena no DrošÄ«bas padomes pastÄvÄ«gajÄm loceklÄ“m balso pret, t.i., izmanto savas veto tiesÄ«bas, lÄ“muma pieņemšana tiek noraidÄ«ta.
PÄ“c starptautisko tiesÄ«bu eksperta un jurista Mišela ViralÄ« (Michel Virally) domÄm, vienprÄtÄ«bas princips netika ieviests praktisku drošÄ«bas apsvÄ“rumu dēļ – tas drÄ«zÄk bija nosacÄ«jums, bez kura DrošÄ«bas padome nespÄ“tu vispÄr pastÄvÄ“t. Neviena no piecÄm lielvalstÄ«m nekad nepiekristu izveidot efektÄ«vu kolektÄ«vÄs drošÄ«bas mehÄnismu, kas kÄdÄ brÄ«dÄ« varÄ“tu tikt izmantots pret šo konkrÄ“to lielvalsti un kas turklÄt bÅ«tu spÄ“jÄ«gs darboties bez šÄ«s valsts lÄ«dzdalÄ«bas. Ja lielie vÄ“las mieru, ir labi, bet ja ne?
Atceros anekdoti, ko man stÄstÄ«ja kÄda ukrainiete. Konflikta laikÄ ANO sÅ«ta vÄ“sti agresoram: "MÄ“s aicinÄm jÅ«s pÄrtraukt agresiju!" Agresors turpina karu un ignorÄ“ ANO. Tad ANO sÅ«ta otru vÄ“sti: "MÄ“s atkÄrtoti aicinÄm jÅ«s pÄrtraukt agresiju!" Agresors turpina iesÄkto. Tad ANO sÅ«ta trešo vÄ“sti: "MÄ“s trešo reizi aicinÄm jÅ«s pÄrtraukt agresiju, un, ja jÅ«s to nepÄrtrauksiet, tad mÄ“s jÅ«s brÄ«dinÄm, ka pÄrtrauksim aicinÄt pÄrtraukt agresiju!"
Ä€zis par dÄrznieku. Ko Krievija dara ANO DrošÄ«bas padomÄ“?
ANO DP ir piedalÄ«jusies starptautisku krīžu risinÄšanÄ, bet tai nav izdevies efektÄ«vi darboties ne 1999. gada Kosovas krÄ«zes laikÄ, ne 2011. gada LÄ«bijas pilsoņu kara laikÄ. VÄ“rts pieminÄ“t arÄ« Kipras konfliktu. Tikai pÄ“c 1963. gada etniskajÄm tÄ«rÄ«šanÄm, kuras veica abas konfliktÄ iesaistÄ«tÄs puses, 1964. gadÄ KiprÄ tika ievests miera uzturÄ“tÄju kontingents. To pašu var teikt par etniskajÄm tÄ«rÄ«šanÄm RuandÄ – ANO DrošÄ«bas padome neizpildÄ«ja vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem, t.i., novÄ“rst agresijas aktus, kÄ arÄ« brÄ«dinÄt par tiem pÄrÄ“jo pasauli.
Filozofiski raugoties uz tiesiskumu, varam spriest, ka tiesÄ«bu principi darbojas dzÄ«vÄ“, ja to nodrošinÄšanai tiek lietots varas piespiedu mehÄnisms. Tiesiskums var darboties arÄ«, ja visi sistÄ“mas dalÄ«bnieki vienojas sekot principiem, iekšÄ“jas motivÄcijas vadÄ«ti. Un, ja šÄdas – morÄlÄ“ vai reliÄ£ijÄ – balstÄ«tas iekšÄ“jÄs motivÄcijas nav, ko tad? Ja nav ne piespiešanas mehÄnisma, ne pašdisciplÄ«nas, tad ir tas, kas notiek UkrainÄ, – karš. Ja ANO kÄ miera nodrošinÄtÄja nedarbojas, tad valstis vienpusÄ“ji (vai veidojot koalÄ«cijas) pašas lemj taisnÄ«bu. Tas var izdoties labi un ne tik labi (piemÄ“ram, IrÄkas otrais karš 2003. g.).
Krievija savu statusu ANO mantoja kÄ PSRS pÄ“ctece, lai gan te ne viss ir tik melnbalti, bet raksta ierobežotÄ apjoma dēļ šo tÄ“mu te neattÄ«stÄ«šu. MÅ«sdienu realitÄte ir tÄda, ka agresors ir ietÄ“rpies miera nesÄ“ja drÄ“bÄ“s un vairo destrukciju, nes nÄvi un ciešanas, nevis nodrošina mieru. ANO DP spÄ“j rÄ«koties tad, ja Krievija un Ķīna netraucÄ“, kÄ tas bija ar ANO mandÄta piešÄ·iršanu NATO operÄcijai AfganistÄnÄ. Karš UkrainÄ notiek jau kopš 2014. gada. TaÄu ANO DrošÄ«bas padome joprojÄm nav spÄ“jusi piespiest Krieviju ievÄ“rot starptautiskÄs tiesÄ«bas saistÄ«bÄ ar teritoriÄlo nedalÄmÄ«bu un spÄ“ka nepielietošanu viena vienkÄrša iemesla dēļ – agresoram ir veto tiesÄ«bas ANO DP lÄ“mumu pieņemšanÄ.
Gan ANO Ä£enerÄlsekretÄrs Bans KimÅ«ns, gan Kofi Annans ir paudis viedokli par labu ANO DrošÄ«bas padomes reformÄ“šanai, bet runas paliek tikai runas, jo kurš pavÄ“lÄ“s ASV, Ķīnai un citÄm DP pastÄvÄ«gajÄm valstÄ«m lemt par reformÄm? Vinstons ČērÄils esot teicis: "Nav jÄ“gas atkÄrtot: "MÄ“s darÄm visu iespÄ“jamo." Mums ir jÄatrod veids, kÄ izdarÄ«t to, kas jÄizdara!" Vai cilvÄ“ce to vispÄr spÄ“j? Interesanti, ko šajÄ sakarÄ domÄ pašreizÄ“jais ANO Ä£enerÄlsekretÄrs Antoniu Guterešs pÄ“c tam, kad viņa vizÄ«tes laikÄ KijivÄ Krievija veica spÄrnoto raÄ·ešu triecienus pa Ukrainas galvaspilsÄ“tu?
Ja sirdÄ« ir karš, tad tas ik pa laikam izlaužas ÄrÄ
Vladimirs Putins un visa Krievija nepÄrtraukti ar kÄdu karo. Lielinieki karoja ar baltgvardiem, uzņēmÄ“jiem un zemniekiem, pÄ“c tam Staļina vadÄ«bÄ tika karots ar visiem, kuri domÄ atšÄ·irÄ«gi un nepielÅ«dz "tautu tÄ“vu" kÄ elku. VDK priekšteÄi nogalinÄja mÄcÄ«tÄjus un visur meklÄ“ja Ärvalstu spiegus, kuri traucÄ“ strÄdniekiem sasniegt saulaino tÄli.
PÄ“c OtrÄ pasaules kara bija karš ar "dÄ«kdieņiem" (tuņijadciem) un "dzeršanu ražošanÄ" (pjanstvo na proizvodstve). Bija jÄpiedalÄs sociÄlistiskajÄ sacensÄ«bÄ (cīņÄ), jÄkaro ar brÄÄ·i un deficÄ«tu, vÄrdu sakot, visu laiku – karš. Krievu rokmÅ«zikas zvaigzne Andrejs MakariÄevs, kurš ir kritis Putina režīma nežēlastÄ«bÄ, reiz dalÄ«jÄs ar iespaidiem, kas radušies, skatoties SpÄnijÄ vietÄ“jo televÄ«ziju.
MÅ«ziÄ·is teica – lai kuru spÄņu kanÄlu arÄ« ieslÄ“gtu, visur stÄsta par normÄlu dzÄ«vi. Bet kas Krievijas TV kanÄlos? Visur kaut kÄda cīņa. Putina režīms ir kara slavinÄšanas režīms. Krievijas nacionÄlÄs identitÄtes konstruÄ“šanÄ Kremļa ideologi karam ir ierÄdÄ«juši sevišÄ·u lomu. TurklÄt, stÄstot par to, tiek daudz melots. GrieÄ·u traģēdijas tÄ“vs Aishils (Aischylus) teica, ka "pirmais upuris karÄ ir patiesÄ«ba". Putins ir nojaucis robežu starp karu un mieru Krievijas ÄrpolitikÄ, tÄpÄ“c viņa diplomÄtija nepÄrtraukti ir kara laika diplomÄtija, un karÄ visi lÄ«dzekļi esot labi.
Krievijas televÄ«zijas kultivÄ“tÄ Valhalla parÄda to, kas daudziem KrievijÄ ir sirdÄ«s. Maskavijas somugri un slÄvi stipri cieta kopš tatÄru-mongoļu laikiem. Vai šÄ«s dvÄ“seles traumas, kas socializÄcijas ceÄ¼Ä pÄriet no paaudzes uz paaudzi, ir dziedinÄtas? Kopš Krievijas impÄ“rijas laikiem Krievijas vÄ“sture tiek stÄstÄ«ta, ignorÄ“jot to, ka Maskavija bija Ordas turpinÄjums un daudzÄ“jÄdÄ ziÅ†Ä tÄs vÄ“rtÄ«bu iemiesojums, kam ir maz sakara ar Kijivas Krievzemi (jeb Rusi).
DrosmÄ«gÄ cÄ«nÄ«tÄja par cilvÄ“ktiesÄ«bÄm un disidente ValÄ“rija Novodvorska (ko ilggadÄ“jÄ 9. maija pasÄkumu zvaigzne Nils Ušakovs savulaik ciniski nosauca par multiplikÄcijas tÄ“lu) bija starp retajiem Krievijas domÄtÄjiem, kas runÄja par Ordas tradÄ«ciju turpinÄjumu Krievijas valstiskuma attÄ«stÄ«bÄ. Vai bieži nÄkas dzirdÄ“t Krievijas pilsoņu pÄrdomas, kas skanÄ“tu aptuveni šÄdi: "Cauri gadsimtiem necieņa pret cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«bu un tiesiskumu mÅ«s nav atstÄjusi. Ko mÄ“s paši varÄ“tu darÄ«t, lai situÄcijÄ mainÄ«tos un mÄ“s ražotu mieru, nevis karu?" Neatminos neko tÄdu.
ArÄ« daļa Krievijas demokrÄtu tÄ nerunÄ, jo atbildÄ«bu par karu uzliek tikai Putinam un šauram cilvÄ“ku lokam. VÄcijas nacisti un JapÄnas militÄristi dziedinÄjÄs caur sakÄvi lielÄ karÄ, vai Krievijas putinisti kaut kad dziedinÄsies no impÄ“risma, kas ieguvis fašisma vaibstus?
NobeigumÄ: akÅ«ta reformu nepieciešamÄ«ba
Rietumi nevar palikt tikai filozofiskÄs pÄrdomÄs par krievu mÄ«klaino dvÄ“seli, jo norit karš, kurÄ iet bojÄ ukraiņi. Ir jÄpalÄ«dz Ukrainai uzvarÄ“t, nevis jÄmeklÄ“ netaisnÄ«gs pamiers uz Ukrainas ciešanu rÄ“Ä·ina. Un, domÄjot ilgtermiņÄ, beidzot ir jÄreformÄ“ ANO DrošÄ«bas padome, jo citÄdi tÄs pastÄvÄ“šana mÅ«sdienu veidolÄ rada vilšanos taisnÄ«guma panÄkšanÄ starptautiskajÄs attiecÄ«bÄs un tiek vairota liekulÄ«ba. ANO DrošÄ«bas padomes bezspÄ“cÄ«bas cÄ“lonis ir tÄs struktÅ«ra – pastÄvÄ«go un nepastÄvÄ«go locekļu skaits, kÄ arÄ« veto tiesÄ«bu piešÄ·iršanas kÄrtÄ«ba un izmantošanas iespÄ“jas.
Skaistas un vienlaikus tukšas frÄzes par miera nepieciešamÄ«bu neko nedod, drÄ«zÄk jau tikai pasliktina situÄciju. StarptautiskajÄm tiesÄ«bÄm ir jÄbÅ«t saistošÄm, lÄ«dz ar to ir nepieciešams pilnveidot organizÄcijas mehÄnismus, kas nodrošinÄtu to ievÄ“rošanu. Viens no praktiskiem soļiem ir šis: konfliktÄ iesaistÄ«tajai pusei ir jÄatņem balsstiesÄ«bas DrošÄ«bas padomÄ“. PašreizÄ“jÄ Krievijas–Ukrainas kara kontekstÄ šÄds nosacÄ«jums bÅ«tu izšÄ·irošs. TÄpat vajadzÄ“tu noteikt, ka kÄdas pastÄvÄ«gÄs locekles – kas pati nav konflikta dalÄ«bniece – motivÄ“ta atturÄ“šanÄs kÄda lÄ“muma pieņemšanÄ nenozÄ«mÄ“ to, ka šis lÄ“mums automÄtiski netiek pieņemts. Kaut ko tÄdu panÄkt liekas neiespÄ“jami, bet, ja netiks mÄ“Ä£inÄts to izdarÄ«t, tad kÄpÄ“c vispÄr runÄt par starptautiskajÄm tiesÄ«bÄm (jeb starptautiskajiem likumiem)? Tas bÅ«tu lÄ«dzÄ«gi tam, ja valdÄ«ba paziņotu, ka slepkavot un zagt nedrÄ«kst, bet policijas un tiesas valstÄ« nebÅ«tu.