"SabiedriskÄ" medija stÄstÄ par 8. un 9. maiju LatvijÄ neiederas Putina "dvÄ“seles" apskats un dezinformÄcija!
Anda Rožukalne* · 15.05.2023. · Komentāri (0)9. maija notikumi gadiem ilgi bijuši daļa no ziņÄm. Šogad tie atšÄ·irÄ«gi, jo nav pieminekļa PÄrdaugavÄ, kas bija kļuvis par politisko resursu plÅ«smas bagÄtinÄtu mÄ“rÄ·i kaimiņvalsts maigÄs varas izrÄdÄ«šanai un propagandas kanalizÄcijai. MainÄ«jies arÄ« regulÄ“jums, un tiem, kam 9. maijs šÄ·iet atzÄ«mÄ“jama diena, šajÄ pavasarÄ« bija iespÄ“ja doties tikai uz OtrÄ pasaules kara kareivju apbedÄ«juma vietÄm.
TÄpÄ“c ziņas bija citÄdas. Un sarežģītas. PretrunÄ«gas. Jauno situÄciju saprast nav viegli, ar pÄris attÄ“liem vai viedokļiem nepietiek. Katra informÄcijas drumsla rada nozÄ«mes, kas bez skaidrojuma, precizitÄtes un konteksta var aizvest pÄrpratumu labirintos, kurus, iespÄ“jams, var atšifrÄ“t vien, kad ziņas izskanÄ“jušas.
Pavisam nesen skaidroju Austrijas kolÄ“Ä£im, kurš pÄ“c viesošanÄs RÄ«gÄ tieši pirms gada bija vÄ“lÄk televÄ«zijÄ pievÄ“rsis uzmanÄ«bu PÄrdaugavas pieminekļa nogÄšanai. Par to ļoti brÄ«nÄ«jÄs, nesaprata. IzrÄdÄs, pastaigÄjoties pa RÄ«gu un redzot Ukrainas kara notikumiem veltÄ«to izstÄdi "Slava Ukrainai! Varoņiem slava" pie tobrÄ«d vÄ“l savÄ vecajÄ vietÄ stÄvošÄ pieminekļa PÄrdaugavÄ, Ärvalstu ciemiņš ar kundzi bija nospriedis, ka ziedu paklÄjs ir veltÄ«ts Ukrainas kara upuriem. KolÄ“Ä£is sarunÄ pirms dažÄm dienÄm atcerÄ“jÄs šo pieredzi un bija patiesi pÄrsteigts, kad paskaidroju, ka toreiz ziedus sakÄrtoja policisti, jo Krievijas stila "uzvaras" svinÄ“tÄji pie pieminekļa netika laisti.
IzstÄde atgÄdinÄja, kÄ Ä«stenÄ«bÄ 2022. gada sÄkumÄ izskatÄ«jÄs Krievijas atnestais "miers". Bet vÄ“lÄkÄs nekÄrtÄ«bas, ko izraisÄ«ja daļas aktÄ«vistu nepatika par ziedu nolikšanas un "svinÄ“šanas" ierobežojumiem, noveda pie iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisijas. Šis piemineklis un tam lÄ«dzÄ«gie nu ir likvidÄ“ti, lai atbrÄ«votos no okupÄcijas ietekmes zÄ«mÄ“m, skaidroju Ärzemju kolÄ“Ä£im, kurš secinÄja, ka nu "acis atvÄ“rušÄs".
Par šo konteksta zinÄšanu bÅ«tiskumu iedomÄjos, vÄ“rtÄ“jot Latvijas Radio ziņu dienesta stÄstu, kas pieteikts, lai 9. maija notikumu gaidÄs skaidrotu, "kÄds ir svinÄ“tÄju noskaņojums". Par to esmu saņēmusi arÄ« iesniegumu sabiedrisko mediju ombudam ar lÅ«gumu izvÄ“rtÄ“t sižetu.
IzvÄ“rstÄ sižeta, kas tapis LÄÄupes brÄļu kapos, ideja ir skaidra, bet uzrunÄtie informÄcijas sniedzÄ“ji un nekritiska attieksme pret teikto, katras domu plÅ«smas uztveršana par vÄ“rÄ Å†emamu viedokli, šo labo ideju pÄrvÄ“rtusi vairÄkos stÄstos, kuru saturs liek domÄt par žurnÄlista profesionÄlismu un atbildÄ«bu.
ŠÄ« sižeta audio un teksta versija nedaudz atšÄ·iras, piemÄ“ram, audio versijÄ ir skaidrojums, ka sarunÄ ar pirmo uzrunÄto kapu apmeklÄ“tÄju sižeta autore Ieva PuÄ·e Ätri nonÄca "lÄ«dz piemineklim Uzvaras parkÄ, pie kura daudzus gadus notika svinÄ«bas par godu SarkanÄs armijas triumfam pÄr nacistisko VÄciju OtrajÄ pasaules karÄ" (00:59). ŠÄ« frÄze diezin vai saucama par precÄ«zu un neitrÄlu, vÄ“stures faktiem atbilstošu, jo nekritiski un emocionÄli atkÄrto Krievijas propagandas uzturÄ“to versiju par tÄs panÄkumiem. Teksta versijÄ tÄ publicÄ“ta šÄdi, neitrÄli: "Latvijas Radio saruna ar sievieti Ätri vien gan nonÄca lÄ«dz pÄ“rn demontÄ“tajam piemineklim Uzvaras parkÄ, RÄ«gÄ".
ArÄ« tÄlÄkais sižeta saturs liek nopietni domÄt par to, cik precÄ«za un pamatota ir tajÄ iekļautÄ informÄcija un cik liela nozÄ«me ir vÄrdiem.
Kapu apmeklÄ“tÄja, kas atnesusi ziedus, bÅ«tu piemÄ“rota noskaņojuma atklÄjÄ“ja, ja vien sarunÄ ar viņu neizskanÄ“tu vÄrdi, kurus grÅ«ti nosaukt par viedokli, kas iekļaujas dažÄdu skatÄ«jumu plÅ«smÄ. Izteikusi savu sarÅ«gtinÄjumu par likvidÄ“to pieminekli PÄrdaugavÄ un reaģējot uz žurnÄlistes frÄzi, ka "to izmantoja politiÄ·i", anonÄ«mÄ sieviete sižetÄ turpina: "Sieviete: Nu jÄ, bet kas mums ir prezidenti un ministri? Viens – amerikÄnis, otrs, man liekas, bija no IzraÄ“las, ebrejs. Es dažkÄrt apskatos biogrÄfijas – viņi visi ir bijuši fašisti!".
Lai gan Ieva PuÄ·e piebilst, ka ar politiÄ·iem bija domÄjusi Putinu, šajÄs frÄzÄ“s žurnÄlistam vajadzÄ“tu atpazÄ«t aizspriedumus, diskriminÄcijas risku un dehumanizÄciju, kas definÄ“ti kÄ naida noziegumus veicinoši.
ArÄ« tÄlÄkÄ saruna, kurÄ intervÄ“tÄ sieviete izsakÄs par Putinu, liek domÄt, kÄpÄ“c teiktais ir daļa no sižeta par aktuÄlajiem notikumiem.
LÅ«k, garš citÄts no teiktÄ: "Sieviete: Putins vispÄr, kad uz viņu paskatÄs, dvÄ“seles dziļumos ir labs cilvÄ“ks. Es pat pievÄ“rsu uzmanÄ«bu – vienreiz, kad pieminÄ“ja kritušos, viņam asaras sÄka tecÄ“t. Viņš ir labs cilvÄ“ks, tÄpÄ“c arÄ« ar Ukrainu velk tÄdu gumiju, jo viņam vienkÄrši ir žēl cilvÄ“ku. Lai kÄ arÄ« nebÅ«tu, tur arÄ« mirst bÄ“rni un tÄ. Bet visam ir savas robežas. TÄpÄ“c, jÄ, banderoviešiem jÄdara gals, cik ilgi var ciest? Tagad atkal rÄdÄ«ja filmu – ÄrprÄts, ko viņi darÄ«ja! Viņi zÄ«daiņus pienagloja pie galdiem, sacirta veselas Ä£imenes! Banderovieši!"
TÄ kÄ sižets ir montÄ“ts, tÄ nav tiešraide, kurÄ var iesprukt dažÄdas frÄzes, šÄ« citÄta galvenÄ problÄ“ma ir dezinformÄcijas klÄtbÅ«tne un nepietiekama skaidra vÄ“ršanÄs pret maldinÄšanu. Te var saskatÄ«t arÄ« kara un agresijas atbalstu. CilvÄ“ks atkÄrto melus, kam pats tic, popularizÄ“jot Krievijas kara propagandas "banderoviešu" versiju, kas palÄ«dz attaisnot visšausmÄ«gÄkos kara noziegumus UkrainÄ.
PašmaldinÄšana nav aizliegta, bet jo tÄlÄk notiek saruna, jo vairÄk tÄ sÄk atgÄdinÄt dÄ«vaiņu ziņas, kuru mÄ“rÄ·is ir šokÄ“t, nevis sniegt sabalansÄ“tu skaidrojumu, kas palÄ«dzÄ“tu saprast notikumus vai procesus. Šaubos, vai konkrÄ“tÄs personas skatÄ«jums uz Putina "dvÄ“seles dziļumiem" attiecas uz sižeta tÄ“mu. JautÄjums ir – kÄpÄ“c šai sarunai sižetÄ ir atvÄ“lÄ“ti gandrÄ«z vai garÄkie citÄti? Un kÄda ir žurnÄlista loma?
ŠajÄ brÄ«dÄ« es domÄju par tÅ«kstošiem pasaules mediju žurnÄlistu un redaktoru, kas dezinformÄcijas un pÄrliecinoši izteiktu muļķību plÅ«smÄ ir skaidri definÄ“juši, kÄ nošÄ·irams viedoklis, argumenti no maldinÄšanas un meliem. DažÄdu avotu mÄ“rÄ·u, informÄcijas slÄņu un nianšu novÄ“rtÄ“šana ir kļuvusi par profesionÄlas žurnÄlistikas pamatu. SižetÄ ir mÄ“Ä£inÄjumi iebilst, bet tie ir nepÄrliecinoši, turklÄt sievietes domu plÅ«smu raisÄ«jušas žurnÄlistes piebildes.
Protams, ka var mÄ“Ä£inÄt saistÄ«t ziedu licÄ“ju pasaules uzskatu ar attieksmi pret kaimiņvalsts diktatoru, bet tad ar vienu polarizÄ“tu interpretÄciju nepietiek. Tagad iznÄk, ka šÄ« viena kundze, vienÄ«gÄ, kuras vÄrds sižetÄ nav minÄ“ts, pÄrstÄv "tautu", jo citi sižeta avoti saucami par institucionalizÄ“tajiem (politiÄ·e, aktÄ«vists, pÄ“tnieks, policijas pÄrstÄvis). Bet tÄ nevajadzÄ“tu bÅ«t, ja vien dÄ«vainie citÄti nav paredzÄ“ti kÄ izsmalcinÄta kritika. TÄdÄ gadÄ«jumÄ iespÄ“jams iekrist vienpusÄ«guma slazdÄ, jo visi cilvÄ“ki, kas kÄdÄ formÄ svin 9. maiju vai par to domÄ, nav vienÄdi. Tad jau noskaņojumu atklÄt Ä«sti nav izdevies, jo tÄ daļa ir arÄ« to cilvÄ“ku noskaņojums, kam šÄ« svinÄ“šana nav saprotama un pieņemama, tÄ rada bailes, stresu, dusmas…
StÄstu turpina RegÄ«na LoÄmele, partijas "Saskaņa" lÄ«dzpriekšsÄ“dÄ“tÄja, kas pÄ“c Ievas PuÄ·es teiktÄ, esot viņu uzaicinÄjusi uz LÄÄupes kapiem (02:45). ArÄ« šÄ« frÄze dara uzmanÄ«gu, jo 9. maijs un tÄ atzÄ«mÄ“šana gadiem ir bijusi ÄrkÄrtÄ«gi politizÄ“ta, tÄ izmantota politiskÄ kapitÄla veidošanai. Vai vienas politiÄ·es centieni gÅ«t popularitÄti nosaka LR Ziņu dienesta dienas kÄrtÄ«bu? TÄlÄkais stÄsts par LoÄmeles darbÄ«bu iepriekš un tagad ir pietiekami kritisks un kontekstualizÄ“ts. Šis vairÄkas minÅ«tes garais fragments atbilst sižeta mÄ“rÄ·im, tas skaidro detaļas, kas attiecas uz OtrÄ pasaules kara apbedÄ«jumiem.
Bet tad sarunÄ iesaistÄs "vÄ«rs uzvalkÄ" un sevi raksturo kÄ bijušo karavÄ«ru pensionÄru biedrÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tÄju (4:45). PensionÄ“ts kara lidotÄjs, Krievijas pilsonis. Ieva PuÄ·e skaidro, ka šis vÄ«rs nav piedalÄ«jies karÄ, jo tÄ laikÄ viņam bijuši 6 gadi. TomÄ“r precizÄ“jums, ka tÄdÄ gadÄ«jumÄ viņš ir okupÄcijas laikÄ LatvijÄ bÄzÄ“tÄ Krievijas karaspÄ“ka veterÄns, neseko.
Sižetu noslÄ“dz pÄ“tnieka MÄrtiņa KaprÄna secinÄjumi, kuri savÄ ziÅ†Ä atšifrÄ“ Latvijas Radio stÄsta problÄ“mas, ka "9. maija svinÄ“šanas redzamÄ daļa" ir politiÄ·u un aktÄ«vistu rokÄs, un viņš plaši stÄsta par pazÄ«mÄ“m, kas raksturo "neredzamo" attieksmes daļu. TÄ bÅ«tu šÄ« un citu sižetu uzmanÄ«bas vÄ“rta.
Sižets parÄda, cik grÅ«ts ir žurnÄlista darbs, atspoguļojot sarežģītus un pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tus jautÄjumus, kad stÄstu nav iespÄ“jams veidot no mehÄniski kopÄ liktiem viedokļiem bez to vÄ“rtÄ“šanas, informÄcijas atbilstÄ«bas pÄrbaudes un avotu ietekmes sabalansÄ“šanas. ŠÄda stÄsta veidošana prasa ļoti detalizÄ“tas zinÄšanas, katra vÄrda apdomÄšanu un pÄrbaudi. Tas ir normÄli, ja Ä“terÄ izskan arÄ« kÄdai sabiedrÄ«bas daļai nepieņemamas domas, tomÄ“r mÅ«sdienu informÄcijas daudzslÄņainÄ vide ir pÄrÄk sarežģīta, lai žurnÄlista darbÄ bÅ«tu pietiekama garÄm skrienošo vÄ“stÄ«jumu un vÄrdu pÄrraidÄ«tÄja loma.
Sabiedrisko mediju RedakcionÄlÄs vadlÄ«nijas nosaka, ja "par kÄdas informÄcijas precizitÄti ir šaubas, tas jÄnorÄda", ka sabiedriskie mediji "izmanto informaÌ„ciju, kas paliÌ„dz saprast kontekstu, un gaÌ„daÌ„, lai izskan tematam, žanram vai raidiÌ„juma formaÌ„tam buÌ„tiskie argumenti un viedokļi", sabiedriskie mediji rÅ«pÄ“jas par "cīņu pret dezinformaÌ„ciju un manipulaÌ„ciju ar sabiedriÌ„bu", kritiski vÄ“rtÄ“ informÄcijas avotus.
Sižets liek domÄt par to, kÄ informÄcijas Ätrums, uzskatu un viedokļu miriÄdes, pÄrmÄ“rÄ«gi skaļÄs un nepelnÄ«ti klusÄs balsis maina žurnÄlista darbu. Aculiecinieka, ziņotÄja loma kļūst mazÄk svarÄ«ga, jo informÄcijas jau tÄpat ir pÄrÄk daudz. PriekšplÄnÄ izvirzÄs prasme kritiski vÄ“rtÄ“t informÄcijas dažÄdos slÄņus, likt jauno un neparasto informÄciju kontekstÄ, kuru veido zinÄšanas un profesionÄlÄs vÄ“rtÄ«bas. Steigas piepildÄ«tÄ, informÄcijas vÄkšanas procesÄ ar to vienatnÄ“ tikt galÄ ir ļoti sarežģīti, nepieciešams skats no malas, kopÄ«ga ideju apmaiņa ar kolÄ“Ä£iem redakcijÄ, nopietns redakcionÄls darbs.
* Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardze