Iesaki rakstu:

IzlasÄ«juši Aivara Lemberga kaismÄ«go uzstāšanos bÄ“gļu jautājumā, ko Pietiek publicÄ“ja aizvadÄ«tās nedēļas beigās, vairāki lasÄ«tāji ir lÅ«guši atgādināt - kādās gan skolās apgÅ«ta šÄ« lieliskā oratora māksla. Izpildot šo lÅ«gumu, publicÄ“jam nodaļu no nu jau pasen izdotās Lato Lapsas un KristÄ«nes Jančevskas grāmatas "Kas ir Lembergs: Ventspils mÄ“ra ceļš uz naudu un varu". Nodaļas nosaukums - "AktÄ«vists, ateists, „sadzÄ«vÄ“ pieticÄ«gs” – un nedaudz stukačs?".

Droši vien, ja tik tas bÅ«tu iespÄ“jams, šo dokumentu tagadÄ“jais Ventspils mÄ“rs pasludinātu par „neeksistÄ“jošu”, „nepastāvošu” un „nepareizu”. Bet nekā darÄ«t: pateicoties padomju valsts pÅ«lÄ“m vismaznozÄ«mÄ«gāko dokumentu saglabāšanā, te nu tas guļ, izcelts no Latvijas Valsts arhÄ«va dzÄ«lÄ“m, – dažas diezgan bÄ“rnišÄ·Ä«gā rokrakstā aprakstÄ«tas lapiņas ar tikpat bÄ“rnišÄ·Ä«gām pareizrakstÄ«bas kļūdām un virsrakstu „Protokols Nr. 5 komjaunatnes biroja sÄ“dÄ“ 1974. g. 26. novembrÄ«”.

Protams, Viļa Selecka „uzlabotajā” grāmatas Ä’nas pār Ventspili variantā jÅ«s neatradÄ«siet pieminÄ“tu ne šo datumu, ne šo protokolu – tā vietā Ventspils mÄ“rs tur cita starpā apgalvo: „KamÄ“r viņi tur, Rietumos taisÄ«ja karjeru, tikmÄ“r es strādāju tai tautai, kura dzÄ«vo te, Latvijā. Lai tā nebÅ«tu zudusi. Ja nebÅ«tu tautas, tad nebÅ«tu ne Atmodas, ne nākotnes. Es neesmu nevienu ne šÄvis, ne kāris. Es neesmu rakstÄ«jis denunciācijas. Es neesmu bijis stukačs. Mana sirdsapziņa ir tÄ«ra…”

Toties kādreizÄ“jais nodokļu inspektors, tagad gids Imants Kviesis šo dienu atceras vÄ“l tagad, – un tās nav viņa gaišÄkās studiju dienu atmiņas. Todien Imantu – Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes studentu – izslÄ“dz no komjaunatnes, un tikai brÄ«numainā kārtā viņš automātiski netiek izmests arÄ« no augstskolas. Turklāt pārkāpums tiem laikiem ir ļoti nopietns – brÄ«vdomÄ«gais students publiski izteicies par padomju iekārtas nepilnÄ«bām, turklāt ļoti neapdomÄ«gi izvÄ“lÄ“jies sarunu biedrus savu „antisociālistisko ideju” izklāstÄ«šanai.

IzlasÄ«sim kopā komjaunatnes biroja sÄ“des protokolu – patiesÄ«bā tas ir pietiekami daiļrunÄ«gs un izsmeļošs:

„Ieradušies 14 komj. biroja locekļi.

Nav ieradušies: Bule, Liepiņa.

Piedalās LVU k/k loc. Lembergs, Bērtulsone. (..)

Komsorgs Dunna iepazÄ«stina ar studenta komjaunieša I. Kvieša personÄ«go lietu. Kviesis izvirzÄ«jis sarunās ar grupas biedriem antisociālistiskas idejas. Tas noticis tieši šÄ« mācÄ«bu gada laikā. Kviesis pats neuzskata šos savus izteikumus par apolitiskiem, neesot domājis, ka tas radÄ«šot tādu rezonansi. Nedomā, ka tikai kapitālistiskajā pasaulÄ“ viss ir jauki, arÄ« pie mums esot daudz kas labs. Tas esot tikai tā gadÄ«jies, ka semināra biedri uzsvÄ“ruši, iztirzājuši visu labo un viņam iznācis izteikties tikai par slikto mÅ«su sabiedrÄ«bā.

Imants jau mācÄ«jies Ä¢eogrāfijas fakultātÄ“ 1,5 gadus. Aizgājis pÄ“c paša vÄ“lÄ“šanās, neesot interesÄ“jusi Ä£eogrāfija. Ekonomika interesÄ“jot.

Imants atzÄ«st, ka viņa izturÄ“šanās neesot komjaunieša cienÄ«ga.

b. Lembergs uzskata, ka tagadÄ“jā lieta nav saistÄ«ta ar Kvieša aiziešanu no Ä¢eogrāfijas fak. Kviesis savu koncepciju esot izvirzÄ«jis pārliecinoši strÄ«dos ar Lembergu. Lembergs uzskata, ka Kvieša domas ir dziļas un pretrunā ar sociālistiskās sabiedrÄ«bas principiem un mainÄ«t tās bÅ«s grÅ«ti.

BÄ“rtulsone izsaka savas domas: liekas, ka Kviesis pretÄ“ji biedru labajiem izteikumiem izvirza trÅ«kumus, bet bÅ«tÄ«bā viņš izsakot apolitiskos spriedumus neapdomājot.

Lembergs vēl piebilst, ka Kviesis apsolījis, ka savus uzskatus atklāti nepropagandēs.

b. Oboļencevs uzdod jautājumu, vai valstī būtu demokrātiskāk, ja pastāvētu vairākas partijas. Kviesis uzskata, ka varētu soc. valstī būt divpartiju sistēma, tas būtu demokr.

b. Oboļencevs un b. Gončarovs uzskata, ka b. Kviesis jāizslēdz no komjaunatnes.

b. Jaunzems par labāku uzskata stingro rājienu ar ierakstu, uzlikt pārbaudes laiku un tad izskatÄ«t atkal šo lietu.

b. Daško uzskata, ja Kviesis domā, ka var pastāvÄ“t vairākas partijas, tad viņa uzskati nebalstās uz partijas principiem un komjaunatnÄ“ viņš palikt nevar.

b. Baumanis domā, ka Kviesis var laboties, ka vajadzÄ«ga tikai pāraudzināšana.

b. Kalniņa uzskata, ja Imantu izslēgs, viņam nebūs stimula laboties.

b. Lejiņš netic nevienam Kvieša vārdam, domā, ka Imants melo, runā tikai, lai runātu, sevi attaisnotu. Komjaunatne nav brÄ«vprātÄ«ga pāraudzināšanas biedrÄ«ba.

Kviesim dod pÄ“dÄ“jo vārdu. Viņš neesot pret sociālismu, pret mÅ«su partijas principiem. LÅ«dz visus ticÄ“t viņam.

Birojā 2 lēmumi:

1) izslēgt Kviesi no VĻKJS biedru rindām, kā to nolēmusi grupa.

2) izteikt stingro rājienu ar ierakstu personīgajā lietā.

LÄ“mums – ar balsu vairākumu (9 pret 5) izslÄ“gt b. Kviesi no VÄ»KJS biedru rindām.

Labojums. LÅ«gt augstākstāvošos orgānus, lai Kviesis paliktu LVU studentu skaitā. Tam visi piekrÄ«t vienbalsÄ«gi.”

Šeit nav šaubu – daiļrunÄ«gajā dokumentā runa ir nevis par kādu dubultnieku, bet tieši mÅ«su grāmatas galveno varoni. Tieši Aivars Lembergs biroja sÄ“dÄ“ izliek visu, kā bijis: gan to, ka Imants Kviesis „savu koncepciju” izvirzÄ«jis tieši sarunā ar viņu, gan to, ka vaininieks tieši viņam solÄ«jis „savus uzskatus atklāti nepropagandÄ“t”, gan to, ka sarunas biedra izteiktās antisociālistiskās domas ir „pretrunā ar sociālistiskās sabiedrÄ«bas principiem un mainÄ«t tās bÅ«s grÅ«ti”.

Nez vai kādam pÄ“c protokola izlasÄ«šanas var rasties šaubas, pÄ“c kura „biedra” dotā „signāla” apspriestajam grÄ“kāzim nākas stāties bargo komjauniešu priekšÄ. Tikai pats Imants Kviesis gan, izrādās, lÄ«dz šai baltai dienai ir dzÄ«vojis laimÄ«gā neziņā: Aivars viņam toreiz esot teicis, ka šajā sÄ“dÄ“ esot darÄ«jis, ko varÄ“jis, lai tikai brÄ«vdomÄ«go Imantu neizmestu no komjaunatnes, – bet nekā. Un tā nu tālāk abi kļuvuši pat par tādiem kā draugiem:

„Beigās mÄ“s ar Aivaru palikām labi draugi, viņš pie manis nāca ciemos. Es taisÄ«ju kandžu un tad mÄ“s tā labprāt iemalkojām. Bet nu tad, kad viņš palika bagāts, bet es – nabags, tad jau vairs nesatiekamies. Tā jau ir latviešu sabiedrÄ«ba.

Es jau tolaik domāju savādāk, man bija citi uzskati par politekonomiju un vÄ“sturi, tāpÄ“c jau arÄ« laikam mani izmeta no komjaunatnes. Bet Aivars jau no paša sākuma bija karjerists, dedzÄ«gi aizstāvÄ“ja komunisma idejas. PÄ“c tam, kad atgriezās no Anglijas, pienāca pie manis un teica, ka daudz ko redzÄ“jis un ka man tomÄ“r esot taisnÄ«ba. Bet viņš jau bija gatavs locÄ«ties jebkuriem vÄ“jiem lÄ«dzi. Tas, ka viņš bija dedzÄ«gs komunists, jau nenozÄ«mÄ“, ka viņš tā tiešÄm domāja. Komjaunatnes un partijas aktivitātes viņam ļāva uzkalpoties lÄ«dz tam amatam VentspilÄ«.

Tiesa, toreiz, pÄ“c brauciena uz Angliju viņš vairāk sāka piekrist tām manām idejām, aizņēmās no manis vecās AtpÅ«tas. Tās gan nebija manas, bet mana drauga. LÅ«dza, lai aizvedu ar moci uz Tukumu, kur viņam sievasmāte dzÄ«vojot. Griboties pa brÄ«vām dienām palasÄ«t. Un pÄ“c tam pateica, ka sievasmāte kurinājusi krāsni, nav apskatÄ«jusies, ko met ugunÄ«. Un tā visas AtpÅ«tas sadedzinātas. Manam draugam tur bija tādi skaisti sÄ“jumi.

TomÄ“r nevaru apgalvot, ka Lembergs mani nostučīja un tāpÄ“c mani izmeta no komjaunatnes. Tādu grÄ“ku es gan viņam neuzveļu. Bija tur pÄ“c viņa brauciena uz Angliju kādā 1977.gadā, viņš lielÄ«jās, ka tur viens nepareizās lietas runājis un nepareizās dziesmas dziedājis. Nu, un to pÄ“c tam esot izmetuši no komjaunatnes. To pats Aivars man stāstÄ«ja…”

Tā Imants Kviesis saka tagad, vÄ“l neredzÄ“jis tālā 1974. gada 26. novembra protokolu, kas visus šos gadus mierÄ«gi nogulÄ“jis arhÄ«vos. (Starp citu, viņa pieminÄ“tais „izmestais” ir apdrošināšanas speciālists Almanis, kurš – jau atkal acÄ«mredzot nedaudz baidoties – teic Ä«si: „Nu, ko nu vairs par to. Tik daudz gadi jau pagājuši. Un man jau nekādu pierādÄ«jumu nav. Tāda tukša pļāpāšana sanāks.”) Ierauga – un ir acÄ«mredzami sarÅ«gtināts, kaut arÄ« nešÄ·iet Ä«paši pārsteigts:

„PilnÄ«gi nevaru noticÄ“t. Toreiz Aivars man teica, ka bijis tajā sÄ“dÄ“ neitrāls. Neesot gan varÄ“jis izdarÄ«t tā, lai mani neizmet no komjaunatnes... Bet tad jau viņš man meloja... Jā. Tā jau ir. Tagad jau arÄ« skaties, visādi te mÄ“Ä£ina pierādÄ«t, bet nevienam nekas neizdodas. Nu jā, un par tām AtpÅ«tām arÄ« viņš man samelojās. Nu, tur taču skaidrs, ka neviens nevarÄ“ja sajaukt un nejauši sadedzināt. Kad šito visu paskatās, tad gribas darÄ«t sev galu. Šajā valstÄ« jau nekas nav normāli iespÄ“jams. Viņam ir nauda, viņš var visu…”

Okei, pašlaik, kā esam noskaidrojuši, Ventspils mÄ“ram patiešÄm ir gan vara, gan nauda. Pašlaik – jā, bet ne tad, tālajos sešdesmitajos un septiņdesmitajos. Tad viņš pat padomju valsts apstākļiem nav nekādās Ä«paši izdevÄ«gajās starta pozÄ«cijās: piedzimis ārlaulÄ«bā 1953. gada 26. septembrÄ« JÄ“kabpilÄ«, un Ä£imene dzÄ«vo tiešÄm nabadzÄ«gi.

Abus ar māsu (pareizāk, pusmāsu – Ligita dzimusi deviņus gadus vÄ“lāk, un, ja ticam Aivara Lemberga padomju gadu autobiogrāfijām, viņai ir cits tÄ“vs – Nikolajs, ne Roberts) Milda Lemberga uztur no 80 rubļu mÄ“nešalgas; tikai krietni vÄ“lāk viņa JÄ“kabpilÄ« kļūst par galveno grāmatvedi; lai nopelnÄ«tu apģērbu, mÅ«su grāmatas galvenajam varonim vasarās nākas sākt strādāt jau no piektās klases.

Un arÄ« tālāk viss, pilnÄ«gi viss jāizgrauž paša zobiem, jāsasniedz paša spÄ“kiem – nekādu augstu aizbildņu un turÄ«gu vecāku nākamajam multimiljonāram nav. ArÄ« visus studiju gadus nākas strādāt papildus. Tiesa, tagadÄ“jā Ventspils mÄ“ra publiski pieejamā oficiālā biogrāfija lÄ«dz pat 1990. gadam ir diezgan lakoniska:

„Beidzis JÄ“kabpils 1.vsk.,

1977. – beidzis LVU Ekonomikas fak., rÅ«pniecÄ«bas plānošana,

1968.–1969. – strādnieks JÄ“kabpils Starpkolhozu celtniecÄ«bas organizācijā,

1974.–1975. – laborants, strādnieks LVU,

divus gadus bijis Studentu celtnieku vienÄ«bu štāba komandieris,

1977.–1978. – Ventspils ostas rÅ«pnÄ«cas inženieris – ekonomists,

bijis PSKP biedrs,

bijis LKP Ventspils pilsētas komitejas propagandas instruktors,

1979.–1981. – Ventspils pilsÄ“tas komjaunatnes komitejas 2. sekretārs,

bijis LKP Ventspils rajona komitejas sekretārs rūpniecības jautājumos,

1988.–1991. – Ventspils Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsÄ“dÄ“tājs,

1990. – ievÄ“lÄ“ts par LR AP deputātu kā LTF loceklis 100.Ventspils vÄ“l. apg.”

Patiesā Ventspils mÄ“ra agrā brieduma gadu biogrāfija, protams, ir nesalÄ«dzināmi garāka un detalizÄ“tāka: lÅ«k, pilns Aivara Lemberga nodarbju uzskaitÄ«jums tikai lÄ«dz studiju beigām – protams, ņemts no viņa partijas nomenklatÅ«ras lietas, kura tāpat atrodama arhÄ«vos:

„1972.–1973. – P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes students, RÄ«gas pils.

1973.–1973. – lauksaimniecÄ«bas uzņēmuma RÄ«gas zieds kurinātājs, RÄ«gas pils., Latvijas PSR (LVU students).

1973.–1973. – P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes students, RÄ«gas pils.

1973.–1975. – ārpusresoru apsardzes nodaļas strÄ“lnieks (strelok) pie Kirova rajona izpildkomitejas IeD, RÄ«gas pils., Latvijas PSR (LVU students).

1975.–1975. – P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes students, RÄ«gas pils.

1975.–1975. – RÄ«gas VagonbÅ«ves rÅ«pnÄ«cas strādnieks, Latvijas PSR (LVU students).

1975.–1975. – Latvijas PSR CSP Republikāniskā skaitļošanas centra algoritmouzdevumu un statistisko uzdevumu projektÄ“šanas nodaļas Minsk–32 inženieris, RÄ«gas pils.

1975.–1975. – P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes students, RÄ«gas pils.

1975.–1976. – P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes saimnieciskā daļa, RÄ«gas pils.

1975.–1976. – P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes students, RÄ«gas pils.

1976.–1977. – ārpusresoru apsardzes nodaļas strÄ“lnieks pie Proletāriešu rajona izpildkomitejas IeD, RÄ«gas pils., Latvijas PSR (LVU students).”

Taču šie sausie gada skaitļi un nodarbju uzskaitÄ«jums, protams, neko neizsaka par to, kā, tā sacÄ«t, rÅ«dÄ«jās tÄ“rauds. Spriežot pÄ“c paša Aivara Lemberga presÄ“ stāstÄ«tā, viņš bijis aktÄ«vs, mÄ“rÄ·tiecÄ«gs, ja vajadzÄ«gs – arÄ« spÄ“jÄ«gs uz neordināru rÄ«cÄ«bu. Jau astotajā klasÄ“ izlÄ“mis, ka studÄ“s ekonomiku, jo secinājis, ka „tā izšÄ·ir visu”; ceturtajā kursā viņam pat atņemta stipendija par neuzrakstÄ«tiem kontroldarbiem un lekciju kavÄ“šanu, – taču eksāmenus nokārtojis visnotaļ labi; un – tādā garā.

ArÄ« no 1975. gada publikācijas padomju jaunatnei paredzÄ“tā žurnālā Liesma mums pretÄ« veras spulgacains un bezgala enerÄ£isks komjaunietis Aivars Lembergs – sabiedriskā darba teicamnieks un universitātes vasaras darba štāba priekšnieks, kuram ir tik daudz stāstāma un ierosināma. LÅ«k, tikai atsevišÄ·i fragmenti no Ekonomikas fakultātes ceturtā kursa studenta teiktā:

„Studenta, kas patiešÄm ir nākamais speciālists, kam vajadzÄ“s risināt daudz un dažādus jautājumus, kam vajadzÄ“s organizÄ“t, vadÄ«t, strādāt radoši, patstāvÄ«gi, vārdu sakot, viņa attieksme pret sabiedrisko darbu nebÅ«t nav teicami vÄ“rtÄ“jama. Un interesanti, ka liela daļa studentu, kas nemācās slikti, kas gandrÄ«z vai pedantiski cenšas ievÄ“rot pasniedzÄ“ju doto mācÄ«bu plānu, sabiedriskajā darbā neparāda nekādu aktivitāti.

Man pat rodas šaubas par viņu studiju lietderÄ«bu. Tieši sabiedriskais darbs ir tas, kur varÄ“tu mācÄ«ties patstāvÄ«bu, bet ir cilvÄ“ki, kas no šÄ«s patstāvÄ«bas it kā tÄ«šuprāt vairās. Padara to, ko liek, iemācās to, ko uzdod, – gandrÄ«z kā skolā. Kas notiks, kad viņi universitāti pabeigs, kad pašiem vajadzÄ“s vadÄ«t, pašiem kaut ko izlemt, kaut ko likt darÄ«t citiem?...”

„Es nesen izdarÄ«ju tādu nelielu pÄ“tÄ«jumu. Par tiem studentiem, kas beidza universitātes Ekonomikas fakultāti pirms gadiem piecpadsmit, divdesmit. Un izrādās, ka daudz vairāk paspÄ“juši padarÄ«t, vislabāk iespÄ“juši strādāt un tātad arÄ« sabiedrÄ«bai visnepieciešamākie bijuši nevis tie, kuriem vidÄ“jā atzÄ«me, universitāti beidzot, bija 4,5 un augstāka, toties sabiedriskais darbs nav izraisÄ«jis nekādu interesi, bet gan tie, kuru vidÄ“jā atzÄ«me svārstÄ«jusies ap 4,25 un kuri pratuši aktÄ«vi patstāvÄ«gi strādāt...”

„Ziniet, kurš no pagājušÄ gada notikumiem man palicis visspilgtākā atmiņā? Talka Jelgavas rajonā. Divās dienās vajadzÄ“ja noorganizÄ“t grupu. Galvenokārt tikai puišus. Ä’rtÄ«bas netika solÄ«tas nekādas. Un mÄ“s noorganizÄ“jām. PaspÄ“jām. Divi simti cilvÄ“ku. Viņi pieteicās brÄ«vprātÄ«gi. Galvenokārt studentu celtnieku vienÄ«bas ar komandieriem priekšgalā. Darbs bija ļoti grÅ«ts. Dubļi. Bietes, kas burtiski bija jāceļ ārā no Å«dens. Strādājām septiņas dienas. ArÄ« dzÄ«ves apstākļi ne jau nu tādi kā pilsÄ“tā. Bet puiši strādāja vareni. Tās bija tādas Ä«stas grÅ«tÄ«bas, kur katrs varÄ“ja parādÄ«t, cik viņš stiprs. Un, ja nopietni runā, tā bija arÄ« varonÄ«ba…”

Taču, kas Ä«paši interesanti no mÅ«su redzes viedokļa, jau šajā šÄ·ietami vispārÄ«giem tekstiem piebārstÄ«tajā publikācijā ik pa brÄ«dim pavÄ«d cauri kaut kas no tā, ko ventspilnieki un visas Latvijas iedzÄ«votāji pamanÄ«s divdesmit – trÄ«sdesmit gadus vÄ“lāk. Gan nojausma par to, cik svarÄ«ga patiesÄ«bā ir pareizā taktika un spÄ“ja „strādāt ar cilvÄ“kiem”, gan citas menedžēšanā un lietu sakārtošanā, iespÄ“jams, vissvarÄ«gākās lietas:

„ReizÄ“m tieši taktikai nepievÄ“rš vajadzÄ«go uzmanÄ«bu. Saka: ak padarÄ«ts. Tad gan labi, ka padarÄ«ts. Bet varbÅ«t varÄ“ja vÄ“l labāk. VarbÅ«t bija kādi citi ceļi, kādas citas iespÄ“jas, tās izmantojot, varbÅ«t iespÄ“jams padarÄ«t vÄ“l labāk? Bet mÄ“s ar to ne vienmÄ“r rÄ“Ä·ināmies. PÄ“c tam lielie brÄ«numi – kāpÄ“c mÅ«s nesaprata, kāpÄ“c neiznāca – viss taču bija tik labi izdomāts. VÄ“lāk, kad atceries, – saproti, ka kļūdas jāmeklÄ“ taktikā. Jāprot strādāt ar cilvÄ“kiem…”

„Emocijas ir un paliek tikai emocijas, un uz desmit cilvÄ“kiem, kuri darbojas ar entuziasmu un degsmi, nepieciešams vismaz viens ar vÄ“su un skaidru prātu. Tad noteikti kaut kas tiks panākts. VienÄ«gi nevajag saprast, ka ar tikko teikto gribu noliegt entuziasma nepieciešamÄ«bu. Ja tas ir Ä«sts entuziasms, ja to Ä«stajā vietā un Ä«stajā brÄ«dÄ« liek lietā...”

„Pirmkārt nepieciešams, lai grupu vadÄ«tu tie, kuriem patiešÄm ir vislielākā autoritāte. Grupu trijstÅ«ri (komjauniešu sekretārs, kursa vecākais un arodorganizācijas vadÄ«tājs) jāveido tādiem, kas patiešÄm prot un spÄ“j vadÄ«t, nevis tādiem, kuru autoritāte ir izdomāta…”

Taču Aivars Lembergs ne tikai domā un runā, bet arÄ« dara – mācÄ«bās viņš nav nekāds spÄ«deklis, toties karjeras veidošanā pa komjaunatnes–partijas lÄ«niju joņo kā lokomotÄ«ve, noslaukot visus šÄ·Ä“ršÄ¼us. Un tas viss ir sācies jau vidusskolas gados – lÅ«k, fragments no mÅ«su grāmatas galvenā varoņa „Ä«stās”, tālajos padomju gados rakstÄ«tās autobiogrāfijas:

„Autobiogrāfija

Es, Lembergs Aivars Roberta dēls esmu dzimis Jēkabpils pils., Latvijas PSR, kalpotāju ģimenē 1953. gada 26. septembrī.

1961. gada septembrī sāku mācīties Jēkabpils 1. vidusskolā, kuru pabeidzu 1972. gada jūnijā. Mācoties skolā, 1968. gada oktobrī iestājos VĻKJS. Mācību laikā no devītās līdz vienpadsmitajai klasei tiku ievēlēts par skolas komjaunatnes organizācijas sekretāra vietnieku un sekretāru.

1972. gada augustā es iestājos P. Stučkas vārdā nosauktajā Latvijas Valsts universitātÄ“, Ekonomikas fakultātÄ“, kuru pabeidzu 1977. gada jÅ«nijā specialitātÄ“ – rÅ«pniecÄ«bas plānošana.

Mācoties universitātÄ“, izpildÄ«ju šÄdu sabiedrisko un atbrÄ«voto komjaunates darbu:

– no 1972. gada septembra lÄ«dz 1973. gada oktobrim – akadÄ“miskās grupas komjaunatnes organizācijas sekretārs;

– no 1973. gada oktobra lÄ«dz 1974. gada oktobrim – LVU komjaunatnes komitejas loceklis, sektora darbā ar šefiem vadÄ«tājs;

– no 1974. gada oktobra lÄ«dz 1977. gada aprÄ«lim – LVU komjaunatnes komitejas sekretāra vietnieks, darba semestra štāba priekšnieks;

– no 1975. gada novembra lÄ«dz 1977. gada novembrim – RÄ«gas Kirova rajona komjaunatnes komiteja;

– 1974., 1977. gada aprÄ«lÄ« – oktobrÄ« – Latvijas Ä»KJS CK zonālās vienÄ«bas komandieris.

No 1975. gada novembra esmu PSKP biedrs. Divreiz esmu apbalvots ar VĻKJS CK goda rakstiem.

1975. gada novembrÄ« tiku apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija goda rakstu.”

Un arÄ« te vÄ“l nav uzrakstÄ«ts pilnÄ«gi viss: jau 1973. gadā Aivara Lemberga kandidatÅ«ra tiek izvirzÄ«ta apstiprināšanai LÄ»KJS CK Goda grāmatā 1973. gada komjaunatnes darba trieciennieki; 1974. gadā viņu rekomendÄ“ PSKP biedra kandidāta statusam; gadu vÄ“lāk Aivaru Lembergu kopā ar Vitālu Lejiņu par teicamām sekmÄ“m mācÄ«bās un par lieliem panākumiem studentu celtnieku vienÄ«bu attÄ«stÄ«šanā rekomendÄ“ uz pieņemšanu Latvijas Kompartijas Centrālajā komitejā…

Te viņš paraksta raportu PSKP XXV kongresam, te ziņo par internacionālo studentu celtnieku vienÄ«bu darbu, te piedalās neskaitāmās biroju un komiteju apspriedÄ“s, te – starp citu, kopā ar to pašu vÄ“lāko Vitāla Lejiņa parādnieku Māri Forstu – ir apbalvoto studentu celtnieku vienÄ«bu dalÄ«bnieku vidÅ« un tiek pie kinoprojektora, te – kopā ar Vitālu Lejiņu – piedalās lÄ“muma pieņemšanā par rājiena noņemšanu šim pašam Mārim Forstam „par bezatbildÄ«gu attieksmi pret saviem pienākumiem, kā rezultātā studentu celtnieku vienÄ«bā Daugava tika pārkāpti iekšÄ“jās kārtÄ«bas noteikumi”, jo „laikā pÄ“c rājiena uzlikšanas Forsts ir parādÄ«jis sevi kā aktÄ«vu komjaunieti, kas piedalās fakultātes un universitātes sabiedriskajā dzÄ«vÄ“”.

Protams, aktivitāte nes arÄ« taustāmus augļus: lÅ«k, Latvijas Valsts universitātes Komjaunatnes komitejas 1976. gada 28. decembra protokols ar atzÄ«mi Slepeni, kurā cita starpā skata arÄ« tiem laikiem ārkārtÄ«gi bÅ«tisku jautājumu – par virknes studentu braucienu uz Lielbritāniju – un pieņem lÄ“mumu divu nedēļu braucienam rekomendÄ“t gan Vitālu Lejiņu (tobrÄ«d arÄ« LÄ»KJS CK biroja locekli), gan „Lembergu Aivaru Roberta d., dzim. 1953. g. JÄ“kabpilÄ«, latvieti, PSKP b. no 1975. g., Ekonomikas fak. V kursa studentu, LVU DSŠ [darba semestra štāba] priekšnieku”.

Starp citu, dÄ«vainā kārtā jau vÄ“lāk Latvijas Kompartijas Ventspils pilsÄ“tas komitejas sastādÄ«tajā un uzturÄ“tajā Aivara Lemberga nomenklatÅ«ras darbinieka lietā nekāds brauciens uz Lielbritāniju vispār nefigurÄ“ – saskaņā ar šo nopietno dokumentu nākamais Ventspils mÄ“rs tikai vienu reizÄ«ti, 1983. gadā izbraucis dienesta komandÄ“jumā uz Vācijas Demokrātisko Republiku. Savukārt personālajā kadru uzskaites lapā atkal ir minÄ“ta gan Lielbritānijas brauciens 1977. gadā, gan Polijas – 1973. gadā.

Toties nomenklatÅ«ras lietās ir atrodams arÄ« par godu šim tiem laikiem neikdienišÄ·ajam braucienam – pat ja neņemam vÄ“rā Imanta Kvieša teikto par bÄ“dÄ«go atgadÄ«jumu ar vienu no braucÄ“jiem pÄ“c tā – Aivaram Lembergam dots raksturojums, kurš ir tā vÄ“rts, lai tiktu publicÄ“ts visā pilnÄ«bā:

„Raksturojums

ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes rÅ«pniecÄ«bas plānošanas specialitātes V kursa studentam Lembergam Aivaram Roberta d.,

dz. 1953. g. Latvijas PSR Jēkabpilī, latvietim,

izglītība nepab. augstākā, VĻKJS biedram no 1968. g., biļete

Nr. 01928017, PSKP biedram no 1975. g.,

partijas biļete Nr. 15868663, pase sēr.

XXIX–IS Nr. 648721, izdota RÄ«gas pils.

Proletāriešu RIK IeD, dzÄ«vojošam

RÄ«gā, Burtnieku ielā 1–138 (kopm.).

B. Lembergs A.R. 1972. gadā pabeidza JÄ“kabpils I vidusskolu un tajā pašÄ gadā iestājās P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes rÅ«pniecÄ«bas plānošanas specialitātÄ“ 1. kursā.

B. Lembergs A.R. no pirmajām mācÄ«bu dienām P. Stučkas LVU aktÄ«vi, ar iedvesmu piedalās universitātes sabiedriskajā dzÄ«vÄ“. 1972./73. mācÄ«bu gadā viņš pildÄ«ja komsorga pienākumus, no 1973. gada oktobra ir universitātes komjaunatnes komitejas loceklis. 1973./74. mācÄ«bu gadā vadÄ«ja šefÄ«bas sektoru. No 1975. gada oktobra ir P. Stučkas LVU komjaunatnes komitejas sekretāra vietnieks darba audzināšanas jautājumos. B. Lemberga A.R. organizatoriskais talants Ä«paši spilgti parādÄ«jies, strādājot studentu vienÄ«bu kustÄ«bā.

1973. gadā strādāja par SCV Daugava komisāru. B. Lenbergs A.R. no 1974. gada oktobra ir P. Stučkas LVU darba semestra štāba priekšnieks. 1974. un 1975. gadu vasarās ar lieliem panākumiem strādāja par Latvijas PSR pirmās SCV zonālās vienÄ«bas komisāru. B. Lemberga A.R. vadÄ«tā universitātes apvienotā studentu vienÄ«ba tika atzÄ«ta par labāko devÄ«tajā piecgadÄ“ starp Latvijas PSR augstākajām mācÄ«bu iestādÄ“m.

No 1975. g. oktobra b. Lembergs A.R. ir Latvijas ĻKJS Rīgas pilsētas Kirova rajona komitejas biroja loceklis.

1975. gada novembrī tika apbalvots ar valdības apbalvojumu.

Studentu un administrācijas vidÅ« b. Lembergs A.R. ir iekarojis autoritāti kā iniciatÄ«vas bagāts, lietišÄ·s, principiāls biedrs.

DzÄ«vespriecÄ«gs, biedrisks. Labi izprot valsts ārpolitiku un iekšpolitiku.

Politiski izglītots, morāli stabils.

Veselības stāvoklis labs.

Administrācija, partijas, arodbiedrÄ«bas un komjaunatnes organizācija rekomendÄ“ b. Lembergu A.R. braucienam uz Lielbritāniju kā tÅ«ristam 1977. gada janvārÄ« – februārÄ«.

Raksturojums – rekomendācija apspriests partijas pirmorganizācijas sapulcÄ“ un apstiprināts universitātes partijas komitejā 1976. gada 13. oktobrÄ«, protokols Nr. 24.

Latvijas KP Kirova RK rekomendÄ“ b. Lembergu A.R. braucienam uz Lielbritāniju kā tÅ«ristam 1977. gada janvārÄ« – februārÄ«.”

Aivars Lembergs paspÄ“j bÅ«t gan LVU komjaunatnes komitejas sekretāra vietnieks, gan pat komjaunatnes RÄ«gas Kirova rajona komitejas biroja loceklis. MÅ«su galvenā varoņa straujā virzÄ«ba pa nomenklatÅ«ras kāpnÄ“m šÄ·ietami apraujas 1977. gada jÅ«nijā, kad viņš saņem savu ekonomista diplomu un kā jaunais speciālists tiek nozÄ«mÄ“ts šÄ·ietami necilā postenÄ« patālu no RÄ«gas – par inženieri Ventspils Ostas rÅ«pnÄ«cā. Taču – nekā: rÅ«pnÄ«cā viņš tiek iecelts par komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāru un partijas biroja sekretāru, pÄ“c dažiem mÄ“nešiem kļūst par LÄ»KJS Ventspils komitejas organizatoriskās nodaļas vadÄ«tāju. Un – virzÄ«ba uz augšu pa nomenklatÅ«ras kāpnÄ“m turpinās.

LÅ«k, izziņa no kompartijas arhÄ«viem par jaunā censoņa kāpšanu uz augšu – viņa paša vārdiem izsakoties, „izsišanos” – nākamajos gados:

„1977.–1978. – Latvijas Ä»KJS Ventspils pilsÄ“tas komitejas organizatoriskās nodaļas vadÄ«tājs.

1978.–1980. – Latvijas Kompartijas Ventspils pilsÄ“tas komitejas propagandas un aÄ£itācijas nodaļas instruktors.

1980.–1981. – Latvijas Kompartijas Ventspils pilsÄ“tas komitejas rÅ«pniecÄ«bas–transporta nodaļas instruktors.

1981.–1983. – Latvijas Kompartijas Ventspils pilsÄ“tas komitejas propagandas un aÄ£itācijas nodaļas vadÄ«tājs.

1983. – Latvijas Kompartijas Ventspils rajona komitejas sekretārs.”

Kādas ir izsišanās metodes? Protams, ne jau nu tikai un vienÄ«gi Ä«sto un pareizo partijas vadÄ«bas lÄ“mumu slavināšana. Jau universitātes laikā Aivara Lemberga raksturojumos tiek pieminÄ“ta viņa enerÄ£ija, neatlaidÄ«ba, organizatora spÄ“jas, talants strādāt ar cilvÄ“kiem. Tas pats – arÄ« partijas darbā VentspilÄ«: raugoties uz nākamā pilsÄ“tas mÄ“ra atstātajām pÄ“dām visdažādākajos sanāksmju protokolos, atskaitÄ“s, plānos un arÄ« Padomju Ventas publikācijās, brīžam šÄ·iet, ka viņš ir paspÄ“jis bÅ«t visur.

Ventspils rajona tautas brÄ«vprātÄ«go kārtÄ«bas sargu vienÄ«bu štāba priekšnieka vietnieks, kompartijas rajona komitejas biroja apstiprinātās komitejas ārzemju izbraukumu lietu komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs, pilsÄ“tas ateistu padomes priekšsÄ“dÄ“tājs, komjaunatnes aktÄ«va skolas vadÄ«tājs, pilsÄ“tas biedrÄ«bas Znaņije aktÄ«vs lektors, pilsÄ“tas propagandistu semināra vadÄ«tājs – amatu un nodarbju ir bez sava gala.

Tiek organizÄ“ta komunistiskā sestdienas talka? OrganizÄ“šanas štāba priekšnieks – Aivars Lembergs. Tiek rÄ«kots reids par to, kā pilsÄ“tas uzņēmumos un organizācijās tiek izmantoti politiskie plakāti? Protams, tas notiek kopā ar partijas pilsÄ“tas komitejas propagandas un aÄ£itācijas nodaļas vadÄ«tāju Aivaru Lembergu. Latvijas Kompartijas CK marksisma–ļeņinisma universitātes Ventspils filiāles klausÄ«tājs, ekonomiskās izglÄ«tošanas rajona metodiskās padomes priekšsÄ“dÄ“tājs, rÅ«pnieciski saimnieciskā aktÄ«va skolas vadÄ«tājs, Ä»eņingradas augstākās partijas skolas audzÄ“knis – un tā tālāk, un tā tālāk…

Pietiekami izteiksmÄ«gi ir arÄ« nākamā „pilsÄ“tas saimnieka” tālaika raksturojumi (to pilni teksti atrodami grāmatas pielikumu sadaļā). Protams, tajos netrÅ«kst nepieciešamo štampu un formulu – „savu brÄ«vo laiku izmanto komjaunatnes celtniecÄ«bas, PSKP starptautiskās politikas problÄ“mu, valsts ekonomiskās dzÄ«ves aktuālo problÄ“mu izpÄ“tei”, „politiski izglÄ«tots, morāli noturÄ«gs, sadzÄ«vÄ“ pieticÄ«gs”, „ir Ä£imene, pareizi audzina bÄ“rnus”, „pastāvÄ«gi uzstājas ar lekcijām un sarunām darba kolektÄ«vos”, „sistemātiski strādā, lai paaugstinātu savu idejiski politisko lÄ«meni”…

Taču tepat atrodami vārdi, ko kuram katram raksturojumā vis nerakstÄ«s: blakus vÄ“l salÄ«dzinoši nodrāztajiem „parādÄ«jis sevi no pozitÄ«vās puses un rekomendÄ“jis sevi kā iniciatÄ«vas bagātu, darbu mÄ«lošu darbinieku” un „principiāli un prasÄ«gi pieiet visu jautājumu risināšanai, pareizi reaģē uz kritiskām piezÄ«mÄ“m” ir arÄ« „iniciatÄ«vas bagāts, enerÄ£isks, darbu mÄ«lošs darbinieks, kam ir labas organizatora spÄ“jas”, „regulāri apmeklÄ“ uzņēmumus un organizācijas”, „prasÄ«gs, principiāls kā pret sevi, tā pret darba kolÄ“Ä£iem, disciplinÄ“ts”.

Turklāt laika gaitā raksturojumi bagātinās ar jaunām, cilvÄ“ku tiešÄm raksturojošÄm atziņām, ne dežūrfrāzÄ“m: „uzmanÄ«bas centrā vienmÄ“r patur rajona sociāli ekonomiskās attÄ«stÄ«bas perspektÄ«vos jautājumus”, „uzstāda objektÄ«vas un pamatotas prasÄ«bas padotajiem”, „labi lietišÄ·ie kontakti ar rajona uzņēmumu un saimniecÄ«bu vadÄ«tājiem”, „savus pienākumus izpilda ar iniciatÄ«vu, izsaka savus priekšlikumus un viedokļus par aparāta darba uzlabošanu”, „bieži mÄ“dz bÅ«t darba kolektÄ«vos”…

Ar vārdu sakot, mÅ«su acu priekšÄ acÄ«mredzami ir topošs labs saimniekotājs – tas pats, kurš pÄ“c pārdesmit gadiem, lielās privatizÄ“šanas laikā, izsakoties Jāņa Nagļa vārdiem, „par uzņēmumiem zināja daudz labāk pastāstÄ«t nekā attiecÄ«gā uzņēmuma vadÄ«tājs, lai viņi piedod, arÄ« zinoši un erudÄ«ti cilvÄ“ki, vienalga vai tas bija Krists Skuja vai Olafs BerÄ·is, vai tas ir Jānis Blaževičs vai Igors Skoks, bet tik fundamentālas zināšanas par katru no uzņēmumiem, kas atradās VentspilÄ«, tādas, kādas ir Aivaram, var tikai apbrÄ«not, kompjÅ«ters ar entajiem cietajiem diskiem un atmiņu, kuru var tikai apbrÄ«not”.

Tiesa, cita lieta, ka šis kompjÅ«ters jau tolaik pierāda, ka vienlÄ«dz labi spÄ“j strādāt jebkurā virzienā un nozarÄ“ – vienalga, vai runa bÅ«tu par Ventspils rajona kolhozu darba uzlabošanu un tamlÄ«dzÄ«giem jautājumiem vai… vispār – spriediet paši: te bÅ«s divi pavisam konkrÄ“ti Ventspils saimnieka iekšÄ“jā datora darba augļi – pat ar autogrāfu vidÅ«. Abi – no tiem laikiem, kad Aivars Lembergs vadÄ«ja kompartijas Ventspils pilsÄ“tas komitejas propagandas un aÄ£itācijas nodaļu.

„Slepeni

Pasākumu plāns Latvijas Kompartijas CK biroja 1981. gada 3. novembra lÄ“muma Par ateistiskās audzināšanas pastiprināšanu izpildei.

1. IzanalizÄ“t ateistiskā darba stāvokli un efektivitāti katrā darba kolektÄ«vā, mācÄ«bu iestādÄ“, pÄ“c dzÄ«ves vietas. Izstrādāt konkrÄ“tus pasākumus iedzÄ«votāju, Ä«paši sieviešu, bÄ“rnu un jauniešu ateistiskās audzināšanas pastiprināšanai.

2. Partijas sanāksmÄ“s, partijas biroju sÄ“dÄ“s periodiski uzklausÄ«t atsevišÄ·u komunistu atskaites par PSKP StatÅ«tu prasÄ«bu izpildi – izlÄ“mÄ«gi cÄ«nÄ«ties ar reliÄ£iskajiem aizspriedumiem.

3. AktivizÄ“t aÄ£itatoru–ateistu lÄ«dzdalÄ«bu darbaļaužu ateistiskajā audzināšanā, Ä«pašu uzmanÄ«bu pievÄ“ršot individuālajam darbam. Zinātniskā ateisma ideju propagandai plašÄk piesaistÄ«t lektorus un propagandistus.

4. Partijas pirmorganizācijām paaugstināt amatpersonu atbildÄ«bu par taisnÄ«gu un iejÅ«tÄ«gu attieksmi pret pilsoņu ikdienas vajadzÄ«bām un prasÄ«bām, vÄ“stuļu un mutisku lÅ«gumu rÅ«pÄ«gu izskatÄ«šanu, izrādÄ«t rÅ«pes par personisku problÄ“mu māktiem cilvÄ“kiem ar noslieci uz reliÄ£iozitāti.

5. Kadru ateistiskajai sagatavošanai aktÄ«vāk izmantot partijas un komjaunatnes mācÄ«bu sistÄ“mu.

6. Veicot partijas, arodbiedrÄ«bu un komjaunatnes aktÄ«va, saimniecisko kadru mācÄ«bas, iekļaut aktuālu ateistiskās audzināšanas problÄ“mu izpÄ“ti.

7. Noteikt un veikt nepieciešamos pasākumus, lai tālāk pilnveidotu un aktÄ«vāk ieviestu padomju pilsoniskos rituālus, galveno uzmanÄ«bu vÄ“ršot uz veicamo pasākumu kvalitāti un emocionalitāti. PilsÄ“tas bÄ“rnÄ«bas svÄ“tku, pilngadÄ«bas svÄ“tku un citu organizÄ“šanā panākt aktÄ«vu Latvijas Ä»KJS pilsÄ“tas komitejas lÄ«dzdalÄ«bu. Pilnveidot darbu, organizÄ“jot svinÄ«gos apstākļos sudraba un zelta kāzas.

8. Darba kolektÄ«vos pastāvÄ«gi pievÄ“rst uzmanÄ«bu un atbalstÄ«t kolektÄ«va locekļiem viņu personiskās dzÄ«ves svarÄ«gos notikumos (kāzās, bÄ“rÄ“s, bÄ“rnu dzimšanā u.c.).

9. Darba kolektÄ«vos, mācÄ«bu iestādÄ“s izanalizÄ“t kolektÄ«va darba un pilsonisko tradÄ«ciju ieviešanas un attÄ«stÄ«šanas darba stāvokli. Ar kultÅ«ras un apgaismÄ«bas iestāžu palÄ«dzÄ«bu ik gadu organizÄ“t darba kolektÄ«va profesijas dienu.

10. Turpināt darbu, lai nodrošinātu konstitucionālā apziņas brÄ«vÄ«bas principa nelokāmu ievÄ“rošanu, dažādu administrÄ“šanas formu iznÄ«dÄ“šanu. PieprasÄ«t pastāvošÄs reliÄ£isko kultu likumdošanas ievÄ“rošanu.

11. KultÅ«ras un apgaismÄ«bas iestādÄ“m lÄ«dz 1982. gada jÅ«nijam izstrādāt pasākumus, lai efektÄ«vāk izmantotu kultÅ«ras namus, klubus, bibliotÄ“kas, muzejus, ekskursiju–tÅ«risma darba iespÄ“jas ateisma propagandā. Nodrošināt tautas teātra, ansambļu, koru un citu mākslinieciskās pašdarbÄ«bas kolektÄ«vu repertuāros, koncertu programmās ateistiskas ievirzes darbus.

12. PlašÄk piesaistÄ«t ārstus, medicÄ«nas darbiniekus medicÄ«niski bioloÄ£isko, dabaszinātnisko un ateistisko zināšanu propagandas ateistiskajai audzināšanai. Veikt sistemātisku darbu ar māņticÄ«bu. MedicÄ«nas partijas pirmorganizācijām izveidot lektoru–ateistu grupu.

13. IzpÄ“tÄ«t esošo ateistu padomju sastāvu un darbu un izskatÄ«t iespÄ“ju radÄ«t šÄdas padomes uz vietām. Partijas pirmorganizācijās, kur nav ateistu padomju, izpÄ“tÄ«t ateistiskā darba organizatoru darbu un ienest nepieciešamās korekcijas.

14. Turpināt darbu, lai regulāri apmācÄ«tu ateistiskās audzināšanas organizatorus, aÄ£itatorus–ateistus, lektorus un politinformatorus, kuri uzstājas zinātniskā ateisma jautājumos.

15. Sistemātiski apgaismot ateistiskās audzināšanas praksi, turpināt meklÄ“t piemÄ“rotas formas idejiskai un emocionālai ietekmei uz cilvÄ“kiem. AvÄ«zes Padomju Venta lappusÄ“s publicÄ“t aktuālus rakstus par zinātniskā pasaules uzskata formÄ“šanās problÄ“mām, par pozitÄ«vu ateistiskās audzināšanas praksi pilsÄ“tas uzņēmumos, organizācijās.

16. Latvijas Ä»KJS Ventspils PK izstrādāt pasākumu plānu komjaunatnes organizāciju lomas palielināšanai jaunatnes ateistiskajā audzināšanā.

17. IzpÄ“tÄ«t un izskatÄ«t partijas pilsÄ“tas komitejā ateistiskās audzināšanas stāvokli pilsÄ“tas mācÄ«bu iestādÄ“s.

Latvijas Kompartijas Ventspils PK propagandas un aÄ£itācijas nodaļas vadÄ«tājs A. Lembergs.”

Un te – otrais, kuru gan labad pamatÄ«gi saÄ«sināsim, atstājot tikai aizraujošÄkos punktus:

„Slepeni

Latvijas Kompartijas Ventspils pilsÄ“tas komitejas pasākumu plāns, lai pilnveidotu reālā sociālisma sasniegumu propagandas sistÄ“mu un atmaskotu buržuāziskās propagandas izdomājumus Latvijas Kompartijas CK biroja lÄ“muma Par pretdarbÄ«bu ASV graujošajām propagandistiskajām akcijām un pasākumiem informatÄ«vi propagandistiskā darba tālākai aktivizācijai gaismā.

1. Nodrošināt nepieciešamo palÄ«dzÄ«bu sagatavošanā un nodrošināt kontroli pār to, kā partijas pirmorganizācijas apspriež un pieņem pasākumu plānus, izpildot Latvijas Kompartijas Ventspils PK biroja lÄ“mumu Par politiski audzinošÄ darba kontrpropagandistiskās ievirzes pastiprināšanu pilsÄ“tas darba kolektÄ«vos.

2. Izstrādāt organizācijas shēmu kontrpropagandas sistēmai pilsētā, precizēt profesionālās un sociālās grupas, darba kolektīvus, kas prasa padziļinātu kontrpropagandas darbu.

3. Paaugstināt partijas un komjaunatnes mācību, ekonomiskās izglītības, masu apmācības formu lomu komunistu un bezpartejisko, visu darbaļaužu un jaunatnes idejiskajā rūdījumā, lai atklātu ideoloģiskās cīņas formu un metožu klasu jēgu pasaules arēnā. Visos mācību kursos dot argumentētu kritiku buržuāziskajām un revizonistiskajām koncepcijām, parādīt to klasu būtību un zinātnisko nepamatotību.

SalÄ«dzinot divas sociāli ekonomiskās sistÄ“mas, nodrošināt spilgtu propagandu Padomju SavienÄ«bas sasniegumiem un vienlaikus veikt praktisku kapitālisma kritiku.

Uzlabot ansambļu un diskotÄ“ku vadÄ«tāju sagatavotÄ«bu un kvalifikāciju, ciešÄku uzmanÄ«bu pievÄ“rst aktuālajiem marksistiski ļeņiniskās estÄ“tikas, ideoloÄ£iskās cīņas kultÅ«ras jomā jautājumiem, kā arÄ« diskotÄ“kas darba metodikai. (..)

18. Sistemātiski analizÄ“t visu lÄ«meņu vadÄ«tāju, katra PSKP biedra personisko lÄ«dzdalÄ«bu politiski audzinošajā darbā, morāli politiskā klimata un nosacÄ«jumu radÄ«šanā sekmÄ«gai darba kolektÄ«va saimniecisko, organizatorisko un audzinošo funkciju risināšanai.

19. PastāvÄ«gi pÄ“tÄ«t sabiedrisko domu, politisko un tikumiski likumisko situāciju kā pilsÄ“tā kopā, tā arÄ« atsevišÄ·u cilvÄ“ku kategoriju vidÅ«.

Šajā nolÅ«kā pilnveidot darbaļaužu ieteikumu un piezÄ«mju uzskaiti, izpÄ“ti, analÄ«zi un realizāciju; analizÄ“t rakstisko un mutisko iesniegumu raksturu partijas, padomju, arodbiedrÄ«bu un saimnieciskajos orgānos, atsauksmes uz svarÄ«gākajām politiskajām kampaņām, akcijām un darbÄ«bām.

NepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā veikt socioloÄ£iskos pÄ“tÄ«jumus par partijas ietekmes efektivitāti uz sabiedrisko domu.

Turpināt Atklātās vÄ“stules dienas rÄ«košanas praksi.

Plaši informÄ“t iesniedzÄ“jus un pilsÄ“tas iedzÄ«votājus par sabiedrisko nozÄ«mÄ«gu ierosinājumu un piezÄ«mju realizācijā veicamo darbu.

Latvijas Kompartijas Ventspils PK propagandas un aÄ£itācijas nodaļas vadÄ«tājs A. Lembergs.”

Tā, lÅ«k, ar to saimniekošanu, taču no mÅ«s interesÄ“jošÄ jautājuma – kādā tādā veidā apzinÄ«gais komjaunietis pārvÄ“rtās par autoritāru oligarhu? – viedokļa daudz nozÄ«mÄ«gāki ir nevis šÄdi plāni, bet gan atsevišÄ·as piezÄ«mÄ«tes, kas pavÄ«d šur tur raksturojumos un liek nojaust, kāds mutuļojošs raksturs un temperaments slÄ“pjas aiz „sistemātiski strādā, lai paaugstinātu savu idejiski politisko lÄ«meni” ārienes.

Nez, vai pats Ventspils mÄ“rs atceras savas tagadÄ“jās „labās rokas” (ja ticam stāstiem un Biznesa attÄ«stÄ«bas asociācijas protokoliem), tolaik kompartijas Ventspils rajona komitejas pirmā sekretāra Jāņa Blaževiča parakstÄ«to un Latvijas Kompartijas Ventspils rajona komitejas biroja sÄ“dÄ“ 1987. gada 19. martā apstiprināto raksturojumu, kurā blakus standarta „morāli stabils, sadzÄ«vÄ“ pieticÄ«gs” atrodami arÄ« šÄdā raksturojumā neikdienišÄ·i vārdi „taču paaugstināta pašmÄ«lÄ«ba (čuvstvo samoļubija)”.

Toties viņam noteikti vajadzÄ“tu atcerÄ“ties sanāksmi tieši Latvijas neatkarÄ«bas gadadienā 1987. gadā: kamÄ“r 18. novembrÄ« RÄ«gā BrÄ«vÄ«bas pieminekli ielenkušas miliču Ä·Ä“des, lai nepieļautu ziedu nolikšanu un citus pretpadomju aktus, VentspilÄ« uz sapulci sanāk Latvijas Komunistiskās partijas Ventspils rajona komitejas pirmorganizācijaa, lai spriestu par vienu bÅ«tisku jautājumu – Aivars Lembergs gatavojas spert nākamo soli pa nomenklatÅ«ras kāpnÄ“m un pārcelties darbā uz galvaspilsÄ“tu, uz kompartijas Centrālkomiteju.

Ielasoties šÄ«s sapulces protokolā Nr. 25, jau atkal starp rindām lasāms šis tas pietiekami nozÄ«mÄ«gs gan par tām rakstura Ä«pašÄ«bām, kuras mÅ«su grāmatas galveno varoni vÄ“lāk padara par vienu no Latvijas ietekmÄ«gākajiem uzņēmÄ“jiem un politiÄ·iem, gan tām, jau tolaik rada vieglas nesaskaņas ar visiem tiem, kam ir tā nelaime atrasties „zem” viņa, un kuras jau pamanÄ«juši arÄ« viņa kolÄ“Ä£i:

„Darba kārtÄ«bā: 1. Par rekomendācijas došanu partijas rajona komitejas sekretāram Lembergam Aivaram Roberta d. darbam Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas aparātā.

Ziņo: J. Blaževičs – partijas rajona komitejas pirmais sekretārs.

Izteicās: b. I. BÄ“rziņš – lauksaimniecÄ«bas nodaļas vadÄ«tājs: b. A. Lembergs labi orientÄ“jas ekonomikā. Prot uzsākto darbu novest lÄ«dz galam. Labi pārzina visas nozares. Uzskatu, ka jaunais amats b. Lembergam bÅ«s piemÄ“rots, un rekomendÄ“ju viņu šinÄ« amatā.

b. L. Skudra – partijas rajona komitejas otrā sekretāre: b. A. Lembergs ir pilnÄ«bā apguvis ražošanas organizāciju rajona tautsaimniecÄ«bas nozarÄ“s. Ir perspektÄ«vs darbinieks ar augstu atbildÄ«bas sajÅ«tu. Å…em vÄ“rā izteikto kritiku. Tā, RK birojs norādÄ«ja uz to, ka b. Lembergs reizÄ“m cenšas stādÄ«t sevis vadÄ«tās nozares augstāk par pārÄ“jām. b. Lembergs daudz kur pÄ“c tam savu attieksmi izmainÄ«jis. RekomendÄ“ju b. Lembergu darbam LKP CK un novÄ“lu jaunajā darbā izmantot visu uzkrāto pieredzi, dziļās zināšanas, risināt jebkuru jautājumu.

b. M. Staris – rÅ«pniecÄ«bas un transporta nodaļas vadÄ«tājs: pilnÄ«gi piekrÄ«tu pārÄ“jo biedru domām. b. Lembergs daudz darÄ«jis mÅ«su rajona sociāli ekonomiskajā attÄ«stÄ«bā. Uzsākot darbu mÅ«su rajonā, sekretārs vispirms sāka iepazÄ«ties ar kolhoziem. Tagad viņam šis darbs ir skaidrs. Protams, daudz kas paliks nepadarÄ«ts lÄ«dz galam, jo uzsākts tiešÄm ir daudz. ArÄ« man kā nodaļas vadÄ«tājam bÅ«s jÅ«tams b. Lemberga trÅ«kums. Jaunajā darbā bÅ«t tikpat prasÄ«gam un mÄ“rÄ·tiecÄ«gam. RekomendÄ“ju b. Lembergu darbam LKP Centrālajā Komitejā.

b. J. Blaževičs – partijas rajona komitejas pirmais sekretārs: labi, ka var atskatÄ«ties un redzÄ“t savu padarÄ«to darbu. Darbs LKP CK ir pakāpiens augšup. VarbÅ«t tālāk iznāks rajona vai liela saimnieciskā orgāna vadÄ«tājs. b. Lembergs vienmÄ“r pareizi saprata un ņēma vÄ“rā kritiku. Strādājot Centrālajā Komitejā, bÅ«t arÄ« iejÅ«tÄ«gam, saprast cilvÄ“kus, jo šÄ«s rakstura Ä«pašÄ«bas reizÄ“m pietrÅ«kst partijas un saimnieciskajiem vadÄ«tājiem. RekomendÄ“ju b. Lembergu Aivaru Roberta d. darbam Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā Komitejā.

Nolēma: rekomendēt Lembergu Aivaru Roberta d. darbam Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas aparātā.

Par šÄdu lÄ“mumu balsoja 25 PSKP biedri. AtturÄ“jās un pretÄ« nebija.

Izraksts pareizs: LKP Ventspils RK partijas pirmorganizācijas sekretāre N. Dāvida.”

Un tā – desmit gadu laikā uzkāpis no attāla rajona komjaunatnes darbonÄ«ša posteņa lÄ«dz pietiekami nopietnajam un daudzsološajam Centrālkomitejas instruktora amatam (it kā lauksaimniecÄ«bas un pārtikas rÅ«pniecÄ«bas nodaļā, taču astoņdesmito gadu beigās Aivars Lembergs stāsta, ka piedaloties ārÄ“jo ekonomisko sakaru jautājumu lemšanā), 1987. gada nogalÄ“ mÅ«su varonis dodas iekarot RÄ«gu, lai pÄ“c visas notikumu un procesu loÄ£ikas ar laiku tiešÄm, izsakoties Jāņa Blaževiča vārdiem, „iznāktu rajona vai liela saimnieciskā orgāna vadÄ«tājs”.

Un tā, ļoti iespÄ“jams, viss arÄ« notiktu, ja ne pÄ“kšÅ†i atnākusÄ« Atmoda, kas Aivaru Lembergu vismaz iesākumā gluži vienkārši samulsina – lÄ«dzšinÄ“jās karjeras veidošanas shÄ“mas sāk brukt, taču tās dēļ taču ir ziedots tik daudz, ļoti, ļoti, ļoti daudz. Jau pieminÄ“tais nostučītais Imants Kviesis, iespÄ“jams, jaunatklāto faktu sarÅ«gtināts, saka pat tā: „Pirmajā studiju gadā mÅ«s aizsÅ«tÄ«ja uz kolhozu LāčplÄ“sis. Tur bija arÄ« meitenes no kibernÄ“tiÄ·iem, kur mācÄ«jās Ināra. Aivaram ļoti patika ar meitenÄ“m amizÄ“ties. Viņš bija ļoti kārs uz meitenÄ“m. Ināra bija pateikusi vienam kursabiedram, ka viņai ļoti patÄ«k Aivars. Tad nu tas ieteica, lai tik dabÅ« bÄ“rnu. Ja jau reiz viņš tāds komunists un karjerists, tad arÄ« apprecÄ“s, citādi jau karjera vÄ“jā. Un tā šitas scenārijs piepildÄ«jās…”

VÄ“lāk, retā atklātÄ«bas brÄ«dÄ«, mÅ«su grāmatas galvenais varonis atzÄ«sies: „Padomju laikā biju nomenklatÅ«ras darbinieks. JaunÄ«bā tiešÄm ticÄ“ju, ka Padomju SavienÄ«bā var bÅ«t progress un bÅ«tisks dzÄ«ves lÄ«meņa kāpums. Tikai 70. gadu beigās nonācu pie secinājuma, ka tai lietai nav nekādas perspektÄ«vas. Lielās pārmaiņas, kas sākās ar perestroiku, aptvert ar prātu un sirdi nebija vienkārši. Tiem, kam bija lieli Ä«pašumi un kas cerÄ“ja, ka tos varÄ“s atgÅ«t, bija vienkāršÄk, bet man vajadzÄ“ja izšÄ·irties, kurā pusÄ“ nostāties – par neatkarÄ«bas iegÅ«šanu vai PSRS saglabāšanu. Tie, kas tajā laikā dzÄ«vÄ“ nebija izsitušies un kam nebija ko zaudÄ“t, piemÄ“ram, laborantiem vai bundziniekiem, bija vienkāršÄk. Nevienu negribu aizvainot, bet tāda bija situācija…”

Jā, astoņdesmito gadu beigās Aivars Lembergs jau ir bÅ«tiski attālinājies no „laborantiem un bundziniekiem”, tā ka atteikties no sasniegtā un pārorientÄ“ties uz jauno, nezināmo nav viegli. Papildus amatam kompartijas Centrālkomitejā jau astoņdesmito gadu otrajā pusÄ“, kad mÅ«su varonis ir ievÄ“lÄ“ts par vietÄ“jās tautas deputātu padomes deputātu, tas pats LKP Ventspils rajona komitejas sekretārs Jānis Blaževičs viņu jau ir oficiāli rekomendÄ“jis iekļaut rezervÄ“ kā potenciālu rajona vai pilsÄ“tas izpildkomitejas priekšsÄ“dÄ“tāju.

LÄ«dz ar to nav ko brÄ«nÄ«ties, ka 1988. gadā, kad 23. augustā VentspilÄ« atkal sāk plÄ«vot sarkanbaltsarkanais karogs, Jānis Blaževičs ventspilniekus no vietÄ“jās preses lappusÄ“m uzrunā ar vārdiem „komunistiskā partija ir visu padomju tautu avangards, kur pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir koncentrÄ“ts labākais tautas intelektuālais un tikumiskais potenciāls”, bet viņa protežē rÄ«cÄ«ba tajā pašÄ Padomju Ventā tiek izklāstÄ«ta šÄdos vārdos: „LKP CK instruktors Aivars Lembergs, izsakot pateicÄ«bu par uzaicinājumu balotÄ“ties par pilsÄ“tas izpildkomitejas priekšsÄ“dÄ“tāju, atzÄ«mÄ“ja, ka ar sirdi viņš joprojām esot VentspilÄ«, taču viņa kā partijas darbinieka paša vÄ“lmei neesot izšÄ·irošÄ nozÄ«me: viņš strādāšot tur, kur viņu norÄ«kos LKP Centrālā komiteja.”

ArhÄ«vos šÄds Centrālkomitejas rÄ«kojums gan nav atrodams, taču Aivars Lembergs tiešÄm balotÄ“jas Ventspils izpildkomitejas priekšsÄ“dÄ“tāja – citiem vārdiem, mÄ“ra – postenim un gÅ«st plašu acÄ«mredzami labi organizÄ“tu lasÄ«tāju vÄ“stuļu atbalstu: tipiska ir, piemÄ“ram, tās pašas Padomju Ventas (vÄ“lāk Ventas Balss) publikācija ar virsrakstu Atbalstām A. Lemberga kandidatÅ«ru”, ko „kolektÄ«va aktÄ«vistu vārdā” parakstÄ«jis Ventspils rajona starpsaimniecÄ«bu celtniecÄ«bas organizācijas priekšsÄ“dÄ“tājs Laimonis Junkers – jā, jā, tas pats vÄ“lākais „L.J.” no Biznesa attÄ«stÄ«bas asociācijas.

„NeeksistÄ“jošajā” Viļa Selecka grāmatas variantā šie notikumi traktÄ“ti tā: „Spriežot pÄ“c paša sniegtās informācijas, A. Lembergs bija tipisks partijas darbinieks, kas neatlaidÄ«gi un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi rāpās uz augšu pa nomenklatÅ«ras trepÄ«tÄ“m. Šajā intervijā ir uzskaitÄ«jis daudzus amatus partijas darbā. Tātad nav kaunÄ“jies no tiem, bet ir pat lepojies. Starp citu vÄ“lāk, 1990. gadā, stāstÄ«dams par sevi, sasniegumus partijas karjerā kautrÄ«gi noklusÄ“s... Bet 1988. gadā viņš savu nākotni nešaubÄ«gi saistÄ«ja tikai ar kompartiju. Kad LKP Ventspils pilsÄ“tas komitejas birojā esot prasÄ«juši, kur viņš vÄ“lÄ“tos strādāt, A. Lembergs atbildÄ“jis Ä«si un skaidri: viņa partijas darbinieka paša vÄ“lmei neesot izšÄ·irošas nozÄ«mes, viņš strādāšot tur, kur norÄ«kos LKP Centrālā Komiteja.

Tā bija pārliecināta cilvēka valoda.

Šie komunista kvÄ“lie vārdi izteikti 1988. gada beigās, kad jau bija noticis LTF dibināšanas kongress un kad bija izskanÄ“jušas daudzas patiesÄ«bas par kompartijas neģēlÄ«bām pagātnÄ“. Kad latvieši bija pieteikuši savu vietu zem saules un kad sarkanbaltsarkanais karogs plÄ«voja aizvien drošÄk. Bet A. Lembergs vÄ“l aizvien savu nākotni saistÄ«ja ar kalpošanu partijai. Tātad atgriešanās VentspilÄ« diezin vai bÅ«s bÄ“gšana no grimstoša kuÄ£a. TāpÄ“c rodas jautājums – kāpÄ“c LKP CK savu uzticamo dÄ“lu sÅ«tÄ«ja uz Ventspili?

Toreiz uzskatÄ«ja, ka pārcelšana uz provinces pilsÄ“tu, turklāt nevis partijas amatā, bet izpildkomitejas darbā, vÄ“rtÄ“jama kā ļoti straujš kritiens pa karjeras trepÄ«tÄ“m. Tas bija gandrÄ«z vai sods. Tā bija izmešana no partijas siltās ligzdas. No Centrālās komitejas, kurā pat instruktors baudÄ«ja lielu varu un priekšrocÄ«bas vadÄ«t, pamācÄ«t citus.

KāpÄ“c tika sodÄ«ts uzticams partijas dÄ“ls, jauns daudzsološs un enerÄ£isks darbinieks, kam varÄ“ja bÅ«t spoža nākotne partijas orgānos?

Gribot negribot jāsecina – kompartijai tobrÄ«d VentspilÄ« bija vajadzÄ«gs pastiprinājums. Atmoda, nacionālo ideju popularitāte noteica, ka murmanskiešu kapteiņi vairs neder. VajadzÄ«gi vietÄ“jie. Nacionāļi, latviski runājošie.

AcÄ«mredzot jau tolaik kompartija saprata, cik liela nozÄ«me ir Ventspilij kā ostas pilsÄ“tai. Apzinājās, ka arÄ« turpmāk tās loma nemazināsies. NepalaidÄ«sim garām to šÄ·ietami sÄ«ko faktu, ka Centrālajā komitejā A. Lembergs nodarbojās ar ārÄ“jiem ekonomiskiem sakariem. Tātad labi zināja, kādas ir Ventspils iespÄ“jas. SpÄ“kā pieņēmās ideja par Latvijas neatkarÄ«bu, un ar to bija jārÄ“Ä·inās arÄ« Krievijai, kas, kā jau iepriekš minÄ“ts, bez Ventspils ostas iztikt nevarÄ“ja. Tātad vajadzÄ“ja rÄ«koties, lai šÄ« pilsÄ“ta un tās ostas nenonāk pavisam nevadāmu cilvÄ“ku rokās.

Tātad A. Lemberga ierašanās VentspilÄ« tā bija nomenklatÅ«ras gatavošanās kapitālismam.

Citus izskaidrojumus A. Lemberga neloÄ£iskajam kritienam pa karjeras trepÄ“m ir grÅ«ti atrast…”