Iesaki rakstu:

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds ÄŒudars pastāstÄ«ja “NeatkarÄ«gajai”, kāpÄ“c tikai ar novÄ“lošanos un atrunām bÅ«s iespÄ“jams izpildÄ«t jau pagājušajā gadā izteikto solÄ«jumu samazināt uz pusi valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tÄ«kls” (AST) un “Sadales tÄ«kls” (ST) pieprasÄ«to tarifu palielinājumu.

BÅ«tiski, ka šis “palielinājuma samazinājums” bÅ«s spÄ“kā tikai lÄ«dz šÄ« gada 31. decembrim. PÄ“c tam enerÄ£ijas tirgus gan jau sakārtošoties, teica R. ÄŒudars. Savukārt labā ziņa mazajiem elektrÄ«bas ražotājiem - tarifs, kas tiek piemÄ“rots par elektrÄ«bas nodošanu tÄ«klā, vispār netiks paaugstināts.

KārtÄ“jais datums lÄ“muma pieņemšanai

Pienākusi kārtÄ“jā nedēļa ar Krišjāņa Kariņa valdÄ«bas sÄ“di un kārtÄ“jiem solÄ«jumiem tajā izskatÄ«t AST un ST tarifu projektus. LÄ«dz valdÄ«bas lÄ«menim tie nonākuši lÄ«dz ar atklāsmi, ka tomÄ“r nebÅ«tu labi tarifus caurmÄ“rā divkāršot, bet konkrÄ“tās pozÄ«cijās arÄ« pieckāršot un desmitkāršot.

“Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar rezolÅ«ciju uzdevis Ekonomikas ministrijai sadarbÄ«bā ar Finanšu ministriju kā kapitāldaļu turÄ“tājām vÄ“rtÄ“t iespÄ“jas koriģēt AST un ST sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus. Kariņš uzsver, ka elektroenerÄ£ijas izmaksām ir bÅ«tiska ietekme uz tautsaimniecÄ«bas izaugsmi... RezolÅ«cijā teikts, ka sagatavotais informatÄ«vais ziņojums ministrijām jāiesniedz izskatÄ«šanai 20. decembra valdÄ«bas sÄ“dÄ“,” aÄ£entÅ«ra LETA pagājušÄ gada 23. novembrÄ« publicÄ“ja Valsts kancelejas sniegto informāciju.

Ministru prezidenta noteiktajā datumā tarifu jautājumu tiešÄm izskatÄ«ja viņa otrā valdÄ«ba savā pirmajā darba sÄ“dÄ“. SlÄ“gtā režīmā notikušÄs apspriešanās rezultātus pavÄ“stÄ«t tika uzticÄ“ts kopā ar šo valdÄ«bu radÄ«tās Klimata un enerģētikas ministrijas ministram Raimondam ÄŒudaram (“Jaunā VienotÄ«ba”). “ŠobrÄ«d jau ir skaidrs, ka var tikt panākts kopÄ“jais samazinājums apmÄ“ram uz pusi salÄ«dzinājumā ar iesniegto tarifa pieaugumu,” LETA citÄ“ja ministru 21. decembrÄ«. Esot jāpaciešas tikai lÄ«dz nākamā gada 10. janvārim, kad mutiskais solÄ«jums pārtapšot valdÄ«bas lÄ“mumā.

Nākamais gads nu jau krietnu laiciņu ir šis gads. Ir pagājuši 10. janvāris un 17. janvāris bez jautājuma izskatÄ«šanas, bet 24. janvāra sÄ“des darba kārtÄ«bā tas tiešam bija iekļauts. Tā statuss bija izskatÄ«šana sÄ“des slÄ“gtajā daļā, tāpÄ“c izskatÄ«šanai sagatavotie dokumenti un lÄ“muma projekts nav pieejami.

Nepieciešama juridiskā ekvilibristika

Daļu no kavÄ“šanās var norakstÄ«t uz procedÅ«ru, kurā Ekonomikas ministrija, kas gatavoja jautājuma izskatÄ«šanu 20. decembrÄ«, nodeva sagatavotos materiālus kopš 1. janvāra oficiālu adresi ieguvušajai Klimata un enerģētikas ministrijai. TomÄ“r daudz bÅ«tiskāks iemesls ir grÅ«tÄ«bas pārvÄ“rst 20. vai 21. decembra solÄ«jumus saistošos dokumentos un lÄ“mumos. Nākas kaut daļēji pārlikt tarifu pieaugumu no AST un ST klientiem uz šiem pašiem klientiem kā nodokļu maksātājiem un - galvenais - paļauties uz elektrÄ«bas cenas pazemināšanos no 280-300 lÄ«dz 160 eiro par megavatstundu.

Taču valdÄ«bai ir maz iespÄ“ju ietekmÄ“t NordPool biržas spekulantus un valsts uzņēmumu birokrātiju, kas no tarifiem baro vispirms pati sevi ar daudz lielākām algām nekā ministriem. Ko nu valdÄ«ba tomÄ“r uzskata par iespÄ“jamu, to “NeatkarÄ«gajai” atklāja R. ÄŒudars.

„PiekrÄ«tu, ka mÄ“s valdÄ«bā vienmÄ“r varÄ“tu darboties atklātāk un ātrāk,” teica R. ÄŒudars. „Bet tarifiem jāstājas spÄ“kā 2023. gada 1. jÅ«lijā, tātad pÄ“c pieciem mÄ“nešiem. Ir bijusi pilnvÄ“rtÄ«ga diskusija par veidu, kā vislabāk ietekmÄ“t un koriģēt situāciju, kas izriet no tarifu bezprecedenta kāpuma. Tas savukārt primāri saistÄ«ts ar elektroenerÄ£ijas cenu kāpumu.” Risinājums ir rasts piedāvājuma veidā valdÄ«bai, un to plānots izskatÄ«ts Ministru kabineta sÄ“dÄ“ 24. janvārÄ«.

Piedāvājumā ir divas daļas. Viena attiecas uz tā saucamo “regulatÄ«vo rÄ“Ä·inu”. Ar tādu grāmatvedÄ«bas jÄ“dzienu tiek apzÄ«mÄ“ta iepriekšÄ“jos gados neiegÅ«tās peļņas norakstÄ«šana. Tas ļautu samazināt tarifus turpmākajiem periodiem. Otrs veids ir subsÄ«dija, lai tarifu pieaugums nebÅ«tu tik drastisks un neatstātu graujošu ietekmi uz tautsaimniecÄ«bas konkurÄ“tspÄ“ju un mazākā mÄ“rā arÄ« uz mājsaimniecÄ«bām.

Tarifi gan ir mazākā daļa gala rÄ“Ä·inos par elektrÄ«bu, bet atsevišÄ·iem uzņēmumiem un darbÄ«bas veidiem tie var bÅ«t izšÄ·iroši uzņēmumu pastāvÄ“šanai vai nepastāvÄ“šanai. Kopumā tarifu pieaugumam jābÅ«t uz pusi mazākam nekā pagājušÄ gada novembrÄ« iesniegtajos projektos. Tas tāpat bÅ«tu pieaugums, ņemot vÄ“rā objektÄ«vos apstākļus ar elektroenerÄ£ijas cenu celšanos, bet tas ļautu saglabāt konkurÄ“tspÄ“ju. MÄ“s runājam, protams, par terminÄ“tiem pasākumiem no 1. jÅ«lija lÄ«dz 31. decembrim.”

Citiem vārdiem sakot, pagājušÄ gada novembrÄ« pieteiktie ārkārtÄ«gi augstie tarifi stāsies spÄ“kā nevis šÄ« gada jÅ«lijā, bet nākamā gada janvārÄ«.

„Tas ir jautājums par elektrÄ«bas tirgus attÄ«stÄ«bu šÄ« gada garumā un par uzņēmumu spÄ“ju nopirkt elektrÄ«bu lÄ“tāk. Novembra tarifs tika rÄ“Ä·ināts, ņemot vÄ“rā elektrÄ«bas cenu 280-300 eiro par megavatstundu. Ja paliekam pie šÄdas cenas, tā noteiktu veidotu lielāko daļu no tarifu pieauguma abos uzņēmumos. Tad sanāk, tas kas sanāk, - vismaz naudas izteiksmÄ“. VienmÄ“r gan jāskatās tarifu struktÅ«ra. Mums ir vairāk nekā 10 dažādu tarifu.”

Te runa vairs nav vairs par tarifiem, pēc kuriem AST un ST nauda jāsaņem, bet par tarifiem, pēc kuriem AST un ST klientiem nauda jāmaksā.

„Jā, par pieslÄ“guma veidiem un elektrÄ«bas piegāžu apjomiem, atkarÄ«bā no kuriem mainās tarifu veidi. Ja gribam tos salÄ«dzināt, tad parasti tas ir visai grÅ«ti izdarāms, jo mājsaimniecÄ«bas un uzņēmumi atrodas dažādās situācijās pÄ“c elektrÄ«bas patÄ“riņa apjomiem. Bet ir viena situācija, ar kuru jārÄ“Ä·inās - ar pieslÄ“gumiem, kuros jaudu neizmanto lÄ«dz galam. Ziemā, visticamāk, neizmanto nemaz, bet tā var bÅ«t Ä“ka ar triju fāžu un 32 ampÄ“ru pieslÄ“gumu. ST visu laiku ir jātÄ“rÄ“ lÄ«dzekļi šÄdu pieslÄ“gumu uzturÄ“šanai. Un šÄdu Ä“ku ir daudz, tās nav 20 Ä“kas ar neparasti zemu elektrÄ«bas patÄ“riņu, bet 20% no visām Ä“kām Latvijā. Tas ir viens no nepatÄ«kamajiem jautājumiem, kā optimizÄ“t pieslÄ“guma veidu.

Viena laba ziņa attiecÄ«bā pret novembra projektu ir par to tarifu, kas tiek piemÄ“rots par elektrÄ«bas nodošanu tÄ«klā. Tas saistÄ«ts ar jaudas pieauguma nepieciešamÄ«bu. Mums ir jāveicina elektrÄ«bas ražošana. Novembra projektā bija paredzÄ“ts šÄdus tarifus pieckāršot, bet vietÄ“jās ražošanas attÄ«stÄ«šanas dēļ tos nepalielināsim ne šogad, ne turpmāk.”

Un kam tad jūs uzkrāmēsiet tos maksājumus, kurus ST gribēja dabūt no vieniem, bet tagad dabūs no citiem?

„MÄ“s, protams, visi esam ieinteresÄ“ti, lai izmaksas atbilstu tirgus situācijai un bÅ«tu samaksājamas gan no mājsaimniecÄ«bu, gan no uzņēmumu iespÄ“jām. Tik tiešÄm, mÄ“s runājam par krÄ«zi, kurā AST un ST sarÄ“Ä·ināja savus izdevumus, kādi tiem bijuši un kādi, viņuprāt, vÄ“l bÅ«s, un tiešÄ veidā pārlika tos uz patÄ“rÄ“tājiem. TanÄ« pat laikā mums ir pietiekami droša prognoze par elektrÄ«bas cenu pazemināšanos.”

Pāris dienas veca ir ziņa par ST gaidāmajiem izdevumiem: ST meklÄ“ vÄ“l vienu valdes locekli ar algu 9600 eiro mÄ“nesÄ«. Tāda nauda par atrašanos faktiski valsts iestādÄ“, ja jau valsts tai šÄ gada vidÅ« sāks maksāt pabalstu.

„MÄ“s runājam par lÄ“mumiem, kas neattiecas uz vienu mÄ“nešalgu vienai personai. Valsts kapitālsabiedrÄ«bu darbÄ«ba ir jau iepriekš definÄ“ta, ietverot arÄ« atalgojuma lÄ«meņus. SistÄ“mai, kas tika radÄ«ta pÄ“c OECD* ieteikumiem, bÅ«tu jāveicina, lai par valdes locekļiem kļūst cilvÄ“ki ar zināšanām, pieredzi un reputāciju, un kuri pārvalda uzņēmumu pÄ“c labākās sirdsapziņas. Tas ir uzdevums, kas saistÄ«ts gan ar atalgojumu, gan ar atlases procedÅ«rām. Tās ir nodefinÄ“tas, bet nav ideālas, lai atrastu augsta lÄ«meņa vadÄ«tājus.”

Kas tas ir par lÄ«meni un kam tas vajadzÄ«gs valsts pilnÄ«bā nodrošinātā iestādÄ“, kurai ar tirgu vai biznesu nav nekāda sakara?

„Vai jÅ«s uzskatāt, ka tādam uzņēmumam vispār nav vajadzÄ«gs vadÄ«tājs?”

NÄ“, neuzskatu. Bet pilnÄ«gi pietiktu, ja par tāda uzņēmuma jeb drÄ«zāk valsts finansÄ“tas iestādes vadÄ«šanu tikai vienam cilvÄ“kam maksātu tikpat, cik jums**.

„Tā varÄ“tu bÅ«t, ka valsts uzņēmumu pārvaldÄ«šana joprojām jāpilnveido. Kad notika OECD rekomendāciju ieviešana, radās pārliecÄ«ba, ka esam nonākuši uz pareizā ceļa. Jāskatās, cik tālu mÄ“s pa šo ceļu esam aizgājuši, vai neesam apstājušies un uz kurieni iet tālāk.”

*Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, angļu valodā Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD. Latvija kļuva par OECD 35. dalībvalsti 2016. gada 1. jūlijā.

**KamÄ“r R. ÄŒudars vÄ“l tikai pelna savu pirmo ministra algu, priekšstatam par atalgojuma lÄ«meni vissvarÄ«gākajos amatos rada Ministru prezidenta atskaite Valsts ieņēmumu dienestam, ka Valsts kanceleja viņam 2021. gadā izmaksājusi 77 869,50 eiro jeb 6,5 tÅ«kstošus eiro mÄ“nesÄ«. “Sadales tÄ«kls” izsludinājis konkursu uz valdes locekļa vietu, kurā pilnvaru termiņš beigsies valdes loceklim un vienlaicÄ«gi attÄ«stÄ«bas direktoram Jānim Kirkovaldam. Bet šis it kā izputÄ“šanas priekšÄ esošÄ uzņēmuma darbinieks nebÅ«t nedzÄ«vo bada maizÄ“ ar 9,6 tÅ«kstošiem eiro mÄ“nesÄ«. Par 2021. gadu viņš deklarÄ“jis 141 787,34 eiro jeb 11,8 tÅ«kstošus eiro mÄ“nesÄ«.

Red.piez. Nekādu galÄ«go lÄ“mumu Krišjāņa Kariņa Ministru kabinets otrdien nepieņēma, - valdÄ«ba lÄ“ma tikai par konceptuālu atbalstu tarifu aprÄ“Ä·ināšanai.