Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs, kurš pieķerts, saņemot dāsnas summas no paša pozitīvā gaismā vajadzīgajā brīdī aprakstītas iestādes vadītāja, asociācijas vadībai nešķiet nekas tik īpašs, lai šo gadījumu ar steigu izskatītu un ziņotu par pieņemto lēmumu, - tas izriet no asociācijas priekšsēdētājas Andas Rožukalnes skaidrojuma.

Tieši pirms mēneša, 11. novembrī Pietiek sāka publikāciju sēriju par žurnāla Ir komentētāja, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētāja Paula Raudsepa "īpašajām", dāsni apmaksātajām attiecībām ar Latvijas Banku un tās vadību.

Sākumā atklājās, ka žurnāla Ir komentētājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

Rimšēvičam veltīto rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicējis, "piemirstot" žurnālu izdodošās AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs) žurnālistu ētikas kodeksu, kurā attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Tikai pāris nedēļas pirms Rimšēvičam veltītās publikācijas "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas bija saņēmis 314,07 latus.

Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas bija saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes bija saņēmis 1200 latu. 

Savukārt pēc tam atklājās - kamēr zinātņu doktori sacentušies atklātā konkursā, lai iegūtu tiesības uzrakstīt Latvijas Bankas izdotai grāmatai pa vienam vai diviem pētījumiem, par lappusi saņemot nepilnus 170 latus, Raudsepu bankas vadība bez konkursa īpaši piemeklējusi, lai viņa pakalpojumi tiktu apmaksāti pēc divarpus reizes augstākas likmes - 2000 latu par četrarpus lappušu tekstu. Raudseps šo īpašo attieksmi un dubulto samaksu pieņēmis.

Raudseps, kurš vienmēr publiski uzstājies par valsts finansējuma sadalījumu caurspīdīgi, atklātos konkursos, kā izriet no Latvijas Bankas skaidrojuma, bija piekritis tam, ka bez konkursa tiek izvēlēts kā Latvijas Bankas vadības acīs "piemērota kandidatūra, kas reizē labi orientējas finanšu un tautsaimniecības jautājumos, analizē tos un spēj veidot labu un interesanti lasāmu tekstu".

Ne pats Raudseps, ne žurnāla Ir un izdevniecības Cits medijs vadība tā arī nevēlējās skaidrot šos faktus, un arī Latvijas Žurnālistu asociācijas vadība un organizācijas ētikas komisija vairākas dienas stomījās par to, vai vispār vēlētos izvērtēt sava ētikas komisijas priekšsēdētāja lietu.

Nu, mēnesi pēc pirmās publikācijas izrādās, ka ētikas komisija gan šo jautājumu it kā esot izskatījusi, taču atklāt savu lēmumu gan nespējot vai nevēloties. "LŽA Ētikas komisija ir izskatījusi jautājumu, bet sēdes protokols nav vēl pabeigts komisijas locekļa, šajā gadījumā arī  tās vadītāja Artūra Kuča slimības dēļ. Atbilstoši komisijas nolikumam atbilde jāsniedz mēneša laikā, tas ir 19.decembris. Komisija sola šajā termiņā iekļauties," skaidro asociācijas vadītāja Rožukalne.

Taču Rožukalne nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, kādā tieši sastāvā un kad tieši šis jautājums izskatīts. "Vadība neuzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms," - tā nedaudz mulsinoši Rožukalne atbildēja uz jautājumu, ar ko tieši skaidrojama kavēšanās izskatīt šo jautājumu un kāpēc tieši asociācijas vadība un ētikas komisija uzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms. Uz citiem uzdotajiem jautājumiem Rožukalne nevēlējās atbildēt.

Par asociācijas ētikas komisijas noslogotību liecina fakts, ka pēdējais ieraksts saistībā ar tās darbību asociācijas interneta mājas lapā datēts ar pagājušā gada septembri.

Foto no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...