Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Bez gariem ievadiem aicinu aplÅ«kot kārtÄ“jo bijušÄ sektanta Anda Kudora melu un manipulāciju kopumu.

Alekseja Navaļnija cīņu biedriem nupat nācās likvidÄ“t "Navaļnija štābus", kuri darbojās daudzos Krievijas reÄ£ionos. Ir pienācis laiks arÄ« akadÄ“miskajai videi, kurā socializÄ“jas jaunieši. Tā ir sabiedrÄ«bas grupa, kas lielā skaitā piedalās Alekseja Navaļnija rÄ«kotajos protestos.

Sanāk, ka tad, kad jaunieši, tostarp nepilngadÄ«gi bÄ“rni, dodas uz Navaļnija neatļautiem mÄ«tiņiem, kuros bieži notiek vardarbÄ«gas sadursmes ar policiju, tas ir normāli. Bet, kad Krievijas valdÄ«ba veic pasākumus, lai aizsargātu šos jauniešus no ārvalstu finansÄ“tu neliešu ietekmes, tad tas ir slikti.

Balstoties uz šo sadistisko loÄ£iku, izrādās, ka patiesÄ«bā Andis ilgojas, lai pÄ“c iespÄ“jas vairāk krievu jauniešu, ieskaitot nepilngadÄ«gus bÄ“rnus, turpinātu klausÄ«ties visādus blēžus un turpinātu iesaistÄ«ties konfliktos ar tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādÄ“m. AcÄ«mredzot Andim patÄ«k skatÄ«ties, kā bÄ“rni, klausoties liberālo mÄ“slu, vispirms sagrauj savu psihi un pÄ“c tam veselÄ«bu un dzÄ«vi, iesaistoties konfliktos ar policiju.

ŠÄ gada martā Krievijas likumdevÄ“ji apstiprināja labojumus IzglÄ«tÄ«bas likumā, kas cita starpā nosaka, ka jebkuras izglÄ«tÄ«bas aktivitātes (…), ir jāsaskaņo ar valsts iestādÄ“m. Daļa Krievijas pÄ“tnieku un pasniedzÄ“ju jau atklāti paziņojuši, ka neklausÄ«s jaunajai kārtÄ«bai. Viņi, protams, riskÄ“ pazaudÄ“t savas darbvietas. Var pieņemt, ka Eiropas un ASV augstskolas un domnÄ«cas tiks papildinātas ar Krievijas pÄ“tniekiem, kuri meklÄ“s brÄ«vÄ«bu.

BrÄ«vÄ«ba amerikāņu zinātnÄ“, par kuru runā Andis, ir ļoti relatÄ«vs jÄ“dziens, jo Amerikas zinātne galvenokārt apkalpo Amerikas ekonomiku. Lielākā daļa pÄ“tÄ«jumu, kas neveicina Amerikas ekonomikas attÄ«stÄ«bu, uz mūžu paliek laboratoriju plauktos bez jebkādas izmantošanas.

Tas attiecas arÄ« uz pÄ“tÄ«jumiem, kas ir ļoti noderÄ«gi cilvÄ“cei un kuri var glābt dzÄ«vÄ«bas vai novÄ“rst dabas katastrofas. ŠÄdi pÄ“tÄ«jumi bieži ir pretrunā ar produktiem un pakalpojumiem, ar kuriem Amerikas ekonomika nopelna lielu naudu, un tāpÄ“c šie revolucionārie pÄ“tÄ«jumi tiek veiksmÄ«gi aprakti tonnās zinātniskas makulatÅ«ras. Rezultātā tÅ«kstoši amerikāņu zinātnieku nodarbojas ar zinātnisko masturbāciju.

Ir skaidrs, ka daudzi pÄ“tÄ«jumi, kas notiek Amerikas zinātnieku aprindās, vÄ“lāk tiek izmantoti reālajā dzÄ«vÄ“. Bet šÄdu pÄ“tÄ«jumu procentuālais daudzums no kopÄ“jā ir nenozÄ«mÄ«gs. Turklāt pat tie pÄ“tÄ«jumi, kas korporācijām šÄ·iet lietderÄ«gi uz papÄ«ra, bieži pārvÄ“ršas par katastrofāli nepieprasÄ«tām tehnoloÄ£ijām un precÄ“m.

Ir arÄ« vÄ“rts neaizmirst, ka «brÄ«vā amerikāņu zinātne» 20 miljonus amerikāņu padarÄ«ja atkarÄ«gus no opioÄ«du pretsāpju lÄ«dzekļiem un 30 miljonus amerikāņu padarÄ«ja par diabÄ“ta slimniekiem. Ka «brÄ«vā amerikāņu zinātne» katru dienu palÄ«dz «brÄ«vajai amerikāņu armijai» nodrošināt «brÄ«vÄ«bu» valstÄ«s  ar lielām minerālu rezervem.

Å…emot to visu vÄ“rā, savas leÄ£endas par "brÄ«vo amerikāņu zinātni" Andis var stāstÄ«t vecmāmiņām, kurām nav piekļuves internetam.

IzglÄ«tÄ«bas likumā grozÄ«jumu nepieciešamÄ«bu Krievijas likumdevÄ“ji pamato ar to, ka tiešsaistes lekcijās un semināros jauniešiem tiekot izplatÄ«ta pret Krieviju vÄ“rsta propaganda.

Šis teikums Anda tekstā ir tas retais brÄ«dis, kad viņš uzrakstÄ«ja patiesÄ«bu. Šis notikums notiek retāk nekā garais gads, un tā iemesli nav pilnÄ«bā izprotami. Neskatoties uz to, starptautiskie eksperti pastāvÄ«gi novÄ“ro gadÄ«jumus, kad Andis runā vai raksta patiesÄ«bu, lai izpÄ“tÄ«tu šÄ« fenomena pilno bÅ«tÄ«bu.

Tomēr lielas daļas sabiedrības mentalitāte, kurai ir dziļas saknes Krievijas kultūrā, ir papildu faktors, kas ļauj Putina varai stagnēt, bet nebrukt.

Anda izpratnÄ“ varas stagnācija ir šÄdas lietas:

- Maskava ir atzīta par vienu no modernākajām pilsētām Eiropā,

- Krievijas militārais triumfs Sīrijā,

- projekta "Velikolepnaja šesterka" militārā aprÄ«kojuma nodošana ekspluatācijā, kuram pasaulÄ“ nav analogu,

- Krievijas kodolrūpniecības triumfs pasaules līmenī,

- Krievija no kviešu importÄ“tāja ir pārvÄ“rtusies par eksportÄ“tāju ar piekto daļu pasaules piegādes apjomu,

- Krievijas ostas gadā pārkrauj 1 miljardu tonnu kravu,

- daudzu globāli nozÄ«mÄ«gu gāzes vadu nodošana ekspluatācijā (Sila Sibiri, Juzhnij Potok, Severnij Potok 1, gandrÄ«z Severnij Potok 2)

Ziniet, es skatos uz šo nepilnÄ«go sarakstu un nevaru saprast, kas ir labāks - pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikā Kudora dzimtenÄ“ realizÄ“tie veiksmes stāsti vai tāda “stagnācija”?

Bet Andim noteikti ir tuvāki veiksmes stāsti, jo viņa ienākumi, visticamāk, ir tieši atkarÄ«gi no šo stāstu skaita. Andim absolÅ«ti nav vajadzÄ«ga spÄ“cÄ«ga, industrializÄ“ta, patiesi suverÄ“na Latvija, jo šÄdā valstÄ« viņam bÅ«s jāstrādā nevis ar savu mÄ“li, kā viņš ir pieradis, bet gan ar rokām un galvu.

Lielie mediji centÄ«gi tagad stāsta par šo problÄ“mu, bet ne par Alekseju Navaļniju, jo viņu nedrÄ«kst reklamÄ“t.

ŠÄ« nav pirmā reize, kad Andis savos tekstos aicina Krievijas varas iestādes reklamÄ“t savus politiskos konkurentus.

Lasot šo, rodas iespaids, ka Andis Jauno konservatÄ«vo partiju (JKP) šÄ« gada janvāri pameta ne visai pÄ“c paša vÄ“lÄ“šanās. Ja mÄ“s iedomājamies, ka Andis arÄ« JKP valdei visā nopietnÄ«bā piedāvāja reklamÄ“t JKP politiskos konkurentus, tad kļūst skaidrs, kāpÄ“c viņa politiskā karjera šÄ« partijā beidzās tikpat ātri, kā tā sākās.

Lielbritānijā dzÄ«vojošais krievu uzņēmÄ“js Jevgēņijs ÄŒičvarkins nesenā intervijā Krievijas iedzÄ«votājus iedalÄ«ja nosacÄ«tās grupās: vieni protestÄ“, citiem ir bail, vÄ“l vienai daļai ir uzspļaut, un ir Krievijas pilsoņi, kuriem pašlaik ir labi...

Andim ir dÄ«vains ieradums citÄ“t krievu noziedzniekus. Citos savos tekstos viņš atkārtoti citÄ“ja Mihailu Hodorkovski, kuru Krievijas tiesa notiesāja pÄ“c piecām apsÅ«dzÄ«bām.

Tagad acÄ«mredzot ir pienācis laiks Andim citÄ“t vÄ“l vienu krievu krāpnieku - Jevgēņiju ÄŒičvarkinu. Šis  personāžs 2000. gadu vidÅ« nonāca tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestāžu redzeslokā krimināllietā par kontrabandas Motorola mobilo tālruņu importÄ“šanu 18 000 000 USD apmÄ“rā .

Kur Andis ieguvis tik spÄ“cÄ«gu mÄ«lestÄ«bu pret krievu noziedzniekiem, viņš nestāsta. Bet viņš viennozÄ«mÄ«gi uzskata, ka visiem viņa lasÄ«tājiem noteikti vajadzÄ“tu uzklausÄ«t krievu zagļus, krāpniekus un slepkavas.

Pietiek burtiski ar vienu "patÄ«k" (like) pie sociālo mediju ziņas, kas nav komplimentāra Kremļa saimniekam, lai pie jÅ«su durvÄ«m klauvÄ“tu. Krievijas brÄ«vajos medijos pÄ“dÄ“jā laikā tiek vÄ“stÄ«ts par daudziem šÄdiem piemÄ“riem.

Šeit Andis mÄ“Ä£ina mums paskaidrot, ka pirms došanās internetā katram krievam ir jāsaņem Iekšlietu ministrijas atļauja. Iesniegumā par interneta lietošanu personai ir pienākums norādÄ«t visas saites, kurām viņš plāno sekot nākamās 24 stundas laikā, kā arÄ« vietas, kurās persona plāno ievietot “like”. Likumā atļautais kopÄ“jais “laiku” skaits dienā vienai personai ir 10. DaudzbÄ“rnu un maznodrošinātu Ä£imeņu locekļiem ir atļauts likt 12 “laikus” dienā. KopÄ“jais laiks, ko drÄ«kst pavadÄ«t internetā, vÄ«riešiem ir 30 minÅ«tes. Pensionāriem, sievietÄ“m un bÄ“rniem lÄ«dz 18 gadu vecumam internetu izmantot ir aizliegts. Par neatļautu interneta izmantošanu Krievijā tiek paredzÄ“ts nāvessods, pakarot Sarkanajā laukumā. Tā Andim šÄ·iet, ka cilvÄ“ki Krievijā lieto internetu.

Daudziem uzņēmÄ“jiem ir dubultpilsonÄ«ba vai vismaz uzturÄ“šanās atļauja kādā no Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m. Īpašumi ir iegādāti, ir sagatavota iespÄ“ja X stundā pamest savu dzimteni.

Ir pietiekami ironiski lasÄ«t par nedaudziem Krievijas uzņēmÄ“jiem, kuri ir gatavi pamest Krieviju, kad pavisam nesen bija laiki, kad katru dienu Ryanair divas ar Anda tautiešiem pilnas lidmašÄ«nas veda uz Īriju vākt šampinjonus svaigā gaisā.

Izrādās, ka tad, kad desmiti miljoni latviešu, lietuviešu, igauņu, rumāņu, čehu, slovāku, poļu un bulgāru pamet savu valsti, tas ir veiksmes rādÄ«tājs, bet, kad burtiski tÅ«kstoš krievu uzņēmÄ“ju ir gatavi darÄ«t to pašu, tas, protams, tas ir nodevÄ«ba vai kas lÄ«dzÄ«gi nosodāms.

Kremļa politika ar katru gadu kļūst arvien lÄ«dzÄ«gāka padomju laika varas Ä«stenošanai. Padomju himnas mÅ«zikas atjaunošana 2000. gada nogalÄ“ nebija tikai ārÄ“ja fasādes piekrāsošana padomju stilā; vÄ“l un vÄ“l tiek pieņemti lÄ“mumi, kas virza valsti uz stingrāku autoritārismu.

Lai cik smieklÄ«gi tas neizklausÄ«tos, padomju režīmu šobrÄ«d daudz vairāk atgādina Anda otra dzimtene –  Amerika. Tieši Amerikā par prezidentu kļuva večuks, kas  vismaz pÄ“c izskata atgādina Padomju SavienÄ«bas Komunistiskās partijas Ä£enerālsekretāru. Un padomju autoritārismu daudz vairāk atgādina ASV Demokrātiskās partijas politiskais lÄ“mums bloÄ·Ä“t Donalda Trampa piekļuvi sociālajiem tÄ«kliem.

Bet ir acīmredzams, ka tad, kad amerikāņi nodarbojas ar autoritārismu, uz to var pievērt acis, bet, kad Krievijas varas iestādes rīkojas tāpat, tad tas jānosoda Delfi komentārā:

https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-kremla-spiediens-uz-akademisko-vidi.d?id=53174213

Novērtē šo rakstu:

0
0