Iesaki rakstu:

TelevÄ«zijas raidÄ«jumam Dr.Apinis izvÄ“lÄ“jos tÄ“mu – „Kas notiek “Olainfarm”?”. KāpÄ“c – nu vienkārši: daži darboņi apcietināti, kaut uz laiku; dažiem uzrādÄ«tas kriminālapsÅ«dzÄ«bas; kaut kādus čehu investorus Latvijas varas iestādes noņem no lidmašÄ«nas trapa, lÄ«dzÄ«gi kā Lukašenko noņem savu oponentu no valstij pāri lidojošas lidmašÄ«nas.

Mana raidÄ«juma saturu un skatÄ«tāju interesei nosaka tā dalÄ«bnieki. Galvenais uzstādÄ«jums – lai trÄ«s dalÄ«bnieki stāstÄ«tu savu tÄ“mu raiti, bagātā un tÄ“lainā valodā. Protams, ir neliela atšÄ·irÄ«ba –, vai stāstÄ«ts tiek par neiroÄ·irurÄ£isku operāciju, Covid testiem vai lielas rÅ«pnÄ«cas pārņemšanu legāliem un mazāk legāliem lÄ«dzekļiem.

SagadÄ«šanās pÄ“c – vienlaikus ar “Olainfarm” akciju afÄ“rām notika kārtÄ“jā tiesas prāva, kurā valsts atņēma dažus miljonus “Grindex” Ä«pašniekam Kirovam Lipmanam. Atceros – pirms dažiem gadiem, kad kārtÄ“jo reizi tika tirgota Liepājas metalurÄ£ijas rÅ«pnÄ«ca, Kirovs man teica: „Tu redzÄ“si – tieši tāpat tiks iznÄ«cinātas Latvijas farmācijas rÅ«pnÄ«cas, un pat personāži bÅ«s tie paši.”

Toreiz nenoticÄ“ju. ArÄ« šoreiz nenoticÄ“ju tiem, kas teica – par “Olainfarm” neviens nerunās, ja vien atceras ValÄ“rija Maligina un Pāvela Rebenoka nāves apstākļus.

ZvanÄ«ju daudziem – gan tiem, kas savulaik bijuši saistÄ«ti ar “Olainfarm”, gan ekonomistiem, gan zinātniekiem, gan kriminālzinÄ«bu ekspertiem, gan tiem, kas šobrÄ«d vadošos amatos. Visi priecÄ«gi atsaucās uz zvanu, bet kļuva gauži nevaļīgi, tiklÄ«dz pieteicu raidÄ«juma iespÄ“jamo tematiku.

GandrÄ«z katram bija kas ļoti svarÄ«gs darāms tieši ieraksta brÄ«dÄ« – konference, vebinārs, slima radinieka apciemojums vai lasāma lekcija. Un tomÄ“r – sarunās ar iespÄ“jamajiem un atteikušajiem raidÄ«juma dalÄ«bniekiem es sāku likt kopā puzli – kas notiek “Olainfarm”.

Interesantāko pastāstÄ«ja Ivars Godmanis. IzrādÄ«jās, vienÄ«gā no Baltijas valstÄ«m, kas labi un salÄ«dzinoši ekonomiski veiksmÄ«gi aizvadÄ«jusi kovidgadu, ir Lietuva. Lielākā Lietuvas eksportprece – reaÄ£enti vakcÄ«nām. Eksporta galamÄ“rÄ·is – gan Eiropa, gan Krievija. RÅ«pnÄ«cas Ä«pašnieks – IzraÄ“las kompānija TEVA. Nekad Lietuva pirms tam nav bijusi farmācijas valsts.

ZvanÄ«ju draugiem uz IzraÄ“lu. Ja mÄ“s atceramies – kur strādā visvairāk RÄ«gas MedicÄ«nas institÅ«ta absolventu, tad pirmajā vietā ir Latvija, bet otrajā – IzraÄ“la. Daudzi mani kursabiedri strādā IzraÄ“lā, visi šobrÄ«d ir vakcinÄ“jušies, nenÄ“sā maskas, dzer krogos, iet uz trenažieru zāli un pulcÄ“jas kursa vakaros un slimnÄ«cas ballÄ«tÄ“s.

Mans IzraÄ“las kolÄ“Ä£is, kurš strādā TEVA, apstiprināja manas aizdomas – rÅ«pnÄ«ca vÄ“lÄ“jusies izvietot savu reaÄ£entu rÅ«pnÄ«cu OlainÄ“, bet viņiem radies iespaids, ka rÅ«pnÄ«cas vadÄ«ba izlaupa rÅ«pnÄ«cu, tādēļ nolÄ“muši neriskÄ“t un ražotni gan Eiropas, gan Krievijas tirgum iekārtot Lietuvā.

VÄ“l viens bÄ«stams signāls nāca no Briseles. Kaut pÄ“c jebkuras loÄ£ikas Austrumeiropas vakcÄ«nu rÅ«pnÄ«ca bÅ«tu jāpalaiž OlainÄ“, tomÄ“r Briseles birokrātus bažīgus darot fakts, ka rÅ«pnÄ«cas vadÄ«ba esot ieinteresÄ“ta tikai un vienÄ«gi savās algās. Publiski pieejamā informācija liecina, ka “Olainfarm” padomes priekšsÄ“dÄ“tāja, Latvijas Universitātes profesora Gundara BÄ“rziņa kopÄ“jais gada atalgojums rÅ«pnÄ«cā 2020. gadā bija 270 tÅ«kstoši eiro, valdes locekles Elenas Bušbergas – 254 tÅ«kstoši eiro, valdes locekles Milanas Beļevičas– 243 tÅ«kstoši eiro, uzņēmuma “Prudentia” pārstāvja Kārļa Krastiņa – 240 tÅ«kstoši eiro, bijušÄ „Liepājas metalurga” administratora Haralda Velmera (attÄ“lā) – 228 tÅ«kstoši eiro utt.

VÄ“l visiem “Olainfarm” vadÄ«tājiem esot citi veidi, kā saņemt naudu no uzņēmuma. Vārdu sakot, Eiropas birokrāti domā, ka ar šÄdu vadÄ«bas stratÄ“Ä£iju – maksāt tikai pašiem sev, toties daudz – uzņēmums nav ilgtspÄ“jÄ«gs. Un vÄ“l kāda norāde – biržā kotÄ“tā akciju sabiedrÄ«ba “Olainfarm” esot 20. vietā Latvijas vÄ“rtÄ«gāko uzņēmumu sarakstā. Ekspertu aprÄ“Ä·ini liecinot, ka uzņēmuma cena esot ap 220 miljoniem eiro.

Tas gan esot ievÄ“rojami mazāk nekā ValÄ“rija Maligina laikā, kad “Olainfarm” bija 10. vietā, bet tā vÄ“rtÄ«ba – aptuveni 350 miljoni eiro. VÄ“rtÄ«bas kritums esot pašreizÄ“jās padomes un valdes apzinātas rÄ«cÄ«bas rezultāts.

Tad nu liksim kopā tās puzles daļas, kas mums ir par “Olainfarm”, un visas šÄ«s puzles daļas ir no publiskas informācijas ņemtas.

Jau trÄ«s gadus notiek cīņa par kontroli “Olainfarm”, un regulāri kāds ÄŒehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru. Izskatās, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arÄ« “Olainfarm” padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Katrai mantiniecei – divām ValÄ“rija Maligina meitām – Irinai Maliginai un Nikai Saveļjevai, kā arÄ« trešÄs meitas mātei Signei Balderei-Sildedzei tiešÄ veidā pieder nepilni 8% “Olainfarm” akciju. VÄ“l 42% Ä«pašnieks ir uzņēmums “Olmafarm”. “Olmafarm” pieder visām trim mantiniecÄ“m vienādās daļās, bet realitātÄ“ to kontrolÄ“ja Signes Balderes-Sildedzes izraudzÄ«tā valdes locekle Milena Beļeviča.

Saskaņā ar tiesas lÄ“mumu Beļeviču nomainÄ«t varÄ“tu tikai tad, ja visas trÄ«s mantinieces par to vienotos, un visas mantinieces par to vienojās 26. aprÄ«lÄ«. Tajā pašÄ dienā (vai varbÅ«t 27. aprÄ«lÄ« agri no rÄ«ta, pirms bija izdarÄ«tas izmaiņas Uzņēmumu reÄ£istrā) Milana BelÄ“viča pamanÄ«jusies “Olmafarm” akcijas pārdot čehu investoriem un mÄ“Ä£inājusi “Olainfarm” akcijas pārvest uz kontu bankā “Blue Orange”.

30. aprÄ«lÄ« RÄ«gā ieradās divi čehu investori un Signei Balderei-Sildedzei uzrādÄ«ja dokumentu, ka nu jau viņi esot “Olainfarm” 42% akciju Ä«pašnieka pārstāvji – dokumentu no vienas puses bija parakstÄ«jusi Milana BelÄ“viča, no otras –ÄŒehijas firmas “Black Duck Invest” pārstāvis Vojteks Kačena. Mantinieču pārstāvji uzskata, ka lÄ«gums ir fiktÄ«vs.

Kopā ar Kačenu uz tikšanos bija ieradies kāds Tibors Bokors. Kad pÄ“c dažām stundām čehi sÄ“dušies lidmašÄ«nā uz Minheni, abus aizturÄ“jusi policija. Bet saskaņā ar ÄŒehijas komercreÄ£istra datiem firma “Black Duck Invest” esot dibināta tikai šogad martā, un tās patiesais labuma guvÄ“js esot Tomašs Kršeks.

Interesanti, ka Milana BelÄ“viča savulaik esot saukusies Ludmila Breče, bet nelāgi informācijas avoti liecina, ka savus Ä«pašumus norakstÄ«jusi – tātad gatavojusies kaut kādam darÄ«jumam.

IepriekšÄ“jās RÄ«gas vÄ“lÄ“šanās daudzkārt izskanÄ“ja viedoklis, ka patiesie tramvaju pārdošanas starpnieki esot “Saskaņai” vai “GKR” pietuvināti pašmāju blēži, kas piesedzoties ar čehu investoriem.

Protams, man nav ne mazākās daļas par tramvajiem un to, kā Čehijas pilsonis kļuvis par dižinvestoru.

Toties interesants šÄ·iet fakts, ka “Black Duck Invest” reÄ£istrÄ“ts Prāgas centrā un tieši tajā pašÄ adresÄ“ atrodas arÄ« kāda firma “VH Latvia Invest”. Tās Ä«pašnieks ir šis pats Kršeks, bet direktors – iepriekš jau minÄ“tais Haralds Velmers, savulaik Liepājas metalurga iztirgotājs, šodien “Olainfarm” iztirgotājs un padomes loceklis vienā personā.

TelevÄ«zijas raidÄ«juma “Nekā personÄ«ga” rÄ«cÄ«bā bija nonākuši divi ar 15. martu datÄ“ti lÄ«gumu projekti. Tie liecinot par plānu nodot “Olainfarm” akcijas ÄŒehijā dibinātai firmai. Savukārt tās akcionāri bÅ«tu “Black Duck Invest”, kā arÄ« Velmera un Krastiņa uzņēmums.

Nudien neesmu sazvÄ“restÄ«bas teoriju aizstāvis, bet domāju, ka pavisam nedaudz jāatgriežas pie “Olainfarm” prezidenta ValÄ“rija Maligina. Maligins bija lielākais zāļu ražotājas AS “Olainfarm” Ä«pašnieks un valdes priekšsÄ“dÄ“tājs kopš uzņēmuma privatizācijas 1997. gadā.

Nav šÄ« raksta temats diskutÄ“t par privatizācijas dÄ«vainÄ«bām, to – kā akcijas sākumā nonāca Maligina Ä«pašumā, tad pÄ“kšÅ†i – atpakaļ valsts Ä«pašumā, bet pÄ“c tam atgriezās pie ValÄ“rija Maligina. Nerunāsim par to, ka šobrÄ«d no Privatizācijas aÄ£entÅ«ras arhÄ«va esot nozuduši šÄ«s privatizācijas dokumenti, par to – vai privatizācija un tālāka uzņēmÄ“jdarbÄ«ba bija vai nebija saistÄ«ta ar bijušajiem KGB darbiniekiem vai bijušajiem bandÄ«tiem, mÅ«sdienās sauktiem par biznesmeņiem.

To, ko es zinu itin labi – 2017. gada rudenÄ« ValÄ“rijs bija labā formā, pārņemts jaunām idejām (mani stundu iztaujāja par ortrozÄ“m un sporta korsetÄ“m, to lietošanu un ražošanas iespÄ“jām). Un tomÄ“r 2017. gada 9. decembrÄ« viņš nomira.

Tiesu medicÄ«nas ekspertÄ«ze atzina, ka nevardarbÄ«gā nāvÄ“. Vai šajā nevardarbÄ«gā nāvÄ“ piedalÄ«jās kāda neidentificÄ“ta jauna inde, ko lieto specdienesti, palika neatbildÄ“ts jautājums. Katrā ziņā ValÄ“rija Maligina nāvÄ“ alkoholam un narkotikām nebija bÅ«tiskas nozÄ«mes, kaut publiskajā telpā tas tieši tā tika mÄ“Ä£ināts parādÄ«t.

Otra nāve, kura tieši vai netieši ir saistÄ«ta ar „Olainfarm”, ir Pāvela Rebenoka nāve 2020. gada 20. septembrÄ«, un šo nāvi čakli turpina izzināt un izmeklÄ“t Latvijas policijas izmeklÄ“tāji.

Tātad – rÅ«pnÄ«ca ir ļoti interesanta un iekārojama, un atliek jautāt – kam. Es noraidu visas spekulācijas ar un par amfetamÄ«nu – tas ir noiets etaps deviņdesmito gadu sākumā. Nav iespÄ“jams iegÅ«t Labas ražošanas prakses sertifikātu Eiropas savienÄ«bas farmācijas uzņēmumā, kurā notiek nelikumÄ«bas zāļu ražošanā. Ja nu kāds gribÄ“tu ražot amfetamÄ«nu, to viņš itin viegli varÄ“tu darÄ«t laboratorijā garāžā vai pat kamerā Centrālcietumā, bet ne taču pelnošÄ un augstākos farmācijas standartus uzturošÄ rÅ«pnÄ«cā.

ŠÄ·iet, ka interese par šo rÅ«pnÄ«cu ir paliekošs Maligina fenomens – viņš mācÄ“ja apvienot izejvielu ieguvi no trešajām valstÄ«m, ražošanu Eiropas SavienÄ«bā un zāļu tirdzniecÄ«bu atkal trešajās valstÄ«s, proti – bijušÄs PSRS ietekmes zonā. Un nav noslÄ“pums, ka viņam piemita spÄ“ja draudzÄ“ties ne tikai ar ietekmÄ«giem Latvijas politiÄ·iem, bet arÄ« ar ietekmÄ«gākajiem Krievijas farmācijas biznesa ļaudÄ«m.

Viņa biznesa virzÄ«ba bija nevis nelikumÄ«ga un negodÄ«ga spÄ“le, bet izpratne par vājajām vietām likumdošanā, proti – viņš precÄ«zi izmantoja spraugas eksporta – importa darÄ«jumu dokumentācijā. Un acÄ«mredzot, šis bizness bija labs, veiksmÄ«gs un citiem iekārojams, pie kam par daļu no tā mÄ“s varam nojaust, bet nevaram zināt.

Farmācijas rÅ«pniecÄ«ba ir valsts stratÄ“Ä£iskas nozÄ«mes uzņēmÄ“jdarbÄ«ba. Farmācijas rÅ«pniecÄ«ba ir valsts drošÄ«bas jautājums, un farmācijas rÅ«pniecÄ«ba vienmÄ“r ir svešu valstu interešu objekts. Latvijai bÅ«tu stratÄ“Ä£iski svarÄ«gi, lai “Olainfarm” netiktu izsaimniekots kā “Liepājas metalurgs”, lai paliktu Latvijas uzņēmÄ“ju Ä«pašumā. ŠÄ·iet, ka valdÄ«bas un ierÄ“dniecÄ«bas pārstāvji dara visu, lai tas nenotiktu.

KāpÄ“c šÄdi apgalvojumi? Tie pamatojas redzamajās publiskajās aktivitātÄ“s, nomelnojot Latvijas uzņēmumus, kas varÄ“tu iesaistÄ«ties “Olainfarm” akciju iegādÄ“ (cik zinu, ValÄ“rija Maligina testamentā noteikts, ka 5 gadus pÄ“c viņa nāves viņa rÅ«pnÄ«cu akcijas nav pārdodamas – tātad lÄ«dz 2022. gada rudenim). Ir vÄ“rts izlasÄ«t Kirova Lipmana interviju, arÄ« ieklausÄ«ties viņa publiskajos izteikumos.

Viņš ir izrādÄ«jis interesi iegādāties “Olainfarm”, proti, apvienot to ar “Grindex”, bet saņēmis nopietnus pretsitienus. Publiskajā telpā tiek nomelnota “Recpharm” un tās meitas kompānija “RÄ«gas Farmaceitiskā fabrika”, pie kam visi raksti ir papildināti ar puspatiesÄ«bām, piemÄ“ram – ar aprakstiem par akcionāriem, viņu Ä«pašumiem utt.

Neapšaubāmi pats interesantākais notikums bija mÄ“Ä£inājums ieriebt “Repharm”, grozot Ministru kabineta noteikumus. Lieta tāda, ka starp veselÄ«bas ministriem Ilzi Viņķeli un Danielu Pavļutu veselÄ«bas ministra krÄ“slā aptuveni piecas stundas pabija aizsardzÄ«bas ministrs Artis Pabriks.

Kāds augsti stāvošs VeselÄ«bas ministrijas ierÄ“dnis šajās stundās – 7. janvārÄ« aptuveni pussešos vakarā mÄ“Ä£ināja panākt, lai Pabriks paraksta vietÄ“jos aptiekārus diskriminÄ“jošus Ministru kabineta noteikumus, kas paredzÄ“ja samazināt aptieku skaitu atkarÄ«bā no apdzÄ«votās vietas iedzÄ«votāju skaita. RealitātÄ“ tas nozÄ«mÄ“tu priekšrocÄ«bas aptiekām, kas izvietotas lielveikalos. Tagad atkal šo noteikumu projektu veselÄ«bas ministrs izvilka no papÄ«rkurvja – tieši tajā laikā, kad notiek aktivitātes ap “Olainfarm”.

Interesanti, ka noteikumi, manuprāt, ir radÄ«ti lai pavÄ“rtu plašÄk Latvijas tirgu ārvalstu uzņēmumiem, bet ierobežotu individuālo aptieku Ä«pašniekus un Latvijas Ä«pašnieku kontrolÄ“tas aptieku Ä·Ä“des.