Iesaki rakstu: 
Zviedrijas uzņēmums Sensys Traffic AB ir pārsteigts par Latvijas Iekšlietu ministrijas rīcību, jau pēc konkursa izsludināšanas par fotoradaru piegādi izsludināšanu un uzstādīšanu mainot tā noteikumus. Turklāt uzņēmumam, kura ražoto radaru skaits Zviedrijā pārsniedz tūkstoti, ir arī nopietnas bažas par to, cik drošas un uzticamas būs Iekšlietu ministrijai „pietuvinātā” konkursā uzvarējušā uzņēmuma Vitronic Baltica piedāvātās tehnoloģijas.
Kā ziņots, jau pirms diviem gadiem valdība pēc Iekšlietu ministrijas ierosinājuma bija lēmusi, kā bez konkursa noslēgt līgumu ar uzņēmumu Vitronic un tā kompanjoniem, ar kuriem, kā tagad noskaidrots, cieši saistīts gan Mūrnieces partijas biedrs Valdis Lokenbahs, gan Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Ēriks Teilāns.
Šis nodoms tomēr neizdevās, un pagājušā gada pavasarī izrādījās, ka ministrijai pietuvinātais uzņēmums var nemaz nekvalificēties radaru piegādes konkursam. Taču Mūrniece, kā liecina Pietiek aizvadītajā nedēļā publicētais dokuments, ārkārtīgi operatīvi un vēlīgi atsaucās AS Vitronic Baltica padomes locekļa Sergeja Borisova vēstulei, kurā viņš norādīja: tā kā viņa pārstāvētā uzņēmuma piedāvātās tehnoloģijas Latvijā vairāku gadu laikā tā arī nav sertificētas, esot vēlams būtiski pagarināt fotoradaru konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņu.
Tāpat firmas pārstāvis Mūrniecei lūdza „veikt grozījumus spēkā esošo normatīvo aktu redakcijās un ieviest tehniskos standartus, kas nepieciešami PoliScan produktu saimes iekārtu tipa apstiprināšanai Latvijā”, kā arī, „lai neaizkavētu iepirkuma procedūru pārāk ilgi, nodrošināt atbalstu un maksimālu labvēlības režīmu uz jaunākajām tehnoloģijām balstīto inovatīvo un izcili kvalitatīvo PoliScan iekārtu tipa apstiprinājuma sertifikāta (-u) saņemšanas procesā”.
Tagad Zviedrijā labi zināmā uzņēmuma Sensys Traffic AB (1077 šī uzņēmuma radari izvietoti uz valsts ceļiem) Ziemeļvalstu pārdošanas menedžeris Pērs Hallingbergs skaidri norāda – konkursa nolikumā bijuši divi punkti, kuru ievērošana automātiski būtu diskvalificējusi Vitronic Baltica.
Nolikumā bija noteikts gan tas, ka piegādājamajiem fotoradariem jāatbilst likuma „Par mērījumu vienotību” prasībām un ir jābūt mērīšanas līdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikātam, kas derīgs izmantošanai Latvijā, gan tas, ka fotoradaram bija jābūt veiktai pirmreizējai verifikācijai un tai arī Latvijā iespējams veikt atkārtotu verifikāciju. Vitronic Baltica piedāvātās ierīces konkursa izsludināšanas laikā neatbilda nevienam no šiem punktiem, taču „pietuvinātība” Lindas Mūrnieces vadītajai ministrijai ņēma virsroku.
„Sensys izplatītājs SIA Armgate iesniedza piedāvājumu, kas bija pilnā mērā atbilstošs konkursa prasībām. Sensys ātruma kontroles ierīces ir apstiprinātas lietošanai Latvijā. Mūsu piedāvājums bija dažus procenta punktus virs Vitronic piedāvājuma, taču tas bija balstīts uz konservatīvāku un ticamāku biznesa aprēķinu,” Pietiek skaidroja Hallingbergs, vēl piebilstot: „Drošāka ceļu satiksme – galvenais konkursa mērķis – Latvijas iedzīvotājiem izmaksātu daudz lētāk, ja konkursa komisija, kurai bija uzticēta atbildība par to, būtu diskvalificējusi Vitronic Baltica pieteikumu un vietā izvēlējušies Armgate piedāvājumu.”
Kā ziņots, konkursa uzvarētāji - AS Vitronic Baltica kopā ar vācu kompāniju Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme un SIA Komerccentrs DATI grupa – uzvarēja, jo piecu gadu laikā bija gatavi Latvijas valstij piegādāt, uzstādīt un apkalpot 160 stacionāros fotoradarus, piedāvājot viszemāko līgumcenu saviem pakalpojumiem, - 35% no naudas sodiem, kas nākamajos piecos gados tiks iekasēti, izmantojot šos fotoradarus.
Hallingbergs arī norādīja – esot dīvaini, kāpēc Vitronic neesot pat mēģinājis sākt savas tehnoloģijas atzīšanas procesu, kamēr visi citi konkursa dalībnieki savus sertifikātus saņēmuši jau laikus pirms konkursa beigu termiņa. Tā vietā Vitronic veiksmīgi apgalvojis, ka būs pietiekami, ja nepieciešamais sertifikāts tiks iesniegts radaru piegādes laikā. „Cik gudri ir parakstīt LIELU kontraktu par produktu, kas vēl nemaz nav atzīts? Kā viņi vispār zināja, ka tas tiks atzīts?” nedaudz ironiski jautā Zviedrijas uzņēmuma pārstāvis.
Netiešu atbildi uz šo jautājumu sniedz Pietiek jau aprakstītā Mūrnieces reakcija uz Vitronic Baltica „lūgumu”: no viņas rezolūcijas, kas uz vēstules bija uzlikta jau dienu pēc tās parakstīšanas, izriet, ka ministre, kuras vadītā ministrija iepriekš bija lobējusi līguma noslēgšanu ar minēto kompāniju vispār bez konkursa, atbalstījusi faktiski visus Vitronic lūgumus un „lūgusi”. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Viktoram Elksnim tos „atrisināt”.
Savukārt Elksnis nekavējoties „lūdzis” sagatavot atbildi uz šo Vitronic lūgumu „vistuvākajā (rītdiena) iepirkuma komisijā”, un rezultātā konkursa nosacījumi tika mainīti tā, lai Vitronic tajā tomēr varētu piedalīties.
Tikmēr Mūrniece jau nedēļu domā, ko atbildēt pat uz Pietiek jautājumu, vai publiskotā dokumenta rezolūcija tiešām ir viņas likta un, ja jā, ar kādu pamatojumu. Tāpat ir izrādījies, ka Mūrnieces atmiņas zudums skāris vēl virkni jautājumu saistībā ar radaru konkursu un ministrijai pietuvinātās firmas izvēli, - Pietiek šodien atkārtoti publicē šos jautājumus, uz kuriem Iekšlietu ministrija solās spēt atbildēt mēneša laikā (kad līgumi ar Vitronic jau būs parakstīti):
„1) vai iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata par tiesisku un pamatotu savu 2010. gada 21. aprīļa rezolūciju AS Vitronic Baltica padomes locekļa Sergeja Borisova vēstulei?
2) vai iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka šāda viņas rezolūcija Iekšlietu ministrijas vadībai uzskatāma par „lūgumu” vai skaidru norādījumu?
3) ar ko izskaidrojama iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces acīmredzamā ieinteresētība AS Vitronic Baltica līdzdalībā fotoradaru piegādes un uzstādīšanas konkursā?
4) kāpēc iekšlietu ministre Linda Mūrniece līdz šim nav publiski atklājusi šo savu ieinteresētību un nav publiski paziņojusi par savu iejaukšanos minētā konkursa norisē?
5) kādu vēl Iekšlietu ministrijas rīkotu konkursu norisē un kādā tieši veidā iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir iejaukusies pēdējā gada laikā?
6) vai minētā konkursa laikā arī no citiem uzņēmumiem tika saņemtas vēstules saistībā ar konkursa nosacījumiem? Kādas rezolūcijas ministre sniedza saistībā ar tām?
7) vēlos arī saņemt pilnu pārskatu par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Viktora Elkšņa un citu ministrijas darbinieku viesošanos Vācijā, kompānijā Vitronic – kādu summu šis brauciens izmaksāja, pēc kā iniciatīvas un rīkojuma notika, kāda bija tā atdeve?"
Kā zināms, presē jau iepriekš minēts, ka tieši ar vēlmi nokārtot šī finansiāli apjomīgā konkursa rezultātus formāli demisionējusī iekšlietu ministre Mūrniece no amata aizies tikai jūnija sākumā, kad konkursa rezultātiem jākļūst neatgriezeniskiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.