Iesaki rakstu:

„Visjaukākais ir tas, ka nākamā tiesas sÄ“de lietā, kurā Latvijas valsts mani apsÅ«dz par to, ka es okupācijas varas kolaborantu esmu nosaucis par kolaborantu, notiks 2021. gada 17. jÅ«nijā, Latvijas okupācijas 81. gadadienā. Tad LR prokurors tiesas sÄ“dÄ“ lasÄ«s apsÅ«dzÄ«bu, kurā bÅ«s teikts, ka es, balstoties uz neapgāžamiem faktiem, padomju kolaborantu esmu nosaucis par to, kas viņš ir,” smaidot saka Lato Lapsa.

Bijušais tiesnesis, tagad advokāts, grāmatas „Kolaborants” galvenais varonis Romualds Vonsovičs ir panācis, ka LR prokuratÅ«ra uzrāda apsÅ«dzÄ«bu Lato Lapsam, kas ir šÄ«s grāmatas autors. Jo, raugi, Lato Lapsa, „apzinoties, ka minÄ“tie fakti ir apkaunojoši un neatbilst Ä«stenÄ«bai”, publiski apgalvojis, ka Romualds Vonsovičs ir padomju okupācijas varas kolaborants. Vonsovičs un viņa sieva Baiba Strautmane vÄ“las saņemt morālo kompensāciju – 1790 eiro katrs. Šodien intervija ar žurnālistu un vairāku grāmatu autoru Lato Lapsu.

Par ko īsti tiekat apsūdzēts?

Stāsts bÅ«s mazliet garāks... Mums ir tāds bijušais padomju tiesnesis un komunists Romualds Vonsovičs. Padomju okupācijas varas laikā viņš vispirms bija izmeklÄ“tājs milicijā, pÄ“c tam veidoja labu karjeru: bija RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona tautas tiesnesis, pÄ“c tam – LPSR Augstākās tiesas tiesnesis. Lai izveidotu šÄdu karjeru un sasniegtu visus labumus, ko tā nes lÄ«dzi, Vonsovičs visciešÄkajā veidā sadarbojās ar okupācijas varu, ne tikai pats apgÅ«stot komunistu varas „vÄ“rtÄ«bas”, bet visādos veidos tās nesdams tālāk.

Ir versija, ka, izņemot Lidiju Lasmani – Doroņinu, Gunāru Astru un vÄ“l dažus cilvÄ“kus, visi pārÄ“jie cilvÄ“ki padomju okupācijas laikā esot sadarbojušies ar okupācijas varu. Bet kolaborācijai (sadarbÄ«ba ar okupācijas varu – E.V.) bija dažādi lÄ«meņi, un neapstrÄ«dami fakti liecina, ka Romualds Vonsovičs bija Ä«paši centÄ«gs kolaborants. Neviens nespieda viņu darboties Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas jauno komunistu skolā, neviens viņu nespieda darboties marksisma – ļeņinisma ideoloÄ£iskās sagatavošanas sistÄ“mā, neviens nespieda kļūt par atbildÄ«go cilvÄ“ku politmasu darbā, lai starp kolÄ“Ä£iem izplatÄ«tu pareizo izpratni par padomju valdÄ«bas un kompartijas iekšpolitiku un ārpolitiku. Visi šie fakti ir precÄ«zi un neapgāžami atspoguļoti arhÄ«vu dokumentos.

Nule notikušajā pirmajā tiesas sÄ“dÄ“ bijušais padomju tiesnesis un komunists Vonsovičs stāstÄ«ja, ka visiem tiesnešiem esot bijis obligāti jākļūst par komunistiskās partijas biedriem. Taču viņš, protams, nepateica to, ka ne jau katrs cilvÄ“ks vÄ“lÄ“jās kļūt par padomju tautas tiesnesi, lai okupācijas varas vārdā tiesātu cilvÄ“kus, kuri ir mÄ“Ä£inājuši pārdot kostÄ«mus vai džemperus, nopirkt valÅ«tu, kuriem nav bijis pastāvÄ«gas darba vietas un kuri lÄ«dz ar to padomju tiesnešu acÄ«s bija „parazÄ«tiska dzÄ«vesveida piekopÄ“ji”, un kuri ir „apgānÄ«juši” Latvijas PSR karogu. ArÄ« visi šie fakti ir precÄ«zi un neapgāžami atspoguļoti arhÄ«vu dokumentos.

Balstoties uz šiem neapstrÄ«damajiem faktiem, 2019. gada rudenÄ« tika publicÄ“ta grāmata „Kolaborants”, un mans secinājums un viedoklis, balstoties uz šiem faktiem, bija skaidrs: Romualds Vonsovičs ir bijis aktÄ«vs padomju varas kolaborants. Par šo faktu atklāšanu un par šo viedokli pret mani ir vÄ“rsusies Ä£enerālprokurora Jura Stukāna vadÄ«tā LR prokuratÅ«ra, kas man inkriminÄ“ to, ka, nosaucot ar padomju varu aktÄ«vi sadarbojušos cilvÄ“ku par kolaborantu un dažādos veidos šo uzskatu paužot, es esot cÄ“lis viņam neslavu un vajājis viņu un viņa sievu – kādreizÄ“jo žurnālisti Baibu Strautmani.

Tātad jÅ«s tiesā par vajāšanu?

ProkuratÅ«ra man ir izvirzÄ«jusi divas apsÅ«dzÄ«bas. Viena – par neslavas celšanu, proti, ka esmu atļāvies Vonsoviču nosaukt par kolaborantu, otra – par vajāšanu, proti, ka savu viedokli esmu paudis dažādos veidos, tostarp – popularizÄ“jot jauno grāmatu ar Ä«paši apdrukāta busiņa palÄ«dzÄ«bu, kā arÄ« izsÅ«tot e-pastus un tamlÄ«dzÄ«gi. Tas viss – kā prokuratÅ«ras paziņojumā var lasÄ«t, - Vonsoviča kungā esot radÄ«jis spriedzi un bailes. Ar vārdu sakot, informācija par jauno grāmatu bijušajam biedram, tagadÄ“jam kungam esot radÄ«jusi bikšutrÄ«ci.

Tad jau sanāk, ka vajadzÄ“tu žurnālistiem aizliegt publicÄ“t kritiskus rakstus, TV – rādÄ«t kritiskus raidÄ«jumus utt. No tā visa taču arÄ« var rasties „spriedze un bailes”.

Ja vÄ“lamies nonākt lÄ«dz pilnÄ«gam absurdam, tālu lÄ«dz tam nav... Bet ir divas atšÄ·irÄ«gas lietas normālā tiesiskā valstÄ«. Jebkuram cilvÄ“kam, kuram rodas spriedze, bailes un citi kreņķi un kurš domā, ka viņam celta neslava, ja viņu nosauc par to, kas viņš ir, – viņam ir visas tiesÄ«bas celt civilprasÄ«bu tiesā.

Viena šÄda prāva par kolaborāciju mums jau ir bijusi: vÄ“sturnieks Gatis Liepiņš kādā savā publikācijā nosauca jau mirušu padomju pilsoni Vladislavu Laizānu par kolaborantu, radiniekiem tas nepatika, viņi gāja uz tiesu, trÄ«s instancÄ“s prāvu zaudÄ“ja, jo tiesa atzina, ka Gatim Liepiņam, balstoties uz konkrÄ“tiem faktiem, bija visas tiesÄ«bas nosaukt Laizānu par kolaborantu.

Interesanti, ka Laizāna gadÄ«jumā viņa radiniekiem acÄ«mredzot nepietika iespÄ“ju, lai sāktu kriminālprocesu pret vÄ“sturnieku – atsÄ·irÄ«bā no jÅ«su gadÄ«juma... Bet kāpÄ“c jÅ«s izvÄ“lÄ“jāties tieši Vonsoviču? LÄ«dzÄ«gu personāžu mums ir tÅ«kstošiem.

Jā, tÅ«kstošiem. Ir versija, ka visi kolaborÄ“ja – vairāk vai mazāk. Daudzi zina par manām spilgtajām attiecÄ«bām ar esošo Valsts prezidentu, tomÄ“r šajā gadÄ«jumā man jācitÄ“ viņa teiktais 2014. gadā, kad Egils vÄ“l bija ES tiesas tiesnesis. Manuprāt, te ir vÄ“rts garākam viņa secinājumu fragmentam:

„- Es teikšu tā – 93% Latvijas iedzÄ«votāju nepiedalÄ«jās kolaboracionismā, un 7% piedalÄ«jās. Kā to var redzÄ“t? Tie ir komunistiskās partijas biedri. Komunistiskā partija ir tā robežšÄ·irtne, tā ir formālā robežšÄ·irtne šim režīmam, kas nostājās režīma pusÄ“. Grāvis starp tautu un okupācijas režīmu.

Nevar bÅ«t, ka viens Staļins, viens Brežņevs viens pats kontrolÄ“ja visu valsti. Viņam jau vajadzÄ“ja cilvÄ“kus. Un tie bija tie cilvÄ“ki. Tie cilvÄ“ki, kuriem ir varas pozÄ«cijas. Tie bija šie kolaboracionisti. Un tie bija zināms procents. To mÄ“s varam zināt no zināmas pakāpes, valsts pozÄ«cijas… Tie arÄ« ir šÄdā veidā piedalÄ«jušies šÄ« režīma Ä«stenošanā. VarbÅ«t skolas direktors, bÅ«dams konformists, daudz, daudz minimālākā veidā.

Dažreiz tiek mÄ“Ä£ināts teikt, ka mÄ“s visi kolaborÄ“jām. MÄ“s jau dzÄ«vojām šeit. Kaut kādā mÄ“rā piedalÄ«jāmies. Šeit jāsaka skaidri un gaiši – nÄ“. Bija tautas lielākā daļa, lielais vairums, es teiktu, kurai saglabājās veselÄ«ga attieksme, kuri teica, bÅ«s varbÅ«t man zināms labums, ja es iestāšos partijā, bet man tas ir grÅ«ti - pāriet šo soli.

Katrā ziņā nav pareizi teikt, ka mÄ“s visi kolaborÄ“jām. Tieši otrādi – lielum lielais vairums, latviešu tautas vairums, 95% atturÄ“jās kolaborÄ“t ar režīmu. Un attiecÄ«gi uz tiem 5%, kas bija pārkāpuši šo robežu, tur ir dažādas pakāpes. Dažāda pelÄ“kuma pakāpes, sākot no viegli pelÄ“ka lÄ«dz tumši melnam.”

PilnÄ«bā piekrÄ«tu. Neapšaubāmi, Vonsovičs bija viens no šiem cilvÄ“kiem varas pozÄ«cijās un, izmantojot Levita izteikumu, diezgan, diezgan tumšÄ nokrāsā. Viens no iemesliem, ka es izvÄ“lÄ“jos rakstÄ«t tieši par viņu, bija tas, ka senā žurnāla „Liesma” numurā bija Ä«paši izcelts, ka viņš bijis gados visjaunākais LPSR Augstākās tiesas tiesnesis. Jā, tur vajadzÄ“ja Ä«pašus talantus un Ä«pašu centÄ«gumu kolaborācijā ar padomju varu.

Vonsovičs esot pieprasījis, lai tiesas sēdes ir slēgtas. Kālab tā?

Vonsovičs un viņa sieva Baiba Strautmane kategoriski pieprasÄ«ja, lai tiesas sÄ“des bÅ«tu slÄ“gtas. Viņi to pamatoja ar to, ka šÄdā veidā atklātÄ«bā nonāktu viņu sensitÄ«vie dati.

Piemēram, konkrēti?

Viņi konkrÄ“ti minÄ“ja dzÄ«vesvietas adresi. VÄ“l Vonsoviča kungs uzsvÄ“ra to, ka tiesas sÄ“dÄ“m vajadzÄ“tu bÅ«t slÄ“gtām tādēļ, ka man ir ieroča nÄ“sāšanas atļauja.

Un?

TiešÄm nezinu, ko tiesas sÄ“dÄ“s lÄ«dz šim ir piedzÄ«vojis Vonsovičs... Bail pat iedomāties... (Smejas.)

Bet, lai nu kā, tiesa šo prasÄ«bu atzina par nepamatotu un noraidÄ«ja. SabiedrÄ«bai bÅ«s visas iespÄ“jas sekot lÄ«dzi šÄ«s politiskās prāvas norisei.

Labi, atgriežamies pie loÄ£iski izskaidrojamām lietām. Vai jÅ«su grāmatā ir kaut kas tāds, ko jÅ«s tagad – ar šodienas prātu vÄ“rtÄ“jot, - gribÄ“tu izņemt ārā no šÄ«s grāmatas? Teiksim, kādi nepatiesi apgalvojumi?

Tie, kuri ir vismaz apskatÄ«juši grāmatu, ļoti labi zina, no kā tā sastāv. Tā sastāv no arhÄ«vā sameklÄ“tiem spriedumiem, kurus ir taisÄ«jis padomju tiesnesis un PSKP biedrs Romualds Vonsovičs. Tur ir spriedumi personām, kas tirgoja kostÄ«mus un džemperus, kas gribÄ“ja nopirkt valÅ«tu, kas – ak, dies tÄ“s, - apgānÄ«ja LPSR karogu utt. Protams, daudziem gribÄ“jās kaut ko no šÄ«s grāmatas izravÄ“t, bet vislabāk – lai tā nekad nebÅ«tu iznākusi. Bet ne man.

Bet jÅ«su paša teksts šajā grāmatā arÄ« ir.

Protams, ir. Tas ir mans priekšvārds, kurā – tāpat kā virknÄ“ publikāciju, arÄ« NeatkarÄ«gajā RÄ«ta AvÄ«zÄ“, - es absolÅ«ti skaidri izsaku savu viedokli, kas ir balstÄ«ts uz konkrÄ“tajiem faktiem, kurus es jau nosaucu, respektÄ«vi, secinot, ka Vonsovičs bija Ä«paši aktÄ«vs padomju varas kolaborants. Un tagad Latvijas valsts savas prokuratÅ«ras personā ir cÄ“lusi pret mani apsÅ«dzÄ«bu par to, ka neapgāžamu faktu konstatācija un uz tiem izteikts viedoklis ir neslavas celšana.

Bet tas taču ir absurds. Šie fakti tiešÄm nav apgāžami.

MÄ“s jau esam pieraduši pie prokuratÅ«ras absurdiem. MÄ“s cerÄ“jām, ka atnāks jaunais Ä£enerālprokurors Juris Stukāns un visu savedÄ«s kārtÄ«bā, bet mÄ“s ieraudzÄ«jām, kā Stukāns pāris nedēļu laikā spÄ“j apgriezt kažoku uz otru pusi, uztaisÄ«t pirueti un par simt astoņdesmit grādiem mainÄ«t viedokli nelaimÄ«go Ventspils vecāku lietā (šÄ gada 11. martā tika pieņemts lÄ“mums izbeigt kriminālprocesu pret abiem 2017. gadā Ventspils Åªdens piedzÄ«vojumu parka mazajā peldbaseinā noslÄ«kušÄ zÄ“na vecākiem, kas iepriekš tika sākts par saistÄ«bā ar zÄ“na nāvi saņemto kompensāciju nedeklarÄ“šanu Valsts ieņēmumu dienestā – E.V.).

Vai taisnÄ«ba, ka pasÅ«tÄ«jums rosināt pret jums kriminālprocesu ir nācis pavisam no citas puses – ne no Vonsoviča? Ä»aunas mÄ“les melš, ka „vainÄ«ga” esot pavisam cita jÅ«su grāmata – „Viltvārdis”. Tā kā Valsts prezidents pret to tiesā nav vÄ“rsies, atlika „pagaidÄ«t”, kad pret jums vÄ“rsÄ«sies Vonsovičs, lai, kā mÄ“dz teikt, jÅ«s atbildÄ“tu ne tikai par vienu, bet jau par divām grāmatām...

Esmu dzirdÄ“jis šo versiju. „Viltvārža” sakarā pretdarbÄ«ba bija milzÄ«ga. Patlaban es gatavoju otro sÄ“jumu – „Valstsgribis”, un pretdarbÄ«ba ir ne mazāka.

Nesaprotu, kāda var bÅ«t pretdarbÄ«ba? Kas tieši pretdarbojas?

Nav jau neviena konkrÄ“ta cilvÄ“ka, bet ir vecais, labais teiciens – meklÄ“jiet to, kuram tas ir izdevÄ«gi. PÄ“c pirmās grāmatas iznākšanas ļoti nekorektos izteicienos savu nepatiku pauda grāmatas galvenais varonis, un nav ne mazāko šaubu par to, ka viņam ļoti gribÄ“tos aizkavÄ“t otrās grāmatas iznākšanu, bet vÄ“l labāk – sodÄ«t tās autoru par uzdrÄ«kstÄ“šanos saistÄ«bā ar pirmo.

Faktiski šÄ« te ir prāva pret runas brÄ«vÄ«bu Latvijā. LR prokuratÅ«ra ar šo apsÅ«dzÄ«bu apliecina, ka Latvijas iedzÄ«votājiem – prokuratÅ«ras ieskatā – nav tiesÄ«bu izteikt savu viedokli, kas balstÄ«ts uz neapgāžamiem faktiem. Jebkurš arhÄ«va apmeklÄ“tājs var atrast tos pašus spriedumus, tās pašas biedra Vonsoviča rekomendācijas, stājoties kompartijā, ko atradu es. Un mÄ“s katrs sev varam pajautāt, cik Latvijā ir personu vai iestāžu, kas spÄ“j diktÄ“t prokuratÅ«rai šÄdu rÄ«cÄ«bu? Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja noteikti ir šÄdu iespÄ“jamo diktÄ“tāju vidÅ«, un viņiem ir acÄ«mredzams motÄ«vs tā rÄ«koties.

Jebkurā gadÄ«jumā bÅ«sim reālisti – bijušÄ padomju tiesneša Vonsoviča reālās ietekmes dienas sen ir pagājušas. Es tiesas sÄ“dÄ“ skatÄ«jos uz šo padzÄ«vojušo cilvÄ“ku nošÄ¼ukušÄs biksÄ“s un apvalkātā žaketÄ«tÄ“, ar viegli trÄ«cošÄm rokām un nefokusÄ“tu acu skatienu un nevarÄ“ju pats sev nejautāt – kas viņu izmanto kā savu marioneti, lai rezultātā sarÄ«kotu skaļu politisku tiesas prāvu. Agri vai vÄ“lu mÄ“s to uzzināsim.

Diemžēl vārda brÄ«vÄ«bu cenšas apspiest ne tikai attiecÄ«bā uz jÅ«su grāmatu: tāda tendence ir vÄ“rojama visā pasaulÄ“.

Protams. To visi jÅ«t. Jautājums ir tikai tāds: kurš mÄ“Ä£inās kaut ko darÄ«t? Man Dieviņš ir devis lielisko iespÄ“ju pacÄ«nÄ«ties par vārda brÄ«vÄ«bu ļoti skaidrā veidā – tiesas prāvā. Turklāt – atklātās tiesas sÄ“dÄ“s, kaut arÄ« to ļoti negribÄ“ja kolaborants Vonsovičs un viņa dzÄ«vesbiedre. Visi Latvijas iedzÄ«votāji varÄ“s uzzināt, kādā veidā prokuratÅ«ra mÄ“Ä£ina man un citiem aizbāzt muti, lai netiktu pausti viedokļi, kas balstās uz neapgāžamiem faktiem.

Jaunajam „Valstsgribja” sÄ“jumam arÄ« kāds stāsies pretim.

Bet katrs autors taču vÄ“las, lai viņa darbs tiktu novÄ“rtÄ“ts. Man ir bijušas diezgan daudzas politiski biogrāfiskas grāmatas. Viens politiÄ·is sāka raudāt, kad iznāca grāmata – Šlesers, ja nemaldos, cita politiÄ·a sieva – LÄ«banes kundze – paziņoja, ka tā – par ŠÄ·Ä“les kungu, - vispār nav nekāda grāmata, bet tas, ka viena persona ir aizskarta tik sāpÄ«gi, ka ierosināts kriminālprocess, ir kas jauns.

Mana pārliecÄ«ba ir tā, komunisms ir visbriesmÄ«gākā pasaules sÄ“rga, daudz briesmÄ«gāka par visādiem kovidiem, un laika gaitā tā attÄ«stās ar tādu mutāciju palÄ«dzÄ«bu, kādas nabaga vÄ«rusam ne sapņos nav rādÄ«jušÄs. JaunkomunistÄ“ni, visi šie mazie Ä“rmi, paaugsies, un tad viņi nemaz nebÅ«s maziņi, viņi bÅ«s gatavi visu atņemt un sadalÄ«t. TāpÄ“c pret viņiem visos veidos jācÄ«nās. Ja Dieviņš brokastÄ«s man ir pasniedzis vienu padomju kolaborantu, pret kuru man jāstājas tiesas priekšÄ, – tad tas ir ļoti labi. Savu mazo ieguldÄ«jumu lustrācijā es bÅ«šu devis.

Vai no cunftes brāļiem jūtat atbalstu?

Daļa atbalsta, daļa – ne. Bet mÄ“s taču visi zinām: galvenais – nebÅ«t remdenam.

Kā lasām Bībelē: remdenos izspļauj.

Tā ir. Bet manā gadÄ«jumā ir runa nevis par cunftes brāļiem, māsām un citiem radiem, bet par sistÄ“mu, kurā tiek apdraudÄ“ta vārda brÄ«vÄ«ba, un tas notiek no visām pusÄ“m un intensÄ«vi. Kad tiek zaudÄ“ts kāds gabaliņš no vārda brÄ«vÄ«bas, to zaudÄ“ ne tikai kāda konkrÄ“ta persona, tas ir zaudÄ“jums visai sabiedrÄ«bai. Domāt, ka mana bÅ«da pašÄ malā, tāpÄ“c man nav nekādas daļas gar to visu, - tā ir visstulbākā stratÄ“Ä£ija, kāda vien ir iespÄ“jama.

Bet varbÅ«t jÅ«s tiešÄm bijāt (un esat) pārāk ass, izmantodams vārda brÄ«vÄ«bas priekšrocÄ«bas? VarbÅ«t jums vajadzÄ“ja bÅ«t rÄ“nākam, pielaidÄ«gākam?

Ir daudz cilvēku, kuri to vēlētos. Bet, kad pēdējo reizi ielūkojos LR Satversmē, pantu par vārda brīvību neviens vēl nebija atcēlis.

Gan jau Sanita Osipova atcels, ja vajadzēs.

Jā, Sanita Osipova uz daudz ko ir spējīga. Ja Latvijas tauta viņai ļaus.

Vai starp šodienas aktÄ«vajiem politiÄ·iem redzat kādu, kuru bÅ«tu vÄ“rts aprakstÄ«t jaunā grāmatā?

(Ilga pauze). Nespēju iedomāties... Levits ir interesants amata un biogrāfijas dēļ. Tas, ko man pēdējā laikā stāsta par mūsu jauno ģenerālprokurotu, kļūst arvien interesantāk, tāpēc neizslēdzu iespēju rakstīt arī par viņu.

Bet starp jaunkomunistÄ“niem, kuri šodien ir tikai Ä“rmi, bet rÄ«t jau var kļūt bÄ«stami normālai sabiedrÄ«bai, redzat kādu ievÄ“rÄ«bas cienÄ«gu personu?

Neiešu taču šos Ä“rmus reklamÄ“t. Bet ja vispārÄ«gi: starp viņiem nav nekādu intelekta milžu, taču nav jābÅ«t intelekta milzim, lai rāptos uz augšu un izdevÄ«gā brÄ«dÄ« sevi parādÄ«tu.

Nāk prātā anekdotÄ«te par jaunkomunistiem, proti, kas jāņem vÄ“rā, domājot par viņiem. Reiz kāds vecs alkoholiÄ·is pakrÄ«t zem tvaika lokomotÄ«ves un tiek smagi savainots. Viņš tomÄ“r izārstÄ“jas, aiziet ciemos pie drauga un taisās iedzert tÄ“ju. Draugs uzliek vārÄ«ties tÄ“jkannu, tā sāk svilpt, vecais metas tÄ“jkannai virsÅ« ar kruÄ·i, sadauza to lupatās, kliegdams: „Šitie ir jāsit, kamÄ“r maziņi!” Un tiešÄm – ir tādi, kuru potenciāls ir jānovÄ“rtÄ“, kamÄ“r viņi vÄ“l maziņi. Citādi viņi izaug lieli, kļūst par padomju tautas tiesnešiem un notiesā jÅ«s par to, ka jÅ«s esat gribÄ“juši pārdot džemperi.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv