Iesaki rakstu:

Biju jau krustu šÄ·Ä“rsu lÅ«dzies dažādu partiju politiÄ·iem uzrādÄ«t, ko viņi sarakstÄ«juši valdÄ«bas deklarācijā par veselÄ«bu un medicÄ«nu, bet tie izlikās kurli esam vai vismaz paši teicās neredzÄ“juši šÄdu sadaļu  deklarācijā. 

Vakar RÄ«ga mirdzÄ“ja baltā sniegā, ar fotoaparātu rokās gāju pa ZigfrÄ«da Annas Meirovica bulvāri gar 12. namu, kurā savulaik atradās RÄ«gas MedicÄ«nas institÅ«ta militārā katedra, bet šobrÄ«d ieviesusies politiskā partija Jaunā VienotÄ«ba. Uz trepÄ“m vÄ“jš rausta glÄ«ti abpusÄ“ji nodrukātu lapu 12 punktu burtiem: skatos un neticu savām acÄ«m –  tiešÄm, skaidri un gaiši rakstÄ«ts, ka „šÄ«s  valdÄ«bas izvirzÄ«tās apņemšanās  veselÄ«bas jomā paredz rÄ«cÄ«bu, lai mazinātu nevienlÄ«dzÄ«bu veselÄ«bā, priekšlaicÄ«gu mirstÄ«bu un darba nespÄ“ju, uz pacientu centrÄ“tu aprÅ«pi, uzlabotu veselÄ«bas aprÅ«pes kvalitāti  un nostiprinātu veselÄ«bu kā vÄ“rtÄ«bu, virzoties uz sabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatnostādnÄ“s 2021.–2027. gadam noteikto mÄ“rÄ·u sasniegšanu”. NofotografÄ“ju lapas abas puses un atstāju – varbÅ«t kāds nolicis Jaunās VienotÄ«bas deputātiem, ko pārlasÄ«t. 

Ar šÄdiem – gariem paplašinātiem teikumiem, kas pilnÄ«bā pretendÄ“ uz ārsta – rakstnieka Andreja Kurcija vai ārsta – rakstnieka Miervalža Birzes teikumu konstrukcijām, veselas divas lapaspuses neticami sakarÄ«ga, labi saprotama teksta. Lai kā man negribÄ“tos piesieties, gramatikas kļūdu nav, interpunkciju varÄ“tu šur tur pielabot. Jāsamierinās, ka ļoti garie teikumi nes lÄ«dzi negludumus, piemÄ“ram, citÄ“tais ievadteikums rosina domāt, ka nākties mazināt uz pacientu centrÄ“tu aprÅ«pi. ŠÄ·iet, ka kāds cits partejisks konsultants kaut ko pierakstÄ«jis klāt, lāgā nesaprazdams, kurā teikumā un kādā formā iestarpināt.

Izcilu vÄ“rtÄ“jumu šim sacerÄ“jumam biju gatavs ielikt jau pÄ“c trešÄ teikuma šajā deklarācijas projektā: „Stiprinot starpsektorālu sadarbÄ«bu, iedzÄ«vināsim principu „veselÄ«ba visās politikās”, tādÄ“jādi apzinoties, ka laba iedzÄ«votāju veselÄ«ba ir ne vien veselÄ«bas politikas jomas darbÄ«bas rezultāts, bet lielā mÄ“rā to nosaka rÄ«cÄ«bpolitika arÄ«  citās politikas jomās.”

Tekstā tālāk sekoja 22 punkti, kam topošÄ valdÄ«ba veselÄ«bas jomā pievÄ“rsÄ«s pastiprinātu uzmanÄ«bu, un šis uzskaitÄ«jums bija cienÄ«jams viedoklis, kas ar manÄ“jo sakrÄ«t vismaz par 90%. Protams, es šos punktus bÅ«tu kārtojis citā secÄ«bā, bÅ«tu vÄ“l šo to pierakstÄ«jis klāt, Ä«paši par nepieciešamÄ«bu rakstÄ«t jaunu ārstniecÄ«bas un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas likumu, atjaunot veselÄ«bas mācÄ«bu skolās, veicināt bÄ“rnu un pieaugušo fiziskās aktivitātes, bet Ä«paši – veidot valsts medikamentu un pārsienamā materiāla rezerves, celt ārstu gatavÄ«bu kļūt par neatliekamās palÄ«dzÄ«bas speciālistiem valsts apdraudÄ“juma gadÄ«jumā, atbalstot gan valsts, gan pašvaldÄ«bu, gan privātas medicÄ«nas iestādes. 

Un tomÄ“r – tas, kas mani patiesi pārsteidza, bija drukātās lapiņas atrašanās tieši pie Jaunās VienotÄ«bas namdurvÄ«m. VarÄ“ja taču padomāt, ka Apvienotā saraksta deputāti pārkarsušÄm galvām par veselÄ«bas jomu diskutÄ“ kādus 100 metrus tālāk, Liepājas vÄ“stniecÄ«bā RÄ«gā, JÄ“kaba kazarmās. 

Mans pirmais pieņēmums, ka rakstu darbu radÄ«jusi Anda ÄŒakša vienlaikus ar valdÄ«bas deklarāciju izglÄ«tÄ«bas jomā, Ä«sti neiztur kritiku, jo pats veselÄ«bas deklarācijas pirmais punkts paredz nodrošināt visiem Latvijas rezidentiem vienotu valsts apmaksātu pakalpojumu grozu, steidzami veicot grozÄ«jumus veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumā un atsakoties no tajā nostiprinātā divu grozu principa. Tātad jaunā deklarācija iezÄ«mÄ“ iespÄ“jami ātru atteikšanos no četrus gadus senā Andas ÄŒakšas lolojuma. 

PatiesÄ«bā nav jau grÅ«ti – ierakstÄ«ju vairākus teikumus programmā, kas ļauj anonÄ«miem tekstiem pievienot aizdomas par iespÄ“jamo autoru, un, neskaitot 16. punktu par konkurenci medikamentu tirgÅ«, radās aizdomas, ka Anda ÄŒakša nav šÄ« ļoti labā darba autors.

TaisnÄ«bu sakot, jāteic, ka man ir iznācis ielÅ«koties valdÄ«bas deklarācijas izglÄ«tÄ«bas sadaļas projektā, kuras tapšanā Andai ÄŒakšai ir bijusi galvenā teikšana, un arÄ« šÄ« deklarācijas sadaļa man likusies tÄ«kama un gudra esam. Vārdu sakot, man neizdevās atšifrÄ“t valdÄ«bas deklarācijas autoru veselÄ«bā, bet teksta plÅ«dums un saturs liek domāt, ka autors iemājojis Jaunās VienotÄ«bas telpās, labi zina ne tikai veselÄ«bas jomu, bet arÄ« finanses, drošÄ«bu, veselÄ«bas pratÄ«bu, profilaksi un esošÄs problÄ“mas. Neatstāj sajÅ«ta, ka autoram ir bijis sarakstÄ«ts vÄ“l kāds ducis punktu, bet kāds ar stingru roku un sarkanu tinti vismaz lapaspusi ir izsvÄ«trojis. 

Ja nu jaunā valdÄ«bas deklarācija ir par garu, varÄ“ja jau visu sarakstÄ«to ietilpināt vienā teikumā: „ValdÄ«ba apņemas nedarÄ«t neko no tā, ko sadarÄ«ja Daniels Pavļuts”, bet  – ja nu gribas uzrakstÄ«t salikti sakārtotu teikumu, tad Ä«paši uzsvÄ“rt Daniela veikumu Covid–19 jomā. Tā ir tikai sakritÄ«ba, ka vienā dienā ar šÄ«s jaunās valdÄ«bas deklarācijas noplÅ«di pasauli pāršalca trÄ«s pretrunÄ«gas ziņas par Covid–19  ierobežošanu – Ķīnā atkal uzsākta milzÄ«ga mājsÄ“de, un ieviesti pārvietošanās ierobežojumi, parādÄ«jušÄs pamatotas aizdomas par koronavÄ«rusa jaunu mutāciju, bet Latvijā pārtraukts maksāt par testÄ“šanu.

Ar lÄ“mumu nemaksāt laboratorijām Daniela Pavļuta ministrija Covid–19  ir patiesÄ«bā svÄ«trojusi no ikdienas raizÄ“m (nu labi – nevis svÄ«trojusi, bet paslaucÄ«jusi zem grÄ«dsegas), pie kam to darÄ«jusi savā stilā: tā un šitā – kontroli beidzam no nākamā rÄ«ta. Es lāga nevaru iedomāties tos, kas par savu naudu dosies nodot testus. Kaut kā atgādina sākotnÄ“jo vilcināšanos ar vakcÄ«nu iepirkumu vai vÄ“lāk pārmÄ“ra lielo vakcÄ«nu iepirkumu. 

DÄ«vainā kārtā šÄ« ziņa sakrÄ«t ar informāciju, ka OnkoloÄ£ijas klÄ«nikā pietrÅ«kst dažu medikamentu. Es nemÄ“Ä£inu norādÄ«t, kurš virzÄ«ja centralizÄ“tus iepirkumus onkoloÄ£iskiem preparātiem, padarÄ«ja visu onkoloÄ£isko preparātu iepirkumu par melnbaltu cīņu par zemāko cenu; fakts ir tāds – ja nav konkurences, nav pieredzes medikamentu loÄ£istikā, tad ārÄ“ja apdraudÄ“juma gadÄ«jumā kāda medikamenta trÅ«kuma brīži bÅ«s arvien biežāki. Medikamentu trÅ«kumu tuvākajā laikā radÄ«s ne tikai Eiropas lielvalstu vÄ“lme uzkrāt medikamentus un nedot pārrobežu tirdzniecÄ«bai, bet arÄ« loÄ£istikas apdraudÄ“jums – dienā, kad Polijā nejauši vai tÄ«ši nokrita raÄ·ete, medikamentu loÄ£istika apstājās uz turpat vai 24 stundām.

Valsts ārÄ“jais apdraudÄ“jums Latvijai paģēr veselÄ«bas jomas atbildÄ«bu par nacionālo ražotāju drošÄ«bu un sortimenta paplašināšanu, tas deklarācijā ir pateikts pārlieku maigi. Es aicinātu mainÄ«t deklarācijā ietverto brÄ«vāko un godÄ«gāko konkurenci medikamentu tirgÅ« uz plašu sadarbÄ«bu starp  valsti un privātajiem ražotājiem un vairumtirgotājiem, nodrošinot medikamentu rezerves nevis uz parakstÄ«ta dokumenta, bet reāli – visos Latvijas novados. 

PatiesÄ«bā topošÄs valdÄ«bas deklarācija ir gauži reālistiska, tā paredz publiskā sektora finansÄ“juma pieaugumu veselÄ«bas aprÅ«pei tuvināt 12% no visiem budžeta lÄ«dzekļiem. GribÄ“tos jau četros gados sasniegt vairāk, bet šÄ·iet, ka deklarācijas veselÄ«bas jomas autoram tajā pašÄ Jaunās VienotÄ«bas kantorÄ« kāds ir bargi vicinājis ar pirkstu, raugoties budžeta skaitļos. Tāpat godātais autors ir pieskāries tarifiem un paredzÄ“jis pastāvÄ«gu to pārskatÄ«šanu, virzoties uz to, lai valsts nodrošinātā  maksa par veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem bÅ«tu atbilstoša faktiskajām izmaksām. 

Lai cik tas neliktos dÄ«vaini, valdÄ«bas deklarācija ir interesanta lasāmviela, pie kam šoreiz labi uzrakstÄ«ta. Daudz laimes, Apvienotais saraksts! Jums bÅ«s jāpilda šeit rakstÄ«tais, un rakstÄ«tais šeit ir veicams, ja vien „rokas darba nebijās”. Tiesa, neesmu pārlieku optimistisks par veselÄ«bas budžetu, jo kāds mans draugs savukārt bija netÄ«ši pamanÄ«jis kaut kur uz Smilšu ielas mÄ“tājamies lielāku drukātu garadarbu, gandrÄ«z vai grāmatas biezumā, un tur veselÄ«ba esot bārabÄ“rna lomā.

Atliekot tikai salÄ«dzināt: 2021. gadā veselÄ«bas jomā valsts pamatfunkciju Ä«stenošanai un Eiropas SavienÄ«bas  politisko instrumentu un pārÄ“jās ārvalstu finanšu palÄ«dzÄ«bas lÄ«dzfinansÄ“to un  finansÄ“to projektu Ä«stenošanai kopā atradās 1,897 miljardi eiro, bet šogad, proti, 2022. gadā tie ir tikai 1,505 miljardi (tieši tā – kritums ir vairāk nekā par piekto daļu!). Nākamajam – 2023. gadam Finanšu ministrija veselÄ«bas jomai dāsni atvÄ“lÄ“jusi 1,480 miljardus (tātad vÄ“l kritums par gandrÄ«z diviem procentiem), bet 2024. gadam 1,472 miljardus. 

KamÄ“r rakstÄ«ju šÄ«s piezÄ«mes, veselÄ«bas jomas uzstādÄ«jumi nonāca kopÄ“jā valdÄ«bas memorandā ar kārtas skaitļiem 303. lÄ«dz 325. Tas zināšanai visiem tiem, kas cer, ka Kariņa topošajai valdÄ«bai veselÄ«ba kaut nedaudz ir prioritāra. Un zināšanai topošajam veselÄ«bas ministram, jo tieši veselÄ«bas nozare parasti partijai nākošajās vÄ“lÄ“šanās paredz neaizsniegt 5% robežu.