„Zvaigznes ABC” Kilbloka esot „mēma”, ka viņai savā miljonu biznesā jāciena latviešu valoda
PIETIEK10.08.2017.
Komentāri (61)
Iesaki rakstu: 
„Es i mēms!” – šādi izdevniecības Zvaigzne ABC lielākā īpašniece un vadītāja, miljonāre Vija Kilbloka reaģējusi, „negaidot uzzinot”, ka viņas izdevniecībai var nākties vairāk cienīt latviešu valodu un izdotajās grāmatās ārvalstu autoru vārdus un uzvārdus rakstīt latviski un nevis oriģinālvalodā.
„Pa Zvaigznes grāmatnīcu tirdzniecības centrā Plaza staigājot valodas inspekcijas pārstāvji un fotografējot grāmatas. Vadītāja satraukta zvana, ka stādīšot aktu un viņai būšot jāparaksta. Ko viņai darīt? Tiekot meklētas un bildētas grāmatas, kurām autoru vārdi neesot iztulkoti latviski. Veikala vadītāja jau nu gan ir īstais cilvēks, kuram prasīt, kāpēc kādai indiešu autorei vārds uzrakstīts tā vai citādi! Es i mēms!” – šādi savu izbrīnu Kilbloka šajās dienās bija paudusi sociālajā tīklā Twitter.
Izrādās, ka patiesībā gan Kilblokai, kura joprojām ir ne tikai miljonus vērtā izdevējdarbības biznesa kontrolpaketes īpašniece, bet arī reālā vadītāja, nebūtu īsta pamata izbrīnam, - viņa labi zina, ka jau ilgāku laiku neizskaidrotu iemeslu dēļ viņas vadītā izdevniecība neuzskata, ka latviešu lasītāji būtu pelnījuši, lai kā Latvijā un latviski izdotas grāmatas autors būtu norādīts, teiksim, Džeks Londons un nevis Jack London.
Arī Valsts valodas centrs skaidro, ka tas secinājis – daži grāmatu izdevēji pēdējā laikā realizē praksi atsevišķu cittautu grāmatu autoru vārdus un uzvārdus neatveidot saskaņā ar spēkā esošajām latviešu literārās valodas normām. Šādu rīcību Valsts valodas centrs vērtē kā nemotivētu atkāpi no latviešu grāmatniecības tradīcijām un neatbilstoši valodas praksei.
Tieši konstatētās situācijas dēļ arī notiekot pārbaudes. „Vēlamies norādīt, ka pārbaude tika veikta ar mērķi konstatēt, kā tiek ievērota tradicionālā latviešu valodas prakse uz grāmatu vākiem atveidot cittautu autoru vārdu un uzvārdu atbilstoši latviešu valodas normām. Pārbaudes gaitā tika konstatēts, ka arī uz vairāku SIA Apgāds Zvaigzne ABC izdoto grāmatu vākiem cittautu autoru vārdi un uzvārdi netika atveidoti latviešu valodā, bet rakstīti tikai oriģinālvalodā,” skaidro Valsts valodas centrs.
Valsts valodas centra ieskatā konkrētie apstākļi ir pietiekams pamats plašākai diskusijai par šādu nevēlamu izdevējdarbības praksi, tādēļ šobrīd, realizējot labu pārvaldību un ievērojot "konsultē vispirms" principu, Valsts valodas centrs pēc fakta konstatēšanas plānojot aicināt SIA Apgāds Zvaigzne ABC pārstāvjus uz tikšanos, lai dialoga un sadarbības ceļā rastu risinājumu šābrīža situācijai.
Foto no la.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
