Iesaki rakstu:

Valsts uzņēmums “Sadales tÄ«kls” šÄ« gada pirmo pusi pabeidzis ar pusotra miljona eiro zaudÄ“jumiem un prasÄ«bu palielināt elektrÄ«bas sadales tarifus par 183 miljoniem eiro gadā. “ElektroenerÄ£ijas pārvades tarifa plānotais pieaugums, elektroenerÄ£ijas, kā arÄ« elektrotÄ«kla uzturÄ“šanai un attÄ«stÄ«bai nepieciešamo resursu cenu straujais kāpums veido AS "Sadales tÄ«kls" sadales pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu pieaugumu 183 miljonu eiro apjomā gadā,” uzņēmums paziņoja 14. novembrÄ«.

Tālāk paskaidrots, ka 69% izmaksu pieauguma veido cita valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tÄ«kls” tarifu pieaugums, ko „NeatkarÄ«gā” nupat kā aprakstÄ«jusi publikācijā “ÄŒetrkāršos elektrÄ«bas pārvades tarifus: "Augstsprieguma tÄ«kls" ar "Sadales tÄ«klu" sacenšas par šokÄ“jošÄko tarifu kāpumu".

Valstij piederošo enerÄ£ijas monopoluzņēmumu lielā apetÄ«te laikā, kad Latvijas iedzÄ«votājus un uzņēmumus gaida smaga cīņa par ziemas pārdzÄ«vošanu, protams, liek uzdot jautājumus arÄ« par šo uzņēmumu pārvaldnieku jeb kapitāla turÄ“tāju no valsts puses atbildÄ«bu - attiecÄ«gi Ekonomikas ministriju “Sadales tÄ«kla” un Finanšu ministriju “Augstsprieguma tÄ«kla” gadÄ«jumā.

PÄ“c “Sadales tÄ«kla” aprÄ“Ä·iniem, izmaksas par elektrÄ«bas saņemšanu (par saņemšanu, nevis par pašu elektrÄ«bu!) pieaugšot no 71 lÄ«dz 144 miljoniem eiro gadā. Tālāk seko elektroenerÄ£ijas pārvadÄ«šanas tehnoloÄ£iskā patÄ“riņa nodrošināšanai tÄ“rÄ“jamās elektroenerÄ£ijas cenas pieaugums no 16 lÄ«dz 69 miljoniem eiro gadā. Kopā tas bÅ«tu izmaksu pieaugums par 96 miljoniem eiro gadā. No tiem lÄ«dz 183 miljoniem vÄ“l paliek 87 miljoni gadā. ŠÄdā apmÄ“rā esot pieaugusi uzņēmumam nepieciešamo preču un pakalpojumu kopÄ“jā cena. TomÄ“r ir vismaz trÄ«s apsvÄ“rumi, kuru dēļ “Sadales tÄ«kla” prasÄ«bas pÄ“c naudas tagadÄ“jā apmÄ“rā un veidā ir jānoraida.

Jautājums par monopoliestādes vadÄ«tāju algām un skaitu

Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze apliecina, ka “Sadales tÄ«kla” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Sandis Jansons (attÄ“lā) par pagājušo gadu no uzņēmuma saņēmis 157 549,44 eiro - tātad virs 157 tÅ«kstošiem eiro. Kā valdes vadÄ«tājam viņam pienācies vairāk nekā valdes locekļiem ar tikai 141-142 tÅ«kstošiem eiro gadā. Pašos pÄ“dÄ“jos gados valdes atalgojums nav audzis, bet toties 2021. gadā valdÄ“ lÄ«dzās S. Jansonam ar diviem locekļiem parādÄ«jušÄs arÄ« divas jaunas locekles ar atalgojumu jau nosauktajā lÄ«menÄ«. Nav dzirdÄ“ts, ka uzņēmums 2021. gadā bÅ«tu paplašinājis savu darbÄ«bu kvantitatÄ«vi vai kvalitatÄ«vi, ielaužoties sfÄ“rās, kuru dēļ tādas locekles uzņēmuma valdÄ“ vispār bÅ«tu vajadzÄ«gas. VienÄ«gais ieguvums no šÄdām loceklÄ“m ir Latvijas pretenzijas uz augstāku vietu dzumumlÄ«dztiesÄ«bas indeksā.

Jautājums par monopoluzņēmuma - un tieši valsts monopoluzņēmuma - vadÄ«tāju atalgojumu nav saistÄ«ts ar vadÄ«tāju dzimumu, bet ar to, ka viņi taču nav nekādi uzņēmÄ“ji, kam jārÄ“Ä·inās ar tirgu, jāriskÄ“ ar savu Ä«pašumu un jāatbild par savas rÄ«cÄ«bas sekām, ja tikai viņi neielaižas uz likumpārkāpumiem. Bada maizÄ“ viņus nedrÄ«kst turÄ“t tāpÄ“c, lai viņiem nebÅ«tu jāapzog valsts izdzÄ«vošanas dēļ. Taču 157 tÅ«kstoši eiro gadā pašreizÄ“jā cenu lÄ«menÄ« S. Jansonam un apmÄ“ram tikpat viņa locekļiem un loceklÄ“m nodrošina nevis izdzÄ«vošanu vai dzÄ«vošanu, bet uzdzÄ«vošanu, kas var izrādÄ«ties nesavienojama ar darbu: pilis sev jāceļ, pasaule jāapceļo, skaistumkopšanas salonos jāsēž... S. Jansona ienākumu deklarācija mudina pajautāt, cik viņam paliek laika un spÄ“ka darbam “Sadales tÄ«klā” pÄ“c tam, kad viņš ar diviem motocikliem apbraukājis savus 13 nekustamos Ä«pašumus.

Nepārskatāmi lieli ieņēmumi nevis garantÄ“, ka cilvÄ“ks nezags, lai šos ieņēmumus nezaudÄ“tu, bet tieši otrādi - mudina uz likumpārkāpumiem. Viens, ka tādiem cilvÄ“kiem nekāda problÄ“mas nevar radÄ«t ar jautājumu, uz kā rÄ“Ä·ina viņi sedz savus izdevumus. Otrs, ka viņi varbÅ«t dalās ar augstākiem ierÄ“dņiem un politiÄ·iem (partijām) par ielikšanu vieglā un fantastiski atalgotā darbā. Ir par ko padomāt, kāpÄ“c S. Jansonam maksā trÄ«sreiz vairāk par to pašu neko, ko dara gan viņa amata māsa “Augstsprieguma tÄ«klā”, valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Gunta JÄ“kabsone, gan viņu abu uzraudzÄ«šanai norÄ«kotā Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas padomes priekšsÄ“dÄ“tāja Alda Ozola.

Jautājums, kāpÄ“c 1,5 miljoni ir vienādi ar 183 miljoniem

Proti, kāpÄ“c “Sadales tÄ«klam” turpmāk bÅ«s vajadzÄ«gi desmitiem miljonu eiro uzņēmuma iztÄ“rÄ“jamās elektrÄ«bas pirkšanai par augstām cenām, kāda lÄ«dz šim uzņēmums ir spÄ“jis apmaksāt uz tagadÄ“jo tarifu rÄ“Ä·ina. Formula 1,5=183, protams, ir pārspÄ«lÄ“jums, bet tik un tā “Sadales tÄ«klam” jāatklāj, kā tas spÄ“jis izdzÄ«vot ar tik maziem zaudÄ“jumiem jau kopš pÄ“rnā gada, kad elektrÄ«bas cenas katru dienu pārspÄ“ja iepriekšÄ“jās dienas rekordus. Jā, cenas ir uzskrÄ“jušas kosmosā, taču tagad tās tur svārstās un vairs bÅ«tiski nepieaug. LÄ«dzÄ«gi var jautāt arÄ« par koksnes un metāla cenām, kas tagad pÄ“c paviesošanās kosmosā sāk tuvoties zemei. Uzņēmuma spÄ“jas izsprukt no šiem cenu pÄ«Ä·iem apliecina 2022. gada pirmā pusgada pārskats (https://sadalestikls.lv/storage/app/media/uploaded-files/6-menesu-nerevidetais-saisinatais-starpperiodu-parskats-0101-30062022.pdf).

“Sadales tÄ«kls” pagaidām nelÄ«dzinās ne “airBaltic”, ne “Latvijas dzelzceļam", kuri valstij jāuztur. “Sadales tÄ«kli” ir ar mieru gaidÄ«t lÄ«dz uz jauno tarifu stāšanos spÄ“kā 2023. gada 1. jÅ«lijā. Mazliet vairāk naudas ne no valsts, bet no patÄ“rÄ“tājiem “Sadales tÄ«kli” gan gribÄ“tu sākt saņemt jau drÄ«zumā, no nākamā gada 1. janvāra, bet tas esot nevis “Sadales tÄ«klu", bet patÄ“rÄ“tāju labā, “lai virzÄ«tu izmaiņas pakāpeniski un lÄ«dz ar to mazinātu kopÄ“jo tarifa maksas pieaugumu".

Uzņēmums atgādina, ka līdz 2023.gada 30.aprīlim saistībā ar valsts atbalstu elektroenerģijas lietotājiem sadales sistēmas pakalpojumu maksa joprojām būs samazināta solītajā apmērā.

Jautājums par zaļās enerÄ£ijas monopolizÄ“šanu

Jāsāk ar jautājumu par 42 miljoniem eiro, kurus “Sadales tÄ«kls” sakās piesaistÄ«jis no Eiropas SavienÄ«bas (ES) Atveseļošanas un noturÄ«bas mehānisma pret solÄ«jumu “straujāk pielāgot infrastruktÅ«ru atjaunojamās enerÄ£ijas vajadzÄ«bām, vienlaikus sniedzot pozitÄ«vu ietekmi uz tarifu nākotnÄ“”. Kad šÄ« nākotne pienāks, un ko tā nozÄ«mÄ“s - vai pozitÄ«vā ietekme bÅ«s tarifu nākamais pieaugums vai samazinājums?

Par daudziem citiem jautājumiem parÅ«pÄ“jies atjaunojamās enerÄ£ijas ražotāja SIA “Evecon” valdes loceklis Gatis Lazda. Viņš uzsvÄ“ra, ka “Sadales tÄ«kla” tarifu projekts esot vÄ“rsts pret energoefektÄ«vām mājsaimniecÄ«bām, kurām elektroenerÄ£ijas pieslÄ“guma un piegādes izmaksas palielināsies lÄ«dz pat septiņām reizÄ“m.

PatiesÄ«bā izskatās, ka “Sadales tÄ«kls” grib tikt no šÄdiem klientiem vaļā, jo zaļās enerÄ£ijas ražotāji, kuri tikai nodod elektroenerÄ£iju tÄ«klā un kuru pašu patÄ“riņš ir niecÄ«gs, kā arÄ« lietotāji ar saules paneļiem samazina uzņēmuma ieņēmumus. MājsaimniecÄ«bas un uzņēmumu spÄ“ja pašiem nodrošināt lielāko daļu nepieciešamās elektroenerÄ£ijas ir bÅ«tiski ietekmÄ“jusi “Sadales tÄ«kla” finanšu rādÄ«tājus. TāpÄ“c arÄ« jaunajā tarifu plānā lielākais izmaksu pieaugums ir novÄ“rojams tieši fiksÄ“tajām jaudas komponentÄ“m, kas veicina valsts uzņēmuma tÅ«lÄ«tÄ“ju peļņas palielinājumu neatkarÄ«gi no lietotāju patÄ“riņiem. Citiem vārdiem sakot, enerÄ£iju iegÅ«stošam mājsaimniecÄ«bām vai nu vispār vispār jāatslÄ“dzas no sadales tÄ«kla, vai jāmaksā milzÄ«gas summas par niecÄ«gu, dažbrÄ«d nullei tuvu saņemtās enerÄ£ijas neto daudzumu.

LÄ«dzÄ«gs liktenis paredzÄ“ts neatkarÄ«gajiem elektroenerÄ£ijas ražotājiem rÅ«pnieciskā lÄ«menÄ«. No tiem paredzÄ“ts prasÄ«t fantastiskas summas par sadales tÄ«kla izmantošanu elektrÄ«bas nogādei no ražotāja pie patÄ“rÄ“tāja.

Galu galā rodas jautājumi, vai žēlošanās par “Sadales tÄ«kla” milzÄ«gajiem, bet oficiālajā bilancÄ“ neuzrādÄ«tajiem zaudÄ“jumiem nav tikai piesegs, lai tiktu vaļā no zaļās enerÄ£ijas ražotājiem Latvijas supermonopolista, “Sadales tÄ«kla” mātes uzņēmuma “Latvenergo” interesÄ“s?