Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

9. maija notikumi gadiem ilgi bijuši daļa no ziņām. Šogad tie atšÄ·irÄ«gi, jo nav pieminekļa Pārdaugavā, kas bija kļuvis par politisko resursu plÅ«smas bagātinātu mÄ“rÄ·i kaimiņvalsts maigās varas izrādÄ«šanai un propagandas kanalizācijai. MainÄ«jies arÄ« regulÄ“jums, un tiem, kam 9. maijs šÄ·iet atzÄ«mÄ“jama diena, šajā pavasarÄ« bija iespÄ“ja doties tikai uz Otrā pasaules kara kareivju apbedÄ«juma vietām.

TāpÄ“c ziņas bija citādas. Un sarežģītas. PretrunÄ«gas. Jauno situāciju saprast nav viegli, ar pāris attÄ“liem vai viedokļiem nepietiek. Katra informācijas drumsla rada nozÄ«mes, kas bez skaidrojuma, precizitātes un konteksta var aizvest pārpratumu labirintos, kurus, iespÄ“jams, var atšifrÄ“t vien, kad ziņas izskanÄ“jušas.

Pavisam nesen skaidroju Austrijas kolÄ“Ä£im, kurš pÄ“c viesošanās RÄ«gā tieši pirms gada bija vÄ“lāk televÄ«zijā pievÄ“rsis uzmanÄ«bu Pārdaugavas pieminekļa nogāšanai. Par to ļoti brÄ«nÄ«jās, nesaprata. Izrādās, pastaigājoties pa RÄ«gu un redzot Ukrainas kara notikumiem veltÄ«to izstādi "Slava Ukrainai! Varoņiem slava" pie tobrÄ«d vÄ“l savā vecajā vietā stāvošÄ pieminekļa Pārdaugavā, ārvalstu ciemiņš ar kundzi bija nospriedis, ka ziedu paklājs ir veltÄ«ts Ukrainas kara upuriem. KolÄ“Ä£is sarunā pirms dažām dienām atcerÄ“jās šo pieredzi un bija patiesi pārsteigts, kad paskaidroju, ka toreiz ziedus sakārtoja policisti, jo Krievijas stila "uzvaras" svinÄ“tāji pie pieminekļa netika laisti.

Izstāde atgādināja, kā Ä«stenÄ«bā 2022. gada sākumā izskatÄ«jās Krievijas atnestais "miers". Bet vÄ“lākās nekārtÄ«bas, ko izraisÄ«ja daļas aktÄ«vistu nepatika par ziedu nolikšanas un "svinÄ“šanas" ierobežojumiem, noveda pie iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisijas. Šis piemineklis un tam lÄ«dzÄ«gie nu ir likvidÄ“ti, lai atbrÄ«votos no okupācijas ietekmes zÄ«mÄ“m, skaidroju ārzemju kolÄ“Ä£im, kurš secināja, ka nu "acis atvÄ“rušÄs".

Par šo konteksta zināšanu bÅ«tiskumu iedomājos, vÄ“rtÄ“jot Latvijas Radio ziņu dienesta stāstu, kas pieteikts, lai 9. maija notikumu gaidās skaidrotu, "kāds ir svinÄ“tāju noskaņojums". Par to esmu saņēmusi arÄ« iesniegumu sabiedrisko mediju ombudam ar lÅ«gumu izvÄ“rtÄ“t sižetu.

IzvÄ“rstā sižeta, kas tapis Lāčupes brāļu kapos, ideja ir skaidra, bet uzrunātie informācijas sniedzÄ“ji un nekritiska attieksme pret teikto, katras domu plÅ«smas uztveršana par vÄ“rā ņemamu viedokli, šo labo ideju pārvÄ“rtusi vairākos stāstos, kuru saturs liek domāt par žurnālista profesionālismu un atbildÄ«bu.

ŠÄ« sižeta audio un teksta versija nedaudz atšÄ·iras, piemÄ“ram, audio versijā ir skaidrojums, ka sarunā ar pirmo uzrunāto kapu apmeklÄ“tāju sižeta autore Ieva PuÄ·e ātri nonāca "lÄ«dz piemineklim Uzvaras parkā, pie kura daudzus gadus notika svinÄ«bas par godu Sarkanās armijas triumfam pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā" (00:59). ŠÄ« frāze diezin vai saucama par precÄ«zu un neitrālu, vÄ“stures faktiem atbilstošu, jo nekritiski un emocionāli atkārto Krievijas propagandas uzturÄ“to versiju par tās panākumiem. Teksta versijā tā publicÄ“ta šÄdi, neitrāli: "Latvijas Radio saruna ar sievieti ātri vien gan nonāca lÄ«dz pÄ“rn demontÄ“tajam piemineklim Uzvaras parkā, RÄ«gā".

Arī tālākais sižeta saturs liek nopietni domāt par to, cik precīza un pamatota ir tajā iekļautā informācija un cik liela nozīme ir vārdiem.

Kapu apmeklÄ“tāja, kas atnesusi ziedus, bÅ«tu piemÄ“rota noskaņojuma atklājÄ“ja, ja vien sarunā ar viņu neizskanÄ“tu vārdi, kurus grÅ«ti nosaukt par viedokli, kas iekļaujas dažādu skatÄ«jumu plÅ«smā. Izteikusi savu sarÅ«gtinājumu par likvidÄ“to pieminekli Pārdaugavā un reaģējot uz žurnālistes frāzi, ka "to izmantoja politiÄ·i", anonÄ«mā sieviete sižetā turpina: "Sieviete: Nu jā, bet kas mums ir prezidenti un ministri? Viens – amerikānis, otrs, man liekas, bija no IzraÄ“las, ebrejs. Es dažkārt apskatos biogrāfijas – viņi visi ir bijuši fašisti!".

Lai gan Ieva PuÄ·e piebilst, ka ar politiÄ·iem bija domājusi Putinu, šajās frāzÄ“s žurnālistam vajadzÄ“tu atpazÄ«t aizspriedumus, diskriminācijas risku un dehumanizāciju, kas definÄ“ti kā naida noziegumus veicinoši.

Arī tālākā saruna, kurā intervētā sieviete izsakās par Putinu, liek domāt, kāpēc teiktais ir daļa no sižeta par aktuālajiem notikumiem.

LÅ«k, garš citāts no teiktā: "Sieviete: Putins vispār, kad uz viņu paskatās, dvÄ“seles dziļumos ir labs cilvÄ“ks. Es pat pievÄ“rsu uzmanÄ«bu – vienreiz, kad pieminÄ“ja kritušos, viņam asaras sāka tecÄ“t. Viņš ir labs cilvÄ“ks, tāpÄ“c arÄ« ar Ukrainu velk tādu gumiju, jo viņam vienkārši ir žēl cilvÄ“ku. Lai kā arÄ« nebÅ«tu, tur arÄ« mirst bÄ“rni un tā. Bet visam ir savas robežas. TāpÄ“c, jā, banderoviešiem jādara gals, cik ilgi var ciest? Tagad atkal rādÄ«ja filmu – ārprāts, ko viņi darÄ«ja! Viņi zÄ«daiņus pienagloja pie galdiem, sacirta veselas Ä£imenes! Banderovieši!"

Tā kā sižets ir montÄ“ts, tā nav tiešraide, kurā var iesprukt dažādas frāzes, šÄ« citāta galvenā problÄ“ma ir dezinformācijas klātbÅ«tne un nepietiekama skaidra vÄ“ršanās pret maldināšanu. Te var saskatÄ«t arÄ« kara un agresijas atbalstu. CilvÄ“ks atkārto melus, kam pats tic, popularizÄ“jot Krievijas kara propagandas "banderoviešu" versiju, kas palÄ«dz attaisnot visšausmÄ«gākos kara noziegumus Ukrainā.

Pašmaldināšana nav aizliegta, bet jo tālāk notiek saruna, jo vairāk tā sāk atgādināt dÄ«vaiņu ziņas, kuru mÄ“rÄ·is ir šokÄ“t, nevis sniegt sabalansÄ“tu skaidrojumu, kas palÄ«dzÄ“tu saprast notikumus vai procesus. Šaubos, vai konkrÄ“tās personas skatÄ«jums uz Putina "dvÄ“seles dziļumiem" attiecas uz sižeta tÄ“mu. Jautājums ir – kāpÄ“c šai sarunai sižetā ir atvÄ“lÄ“ti gandrÄ«z vai garākie citāti? Un kāda ir žurnālista loma?

Šajā brÄ«dÄ« es domāju par tÅ«kstošiem pasaules mediju žurnālistu un redaktoru, kas dezinformācijas un pārliecinoši izteiktu muļķību plÅ«smā ir skaidri definÄ“juši, kā nošÄ·irams viedoklis, argumenti no maldināšanas un meliem. Dažādu avotu mÄ“rÄ·u, informācijas slāņu un nianšu novÄ“rtÄ“šana ir kļuvusi par profesionālas žurnālistikas pamatu. Sižetā ir mÄ“Ä£inājumi iebilst, bet tie ir nepārliecinoši, turklāt sievietes domu plÅ«smu raisÄ«jušas žurnālistes piebildes.

Protams, ka var mÄ“Ä£ināt saistÄ«t ziedu licÄ“ju pasaules uzskatu ar attieksmi pret kaimiņvalsts diktatoru, bet tad ar vienu polarizÄ“tu interpretāciju nepietiek. Tagad iznāk, ka šÄ« viena kundze, vienÄ«gā, kuras vārds sižetā nav minÄ“ts, pārstāv "tautu", jo citi sižeta avoti saucami par institucionalizÄ“tajiem (politiÄ·e, aktÄ«vists, pÄ“tnieks, policijas pārstāvis). Bet tā nevajadzÄ“tu bÅ«t, ja vien dÄ«vainie citāti nav paredzÄ“ti kā izsmalcināta kritika. Tādā gadÄ«jumā iespÄ“jams iekrist vienpusÄ«guma slazdā, jo visi cilvÄ“ki, kas kādā formā svin 9. maiju vai par to domā, nav vienādi. Tad jau noskaņojumu atklāt Ä«sti nav izdevies, jo tā daļa ir arÄ« to cilvÄ“ku noskaņojums, kam šÄ« svinÄ“šana nav saprotama un pieņemama, tā rada bailes, stresu, dusmas…

Stāstu turpina RegÄ«na Ločmele, partijas "Saskaņa" lÄ«dzpriekšsÄ“dÄ“tāja, kas pÄ“c Ievas PuÄ·es teiktā, esot viņu uzaicinājusi uz Lāčupes kapiem (02:45). ArÄ« šÄ« frāze dara uzmanÄ«gu, jo 9. maijs un tā atzÄ«mÄ“šana gadiem ir bijusi ārkārtÄ«gi politizÄ“ta, tā izmantota politiskā kapitāla veidošanai. Vai vienas politiÄ·es centieni gÅ«t popularitāti nosaka LR Ziņu dienesta dienas kārtÄ«bu? Tālākais stāsts par Ločmeles darbÄ«bu iepriekš un tagad ir pietiekami kritisks un kontekstualizÄ“ts. Šis vairākas minÅ«tes garais fragments atbilst sižeta mÄ“rÄ·im, tas skaidro detaļas, kas attiecas uz Otrā pasaules kara apbedÄ«jumiem.

Bet tad sarunā iesaistās "vÄ«rs uzvalkā" un sevi raksturo kā bijušo karavÄ«ru pensionāru biedrÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tāju (4:45). PensionÄ“ts kara lidotājs, Krievijas pilsonis. Ieva PuÄ·e skaidro, ka šis vÄ«rs nav piedalÄ«jies karā, jo tā laikā viņam bijuši 6 gadi. TomÄ“r precizÄ“jums, ka tādā gadÄ«jumā viņš ir okupācijas laikā Latvijā bāzÄ“tā Krievijas karaspÄ“ka veterāns, neseko.

Sižetu noslÄ“dz pÄ“tnieka Mārtiņa Kaprāna secinājumi, kuri savā ziņā atšifrÄ“ Latvijas Radio stāsta problÄ“mas, ka "9. maija svinÄ“šanas redzamā daļa" ir politiÄ·u un aktÄ«vistu rokās, un viņš plaši stāsta par pazÄ«mÄ“m, kas raksturo "neredzamo" attieksmes daļu. Tā bÅ«tu šÄ« un citu sižetu uzmanÄ«bas vÄ“rta.

Sižets parāda, cik grÅ«ts ir žurnālista darbs, atspoguļojot sarežģītus un pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tus jautājumus, kad stāstu nav iespÄ“jams veidot no mehāniski kopā liktiem viedokļiem bez to vÄ“rtÄ“šanas, informācijas atbilstÄ«bas pārbaudes un avotu ietekmes sabalansÄ“šanas. ŠÄda stāsta veidošana prasa ļoti detalizÄ“tas zināšanas, katra vārda apdomāšanu un pārbaudi. Tas ir normāli, ja Ä“terā izskan arÄ« kādai sabiedrÄ«bas daļai nepieņemamas domas, tomÄ“r mÅ«sdienu informācijas daudzslāņainā vide ir pārāk sarežģīta, lai žurnālista darbā bÅ«tu pietiekama garām skrienošo vÄ“stÄ«jumu un vārdu pārraidÄ«tāja loma.

Sabiedrisko mediju Redakcionālās vadlÄ«nijas nosaka, ja "par kādas informācijas precizitāti ir šaubas, tas jānorāda", ka sabiedriskie mediji "izmanto informaÌ„ciju, kas paliÌ„dz saprast kontekstu, un gaÌ„daÌ„, lai izskan tematam, žanram vai raidiÌ„juma formaÌ„tam buÌ„tiskie argumenti un viedokļi", sabiedriskie mediji rÅ«pÄ“jas par "cīņu pret dezinformaÌ„ciju un manipulaÌ„ciju ar sabiedriÌ„bu", kritiski vÄ“rtÄ“ informācijas avotus.

Sižets liek domāt par to, kā informācijas ātrums, uzskatu un viedokļu miriādes, pārmÄ“rÄ«gi skaļās un nepelnÄ«ti klusās balsis maina žurnālista darbu. Aculiecinieka, ziņotāja loma kļūst mazāk svarÄ«ga, jo informācijas jau tāpat ir pārāk daudz. Priekšplānā izvirzās prasme kritiski vÄ“rtÄ“t informācijas dažādos slāņus, likt jauno un neparasto informāciju kontekstā, kuru veido zināšanas un profesionālās vÄ“rtÄ«bas. Steigas piepildÄ«tā, informācijas vākšanas procesā ar to vienatnÄ“ tikt galā ir ļoti sarežģīti, nepieciešams skats no malas, kopÄ«ga ideju apmaiņa ar kolÄ“Ä£iem  redakcijā, nopietns redakcionāls darbs.

* Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardze

Novērtē šo rakstu:

0
0